Piektdien, 29. augustā, uzsākot jauno sezonu LNT, laikā, kad norisinājās jautrības humoristiskajā sezonas atklāšanas šovā Paldies Dievam piektdiena klāt LNT ir skatījušies 508 900 skatītāju vecumā no 4 gadiem (Reach TNS Latvia), savukārt sestdienas vakarā, 30. augustā jaunā un aizraujošā šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 447 900 skatītāju (Reach TNS Latvia), bet dienu pēc tam, svētdien, kad noritēja krāšņā muzikālā šova Zvaigžņu lietus 2 pirmais raidījums kanālu LNT skatījās 621 300 skatītāju (Reach TNS Latvia).

Uzsākot jauno sezonu LNT ir palielinājis un nostiprinājis mērķauditorijas grupu vecumā no 15 – 50 gadiem, kas ir arī reklāmdevēju interesējoša mērķa grupa. Pēc TNS Latvia datiem, šova Paldies Dievam piektdiena klāt laikā, LNT ir skatījušies 246 100 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, šova Latvijas Princese laikā LNT ir skatījušies 190 500 (Reach) skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, bet šova Zvaigžņu lietus 2 laikā LNT skatījās 308 500 skatītāju vecumā no 15 – 50 gadiem, Db.lv informē Ingūna Lūriņa

LNT pašreklāmas nodaļas vadītāja.

Kopumā izvērtējot nedēļas rezultātus (25.08 – 31.08), pēc TNS Latvia datiem, vidējais LNT Share rādītājs starp komerctelevīzijām, vecuma grupā no 15 – 50, sasniedza 30%, kas nozīmē, ka 30% no skatītājiem vecuma grupā no 15 – 50 gadiem, kas šajā nedēļā skatījās televizoru, izvēlējās skatīties kanālu LNT.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada novembra (01/11/2007 – 30/11/2007) TV kanālu auditorijas.

Šī gada novembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT, kuru TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, skatījušies 18.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Tikai nedaudz atpaliekot no pirmās vietas, kā otrais pēc skatīšanās laika ierindojies kanāls TV3 ar 18.2 %. Trešajā vietā ierindojies kanāls PB K ar 12.0 %, bet ceturtajā vietā - kanāls LTV1 ar 11.0 %. Kanālam 3+ tika veltīti 4.5 %, savukārt kanālam LTV7 – 3.9 % no kopējā TV skatīšanās laika. Kanālam RenTV Baltija veltīti 2.0 %, kanālam TV5 Rīga – 1.7 %, savukārt kanālam TV6 0.8 % no kopējā TV skatīšanās laika. PBMK skatīts 0.4 %, bet kanāls MTV Latvija – 0.3 % no kopējā TV skatīšanās laika. Video un DVD skatīšanai, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 3.0 %, savukārt visu pārējo kanālu vērošanai – 24.0 %.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Starptautisko populārās mūzikas jauno izpildītāju konkursu Jaunais vilnis 2009 LNT kanālā visā konkursa norises laikā skatījušies 1.43 miljoni skatītāju, bet TV5 - 925 tūkstoši skatītāju, liecina TNS Latvia dati.

Pērn db.lv vēstīja, ka konkursu LNT kanālā skatījušies 1.4 miljoni skatītāju, bet TV5 – 813.7 tūkstoši.

Šogad LNT skatītākie Jaunā viļņa koncerti bija pirmajā un otrajā konkursa dienā. Pirmās konkursa dienas koncertu 29. jūlijā noskatījās 317.8 tūkstoši, bet otrās dienas konkursa koncertu 309.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas ir vecāki par 4 gadiem. Kanālā TV5 skatītākie ir otrās konkursa dienas koncerts, ko noskatījušies ir 114.3 tūkst. iedzīvotāju un trešās konkursa dienas koncerts, kuru skatījušies 115.4 tūkst. iedzīvotāju, informēja LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/26/8bbd1600-d006-43ef-90d5-87fb56bbc772.jpg

Džamals, bārenis no Mumbajas graustu rajoniem, veiksmīgi piedalās šovā Vai gribi būt miljonārs, bet pirms pēdējā jautājuma, kas viņu šķir no 20 miljonu laimesta, spēlē izsludina pārtraukumu līdz nākamajai dienai. Neticot, ka nabadzīgais puisis spēlē godīgi, viņu arestē policija. Nopratināšanā Džamals izstāsta par savu drūmo dzīvi, un viņa piedzīvotais atklāj, kā Džamals zina atbildes uz sarežģītiem jautājumiem.

Graustu miljonāra triumfa gājiens sākās Golden Globe balvu pasniegšanā un augstāko virsotni pieredzēja Oskaru ceremonijā, kur saņēma astoņas ASV Kinoakadēmijas balvas.

Savukārt Indijā filmas veidotāji lielās protesta akcijās tiek nosodīti par iedzīvošanos uz jauno aktieru – īstu graustu rajonu iemītnieku – rēķina.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi 2007. gada decembra (01/12/2007 – 31/12/2007) TV kanālu auditorijas.

Decembrī pirmajā vietā ierindojies kanāls LNT ar 18.3 % no kopējā skatīšanās laika. Otrais visskatītākais kanāls ir bijis TV3 ar 17.1 %, tam seko kanāls PBK ar 12.0 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt kanālam LTV1 veltīti 10.8 %, bet kanālam LTV 7 4.2 % no kopējā skatīšanās laika. Kanālam 3+ TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 4.0 %, bet kanālam RenTV Baltija 2.1 % no kopējā TV skatīšanās laika. Savukārt 1.8 % veltīti kanālam TV5 Rīga, bet kanālam TV6 - 1.0 %. Mūzikas kanāliem MTV Latvija un PBMK decembrī tika veltīti attiecīgi 0.2 % un 0.4 %. Pārējo kanālu skatīšanai iedzīvotāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 24.9 %, bet Video un DVD 3.0 % no kopējā TV skatīšanās laika.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku koncertu un dalībnieku svētku gājiena auditorijas pie mājas TV ekrāniem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētki norisinājās Rīgā no 2008.gada 5.jūlija līdz 12.jūlijam. Kanālā LTV1 XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku dalībnieku gājienu mājas TV ekrānos skatījušies vidēji 7.7 %, jeb 169.6 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku atklāšanas koncertu skatījušies vidēji 10.7 %, jeb 235.9 tūkstoši, savukārt noslēguma koncertu skatījušies vidēji 9.9 %, jeb 217.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

XXIV Dziesmu un XIV Deju svētku tautas sadziedāšanos mājas TV ekrānos skatījušies vidēji 3.7 %, jeb 81.2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.

Mežaparka Lielās estrādes pirmā posma rekonstrukcija izmaksās palielinājušās līdz 23 miljonus eiro un skatītāju vietu skaits palielināsies līdz 30 000, Mežaparka lielās estrādes pārbūves projekta pirmā rekonstrukcijas posma būvprojekta prezentācijā sacīja projekta autori Austris Mailītis un Juris Poga.

Mailītis kopā ar Pogu šodien prezentēja pirmā posma būvprojektu, ko paredzēts realizēt līdz 2018.gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem.

Poga pastāstīja, ka plānots estrādes rekonstrukciju sākt vasaras sākumā.

Estrādes pirmā posma izbūve izmaksās 23 176 157 eiro. No tiem 43% finansējuma paredzēti skatītāju laukam, 22% skatītāju lauka aprīkojumam, 25% piebraucamajiem ceļiem un 10% ārējiem inženiertīkliem.

Iepriekš pirmās daļas būvdarbu izmaksas bija paredzētas līdz 18 miljoniem eiro, tātad plānotās izmaksas ir palielinājušās par pieciem miljoniem eiro.

Jautāts, kāpēc Mežaparka estrādes rekonstrukcijas pirmās kārtas finansējums ir palielinājies, Poga stāstīja, ka sākotnējās projekta aplēses tika rēķinātas pēc 2009.gadā izstrādātā skiču projekta. Tomēr 2013.gadā stājās spēkā jauns lokālplānojums, kas nosaka, ka Mežaparka teritorija vairs nav mežs, kuru nedrīkst apbūvēt, bet gan apbūvējama teritorija. Minētā iemesla dēļ būvprojektā tika palielināta skatītāju lauka kapacitāte vairāk nekā par 30%, savukārt Mežaparka estrādes teritorija tiks palielināta pat par 60%.

Investējot 2,4 miljonus eiro,turpinās būvdarbi pie Rojas brīvdabas estrādes izveides - vasaras koncertzāle, kas atradīsies dažu metru attālumā no jūras krasta, novēroja biznesa portāls Db.lv.

Estrādes atklāšana plānota šā gada 29.jūnijā.

Projektā paredzēts uzbūvēt jaunu brīvdabas estrādi ar 1000 skatītāju vietām, autostāvvietas un gājēju celiņa posmu gar Ostas ielu, inženiertīklus un labiekārtot teritoriju.

Brīvdabas estrādes jaunbūves garenass orientēta gruntsgabala ziemeļu – dienvidu virzienā tā, lai skatītāju amfiteātris būtu vērsts ar skatu uz jūru. Estrāde tiek veidota kā atvērta tipa būve ar jumta segumu visā tās garumā. Jumts veidots kā stilizēts ūdens vilnis no skatuves daļas līdz skatītāju amfiteātrim. Jumta nesošā konstrukcija būs telpiska metāla kopņu konstrukcija, kas balstīta uz monolītu dzelzsbetona joslu.

Šīs nedēļas nogalē Losandželosā beidzās viens no svarīgākajiem gada notikumiem Holivudā - ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija. Televīzijas reitingi šogad ir nokritušies līdz rekordzemai atzīmei, ziņo Calendarlive.com.

Spriežot pēc Nielsen Media Reserch datiem, trīsarpus stundas garais šovs pie televizoru ekrāniem sapulcējis tikai 32 miljonus skatītāju, kas ir par 21% mazāk nekā pagājušajā gadā. Pētījums arī parāda, ka šī gada šovu skatījušies vismazākais cilvēku skaits pēdējo 20 gadu laikā. Iepriekšējais antirekords piederēja 2003. gada Oskara pasniegšanas ceremonijai - to noskatījās 33 miljoni skatītāju.

Gadā, kad filma Titāniks ieguva neskaitāmus Oskarus, Oskaru pasniegšanu noskatījās 55,2 miljoni skatītāju.

Savukārt amerikāņu futbola finālu (SuperBowl) noskatījušies 97,4 miljoni skatītāju. Oskars ir arī zaudējis dziedāšanas šovam AmericanIdol, kuru noskatījās 33,5 miljoni skatītāju.

Spēle starp Latvijas un ASV valstsvienībām šā gada Pasaules čempionātā hokejā ir kļuvusi par skatītāko PČH spēli pēdējo 7 gadu laikā 15-49 gadus veco skatītāju vidū, apsteidzot līdz šim skatītāko – 2004.gada spēli starp Latvijas un Kazahstānas izlasēm. Par to Db informēja TV3 Latvia Sabiedrisko attiecību koordinatore Līga Andžāne. Pie saviem TV ekrāniem kanālā TV3 spēli 2.maijā vērojuši 38.6 % jeb 863.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 4 gadiem. Tā ir vairāk nekā puse – 51.1 %, no visiem tā brīža TV skatītājiem. Apsteidzot Starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālo atlasi, spēle kļuvusi par 2005.gada skatītāko programmu 15-49 gadus veco skatītāju vidū, TV3 auditorijas sadalījumam (share) sasniedzot 56.4%, bet vidējai auditorijai (RTG) - 19.8%. Pirmo PČH spēli 30.aprīlī starp Latvijas un Kanādas valstsvienībām skatījušies 637.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. Abu minēto PČH spēļu demonstrēšanas laikā TV3 bija skatītākais kanāls starp visiem kanāliem Latvijā.

Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi pat apsteidz plānoto darba grafiku, ceturtdien pārliecinājās Rīgas domes vadība, būvnieki, kā arī Dziesmu un deju svētku pārstāvji, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Šodien, klātienē novērojot paveikto, pārliecinājos, ka Dziesmu un deju svētku rīkotājiem un dalībniekiem nākamajā gadā būs iespēja sarīkot grandiozus svētkus mums visiem,» atzīst Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks piebilstot, ka pusotra mēneša laikā atsevišķās būvdarbu pozīcijās ir pat izdarīts daudz vairāk nekā sākotnēji plānots.

Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti 1300 pāļi. Kopumā šajā daļā ir paredzēts zemē iedzīt 2196 pāļus. Sākotnēji šos darbus bija plānots pabeigt augusta vidū, tomēr visu pāļu iedzīšanas darbus pabeigs līdz 15. jūlijam. «Neskatoties uz darba spēka problēmām, ar kādām šobrīd saskaras būvniecības nozare, šajā objektā ikdienu ir nodarbināti gandrīz 150 strādnieki,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāmu «Dvēseļu putenis» tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē no 8. līdz 10. novembrim ir noskatījies rekordliels skatītāju skaits - 25 305. Visvairāk skatītāju – 16 160 – apmeklējuši filmas seansus Rīgā, bet arī reģionos bijusi vērojama liela skatītāju aktivitāte: ārpus galvaspilsētas «Dvēseļu puteni» paguvuši noskatīties 9 145 skatītāju, informē filmas veidotāji un tās izplatītājs Latvijā «Uz kino».

Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu «Dvēseļu putenis» visu novembri un decembri demonstrēs ne tikai kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī novadu kultūras un tautas namos Latgalē, Sēlijā, Kurzemē, un Vidzemē.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Šā gada lielākais pārsteigums ir filma Kriminālās ekselences fonds – visskatītākā gada filma pēc kases ieņēmumiem, un izskatās, ka tāda tā arī paliks, to intervijā DB saka kinoteātra Forum Cinemas direktors Normunds Labrencis

Šogad kinoteātrim Kino Citadele, kas durvis vēris nedaudz vēlāk par lielveikalu Stockmann, ir 15 gadu jubileja. Par paveikto, svētku noskaņu un nākotnes plāniem Dienas Bizness stāstīt aicināja SIA Forum Cinemas direktoru Normundu Labrenci.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Pirms 15 gadiem durvis vēra kinoteātris ar 14 zālēm un 3000 skatītāju vietām. Dažus gadus pēc atvēršanas apmeklējums sasniedza 1,8 miljonus skatītāju gadā, vidēji piecus tūkstošus dienā. Kas bija mainījies, kas bija panākumu pamatā un ir vēl aizvien?

Latvijas Televīzijas komanda, kurā XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku laikā bija apvienojušies labākie radošie un tehniskie spēki, šajā projektā sevi apliecinājusi atkal jaunā kvalitātē, spējot ne tikai adekvāti pārraidīt emocijas, kas virmoja svētku norises vietās, bet papildus radīt iespaidīgus emocionālos stāstus arī ar televīzijas izteiksmes līdzekļu palīdzību.

Tāpat labus vārdus Latvijas Televīzija turpina saņemt arī no saviem skatītājiem, kas mīt ārpus Latvijas, jo Dziesmu svētku tiešraides bija skatāmas LTV Arhīva interneta mājas lapā (www.ltvarhivs.lv). Kopumā tās noskatījušies ap 40 000 skatītāju no 56 valstīm. Vēl joprojām bezmaksas režīmā LTV Arhīvā iespējams noskatīties svētku koncertu ierakstus, Db.lv informē Ieviņa Ancena,

VB SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savukārt šodien kļuvuši pieejami mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati par to, cik skatītāju vērojuši Dziesmu un deju svētkus televizora ekrānā.

Vislielāko auditoriju pie ekrāniem pulcējis Dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts. Tiešraidē to vērojuši 10.7% jeb 235 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem.

Saņemot rakstveida apņemšanos no Forum Cinemas, Konkurences padome izbeidz pārākpumu lietas izpēti.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu izbeigt lietas izpēti par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu pret SIA Forum Cinemas, jo tā apņemusies vairāk nekavēt konkurenci.

Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka SIA Forum Cinemas, kas atrodas dominējošā stāvoklī gan kinofilmu izplatīšanas tirgū kinoteātriem visā Latvijā, gan kinofilmu demonstrēšanas kinoteātros tirgū Rīgā (kā kinoteātra Parex Plaza īpašnieks), ar savu darbību kavējusi un ierobežojusi konkurenci.

Lieta tika ierosināta pēc SIA Multiplex Systems iesnieguma, kas savu komercdarbību filmu demonstrēšanas tirgū uzsāka 2008.gada novembrī , atverot kinoteātri Cinamon.

Šobrīd tiek pabeigts darbs pie «ādažu Čipsu» reklāmas jaunās sērijas. Tā paredzēta bērnu auditorijai. Jauno «ādažu čipsu» reklāmas sēriju paredzēts sākt demonstrēt nākamajā nedēļā. Atšķirībā no šobrīd TV ēterā demonstrētajām jauniešu auditorijai paredzētajām reklāmām, jaunā reklāmas sērija būs piemērota mazu bērnu uztveres īpatnībām. Šobrīd demonstrētajām «ādažu Čipsu» reklāmām tiks mainīts demonstrēšanas laiks Ņemot vērā masu medijos plaši izvērstās diskusijas par šobrīd demonstrētajām, jauniešu auditorijai paredzētajām «ādažu Čipsu» reklāmām, a/s «Latfood» ir pārplānojusi reklāmas raidlaiku. «Konkurences cīņa ar importa produktiem ir nežēlīga! Kā jau visiem zināms, tad Latvijas uzņēmumu mārketinga budžeti nav tik lieli, lai mēs reklāmās varētu atļauties izmantot «pokemonus», «spaidermenus» vai «betmenus». Taču tāpat kā ārzemju konkurentiem, arī mums ir jāpievērš sev uzmanība. Domāju, ka tas mums ir izdevies, jo reklāma ir aizskārusi sabiedrībai aktuālu tēmu, un šobrīd medijos ir izvērsta aktīva diskusija, vai «nežēlīgi garšīgi» reklāma māca vardarbību. Uzskatu, ka reklāmas uzdevums nekad nav bijis mācīt! Reklāma tikai cīnās par patērētāju uzmanību! Šobrīd diskutabls ir jautājums, vai reklāma provocē skatītāju uz kādu darbību. Atzīstu, ka mēs riskējām uzsākt reklāmas demonstrēšanu, jo uzskatījām, ka gluži tāpat kā lasot pasakas, arī skatoties reklāmas, patērētājs spēj atšķirt labo no ļaunā. Izlasot pasaku taču neviens neiedomājas otram pārgriezt vēderu un piebērt ar akmeņiem, vai samalt bērnu dzirnavās. Dzīve jau pati par sevi ir nežēlīga! Ne tikai «ādažu Čipsiem» ar konkurentiem, bet arī visiem mums ikdienā. Nežēlīgā dzīve sākas jau skolā, kad katram ir jācīnās par savu vietu klasē. Pret tiem, kuri nav stilīgi un ir savādāki, vienaudži ir nežēlīgi. Izprotot situāciju, esam vienisprātis ar to sabiedrības daļu, kura vēlas «nežēlīgās cīņas» savā apkārtnē samazināt. Lai izslēgtu iespēju maziem bērniem redzēt šīs reklāmas, esam pieņēmuši lēmumu pārplānot reklāmas demonstrēšanas laiku, un turpmāk šīs reklāmas TV tiks demonstrētas tikai pēc plkst. 22.00,» uzskata Atis Zariņš, a/s «Latfood» ģenerāldirektors. Reklāmas raidlaiks tiks izmainīts sākot ar š.g. 8. decembri. Atis Zariņš, a/s «Latfood» ģenerāldirektors

Latvijas 100 visbagātāko cilvēku īpašums gandrīz sasniedz 1/4 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Ar šādiem secinājumiem laižot klajā Latvijas bagātako cilvēku top 100 klajā nāk Lato Lapsa un Kristīne Jančevska no Baltic Screen. Žurnālā Pastaiga publicētais Top 100 tapis sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompānija Laika stars.

"Mūsu pirmā simtnieka vidējā vērtība ir 26,5 miljoni latu, bet kopējā - aptuveni 2,65 miljardi latu," norāda pētījuma autori.

Līderi stabili

V. Krasovicka portfelī šobrīd ir 203 miljoni latu, kas ir par 18 miljoniem vairāk nekā pērn. Šogad uz otro vietu no pērnā gada piektās pacēlies Oļegs Fiļs, Aizkraukles bankas līdzīpašnieks, kura kapitāls gada laikā pieaudzis par 33 milj. ls un sasniedz 113 milj. Ls. Labi veicies arī otram Aizkraukes bankas līdzīpašniekam Ernestam Bernim, kas pateicoties 31 milj. Ls pieaugumam ar 110 milj. Ls pakāpies no sestās uz trešo vietu.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.

Madonā 10.februārī noslēdzas publiskā apspriešana vērienīgai estrādes būvniecības iecerei Egļu ielā. Objekta izmaksas tiek lēstas 3,27 miljonu eiro apmērā.

Ēkas pamatforma veidota kā gliemežvāks. Estrādes jaunbūvē paredzēts izveidot vienlīmeņa skatuves daļu 10-15 deju kolektīviem, kā arī iespējams izvietot kora podestus dziedāšanai vismaz 1000 dalībniekiem un kombinējot tos ar mobilo skatuvi. Ziemas laikā vienlīmeņa skatuves daļa izmatojama kā slidotava - hokeja laukums ar iebūvētu, vai uzklājamu saldēšanas iekārtu grīdā.

Aizskatuvē - ēkas trīsstāvu apjomā izvietotas tehniskās telpas, mākslinieku ģērbtuves un palīgtelpas, liecina ieceres publiskās apspriešanas materiāli.

Kā vertikālā komunikācija aizskatuvē izmantotas divas izolētas kāpņu telpas, kas ļauj nokļūt arī skatuves stacionārajā balkonā. Atbilstoši optimālām akustiskajām prasībām skatītāju zona pārbūvēta, izliecot to sfēriski. Skatītāju augšējās rindas iecerēts tuvināt skatuvei, tādā veidā radot priekšnosacījumus ērtai būvapjoma izveidei pazemē, ko plānots izmantot publiskām labierīcībām. Virs tām veidota jauna ieeja estrādes apmeklētājiem no rietumu puses.