ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir ceļā uz 2000 punktu atzīmes iekarošanu
Lai gan janvāra otrajā pusē attīstīto valstu tirgos patiešām bija vērojams straujāks cenu kritums, tas nebija ilgstošs un kopumā šā gada pirmā puse pasaules lielākajiem akciju tirgiem ir bijusi visai veiksmīga. Piemēram, ASV akciju tirgus flagmaņa Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība kopš šā gada sākuma palielinājusies jau par 6,2% – līdz 1960 punktu atzīmei. Jāpiebilst, ka gada skatījumā minētā indikatora vērtība ir pieaugusi par 22%, bet kopš 2013. gada sākuma – par 37,5%.
Vēl par 2%
Lai gan daudz tiek runāts par to, ka akciju cenas pašlaik jau ir pārāk augstas un uzņēmumu finanšu rādītāji varētu nebūt tik labi, lai attaisnotu tik dārgus vērtspapīrus, Volstrītas analītiķu šā gada otrā ceturkšņa beigās veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka kāpums tirgū, visticamāk, turpināsies. Tiesa gan, tas būšot visai lēzens. Piemēram, Thomson Reuters veiktās vairāku simtu pasaules vadošo investīciju kompāniju ekspertu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada beigās S&P 500 indeksa vērtība atradīsies nedaudz virs apaļās 2 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 2%. Savukārt 2015. gada vidū šī indeksa vērtība atradīšoties pie 2053 punktu atzīmes, kas būtu kāpums vēl par 2,7%. «Vispārīgi līdz 2000 punktiem ir nepieciešams pieaugums par diviem procentiem, kas ir maz. Kopumā mūsu ieguldījumu stratēģijā šobrīd joprojām esam pozitīvi par akcijām, saglabājam paaugstinātu īpatsvaru. Tāpēc 2000 punktu sasniegšana otrā pusgada laikā ir ļoti reāla,» uzskata arī Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.
Tikmēr ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība šā gada beigās tiek lēsta pie 17,28 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža būtu pieaugums par 2,7%. Lielākā daļa tirgus ekspertu savas optimistiskās prognozes pamato ar to, ka ASV un pasaules ekonomika atrodas uz spēcīgākās izaugsmes taciņas, kam vajadzētu pozitīvi atsaukties korporatīvajās finanšu atskaitēs šā gada otrajā pusē. Pašlaik tiek lēsts, ka ASV kompāniju peļņa šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu augs par 9%. Piemēram, aprīlī tika lēsts, ka ASV kompāniju peļņa šogad augs mazāk strauji – par 8,7%. Daudzi arī norāda – lai gan ASV Federālo rezervju sistēma pārtrauks savu dolāru drukāšanas programmu, tā joprojām vēl ilgi ļoti zemos līmeņos uzturēs ASV dolāra procentlikmes.
Eiropā straujāk
Interesanti, ka straujāks cenu pieaugums vismaz pagaidām tiek prognozēts Eiropas akcijām. Vairāk varētu iegūt Itālijas akciju tirgus, kura raksturojošā FTSE MIB indeksa vērtība šā gada beigās tiek prognozēta pie 23 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 7,5%. Kopš gada sākuma šī indeksa vērtība palielinājusies jau par 12%. Kopumā lielākā daļa aptaujāto Eiropas vērtspapīru ekspertu pauž pārliecību, ka cenu pieauguma ziņā labāk turpmāko 12 mēnešu laikā veiksies tieši Eiropas dienvidu valstu akciju tirgiem, kuros joprojām varot uzmeklēt lētākus vērtspapīrus.
Savukārt Vācijas DAX indeksa vērtība šā gada beigās tiek lēsta pie 10,25 tūkst. punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 3,9%. Kopš šā gada sākuma DAX indeksa vērtība ir palielinājusies par 2,8%. Pieaugums ir bijis lēzenāks, jo aktuālas bijušas bažas par vairāku Vācijas eksportētāju potenciālajiem sarežģījumiem attīstības valstīs (piemēram, Krievijā).
Tiek lēsts, ka STOXX Europe 600 indeksa vērtība līdz šā gada beigām pieaugs par 4,8% – līdz 360 punktu atzīmei (un indeksa aprēķinā iekļauto kompāniju peļņa augšot vidēji par 7,5%). Pastāv viedoklis, ka par pozitīvu cenu dinamiku Eiropas akcijām rūpēsies arī Eiropas Centrālā banka, kas varētu īstenot kādu eiro drukāšanas programmu. Tiek arī prognozēta eiro cenas samazināšanās, kas varētu palīdzēt reģiona eksportētājiem (pagaidām gan eiro cenas kritums īsti nematerializējās).
Attīstības tirgi
Nedaudz citāda aina varētu pavērties atsevišķos attīstības valstu tirgos. Tiek lēsts, ka Brazīlijas Bovespa indeksa vērtība no šā brīža līmeņa līdz gada beigām saruks par 3,6%, bet līdz 2015. gada vidum – vēl par 2,4%. Brazīlijas tirgū daudz kas būs atkarīgs no gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākuma šā gada rudenī. Volstrītas analītiķi norāda, ka pašreizējās valsts prezidentes Dilmas Rusefas, kas tiecās uz vēl vienu termiņu šīs valsts ietekmīgākās amatpersonas krēslā, piekoptā politika ir nelabvēlīga investoriem ilgākā termiņā. Tiek prognozēts – ja D. Rusefa gaidāmajās vēlēšanās tomēr zaudēs (kas ir maz ticami), Bovespa indeksa vērtība gada laikā pieaugs par 18,5% – līdz 63 tūkst. punktu atzīmei. Kopš šā gada sākuma Bovespa indeksa vērtība ir palielinājusies par 3,2%.
Tāpat vismaz pašlaik tiek lēsts, ka Indijas Sensex indeksa vērtība līdz šā gada beigām augs par 10,6% (šī indeksa vērtība kopš gada sākuma, investoriem esot sajūsmā, par jauno valsts premjeru, ir pieaugusi par 18,3%) un Ķīnas Šanhajas Composite indeksa – par 9,8%. Prognozes tika izteiktas arī par Krievijas akcijām, un pašlaik vidējā tirgus prognoze ir, ka RTS indekss šo gadu noslēgs pie 1473 punktu atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu pieaugums par 8,7%. Šī indeksa vērtība kopš šā gada sākuma sarukusi par 5% (februārī un martā tā strauji saruka, bet maija un jūnija periods Krievijas akcijām ir bijis izcils).
Par prognozēm
Protams, dažkārt var jau pavīpsnāt par Volstrītas investīciju banku ekspertu prognozēm attiecībā uz nākotni un var jau arī teikt, ka faktiski vienīgā pareizā prognoze varētu būt tā, ka šo analītiķu izteiktās prognozes būs nepareizas. Tirgus izaugsmi, skatoties uz vēsturiskajām cenu līknēm, prognozēt ir drošāk, bet kādus tirgus satricinošus faktorus laikus iecenot ir faktiski neiespējami. «Patiesība ir tā, ka cilvēki kā suga ir briesmīgi prognozētāji. Var aizmirst par precīzu lielu notikumu, kurus jūs nevarat kontrolēt, prognozēšanu, piemēram, attiecībā uz ekonomiku vai tirgu. Jūs pat nevarat kontrolēt savu uzvedību. Ja jūs to varētu, tad fitnesa un diētas industrijas būtu bankrotējušas,» Bloomberg klāsta finanšu eksperts Barijs Ritholcs, kas 2007. gadā plūca laurus kā precīzākais Volstrītas prognozētājs. Viņš norāda, ka šis sasniegums bija ironisks, ja ņem vērā, ka viņš pats netic šādām prognozēm un ka tā lielā mērā bija vienkārši laimīga sagadīšanās. B. Ritholcs arī klāsta, ka bieži viņam kādā finanšu raidījumā žurnālisti prasa, kur Dow Jones indekss atradīsies pēc gada. «Ir uzjautrinoši atbildēt godīgi – «man nav ne mazākās nojausmas! – un redzēt, kā saviebjas viņu sejas,» saka Volstrītas censonis, piebilstot, ka viņa ieteikums investoriem ir ignorēt prognozes un to pētīšanai atvēlēto laiku izmantot, lai pelnītu naudu.
