Balstoties uz nesen publiskoto sociālekonomiskās ietekmes pētījumu, Latvijas tautsaimniecības ieguvumi no celulozes rūpnīcas projekta nenoliedzami būs ievērojami un izpaudīsies kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, jaunas darba vietas un meža nozares attīstība, norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas Laitinena izplatītaja informācijā. Tomēr, neskatoties uz šiem ieguvumiem, sabiedrībā ir izplatīts daudz nepareizas un nepamatotas informācijas par iecerētās celulozes rūpnīcas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojumu, tāpēc a/s «Baltic Pulp» vēlas atzīmēt dažus faktus. Darba ziņojums tika sastādīts, stingri ievērojot likumdošanas normas vides jautājumos un Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) valsts biroja vadlīnijas. Procedūra nosaka novērtējuma finansējuma kārtību, kas jānodrošina pieteikuma iesniedzējam. Darba ziņojums ir atklāts dokuments, ko izvērtē IVN valsts birojs un kas bija pieejams IVN valsts birojā komentāru izteikšanai. Saskaņā ar likuma prasībām sabiedriskās apspriešanas periods tika arī pagarināts. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, ir veikusi augsti kvalificētu ekspertu grupa, kam ir liela starptautiska pieredze celulozes rūpniecības jomā un apkārtējās vides jautājumos. Darba ziņojuma nodaļas, kas sniedz celulozes rūpnīcas un plānotās vides kontroles aprakstu, sagatavoja a/s «Baltic Pulp» sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu. Jāuzsver, ka šis ziņojums ir pirmais un vienīgais dokuments latviešu valodā, kas aptver tik plašu informāciju par celulozes ražošanas ķīmijas un tehnoloģijas jautājumiem. Celulozes rūpnīca izmantos vislabākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā noteikts Eiropas Savienības atsauces dokumentā par celulozes un papīra rūpniecību. A/s «Baltic Pulp» investori tiek uzskatīti par vieniem no vadošajiem līderiem jaunu un ilgtspējīgu metožu izstrādē un ieviešanā celulozes rūpniecībā. Tādēļ «Baltic Pulp» mērķis ir izveidot un vadīt ilgstpējīgu ražotni, neradot būtisku ietekmi uz Latvijas dabu un Daugavas upi. Pētījumus, kas pamato šo ziņojumu, veica SIA «Estonian, Latvian & Lithuanian Environment» (ELLE), kā arī vairāki līdzautori, tai skaitā LU Bioloģijas institūts, SIA «Geo Consultants», Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts, Darba un vides veselības institūts, SIA «PAIC» un individuāli eksperti. Rūpnīcas notekūdeņu ietekmi uz Daugavas upes un tās ūdenskrātuvju ekosistēmu novērtēja zviedru un somu vides konsultantu firmas «AF IPK» un «MFG». Sagaidāmās izmaiņas Daugavas ūdens kvalitātē būs nenozīmīgas. Jebkuru kaitīgu vielu koncentrācija būs ievērojami zemāka par līmeni, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā netiks radīts toksisks piesārņojums un negatīva iedarbība uz Rīgas pilsētas vai citu pie upes esošo lietotāju dzeramā ūdens kvalitāti. Daugavā nav sagaidāmas nekādas būtiskas izmaiņas. Tas savukārt nozīmē, ka neradīsies izmaiņas zivju dzīves vietās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā un citur Daugavā, kā arī izmaiņas zivju sugu daudzveidībā vai nozvejā. Daugavu varēs izmantot kā peldēšanās, makšķerēšanas un atpūtas vietu tieši tāpat, kā tas notiek pašlaik. Celulozes un papīra rūpniecībai ir senas tradīcijas visā pasaulē. Visas šīs uzkrātās zināšanas jāizmanto, un tas arī tiek darīts, plānojot šādas liela apjoma investīcijas. Potenciālie investori, kuriem ir ilga un bagāta pieredze mežrūpniecības un celulozes ražošanas nozarēs, ļoti nopietni izturas pret iecerēto celulozes rūpnīcu. Somija kā Eiropas Savienības dalībvalsts stingri ievēro visus ES normatīvos aktus, ieskaitot tos, kas attiecas uz celulozes rūpnīcām. Izvērtējot Ozolsalas celulozes rūpnīcas ietekmi, šie ES noteikumi tiek rūpīgi ņemti vērā. Latvija kā potenciālā ES dalībvalsts šobrīd arī ievieš minētos normatīvos aktus,norādīts a/s Baltic Pulp izpilddirektora Jukas laitinena izplatitaja informācijā.

Jaunu nelielas jaudas celulozes un papīra kombinātu, kurš izmaksātu apmēram 500 miljonus ASV dolāru, neatkarīgo ekspertu grupa iesaka būvēt netālu no Ventspils — pie Būšnieku ezera. «Apsekojot sešas potenciālās celulozes un papīra fabrikas atrašanās vietas (Ugālē, Vārvē, Benzavā, Pāvilostā un Vērgalē) Baltijas jūras piekrastē, par labāko no ekoloģiskā viedokļa atzinām vietu pie Būšnieku ezera,» skaidro netkarīgo ekspertu grupas loceklis Georgs Bagātais. Četrās potenciālajās ražotnes atrašanās vietās zeme pieder valstij un to apsaimnieko valsts a/s Latvijas valsts meži, bet divās — privātīpašniekiem. Privātajiem meža īpašniekiem varētu tikt piedāvāta kompensācija vidēji 500 Ls/ha par rūpnīcai nepieciešamo 200 – 250 ha zemi. Tādējādi zemes kopējās iegādes izmaksas pēc projekta autoru domām varētu veidot 100 000 - 130 000 Ls. G. Bagātais norāda, ka iespējamās atrašanās vietas tika salīdzinātas arī pēc ārējo komunikāciju izveides, kuras svārstījas no 6.4 milj. Ls pie Būšnieku ezera līdz 9.3 milj. Ls Vārves pagastā. Visos gadījumos attīrīto notekūdeņu novadīšanas vieta ir Baltijas jūra 8 km no krasta. Par labu celulozes un papīra kompleksa izveidei pie Būšnieku ezera runā arī tas, ka valdošie dienvidrietumu vēji atmosfēras izmešus nes projām no Ventspils, bet jūras straume notekūdeņos esošos izmešus nes uz ziemeļiem, pēc tam pagriežas, tādējādi veicinot to sajaukšanos ar attīrītajiem notekūdeņiem, uzsvēra G. Bagātais. Viņaprāt, celulozes rūpnīcas jaudai nebūt nav jābūt 600 000 t gadā, kā to plānots darīt a/s Baltic Pulp, bet gan ievērojami mazākai – 150 000 t, un līdzās jābūt papīrfabrikai ar tikpat lielu papīra ražošanas jaudu. G. Bagātais nenoliedz, ka daļa no šajā ražotnē saražotās celulozes tiktu pārstrādāta papīrā, bet dala varētu tikt pārdota celulozes tirgū citiem papīrražotājiem. Turklāt līdzās celulozes rūpnīcai uzbūvējot arī papīrražotni, esot iespējams par apmēram 30 % samazināt celulozes ražošanas pašizmaksu, jo vairs nav nepieciešama celulozes žāvēšana, kas tehnoloģiski esot ļoti dārgs process, norāda G. Bagātais. Turklāt celulozes balināšana notiks pēc bezhlora tehnoloģijas, tādējādi izvairoties no piesārņojuma ar hlororganiskajiem savienojumiem. Celulozes ražošanai plānots ik gadu izmantot 450 000 m3 koksnes, galvenokārt celulozes šķeldas.Pēc neatkarīgo ekspertu grupas speciālistu Imanta Kaimiņa un Georga Bagātā domām, vismaz 60 % no apmēram 280 milj. Ls nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem būtu jānāk no Latvijas uzņēmēju vai Latvijas valsts puses. Savukārt līdz 40 % no ražotnes kapitāldaļām varētu piederēt ārvalstu investoram, piemēram, no ASV, Kanādas, Japānas utt., bet ne no Skandināvijas, norāda G. Bagātais.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Lai arī pērnā gada maijā valdība nolēma valsts mežu nenodot celulozes rūpnīcas pārziņā, tomēr ārvalstu investoru izteikumi liecina, ka šis jautājums tiks bīdīts skatīšanai jaunajā valdībā.Celulozes rūpnīcas izveide 2003. gadā varētu tikt uzsākta, ja tās akcionāri — Metsaliitto, Sodra un Latvijas valsts – panāktu vienošanos par mežu koncesiju, tā 2002. gada septembra Baltic Times numurā norādījis a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Arī Db J. Laitinens norādīja, ka lai īstenotu iecerēto celulozes rūpnīcas projektu akcionāriem būs jāatrod tāda vienošanās koksnes nodrošinājuma jautājumā, kāda apmierina visus akcionārus. Kamēr starp Latvijas valsti un celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra netiks parakstīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgums, tikmēr koksnes nodrošinājuma jautājums rūpnīcai – ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, koncesiju vai papīrmalkas piegādēm faktiski ir atklāts. Db jau 31.05. 2001. rakstīja, ka Ministru kabinets noraidīja investoru vēlmi celulozes rūpnīcas pārziņā — koncesijā vai uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma — nodod 500 000 ha valsts mežu, kas kalpotu kā koksnes izejmateriālu pašnodrošinājuma garantēšana 40 % apmērā. Tādējādi valdība atbalstīja Latvijas kokrūpnieku un mežizstrādātāju priekšlikumu jaunajā celulozes rūpnīcas kompānijā a/s Baltic Pulp pamatkapitālā ieguldīt nevis 150 000 ha valsts mežu, bet gan naudu, turklāt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai no valsts mežiem noteikt m3 (1,2 miljoni m3), nevis mežu platības izteiksmē. Šāds Latvijas valdības «kurvītis» ārvalstu investoriem nepatika. To, ka ne Metsaliitto, ne Sodrai nav pieņemams Latvijas valsts piedāvājums par papīrmalkas nodrošinājumu 1,2 milj. m3 apmērā, Db savulaik apliecināja arī Metsāliitto International Oy izpilddirektors un jaunās celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes priekšsēdētājs Ēriks Lagervals. Sākotnējie plāni paredzēja, ka Latvijas valsts ar celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra paraksīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgumu 2001. gada pavasarī un tad rūpnīca varētu sākt ražot celulozi jau 2005. gadā, taču pašlaik, ja šāda vienošanās tiek panākta 2003. gadā, ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā 2006. – 2007. gadā.

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Plānotā celulozes rūpnīca Ozolsalā nerada būtisku kaitējumu videi, tā apgalvo apgalvo a/s Baltic Pulp vadība un pieaicinātie Somijas speciālisti. «Pilnībā uzticamies speciālistu sagatavotajam celulozes rūpnīcas ietekmes novērtējumam uz vidi un nav šaubu par sagatavotā ziņojuma kvalitāti,» tā uz jautājumu vai uzņēmuma vadība var garantēt sociālekonomisko un vides nekaitīguma minēto prognozēto skaitļu piepildīšanos, atbildēja a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Viņš atzīst, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņi izraisīs Daugavā jau esošo vielu koncentrācijas pieaugumu, tomēr tas pilnībā iekļaušoties šo vielu dabisko svārstību robežās, turklāt pašattīrīšanās procesu rezultātā nekādČm problēmu nevajadzētu rasties ar Rīgas dzeramo ūdeni. To apstiprināja arī AF - IPK AB/ Environmental Research Group pārstāvis Juka Tana, kurš norādīja, ka arī dzeramais ūdens Helsinkiem tiek ņemts no ūdenskrātuves, kurā ir iepludināti celulozes rūpnīcas notekūdeņi. Savukārt J. Laitinens atgādināja, ka Botnijas jūras līča piekrastē Somijas daļā ir 6, bet Zviedrijā vēl 10 celulozes rūpnīcas, neskaitot tās, kuras atrodas iekšzemē, bet to notekūdeņi nonāk šajā līcī. Pērn tikai Somijas zvejniek vien pērn nozvejojuši 100 000 t. Labāko pieejamo tehnoloģiju izmantošana celulozes ražošanā Somijā rāda, ka reālie izmešu daudzumi ir mazāki par noteiktajiem, skaidro Somijas celulozes ražotājkompānijas Metsa Botnia celulozes tehnoloģiju un vides kvalitātes speciāliste Kaisu Annala. Somu speciāliste atzina, ka metāla jonu esamība koksnē padara neiespējamu piedāvāto ideju par to, lai ražošanā tiktu izmantoti attīrītie notekūdeņi. Viņasprāt celulozes rūpnīca Ozolsalā negatīvi neietekmēšot tās apkārtnē esošās aizsargājamās teritorijas, jo paredzamais skābo izmešu un hlora savienojumu daudzums nebūs tādā koncentrācijā, kas varētu radīt draudus videi. Tāpēc arī J. Laitinens bija izbrīnīts par jautājumu, vai no rūpnīcas apkaimē esošajiem zemniekiem pārtikas pārstrādes uzņēmumi vēlēsies pirkt pienu, gaļu un citus lauksaimniecības produktus, jo viņš neesot dzirdējis par šādiem jautājumiem. Izvēloties rūpnīcas vietu Ozolsalā, nevis kur citur, tika ņemta vērā ne tikai pašvaldību vēlme savā teritorijā būvēt šādu ražotni, bet arī infrastruktūras — dzelzceļa, autoceļu, gāzes vads, elektropadeves līniju — tuvums, pieejamie saldūdens resursi, koksnes resursi, kā arī ietekme uz vidi, skaidro J. Laitinens. Lai vēlreiz diskutētu par rūpnīcas projekta realizācijas ietekmi gan uz vidi Latvijā, gan tautsaimniecību, 11. jūnijā tiek rīkots zinātnisks seminārs, kurā piedalīšoties gan Latvijas, gan ārvalstu zinātnieki.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Pirms izdarīt spriedumus par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā, lēmējinstitūcijām būtu jāsagaida Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja slēdziens par celulozes rūpnīcas būvniecības ietekmes uz vidi noslēguma ziņojumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Neatkarīgs un oficiāls IVN valsts biroja ekspertu slēdziens par noslēguma ziņojumu gaidāms maijā.A/s Baltic Pulp norāda, ka noslēguma ziņojumā no piesardzības viedokļa ir analizētas vissliktākās iespējamās situācijas, ieskaitot maksimālos mēneša notekūdeņu apjomus upes mazūdens periodā. Gatavojot novērtējuma uz vidi noslēguma ziņojumu, mērījumus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem atbilstošām metodēm veica labākās Latvijas laboratorijas un eksperti. Mērījumu atskaites ir atrodamas noslēguma ziņojuma Pielikumu sējumā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Daugavas ūdens kvalitātes novērtējums un tā lietošana cilvēku vajadzībām ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem noslēguma ziņojumā. Pamatojoties uz modelēšanu, zinātniskajiem aprēķiniem un pasaules pieredzi, varam droši apgalvot, ka celulozes rūpnīca neizmainīs un nepasliktinās Daugavas ūdens kvalitāti. Tā saglabāsies atbilstoši Latvijas un starptautisko standartu (Padomes direktīva 98/83/EK), noteiktajām prasībām un vadlīnijām,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Tas ir bioloģiski likumsakarīgi, ka skābekļa koncentrācija ūdenī siltajā laika periodā – jūnijā – samazināsies, tomēr jāatceras, ka skābekļa koncentrācija Daugavā, saskaņā ar veiktajiem mērījumiem, nav samazinājusies līdz kritiskajai robežai. Turklāt celulozes rūpnīca būs aprīkota ar efektīvām bioloģiskajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kas nodrošinās, ka notekūdeņi neradīs nozīmīgas izmaiņas pašreizējā skābekļa koncentrācijā upē. Tas ir pierādījies arī Somijas iekšzemes ūdenstecēs, kas ir seklas un ļoti jūtīgas pret skābekļa samazināšanos. Pēdējo 10 gadu laikā Somijas ūdensteču kvalitāte ir uzlabojusies, neskatoties uz rūpniecības attīstību,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Gan noslēguma ziņojuma izstrādē, gan zinātniskos jatājumos kopumā a/s Baltic Pulp uzticas zinātniskajiem faktiem, kurus atzinuši labākie zinātnieki un eksperti, kas aktīvi darbojas vai labi pārzina moderno celulozes un papīra rūpniecību. Celulozes un papīra rūpniecība ir viena visvairāk pētītākajām rūpniecības nozarēm – sadarbībā ar universitātēm un pētniecības institūtiem visā pasaulē nepārtraukti tiek veikti zinātniski pētījumi. Pētījumu rezultāti, kas ir pieejami, tiek izmantoti dažādu vērtēšanas un mērījumu metožu un tehnoloģiju salīdzināšanā,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. Celulozes rūpniecība tiek strikti reglamentēta Eiropas Savienībā, kur likumdošana un kontrole vides jomā ir visstingrākā pasaulē. IPPC direktīva un uz to balstītā Latvijas likumdošana liek a/s Baltic Pulp pielietot Vislabākās pieejamās tehnoloģijas (Best Available Techniques - BAT). Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums sagatavots atbilstoši Latvijas valsts likumdošanai un saskaņā ar ES direktīvām par Ietekmes uz vidi novērtējumu,norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā. A/S Baltic Pulp ir celulozes projekta kompānija, kas pieder Latvijas valstij (33% daļu) un Somijas kompānijai MetsĒliitto Group (67% daļu). Šī investīciju projekta ietvaros, kas ir lielākais Latvijā, paredzēts uzcelt modernu celulozes rūpnīcu Jēkabpils rajona Ozolsalā. Rūpnīca gadā saražos 600 000 tonnu balinātās celulozes, norādīts a/s Baltic Pulp» projekta sekretārs Grigorija Rozentāla informācijā.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Somijas Metsaliitto aicina līdzās celulozes ražotnei būvēt arī papīrfabriku.Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Celulozes rūpnīca kopā ar papīrfabriku Latvijai dotu daudz lielāku ekonomisko efektu nekā tikai atsevišķa celulozes ražotne,» skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka, lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca ekonomiski patiešām ir izdevīga un nepieciešama. Tādējādi Latvija neražotu vis tikai celulozi, kura kalpo kā izejviela papīra ražošanai, bet gan pašu papīru, tādējādi 900 miljonu eiro vērtais celulozes rūpnīcas projekts sadārdzinātos par vairākiem simtiem miljonu eiro, taču samazinātu lielo papīra importu, celtu iekšzemes kopproduktu un Latvijas eksporta vērtību, radītu lielāku skaitu jaunu darba vietu, lielāku nodokļu masu valstij, skaidroja A. Šlesers. Viņš arī norādīja, ka vēlas paketē saņemt konkrētus datus par papīrfabrikas celtniecību, bet ne vispārējus solījumus par iespēju šādu ražotni kaut kad nākotnē Latvijā celt. Būt vai nebūt celulozes rūpnīcas projektam tomēr nenoteiks papīrfabrikas izveide, bet gan vispirms vides jautājumi un tad ekonomiskais aspekts — tostarp arī valsts atbalsts šī projekta realizācijā. Pašlaik investoru vēlme saņemt ne tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi vēl tiek vērtēta. Turklāt pašvaldības nevēlas piekrist nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanai, taču valdība nesen nolēma nekustamā īpašuma nodokļa likmi pretēji agrāk solītajam nesamazināt no 1.5 % līdz 1 %, kas investoram esot būtiska. «Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,» uzsvēra A. Šlesers. Viņš norādīja, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pie kādiem tiks celta rūpnīca. Darba grupa pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Darba grupa valdībā nāks klajā ar konkrētiem priekšlikumiem atbalstīt šo projektu ar kādiem valsts atbalsta pasākumiem vai ne, taču pēc A. Šlesera teiktā tādējādi kļūs par sava veida ķīlnieci.

Celulozes ražotne Latvijā ir nepieciešama kā sīkkoksnes un kokapstrādes procesā radušos koksnes atlieku pārstrādātāja, bet tai ir jādarbojas tirgus apstākļos, bez jebkādām atlaidēm vai garantijām koksnes resursu iegādē. Tā, atbildot uz zemkopības ministra Mārtiņa Rozes jautājumu par meža nozares attieksmi pret celulozes ražotnes būvniecību Latvijā, secināja Latvijas kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis. Viņš uzsvēra, ka celulozes ražotnei Latvijā ir jāienāk un jādarbojas brīvā tirgus apstākļos; tas nozīmē — šai rūpnīcai nedrīkst piešķirt kādas garantijas vai atlaides koksnes resursu iegādē, bet tai koksnes izejvielas (papīrmalka, šķelda) jāpērk brīvā tirgū, kā to dara kokapstrādātāji (jāatgādina, ka savulaik celulozes ražotnes potenciālie investori vēlējās koksnes resursu garantijas, kad Latvijas valsts rūpnīcas pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu nodod rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata). «Tikai ar šādiem nosacījumiem celulozes ražotne papildinās mežrūpniecisko kompleksu Latvijā, bet nozares uzņēmēji iegūs uz vispārējiem principiem strādājošu partneri,» norāda J. Biķis. Viņš atzīst, ka pašlaik pasaulē sāk izjust koksnes izejvielu — jo īpaši resno dimensiju apaļkoksnes – deficītu. Tāpēc jau pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru. Tādējādi pēdējos gados būtiski palielinājusies sīkkoksnes mehāniskā pārstrāde zāģmateriālos, mēbeļu sagatavēs un citos produktos. Šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā. Sīkkoksne vispirms tiek mehāniski pārstrādāta (iegūta brusa), un tikai tas, kas paliek pāri — šķelda nonāk celulozes rūpnīcā, kaut arī pirms vairākiem gadiem sīkkoksne nonāca celulozes rūpnīcā tiešā veidā. Tā kā šadas sīkkoksnes pārstrādes tehnoloģijas Latvijā ir ieņēmušas savu vietu, pēc J. Biķa teiktā, celulozes rūpnīcas investoram (Metsaliitto) būtu jāmaina izejvielu bilance, tajā palielinot šķeldas apjomu no plānotā 1 milj. m3 līdz 2 milj. m3, bet samazinot plānoto pārstrādājamo apaļkoku apjomu no 2 milj. m3 līdz 1 milj. m3. Turklāt projektējamā tehnoloģija un izejvielu struktūra celulozes ražošanai būtu jāparedz atbilstoši Latvijas mežos augošo koku sugu krājas procentuālajam sadalījumam (42 % priede, 28 % bērzs,17 % egle, 13 % lapu koki jeb 59 % skujkoki un 41 % lapkoki).

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Celulozes rūpnīcas apkaimē būtiska ietekme uz vidi netiks novērota, jo rūpnīcas izmešu un notekūdeņu daudzums būs viens no mazākajiem celulozes rūpniecībā visā pasaulē. Tā norādīts celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp iesniegtajā celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kas iesniegts Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam. Ziņojumu sagatavoja vides konsultāciju kompānija SIA Eestonian,Latvian and Lithuanian Environment. Kopumā vides ietekmes pētījums a/s Baltic Pulp izmaksāja apmēram 250 000 Ls. Šajā ietekmes novērtējumā tika pētīta celulozes rūpnīcas iespējamā iedarbība uz gaisu un ūdeni (gruntsūdeņiem, virszemes ūdeņiem un dzeramo ūdeni), iespējamo trokšņu līmenis un cieto atkritumu daudzums, kā noteikts Latvijas normatīvajos aktos. Ziņojumā tiek norādīts, ka paredzamā ietekme uz upes ūdeni iekļaujas Daugavas ūdens ikgadējo izmaiņu robežās. Neradīsies konstatējamas izmaiņas skābekļa koncentrācijā šajā upē, un tātad nav paredzamas izmaiņas zivju sugu sastāvā un nozvejā. «Visu kaitīgo vielu koncentrācijas ir ievērojami zem tā līmeņa, kas varētu izsaukt negatīvu ietekmi: celulozes rūpnīcas darbības rezultātā neradīsies toksisks piesārņojums un tātad nav paredzama negatīva ietekme uz Rīgas pilsētas dzeramā ūdens kvalitāti,» uzsvērts ziņojumā. Celulozes rūpnīcā izmantos labākās pieejamās tehnoloģijas, kā noteikts Eiropas Savienības norādes dokumentā celulozes un papīra rūpniecībai.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Latvijas privātmežu īpašnieki vēlas paši būvēt nelielu koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksu, kurā būtu gan celulozes, gan papīra fabrika un iestājas pret iecerētās jaunās 600 000 t celulozes rūpnīcas būvniecību Jēkabpils rajona Ozolsalā. Šādu lēmumu privātmežu īpašnieki pieņēmuši tāpēc, ka, neraugoties uz dažādiem centieniem, panākt īpašnieku līdzdalību papīrmalkas piegādēs Ozolsalas celulozes rūpnīcai nav izdevies, skaidro Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdātājs Ēriks Zaķis. Pēc viņa teiktā, šis projekts, kuru solās īstenot Metsaliitto, kas pēc būtības ir Somijas meža īpašnieku apvienība, joprojām ir miglā tīts. Ē. Zaķis atzīst, ka mežu īpašnieki vēlas būvēt krietni mazāku celulozes rūpnīcu salīdzinājumā ar to, kādu plānots būvēt pie Jēkabpils, tādējādi ir vajadzīgas arī mazākas investīcijas projekta realizācijai. Ē. Zaķis gan neatklāja, cik liela jauda plānota celulozes rūpnīcai, cik tā varētu izmaksāt, kur tiks ņemti finanšu resursi, kā arī potenciālo rūpnīcas celtniecības vietu. «Celulozes rūpnīcu kopā ar papīrfabriku plānojam celt citā vietā un arī izmantot atšķirīgu tehnoloģiju,» uzsver Ē. Zaķis. Šāds lēmums ir apstiprināts asociācijas valdē un tagad tiks izskatīts arī 26. aprīļa kopsapulcē, kad arī pēc Ē. Zaķa teiktā tikšot izvēlēts kāds no piedāvātajiem variantiem. «Bieži tiek apgalvots, ka ekonomiski izdevīgi ir būvēt rūpnīcu, ja tās jauda gadā minumums ir 600 000 t celulozes, taču, būvējot kompleksu — celulozes un papīra rūpnīcu —, nav nepieciešamas tik milzīgas jaudas un ražošanas apjomi, lai šis komplekss būtu rentabls,» uzsver Ē. Zaķis. Viņš arī atzīst, ka meža īpašnieki ir pētījuši analogus kompleksus, kurā ir celulozes, papīra un citu koksnes ķīmijas produktu ražotnes. Turklāt pēc Ē. Zaķa teiktā vietas Latvijā pietiek vai nu vienai ļoti lielai (lielākai par plānoto 600 000 t ražotni), vai arī četrām mazākām. Daļa no naudas, kas būtu nepieciešama šāda koksnes ķīmiskās pārstrādes kompleksa izveidei, pēc Ē. Zaķa teiktā, jau esot pašiem īpašniekiem, bet daļu visticamāk nāksies piesaistīt. Mežu īpašnieki paši vélas nopelnīt ar dārgāku koksnes izstrādājumu pārdoßanu un to, ka tas sekmĒgi ir realizéjams, pierāda Somijas un Zviedrijas meža īpašnieku pieredze, skaidro Ē. Zaķis.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenotājam a/s Baltic Pulp būs jāveic papildu pētījumi par rūpnīcas ietekmi uz vidi.To apstiprina arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Celulozes rūpnīcas būvētājam būs jāveic papildu pētījumi (laiks nav limitēts) un jāprecizē sava pozīcija konkrētos jautājumos. Iespējams, ka šāda parsība varētu kavēt Latvijā iespējamās celulozes rūpnīcas izveidi. Papildu pētījumu nepieciešamību J. Avotiņš skaidro ar dažādu ekspertu izteikto kritiku un iebildumiem par a/s Baltic Pulp iesniegto celulozes rūpnīcas Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā ietverto informāciju. Turklāt kritiku par minētajā ziņojumā ietverto izteikuši ne tikai Rīgas ūdens organizētā zinātnieku grupa, bet arī Vides aizsardzības klubs un citas organizācijas un eksperti. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinums par minēto ziņojumu pēc aptuvenām aplēsēm varot gaidīt ap jūnija vidu. Šajā atzinumā būs piezīmes un norādījumi, kuri a/s Baltic Pulp būs obilgāti jāizpilda. Minētā atzinuma tapšanā problēmas Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam sagādājis fakts, ka daļa Latvijā esošo celulozes speciālistu ir nostājušies pretējās pozīcijās — daļa (strādājuši Baltic Pulp uzdevumā) ir «par», bet citi atkal ir «pret», tāpēc J. Avotiņš lūdzis Eiropas celulozes ražotāju asociācijai ieteikt ārzemju ekspertus, kuri nebūtu no Skandināvijas un kuri nav saistīti ar potenciālajiem celulozes rūpnīcas būvētājiem Latvijā. Pašlaik tiek gaidīta šo ieteikto ekspertu – Portugāles kompānijas izvērtējums par Latvijā plānotās rūpnīcas tehnoloģijas izvēli.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Somijas koncerns Metsaliitto, iegādājoties Zviedrijas koncerna Sodra akcijas Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp, kļūs par noteicēju spēku šī projekta virzībā. Raksta tapšanas brīdī nebija informācijas par to, kāpēc Sodra ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tiesa, Sodras lēmums pārtraukt dalību jaunās celulozes rūpnīcas projektā Latvijā neesot bijis liels pārsteigums zemkopības ministram Atim Slakterim, jo neoficiāli par šādu situācijas attīstības iespēju jau tikuši izteikti agrāk. Ministra rīcībā gan nebija informācijas par iespējamo šī darījuma cenu un to nav minējusi arī neviena no darījumā iesaistītām pusēm. Sodras interneta mājas lapā ir norādīts, ka tā savu kapitāldaļu (33 %) Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp pārdevusi līdz šim lielākajam šīs kompānijas akcionāram — Somijas koncernam Metsaliitto (pašlaik pieder 34 %). Tādējādi faktiski Metsalitto pēc Sodras akciju pārņemšanas a/s Baltic Pulp piederēs 67 % akciju, bet Latvijas valstij tikai 33 %. Lai arī Sodra ir paziņojusi, ka savu kapitāldaļu Baltic Pulp vēlas pārdot citam projekta dalībniekam — Metsaliitto, tomēr arī Latvijas valstij esot tādas pašas Sodras akciju pirmpirkuma tiesības kā Metsaliitto. Tiesa, A. Slakteris neprognozēja, vai valdība izšķirsies par šādu soli. «Šis jautājums būs jālemj jaunajai valdībai un arī jāizšķiras par to, ar cik lielu daļu Latvija šajā projektā piedalīsies — jo lielāka kapitāldaļa, jo lielāki ieguldījumi no valsts maka būs nepieciešami šajā miljardu eiro vērtajā projektā,» uzsver A. Slakteris. «Sodras lēmums par savu kapitāldaļu atvieglos tikai Latvijas valsts un potenciālo investoru sarunas par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem, jo vieglāk ir vienoties ar vienu investoru, nekā šo vienošanos panākt ar diviem,» uzskata par celulozes rūpnīcas projektu atbildīgais zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jāatgādina, ka 2000. gada februārī Metsāliitto, Sodra un Latvijas valsts ir parakstījušas dibinājušas dokumentus celulozes rūpnīcas projekta kompānijas izveidi. Bija paredzēts, ka daļu no Latvijā saražotās celulozes — 600 000 t gadā iegādāsies akcionārs — Metsāliitto grupas papīrfabrika, bet atlikušo daļu — otrs akcionārs Sodra realizēs citām Eiropas papīrfabrikām.

Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

«Stendāles celulozes rūpnīcas projekts nav vienīgais, kurš saņēmis valsts atbalstu,» skaidro Latvijas papīrražotāju asociācijas eksprezidents un celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes loceklis no Latvijas valsts Arnis Treimanis. Viņš atzīst, ka šādas subsīdijas prasti izsauc negatīvu reakciju no konkurentiem, kuri jau strādā tirgū. Proti, ar Vācijas lēmumu piešķirt Stendāles celulozes ražotnei 250 milj. eiro lielu subsīdiju nav bijis apmierināts Zviedrijas meža nozaru koncerns Sodra, kurš šo lēmumu mēģinājis apstrīdet ES komisijā. «Subsīdijas celulozes un papīra ražotnēm Eiropā tiek piešķirtas, lai tās nezaudētu konkurencē ar lētāko celulozes šķiedru, ko iegūst Dienvidamerikas un Āzijas celulozes ražotnēs un šī nozare nepārceltos aiz Eiropas robežām,» uzsver A. Treimanis. Viņaprāt, šāda valsts rīcība ir saistīta arī ar nodarbinātības politiku — jaunu darba vietu radīšanu vai arī esošo saglabāšanu ne tikai pašā ražotnē, bet arī tās apkalpojošajā sfērā. Kā vēl vienu būtisku faktoru šādu projektu atbalstam A. Treimanis min celulozes kvalitāti, jo pēc speciālistu domām Āzijā un Dienvidamerikā ražotā celuloze nav tik kvalitatīva kā Eiropā tapusī un tādējādi varot pasliktināties arī saražotā papīra kvalitāte. Potenciālais investors — Metsaliitto — arī Latvijā vēlas, lai būtu zināmi spēles noteikumi un tie ilgstošā laikā nemainītos vai arī netiktu pieņemti kādi specifiski, tikai celulozes ražošanai saistoši noteikumi, piemēram, maksāt dabas resursu nodokli par kādu no vielām, par kurām pašlaik nav jāmaksā, norāda A. Treimanis.