Investors

Noraida Grindeks mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu

LETA, 11.09.2018

Kirovs Lipmans

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

FKTK 2014.gada novembrī konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti attiecībā uz «Grindeks» akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003.gadā, kopā piederēja 49,98% «Grindeks» akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04% «Grindeks» akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50,02% no kopējā «Grindeks» balsstiesīgo akciju skaita.

Par minēto likuma pārkāpumu Kirovam Lipmanam tika piemērota soda nauda 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam 10 650 eiro apmērā, un abiem akcionāriem tika noteikts pienākums izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu citiem akcionāriem.

Lipmani 2014.gada 18.decembrī Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja FKTK lēmumu. Administratīvā apgabaltiesa Lipmanu pieteikumu noraidīja. Tiesa secināja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti. Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu tika iesniegta kasācijas sūdzība. Tiesvedība šajā lietā noslēdzās 2016.gada septembrī, kad Augstākā tiesa nolēma Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt negrozītu un kasācijas sūdzība tika noraidīta. Tādējādi FKTK 2014.gada lēmums stājās spēkā.

Taču, neskatoties uz attiecīgo Augstākās tiesas spriedumu Lipmanu strīdā ar FKTK, Lipmanu ģimenei nebija jāizsaka akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums citiem «Grindeks» akcionāriem, jo kopš 2015.gada maija beigām vairs nepastāvēja apstākļi, kas uzlika par pienākumu Lipmaniem izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu citiem akcionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru