Jaunākais izdevums

Lai samazinātu inflāciju, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par trim ceturtdaļām procentpunkta.

Pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,75 procentpunktiem - līdz 1,5-1,75%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts par 0,75 procentpunktiem 1994.gada novembrī, pēc tam palielinājumi bijuši mazāki.

Šis ir jau trešais bāzes procentlikmes mērķrādītāja paaugstinājums šogad. Iepriekš mērķrādītājs tika palielināts martā un maijā, abas reizes to paaugstinot par pusi procentpunkta. Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Pēc sēdes publiskotajā paziņojumā Atvērtā tirgus komiteja pauž gatavību turpināt paaugstināt bāzes procentlikmi, lai panāktu, ka gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim.

Jau ziņots, ka gada inflācija ASV maijā palielinājās līdz 8,6% salīdzinājumā ar 8,3% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1981.gada decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV mājokļu tirgus sāk nopietni atdzist. Kādas var būt sekas?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no ASV un pasaules ekonomikas dzīvības indikatoriem – ASV mājokļu tirgus – būvnieku sentimenta un pircēju aktivitātes ziņā sasniedzis līmeņus, kas nav pieredzēti kopš pandēmijas sākuma. Kādi tam iemesli, un vai notikumi ASV var ietekmēt mājokļu tirgu Latvijā?

ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.

Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas. Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50 % augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aprīlī nav lūdzis ASV Finanšu ministriju atcelt ierobežojumus "ABLV Bank", bet gan aicinājis ASV pusi sniegt vērtējumu par Latvijas paveiktajām finanšu sektora reformām, pavēstīja finanšu ministra padomniece sabiedrisko attiecību un komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule.

No šā gada 19.aprīļa līdz 25.aprīlim finanšu ministrs kopā ar delegāciju bija vizītē ASV, kur piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas Pavasara sanāksmē, kā arī tikās ar ASV Valsts kases sekretāres vietnieku Voliju Adejemo.

Tikšanās laikā tika pārrunāta ģeopolitiskā situācija, Latvijas un ASV puses nostāja par ieviestajām un plānotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī to ekonomiskā ietekme, tajā skaitā uz Latvijas tautsaimniecību, un plānotā rīcība enerģētikas atkarības no Krievijas pārtraukšanai. Viena no tēmām bija paveiktais Latvijas finanšu sektora sakārtošanā, lai veicinātu finanšu sektora ilgtspējīgu izaugsmi, kas var atbalstīt un finansēt Latvijas tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules finanšu tirgi un mūsu pensiju uzkrājumi divu karu ēnā

Zigurds Vaikulis, "CBL Asset Management" investīciju direktors, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi pēdējos gados nav bijusi nekāda mierīga pastaiga parkā (dēļ Covida, protams), taču galu galā visus satraukumus tirgus kompensēja ar cienījamu ieguldījumu atdevi.

Valsts fondēto pensiju sistēmas populārākā plānu grupa (ar pieļaujamo daļu akcijās līdz 50%) aizvadīto trīs gadu laikā ieguldītājiem pelnījuši vidēji 9% gadā, kopā 30%! Savukārt šis gads iesācies pavisam nelāgi – kopš gada sākuma visas plānu kategorijas ir mīnusos. Šogad cenas ir kritušas praktiski visos galvenajos finanšu tirgus segmentos – no ASV valdības papīriem līdz Ķīnas akcijām. Perfektā vētra.

Karš Ukrainā un karš pret inflāciju

Divi galvenie šī gada faktori, kas tā vai citādi atsaucas visos pasaules tirgus nostūros, ir globāls procenta likmju kāpums un karš Ukrainā. Ukrainas varonīgā pretošanās krievu agresoriem un pasaules reakcija uz notiekošo ir tēma, ar kuru mēs Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ejam gulēt un mostamies, un loģiski, ka tā turpina dominēt arī globālajā ziņu plūsmā. Taču ticiet vai ne – visa šī vājprāta faktiskā ietekme uz pasaules finanšu tirgiem un arī Latvijas pensiju aktīviem ir ievērojami mazāka nekā procenta likmju kāpumam ASV un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma

LETA/AFP/UNN, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot piemērot Maskavai sankcijas par iebrukumu Ukrainā, ASV un sabiedrotie tirdzniecībā ar Krieviju atteiksies no vislielākās labvēlības režīma, piektdien paziņojis ASV prezidents Džo Baidens.

"ASV un mūsu sabiedrotie un partneri turpina sadarboties, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu un vēl vairāk izolētu Krieviju globālajā arēnā," paziņoja Baidens. ASV šo soli spērusi kopā ar NATO sabiedrotajiem, G7 valstīm un Eiropas Savienību (ES).

Baidens arī paziņoja par aizliegumu piegādāt Krievijai ASV dolāra banknotes.

Baltā namā publiskotā informācija liecina, ka aizliegts ASV dolāru banknošu eksports, reeksports, pārdošana vai piegāde tieši vai netieši no ASV vai ASV personām, neatkarīgi no to atrašanās vietas, Krievijas Federācijas valdībai vai jebkurai personai, kas atrodas Krievijas Federācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība jau kopš 2021. gada vasaras ASV dolāros gandrīz tikai sarūk. Rezultātā eiro cena ASV dolāros pietuvojusies tā saucamajai paritātei. Ņemot vērā šo visai pārliecinošo tendenci, visai iespējama izskatās tāda situācija, ka par vienu eiro jau tuvākajā laikā varēsim saņemt pat mazāk nekā vienu ASV dolāru.

Eiro zem paritātes ar ASV dolāru tika tirgots šīs tūkstošgades sākumā. Tomēr aptuveni kopš 2002. gada bija vērojams noturīgs kopējās Eiropas valūtas cenas pieaugums, kas turpinājās līdz iepriekšējam globālajam finanšu kraham. 2008. gadā eiro cena uz brīdi pat sasniedza 1,6 ASV dolāru atzīmi. Pēc tam kopējai valūtai kājas saļodzījās. Rezultātā eiro un ASV dolāra paritātes piesaukšana kopš 2015. gada kļuvusi jau par regulāru parādību.

Tiesa gan, ikreiz, kad eiro cena mēģinājusi pietuvoties apaļa viena ASV dolāra atzīmei, tā tomēr, šo paritāti nesasniedzot, ir piedzīvojusi atlēcienu. Piemēram, arī 2016. gada beigu daļā un 2017. gada sākumā eiro cena atradās pie 1,04 ASV dolāru atzīmes. Tiesa gan, jau aptuveni pēc gada tā atradās pie 1,25 ASV dolāriem. Pēc tam eiro cena atkal krita, un, sākoties pandēmijai, atkal atgriezās skaļākas runas par iespējamo paritāti ar ASV dolāru. Omai pēc pandēmijas pirmā šoka spēji uzlabojoties, tas tirgus dalībniekiem aizmirsās, un eiro cena atkal palielinājās. Savukārt nu ir kārtējais un, iespējams, izšķirīgais mēģinājums beidzot zīmīgo “vienu eiro pret vienu ASV dolāru” tomēr sazīmēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, neraugoties uz jaunu ziņojumu par augstāku ASV inflāciju, un kāpa arī naftas cenas, bet ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām samazinājās.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskoti dati liecināja, ka gada inflācija ASV decembrī pieaugusi līdz 7% salīdzinājumā ar 6,8% novembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 1982.gada jūnija.

Inflācijas kāpumu galvenokārt veicinājusi degvielas, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu sadārdzināšanās. Tāpat pagājušajā mēnesī ASV pieaugušas arī lietoto automobiļu cenas.

Tirgus dalībnieki uzskatīja, ka šie dati lielākoties atbilst prognozēm un diez vai izraisīs Federālās rezervju sistēmas (FRS) politikas noteicēju agresīvāku reakciju par FRS vadītāja Džeroma Pauela otrdien teikto ASV Kongresā.

