Pirms vasaras un ziemas riepu maiņas svarīgs ir jautājums: kur iegādāties riepas? Bieži tas tiek darīts servisā, veicot riepu maiņu, tomēr arvien populārāka kļūst tendence iegādāties riepas internetā. Lai neiekristu krāpnieku nagos vai neizvēlētos nepareizās riepas, interneta veikals riepas1.lv aicina ņemt vērā dažādus ar riepu iegādi internetā saistītus ieteikumus.

Ko svarīgi zināt pirms iegādāties auto riepas internetā?

Laiks, kad riepu maiņa tika atlikta uz pēdējo brīdi, ir pagājis, jo šobrīd vari iegādāties riepas internetā, kas ir ērts veids, kā, ietaupot laiku un līdzekļus, vari tikt pie kvalitatīvām riepām. Internetā var iegādāties gan jaunas riepas, gan lietotas - atliek izvēlēties, kas tev nepieciešams. Tomēr ir jāņem vērā vairāki faktori, lai riepas internetā netiktu pasūtītas ne tādas, kādas vēlējies.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uz gaidāmo Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") novērtēšanas procesu vairs neraugās negatīvi un nesaredz to kā ārkārtas situāciju, aģentūrai LETA atzina ceturtdien amatā ieceltais FID priekšnieks Toms Platacis.

Vaicāts, vai novērtēšanas atzinums Latvijai būs pozitīvs un būtiskas problēmas Latvijai netiks konstatētas, jaunais FID vadītājs atbildēja, ka vērtēšanas metodoloģija ir ļoti detalizēta un pietiekami sarežģīta, tādēļ nav viennozīmīgas atbildes uz šādu jautājumu.

"Būtiski, ka šoreiz uz "Moneyval" novērtēšanas procesu vairs neraugāmies negatīvi, nesaredzam to kā ārkārtas situāciju. Šoreiz vēlamies šo novērtējumu, jo gribam palīdzēt atjaunot Latvijas reputāciju. "Moneyval" novērtēšanas process nenozīmē jaunu kapitālo remontu. Tieši pretēji. Mēs izcelsim un kapitalizēsim labo, kas jau izdarīts. Mums ir daudz labu piemēru, ar ko pierādīt savu efektivitāti," uzsvēra Platacis.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Biznesa efektivitātes asociācija pirmo reizi Latvijā pasniedza balvu «Biznesa efektivitātes čempions», godinot labākos uzņēmējus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs. Kā efektīvākais uzņēmums pakalpojumu sniegšanas nozarē tika atzīts ķīmiskās industrijas koncerna viens no administratīvajiem centriem Solvay Business Services Latvia un par efektīvāko ražošanas uzņēmumu pasludināts mājsaimniecības preču ražotājs Brabantia Latvija. Uzņēmumu apbalvošana notika «Biznesa efektivitātes foruma» ietvaros.

«Biznesa efektivitātes čempions» ir balva, kas izveidota, lai motivētu Latvijas uzņēmējus kļūt efektīvākiem - veidot savus procesus vienkāršākus un saprotamākus, un veicinātu dalīšanos pieredzē un panākumos ar citiem.

Konkursa dalībnieki tika izvērtēti pēc kritērijiem: lielākais LEAN ekspertu skaits uzņēmumā, aktīvākā dalība Biznesa Efektivitātes asociācijas un tās biedru organizētajos pieredzes apmaiņas pasākumos, kā arī pamatojoties uz Efektivitātes indeksa aptaujas rezultātiem.

Atzinības efektivitātes celšanā pakalpojumu sniegšanas nozarē saņēma automašīnu pakalpojumu serviss Scania Latvia SIA, tekstilizstrādājumu un higiēnas aprīkojuma pakalpojumu sniedzējs Berendsen Tekstila Serviss AS. Ražošanas nozarē - metāla apstrādes uzņēmums Valpro SIA un elektronisko produktu un sistēmu izstrādes uzņēmums HansaMatrix Ventspils SIA.

A/s Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2012. gada marta rezultāti liecina, ka produktu realizācija pieaugusi par 65%, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, un veido 4,65 milj. Ls.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Tadžikistānā - par 342%, Latvijā - par 319%, Gruzijā - par 142%, Krievijā - par 57%, Ukrainā un Moldovā - par 34%. 2012.gada martā veiktas ievērojamas piegādes arī uz Taivānu.

A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada martā bija Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Taivāna.

2012. gada trīs mēnešos provizoriskais konsolidētais a/s Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 12,03 miljonus latu (17,11 miljonus eiro) - tas ir pieaugums par 47%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2011. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šā gada trīs mēnešos vērojams ASV, kur tās apjoms palielinājies 267 reizes, Taivānā - 13 reizes, Latvijā - vairāk kā 4 reizes, Gruzijā - vairāk kā 3 reizes un Ukrainā, kur tās apjoms palielinājies par 81%. A/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada trīs mēnešos ir Krievija, Ukraina, Latvija, Baltkrievija, Kazahstāna un Lielbritānija.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

2012. gada laikā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā ir augušas par vidēji 2%, tāpat pēdējā gada laikā aktivitāte sērijveida dzīvokļu tirgū ir palielinājusies, tomēr dzīvokļu cenas aizvien ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada jūlijā, liecina Arco Real Estate novērojumi.

Sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums galvenokārt bija vērojams pērnā gada pirmajā ceturksnī, un cenu kulminācija tika sasniegta maijā – 595 eiro par m2, savukārt pēdējos trīs gada ceturkšņos cenas saglabājušās stabilas, notiekot vien nelielām svārstībām.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena 2012. gada decembrī bija tādā pašā līmenī kā vasaras sākumā. Decembrī tā nedaudz palielinājusies līdz 595 eiro par m2.

Cenas vidēji ir par 63,3% zemākas nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad vidējā neremontēta sērijveida dzīvokļu cena bija sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi – 1620 eiro par m2. 2008. gadā vidējās cenas sērijveida dzīvokļiem Rīgā kopumā samazinājās par vidēji 33,5%, 2009. gada laikā vidējās cenas kopumā sarukā vēl par 44,2%, savukārt 2010. gada laikā cenas kopumā pieauga vidēji par 16,9%. 2011. gadā atkal bija vērojams 3,5% kritums, bet 2012. gada laikā dzīvokļu cenas pieaugušas par 2%.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim, 2013.gada laikā uzsākot pakāpenisku gāzes balonu, kuriem nav Π (pī) marķējums, nomaiņu un izņemšanu no aprites.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Tāpēc 2011.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Noteikumos tika noteikts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez tiem veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm un šīs pārbaudes apliecinošo Π (pī) marķējumu, kas norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst ES izvirzītajām augstām drošuma prasībām.

Izvēloties ziemas vai vasaras riepas, bieži rodas jautājumi par riepu zīmolu, kur ražotas, cik tās ir labas?

Sākšu ar jautājumu - kur ražotas? Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pateikt konkrēti, kur šis riepu zīmols tiek ražots, vairs nav iespējams. Visiem lielajiem ražotājiem ir rūpnīcas ļoti daudzās valstīs. Piemēram, franču zīmolam Michelin ražotnes ir 17 valstīs, Itāļu zīmolam Pirelli rūpnīcas ir 14 valstīs, tai skaitā pat Ķīnā. Riepu ražotājs Nokian, kas vairumam cilvēku asociējās ar Somiju, lielāko daļu no saviem riepu ražošanas apjomiem ir pārcēlis uz ražotni Krievijā. Šobrīd, pērkot kādu konkrēta zīmolu riepas, cerēt, ka tās būs ražotas tajā valstī, kur šis zīmols ir radies, viegli izsakoties, ir naivi.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis uzraudzības projektu, kura laikā tika pārbaudīts, vai veikalos nopērkamā fasētā saldējuma satura faktiskais daudzums iepakojumā, kā arī fasētās preces marķējums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, informē PTAC.

PTAC kontroli veica 17 uzņēmumos (12 ražošanas un 5 vairumtirdzniecības uzņēmumos) un pārbaudīja 72 fasēto preču partijas. Pārkāpumi saistībā ar fasēto preču satura faktisko daudzumu konstatēti 3 saldējuma ražošanas un 3 vairumtirdzniecības uzņēmumos, no kuriem 5 gadījumos konstatētas būtiskas neatbilstības – atsevišķām saldējuma fasējuma vienībām satura faktiskais daudzums pārsniedza pieļaujamo negatīvo novirzi no marķējumā norādītā nominālā daudzuma. Savukārt 18 fasēto preču partijām tika konstatēts normatīvo aktu prasībām neatbilstošs marķējums.

Tāpat PTAC konstatēja, ka no 12 pārbaudītajiem ražošanas uzņēmumiem tikai 3 bija ieviesta fasēto preču satura faktiskā daudzuma kontrole. Šiem uzņēmumiem doti norādījumi attiecībā uz kontroles sistēmas izveidošanu.

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca sadarbībā ar Biznesa efektivitātes asociāciju sākusi darbu pie dažādiem pasākumiem, lai racionālāk izmantotu finansējumu un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti.

Kā šodien preses konferencē par efektivitātes pasākumiem slimnīcā teica tās valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, medicīnas nozare ir ļoti resursietilpīga, tāpēc nepieciešamas dažādas efektivitāti uzlabojošas aktivitātes.

Veselības ministre Anda Čakša norādīja, ka arī veselības aprūpes sistēmas reformā tiek norādīts, ka būtiski efektīvi organizēt darbu tā, lai katrs eiro dotu savu pienesumu. Veselības aprūpes piesaistītā finansējuma apmērs ir liels, tāpēc svarīgi arī šo finansējumu pareizi lietot, piebilda Čakša.

Viņa teica, ka galvenais mērķis efektivitātes uzlabošanā ir panākt, lai pacienti tiktu pareizi sistematizēti, lai netiktu velti tērēts laiks un cilvēkresursi. Slimnīcu darbs jāorganizē maksimāli efektīvi, saglabājot kvalitāti.

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm produktu realizācija novembrī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, pieaugusi par 95% līdz 8,04 milj. Ls, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie 2012. gada novembra rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums novērojams Ukrainā - par 526% un Latvijā - par 338%. a/s Olainfarm lielākie noieta tirgi 2012. gada novembrī bija Ukraina, Krievija, Latvija un Baltkrievija.

A/s Olainfarm piederošo aptieku realizācija 2012. gada novembrī veidoja 0,66 miljonus latu (0,94 miljonus eiro). 2012. gada vienpadsmit mēnešos a/s Olainfarm piederošo aptieku realizācija ir 6,48 miljoni latu (9,22 miljoni eiro).

Pēc nekonsolidētajiem a/s Olainfarm provizoriskajiem rezultātiem produktu realizācija 2012. gada novembrī veido 5,53 miljonus Ls, kas ir par 79% vairāk nekā šajā periodā pērn. Visstraujākais realizācijas pieaugums novērojams Ukrainā - par 526%, Moldovā - par 117%, Kirgizstānā - par 87%, un Latvijā, kur tā palielinājusies par 69%. Pēc nekonsolidētajiem rezultātiem lielākie a/s Olainfarm noieta tirgi 2012. gada novembrī bija Ukraina, Krievija, Latvija un Baltkrievija.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Biznesa efektivitātes asociācija, kurā apvienojušies ap 100 Latvijas uzņēmumu, izstrādājusi Latvijā pirmo efektivitātes indeksu.

Veiktais pētījums pierāda, ka uzņēmumiem, kuri ilgtermiņā un mērķtiecīgi paši ievieš efektivitātes metodes, efektivitātes indekss (uzņēmuma apgrozījums uz 1 darbinieku gadā) ir par 50% augstāks, bet atsevišķos gadījumos - pat par 86% augstāks, salīdzinot ar Latvijas vidējo efektivitātes indeksu, neatkarīgi no nozares. Tas nozīmē, ka efektivitātes pasākumu laikā ietaupītos līdzekļus uzņēmums var ieguldīt savā attīstībā, biznesa paplašināšanā, izaugsmē un jaunu darbavietu radīšanā.

Nākamgad pētījumu plānots paplašināt, vērtējot izmaiņas pret 2014.gadu, kā arī veicot socioloģisko pētījumu par izmaiņu iemesliem.

No rītdienas, 1. novembra, stājas spēkā Eiropas Savienības regula par riepu marķēšanu. Uz jaunās uzlīmes ar skaidrām un viegli saprotamām piktogrammām būs attēlota informācija par trīs svarīgiem riepas parametriem (degvielas patēriņa efektivitāte, saķere uz slapjas ceļa virsmas un ārējais rites troksnis), kas palīdzēs patērētājiem, pērkot riepas, tās izvēlēties, pamatojoties uz pilnīgāku informāciju.

Tāpat kā visiem zināmā sadzīves tehnikas energoefektivitātes marķējuma gadījumā preces veiktspēju klasificēs skalā no «G» (slikta) līdz «A» (vislabākā).

Tā kā riepas nosaka 20 līdz 30 % no transportlīdzekļa kopējā degvielas patēriņa, izvēloties «A» klases riepu pēc tās degvielas patēriņa efektivitātes, gadā var ietaupīt 170-230 eiro par degvielu, salīdzinot ar visvājākās veiktspējas modeli, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Ņemot vērā to, ka «A» klases riepas maksā dārgāk nekā «G» klases riepas (240-320 eiro par četru riepu komplektu), kritiskais punkts tiek sasniegts otrajā gadā pēc to iegādes, t. i., labu laiku pirms augstas kvalitātes riepu kalpošanas laika beigām.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Darījumu skaits 2012.gadā – joprojām samazinājies, vērtībai tendence pieaugt.