"Izskatās, ka tirgus bija gatavs vēl karstākai inflācijai, kas acīmredzami neīstenojās. Tātad šo reakciju var vislabāk raksturot kā atvieglojumu," sacīja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pēc jauna ziņojuma par augstu ASV inflāciju, bet naftas cenas pieauga.

ASV patēriņa cenu indekss martā pieauga par 8,5% salīdzinājumā ar pērnā gada martu, un tas bija straujākais kāpums kopš 1981.gada decembra. Salīdzinājumā ar februāri šis indekss pieaudzis par 1,2%.

Šis bija pirmais ziņojums, kurā ASV patēriņa cenu indeksu pilnībā ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā un rietumvalstu sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ visā pasaulē pieaugušas enerģijas un pārtikas cenas.

Augstākas cenas par pārtiku, pajumti un degvielu "domājams, piespiež dažus cilvēkus iztikt bez tā", sacīja ekonomists Džoels Narofs.

Lai gan ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) gatavojas ātri pacelt procentlikmes, lai mazinātu inflācijas spiedienu, šī pasākuma efekts nebūs tūlītējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, un saruka arī ASV dolāra vērtība, ko noteica bažas par recesiju augstas inflācijas apstākļos.

Pesimistiski mazumtirgotāju peļņas rādītāji ir pastiprinājuši bažas par patērētāju optimismu augošu procentlikmju, kāpjošu energoresursu cenu, Ķīnas lokdaunu un Ukrainas kara laikā.

"Inflācija aug, un tas skar peļņu. Šīs augstākās izmaksas tiks nodotas tālāk un patērētāji beigs tērēt savus ietaupījumus un kļūs uzmanīgāki ar saviem izdevumiem," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons sacīja, ka kritusies arī ASV dolāra vērtība, "ko sekmēja zemāks [ASV obligāciju] ienesīgums, augot bažām par ASV ekonomikas vitalitāti atlikušā gada laikā".

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels šonedēļ paziņoja, ka FRS cels procentlikmes, līdz būs "skaidri un pārliecinoši" pierādījumi, ka inflācija samazinās. Augstākas aizņemšanās izmaksas tomēr palielina parādu, pastiprinot spiedienu uz patērētājiem un uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, akciju tirgiem gaidot svarīgu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmju celšanu pēc prognozēm, ka tās varētu tikt paceltas straujāk, nekā bija gaidāms.

Tirgos ir valdījis satraukums, kopš piektdien publicēti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenas maijā kāpušas par 8,6% salīdzinājumā ar 2021.gada maiju, kas ir straujākais patēriņa cenu kāpums kopš 1981.gada decembra. To sekmēja energoresursu un pārtikas cenu palielināšanās, tostarp kara Ukrainā dēļ.

Investori gaida FRS trešdienas sanāksmi. FRS bija devusi signālus par plāniem trešdien pacelt procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, tomēr ir prognozēta to pacelšana par 0,75 procentpunktiem.

"Izskatās, ka [procentlikmes] tiks paceltas par 75 bāzes punktiem. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka FRS gribētu precizēt šo prognozi. Faktiski, ja FRS paliktu pie [procentlikmju] pacelšanas par 50 bāzes punktiem, tirgus varētu būt vīlies," sacīja "LPL Financial" galvenā akciju stratēģe Kvinsija Krosbija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, savukārt eiro vērtība kāpa pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentes Kristīnes Lagardas paziņojuma, ka ECB līdz septembrim varētu izbeigt negatīvu procentlikmju laikmetu.

Akciju cenas Volstrītā, kas šogad lielākoties bija kritušās, pirmdien pieauga un noslēdza tirdzniecības sesiju ar solīdu kāpumu.

"Šī ir diena, kad [akciju] tirgus beidzot spēja atvilkt elpu, vismaz pagaidām," sacīja "National Securities" stratēģis Ārts Hogans.

Akciju cenas pozitīvi reaģēja uz ASV prezidenta Džo Baidena teikto, ka viņš apsver atcelt daļu no importa nodevām, kuras iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm.

Baidens arī paziņoja, ka 13 valstis ir apvienojušās AS vadītā Āzijas-Klusā okeāna tirdzniecības iniciatīvā.

Daži tirgu novērotāji arī norādīja uz tehniskiem faktoriem, kas vedina uzskatīt, ka akciju cenas var būt sasniegušas īstermiņa minimumu un tām vajadzētu pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien saruka, investoriem sekojot jaunākajiem pavērsieniem Ukrainas krīzē, bet naftas cenas pieauga pēc jaunām pazīmēm par lūzumu Irānas kodolsarunās.

Zelta kā droša investīciju patvēruma cena pieauga līdz apmēram 1900 ASV dolāriem par unci, turpinoties bažām par iespējamu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievijas uzbrukums Ukrainai varētu notikt tuvākajās dienās un draudi ir ļoti lieli, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.

OANDA analītiķis Edvards Moja sacīja, ka kara riski "šķiet pieaugam", pastiprinot satraukumu tirgos, kuri jau nervozē par gaidāmajām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanām.

"Volstrīta jūtas ļoti nervoza, paskatoties pa kreisi un redzot ģeopolitisko risku pastiprināšanos ar Ukrainas situāciju, un tad paskatotie pa labi un redzot agresīvas FRS [monetārās politikas] pastiprināšanas iespējamību," teica Moja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules naftas cenas otrdien pieauga līdz pēdējo septiņu gadu augstākajiem līmeņiem, ko sekmēja cerības uz globālās ekonomikas atveseļošanos, kura palielinātu naftas pieprasījumu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās tomēr kritās, ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam pieaugot gaidās, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt pacels procentlikmes, vēršoties pret satraucošu inflācijas kāpumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā sasniedza 88,13 ASV dolārus par barelu, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga līdz 85,74 dolāriem par barelu, un tie bija augstākie cenu līmeņi kopš 2014.gada oktobra.

Tirdzniecības sesijas beigās naftas cenas gan bija nedaudz zemākas.

ASV dolāra vērtība turpināja pieaugt stingrākas FRS monetārās politikas gaidās.

Naftas cenu kāpumu sekmēja arī pirmdien notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) galvaspilsētai Abū Dabī, kurā gāja bojā trīs cilvēki un par kuru atbildību uzņēmušies Jemenas hutiešu nemiernieki. Šajā uzbrukumā eksplodēja degvielas vedēji un gāja bojā trīs cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, neraugoties uz Ķīnas premjerministra brīdinājumu par Covid-19 ierobežošanas stratēģijas ietekmi uz ekonomikas izaugsmi.

"Tirgus bija ļoti izpārdots, un tajā vajadzēja būt kāpumam. Un tagad kāpums tirgū ir diezgan stiprs," sacīja "50 Park Investment" analītiķis Adams Sarhans neilgi pirms Ņujorkas biržas slēgšanas.

Volstrītā trešdien bija kāpums, kas turpinājās arī ceturtdien, tirgos valdot optimistiskam viedoklim par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) maija sanāksmes protokolu, kurā tika apliecināti plāni paaugstināt procentlikmes.

Analītiķi apsveica paziņojumus, ka FRS paredz "ātri" rīkoties, lai paceltu bāzes procentlikmi un atbrīvotos no obligāciju uzkrājumiem ar mērķi samazināt inflāciju.

Naftas cenas pieauga, pārsniedzot 117 ASV dolārus par barelu, ko daļēji sekmēja spēcīgs benzīna pieprasījums ASV pirms Piemiņas dienas vīkenda, kas tradicionāli ir vasaras izbraukumu sezonas sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, ko sekmēja Ķīnas solījums palīdzēt stabilizēt tirgus un jauns naftas cenu kritums pēc tam, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) paziņoja par procentlikmju celšanu pirmoreiz kopš 2018.gada.

Akciju cenu kāpumu sekmēja arī optimisms par sarunām starp Krieviju un Ukrainu, lai gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdza ASV Kongresam vairāk palīdzēt cīņā pret Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku.

FRS lēmums par procentlikmju celšanu ir vērsts pret patēriņa cenu celšanos. Tas pieņemts laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā rada jaunu nedrošību ekonomikā, kuru skāruši traucējumi piedāvājuma ķēdēs un darbaspēka trūkums.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteica pārliecību, ka ASV spēs izturēt stingrāku monetāro politiku, tomēr FRS samazināja izaugsmes prognozi 2022.gadam.

"National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans atzina, ka FRS vēstījums atbilst tirgus gaidām, kas jau rēķinājās ar gaidāmo procentlikmju celšanu. Tirgiem labvēlīgs bija arī ievērojams naftas cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien kritās līdz ar akciju cenām Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par Covid-19 viļņa pastiprināšanos Ķīnā.

ASV akciju cenas pieauga pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" vadītājs Īlons Masks noslēdza vienošanos par mikroblogošanas platformas "Twitter" iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru.

Masks par 44 miljardiem dolāru nopērk Twitter 

Mikroblogošanas platforma "Twitter" pirmdien apstiprināja, ka kompānija par 44 miljardiem dolāru...

Jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 3%, pieaugot bažām par Ķīnā Covid-19 dēļ noteiktajiem lokdauniem. Naftas cenas, kas denominētas ASV dolāros, arī ietekmēja augstāks dolāra kurss.

Parīzes biržas indekss kritās par 2,0% pēc tam, kad Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarēja prezidents Emanuels Makrons. Viņam tagad jāapvieno dziļi sašķeltā nācija pirms parlamenta vēlēšanām, kurās viņš var zaudēt kontroli pār parlamentu.

Akciju cenas Volstrītā dienas lielāko daļu bija kritušās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu pēc tam, kad tika paziņots par "Twitter" pārdošanu Maskam. Pēc šī paziņojuma "Twitter" akcijas cena pieauga par 5,7%.

Investori ir piesardzīgi pirms gaidāmās tehnoloģiju milžu "Apple", "Amazon" un "Microsoft" peļņas rādītāju paziņošanas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 34 049,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4296,12 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,3% līdz 13 004,85 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien saruka par 1,9% līdz 7380,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par 1,5% līdz 13 924,17 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 2,0% līdz 6449,38 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien saruka par 3,5% līdz 98,54 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 4,1% līdz 102,32 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,0790 līdz 1,0716 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2839 līdz 1,2744 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 128,50 līdz 128,15 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 84,04 līdz 84,05 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas saruka, tirgiem apsverot gaidāmās procentlikmju celšanas un saspīlējumu Ukrainā.

Divi no trim galvenajiem ASV biržu indeksiem saruka pirms šonedēļ gaidāmas ASV patēriņa cenu datu publicēšanas, kas var palīdzēt noteikt to, cik agresīvi ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) vērsīsies pret inflācijas kāpumu.

Eiropas biržu indeksi pieauga, atgūstoties pēc piektdienas krituma, bet Āzijas biržu indeksi mainījās dažādos virzienos.

"Akcijas vēl ir zem spiediena. Akciju cenu stabilizācija īstermiņā nav gaidāma, līdz kļūs labāk zināms, kad un cik lielā mērā FRS palielinās procentlikmes," atzina "US Bank Wealth Management" analītiķe Terija Sandvena.

"Domājams, ka [akciju cenu] nestabilitāte saglabāsies, globālajiem tirgiem pielāgojoties stingrākai monetārajai politikai, kā arī ģeopolitiskajam saspīlējumam starp Krieviju un Ukrainu," atzīmēja investīciju banka "Charles Schwab".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoru noskaņojumu uzlabojot optimismam par Covid-19 omikrona paveida ietekmi uz ekonomiku. ASV biržas bija slēgtas, jo valstī bija brīvdiena - Mārtina Lutera Kinga diena.

Naftas cenas nedaudz pieauga, pastāvot bažām par ierobežotām piegādēm. ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās.