Saskaņā ar Mergermarket un Bloomberg datiem, uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijā 2012.gadā bija par 16% mazāks kā 2011.gadā un šis samazinājums, neskatoties uz Baltijas valstu ekonomiku it kā labāku stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bija nedaudz lielāks nekā vidēji Eiropā (-10%), kā arī vidēji pasaulē (-4%). Saskaņā ar Bloomberg datiem, M&A darījumu skaits Austrumeiropas valstīs kopumā samazinājās par aptuveni 17%, bet Rietumeiropā par aptuveni 8%. Tajā pat laikā ir arī pozitīvas tendences – kopējā darījumu vērtība Austrumeiropā 2012.gadā pieaugusi par aptuveni 28%, kamēr Rietumeiropā tā samazinājusies par vairāk nekā 13%. Tomēr svarīgi arī atzīmēt, ka Austrumeiropā joprojām notiek ievērojami mazāk M&A darījumu nekā Rietumeiropā, kā arī to kopējā vērtība, neskatoties uz pieaugumu pagājušajā gadā, Austrumeiropas valstīs joprojām ir aptuveni četras reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs. Mergermarket apkopo datus tikai par tādiem darījumiem, kuru vērtība ir virs USD 5 miljoniem (LVL 2,6 miljoni) . Arī Bloomberg ir noteikti atlases kritēriji. Tādēļ liels skaits darījumu šeit minētajā statistikā nav iekļauts (it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazākiem tirgiem, tādiem kā Baltijas valstis, kur vidējā darījumu vērtība ir salīdzinoši mazāka), tomēr, manuprāt, tā pietiekami labi atspoguļo tirgus tendences.

Latvijas zāļu ražotājs Grindeks koncerna apgrozījums 2012. gadā bija 82,7 milj. Ls, kas ir par 13,1 milj. Ls jeb par 18,8% vairāk nekā 2011. gadā. Koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2012. gadā bija 9,6 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir palielinājusies par 2,9 milj. Ls jeb 43,3%, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga. Savukārt OlainFarm paziņojums biržai apliecina, ka uzņēmuma koncerns 2012.gadā ir nopelnījis 9,75 milj. Ls, kas ir par 41% vairāk nekā 2011.gadā.

Uzņēmums informē, ka Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2012. gadā bija 69,9 milj Ls. Galvenie gatavo zāļu tirgi bija Krievija, pārējās NVS valstis, Gruzija un Baltijas valstis. Krievijas, pārējo NVS valstu un Gruzijas pārdošanas apjoms 2012. gadā sasniedza 60,3 milj. Ls, kas ir par 8,5 milj. latu vai 16,4% vairāk nekā 2011. gadā. Savukārt gatavo zāļu formu pārdošanas apjoms Baltijas un citās Eiropas valstīs sasniedza 9,6 milj. Ls.

2012. gadā uzņēmuma aktīvo farmaceitisko vielu pārdošanas apjoms sasniedza 12,7 milj. Ls, kas ir par 3,5 milj. Ls vai 38% vairāk nekā 2011. gadā. Galvenie Grindeks aktīvo farmaceitisko vielu eksporta tirgi bija Krievija, Nīderlande, Japāna, Vācija un Īrija.

Gandrīz visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, 2013.gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir būtiski samazinājušies, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informācija.

Pēc SPRK sniegtās informācijas, iepriekšējā apkures sezonā - 2012./2013.gadā - vidējais siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, palielinājās lielākajā daļā valsts nozīmes pilsētu, savukārt siltumenerģijas tarifu samazinājums bija vērojams Liepājā, ko pašvaldība skaidroja ar to, ka 2012.gadā notikusi pāriešana uz šķeldas izmantošanu siltumenerģijas ražošanā, un Rēzeknē, kur 2012.gadā ieviesta koģenerācija.

Siltumenerģijas tarifu pieaugums iepriekšējā apkures sezonā bija skaidrojams ar to, ka 2012.gada 1.jūlijā ievērojami - vidēji par 8% - pieauga dabasgāzes cena, kas samazinājās, atgriežoties iepriekšējā līmenī, tikai 2013.gada februārī, līdz ar to arī vidējais siltumenerģijas tarifs 2012./2013.gada apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, pieauga vairumā valsts nozīmes pilsētu - vidēji no 3 līdz 5%, piemēram, Ventspilī, Rīgā, Daugavpilī un Jelgavā.