Omikrona paveida strauja izplatība sākotnēji izraisīja bažas par tā ietekmi uz globālās ekonomikas atveseļošanos, bet dati, ka šis paveids izraisa vieglāku saslimšanu, un valdību balstvakcinācijas programmas ir nomierinājušas investorus.

"Relatīvi zemāki mirstības līmeņi apvienojumā ar vakcinācijas centienu turpināšanos ir vairojuši cerības, ka mēs pāriesim uz endēmiju un ka ekonomika spēcīgi atveseļosies," sacīja "ThinkMarkets" tirgus analītiķis Favads Razakzada.

Bažas par inflācijas kāpumu un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nostāja par procentlikmju pacelšanu, lai pretotos inflācijai, nemazināja investoru uzticēšanos Eiropas akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā kritās, atjaunojoties investoru bažām par ASV procentlikmju celšanu, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās bažās par Lielbritānijas ekonomikas recesiju.

Kritums Volstrītā bija straujākais kopš 2020.gada. Indekss "Nasdaq Composite", kurā dominē tehnoloģiju firmas, kas ir sevišķi jutīgas pret augstākām procentlikmēm, saruka par 5,0%, bet indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vairāk nekā 3%.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta, lai samazinātu inflāciju. Gada inflācija ASV martā pieauga līdz 8,5% salīdzinājumā ar 7,9% februārī, tādējādi reģistrēts augstākais tās līmenis kopš 1981.gada decembra.

Britu mārciņas vērtība kritās pēc tam, kad Anglijas Banka ceturtdien paaugstināja bāzes procentu likmi līdz augstākajam līmenim kopš 2009.gada globālās finanšu krīzes - no 0,75% līdz 1%, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju. Tā arī prognozēja, ka gada inflācija Lielbritānijā šogad pārsniegs 10% un ekonomikā iestāsies recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga pēc tam, kad ASV nolēma aizliegt Krievijas energoresursu importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas, gāzes un citu energoresursu importu.

Savukārt Lielbritānija paziņoja, ka līdz gada beigām atteiksies no Krievijas naftas importa.

Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves.

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā 

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji...

Lai gan ASV no Krievijas importē mazāk nekā 10% tai vajadzīgās naftas, analītiķi atzina tās noteikto Krievijas energoresursu importa aizliegumu par svarīgu. Tirgus analītiķis Favads Razakzada to nosauca par "vispārēja ekonomiska kara uzsākšanu pret Krieviju".

Pieaugot spiedienam ar mērķi ekonomiski izolēt Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, "Coca-Cola", "McDonald's" un "Starbucks" pievienojās daudzajiem uzņēmumiem, kas apturējuši darbību Krievijā.

Augošā Krievijas izolācija sekmēja arī citu preču, tostarp niķeļa, cenu celšanos.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien kritās par 0,6% līdz 32 632,64 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4170,70 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 12 795,55 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 6964,11 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kritās par mazāk nekā 0,1% līdz 12 831,51 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5962,96 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 4,4% līdz 124,70 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 4,7% līdz 128,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,0854 līdz 1,0895 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3104 līdz 1,3096 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 115,32 līdz 115,69 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 82,83 līdz 83,17 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas galvenajās biržās pirmdien pieauga, neraugoties uz bažām par to, ka centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes ar mērķi iegrožot inflāciju var izraisīt recesiju. Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena.

Kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pieauga līdz 20 000 ASV dolāriem pēc tam, kad nedēļas nogalē tā bija kritusies līdz 18 mēnešu zemākajam līmenim - 17 599 dolāriem.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,5% pēc tam, kad investoru noskaņojumu uzlaboja ziņas par izdevēja "Euromoney" pārņemšanas piedāvājumu.

Franfurtes biržas indekss pieauga par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss kāpa par 0,6% pēc tam, kad Francijas prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu koalīcija zaudēja līdzšinējo absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā Nacionālajā sapulcē.

Naftas cenas pirmdien pieauga, stabilizējoties pēc piektdien pieredzētā krituma, kuru izraisīja bažas par jēlnaftas pieprasījumu iespējamas recesijas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru