Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

23. maijā Liepājas Pedagoģijas akadēmijā notiks lekcija Notikumi pasaules finanšu tirgos un to ietekme uz Latviju. To lasīs Latvijas Bankas Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs Elmārs Zakulis. Lekcija paredzēta uzņēmējdarbības studentiem, ekonomikas skolotājiem, ar uzņēmējdarbību saistītiem cilvēkiem un ikvienam, kurš vēlas jēgpilni sekot kopsakarībām Latvijas un pasaules ekonomikā.

Lekcija ļautu ikvienam Latvijas ekonomiski aktīvam iedzīvotājam labāk saprast, kā lielās pasaules finanšu notikumi un iedzīvotāju kredītu problēmas ASV ietekmē viņa dzīvi - kredītu procentu likmes, darbavietas un uzņēmumus, ienākumus, uzskata LPA vadība.

Iekļauto tēmu loks aptver šādus jautājumus:

•ASV augsta riska kredītu krīze un tās loma pasaules finanšu tirgu satricinājumos;

•Risku pārvērtēšana pasaules finanšu tirgos;

•Uzticības krīze starp finanšu institūcijām;

•Finanšu satricinājumu ietekme uz pasaules ekonomisko izaugsmi;

•Centrālo banku loma situācijas noregulēšanā;

•Globālo finanšu satricinājumu ietekme uz Latviju;

•Kādas sekas izjūt vidusmērā Latvijas iedzīvotājs?

Andris Ambainis ir viens spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā un jaunākais akadēmiķis Latvijas Zinātņu akadēmijas vēsturē.

Kvantu skaitļošanā Andris Ambainis sācis strādāt jau pirms 12 gadiem, pēc maģistra un doktora studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē aizbraucot uz ASV studēt doktora programmā Kalifornijas universitātē Bērklijā.

«Toreiz biju tradicionālais datoriķis un matemātiķis un par kvantu fiziku zināju tikai no populārzinātniskajiem žurnāliem. Mana pirmā doktora disertācija bija par parasto skaitļošanu, bet tobrīd parādījās pirmie zinātniskie raksti par kvantu skaitļošanu. Mans disertācijas vadītājs, profesors Rūsiņš Mārtiņš Freivalds saprata, ka šī varētu būt interesanta joma, un iedeva dažus no tiem man palasīt. Tas bija vienu gadu pirms tam, kad šajā jomā notika lielie atklājumi, kas kvantu skaitļošanu padarīja tik aktuālu.»

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Interesenti aicināti piedalīties lekcijās par radošas un sociālas uzņēmējdarbības tēmām programmas Brigāde ietvaros.

Pirmā bezmaksas lekcija notiks nākamtrešdien, 7. novembrī, un to vadīs Maikls Painers (Michael Pyner). Lekcija «Kultūrā balstīta uzņēmējdarbība- māksla, bizness vai kopiena?» norisināsies Ģertrūdes iela 101a, no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00.

Diskusijai ir iepriekš jāpiesakās, rakstot e-pastu uz [email protected].

«Savā prezentācijā centīšos atbildēt uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram, kā kultūras industrijas ietekmē ekonomiku valsts mērogā? Vai kultūrai būtu jābūt «biznesam»? Kā kultūrai un biznesam izveidot dinamiskas attiecības, kas padarītu ideju ilgtspējīgu? Es aplūkošu dažādus piemērus kultūras sektora dažādībai pasaulē, kam sekos diskusija ar dalībniekiem par situāciju Latvijā,» stāsta lektors Maikls Painers.

Rīt, 7.februārī, visi interesenti var doties uz Grega Saimonsa (Greg Simons) publisko lekciju Perestroika and the Russian Mass Media - 18 Years On, liecina biznesa augstskolas Turība sniegtā informācija medijiem.

Lekcija notiks pulksten 11.50 augstskolas A korpusa 515. telpā, Rīgā, Graudu ielā 68.

Dr. phil. Gregs Saimonss ir Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas Crismart (Crisis Management Research and Training) pētnieks Stokholmā un Upsalas Universitātes Eirāzijas studiju nodaļas viespētnieks un Biznesa augstskolas Turība lektors.

Lekcija Perestroika and the Russian Mass Media - 18 Years On notiks angļu valodā.

26. janvārī plkst. 10.35 Biznesa augstskolā Turība notiks politologa, filozofijas doktora Axel Reetz publiskā lekcija Reformas Saeimas vēlēšanu sistēmā, liecina augstskolas sniegtā informācija medijiem.

Lekcija notiks augstskolas C korpusa 214. auditorijā, Graudu ielā 68. Lekcijas iniciators un autors aicina lekcijas apmeklētājus piedalīties diskusijās lekcijas ietvaros, lai skaidrotu savu nostāju reformu jautājumā.

Publiskās lekcijas mērķis ir raisīt plašākā sabiedrībā diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas reformu nepieciešamību. Axel Reetz pauž savu nostāju: “Līdz šim, analizējot daudzu valstu politiku, esmu saglabājis pārliecību, ka Latvijas vēlēšanu sistēma ir viens no labākajiem demokrātisko valstu piemēriem. Jā, sabiedrība ir neapmierināta ar politiskajiem procesiem Latvijā, taču straujas izmaiņas situāciju varētu tikai sarežģīt.”

Axel Reetz ir politologs ar lielu pieredzi akadēmiskajā darbā. Būdams vācietis, kā vieslektors strādājis vairākās augstskolās Baltijā; šobrīd - Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras lektors.

Nesen Rīgā notika eiroparlamentārieša un Francijas bijušā Eiropas lietu ministra Alēna Lamasūra lekcija Vai Eiropas vērtības ir universālas?, kas bija interesants, bet reizē arī mulsinošs pasākums. Mulsinošs tāpēc, ka nekādas vērtības tur netika definētas un attiecīgi tām netika veltīta uzmanība.

Lektoram aiz muguras bija novietots Francijas institūta logo ar tajā ietvertajiem brīvības, vienlīdzības un brālības ideāliem ‒ liberté, égalité, fraternité, radot dabisku atsauces fonu. Diskusijai, ko dažāda sociālā, politiskā un ekonomiskā stresa māktajiem mūsdienu eiropiešiem šie ideāli nozīmē un cik vienojoši tie ir, tas tomēr netika izmantots.

Tā vietā lektors ķērās uzreiz pie universāluma jeb pie šo vērtību, lai ko tās arī nozīmētu, eksporta potenciāla, un tas bija kļūdīgi. Vērtību eksports praktiski nozīmē institūciju eksportu, bet institūcijas diemžēl nav viens pret vienu eksportējamas. Var, protams, atskaites punkta vārdā pierunāt vai piespiest otru pusi pārņemt kādu institūciju, tomēr aiz tās stāvošo reālo vērtību formēšanās notiks tikai uz attiecīgās sabiedrības noteikumiem jeb, «franciski» sakot, pēc tajā esošā sabiedriskā līguma.

Pirmdien, 6. oktobrī no plkst. 8.30 līdz 10.30 Latvijas Universitātes Sociālo Zinātņu fakultātē, Rīgā, Lomonosova ielā 1, 210. auditorijā notiks ievērojamā Kanādas profesora Džona Berija (John W. Berry) publiskā lekcija „Starpkultūru attiecības atšķirīgu kultūru sabiedrībā”(„Intercultural Relations in Culturally Diverse Societies”).

Publiskajā lekcijā profesors Berijs pievērsīs uzmanību apstāklim, ka mūsdienu pasaulē neatkarīgu kultūru sabiedrība kļuvusi par retumu. Šādā skatījumā vairākums sabiedrību pašlaik ir multikulturālas ar daudzām kultūrnacionālām grupām, kuras saskaras ikdienas dzīvē. Šajā skatījumā dažādās intereses, kas saistītas ar kultūru un uzvedību, var skaidrot ar starpkultūru vai citu kultūru pieņemšanas psiholoģiju, Db.lv informē LU Preses centrs.

Džons V. Berijs (John W.Berry) 1966. gadā Edinburgas Universitātē ieguvis filozofijas zinātņu doktora grādu un šobrīd ir psiholoģijas goda doktors Karalienes Universitātē Kanādā. Berijs saņēmis goda doktora nosaukumu Atēnu Universitātē un 2001. gadā arī Ženēvas Universitātē. Profesors ir publicējis vairāk nekā 30 grāmatas starpkultūru, sociālās un kognitīvās psiholoģijas jomā. Viņš ir Kanādas Psiholoģijas asociācijas, Nīderlandes Moderno Studiju institūta un Starpkultūru psiholoģijas Starptautiskās asociācijas biedrs. Biedra statuss profesoram ir arī Starpkultūru pētījumu Starptautiskajā akadēmijā, kur viņš 2005. gadā saņēmis godalgu „Par mūža ieguldījumu”.

Šā gada 19.maijā plkst. 16:00 Daugavpils Universitātē (DU), Parādes ielā 1, 417.auditorijā, notiks atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā, ko organizē DU Muzejs.

Atklātās lekcijas - diskusijas laikā ikvienam interesentam būs iespēja apskatīt studentu veidoto špikeru izstādi, noskatīties komiķu trupas Čemodāns ieskatu špikošanas mākslā, uzzināt jaunākos atklājumus špikeru izgatavošanā, piedalīties diskusijā par špikeru kaitīgumu vai lietderīgumu, kā arī dalīties špikeru izgatavošanas un izmantošanas pieredzē.

Atklātā lekcija - diskusija Ceļojums špikeru tapšanas mākslā tiek organizēta Starptautiskās muzeju dienas ietvaros, kura visā pasaulē tiek svinēta 18.maijā.

Ventspils augsto tehnoloģiju parkā uzsāk darbu jauns uzņēmums Latvisoft, kas darbosies mobilo aplikāciju izstrādes jomā.

Tās dibinātāji ir divi dāņi - Karstens Vandrups, bijušais Nokia Stratēģiskās plānošanas menedžeris, un profesors Knuds Eriks Skoubijs, kurš vada Komunikāciju, mediju un IT centru Ālborgas universitātē Kopenhāgenā, informē Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP). Sākotnēji darbā paredzēts pieņemt 2 - 3 programmētājus, kuriem tiek prasītas zināšanas par C++, Java, QT un/vai iPhone lietojumprogrammu izstrādi, bet turpinot uzņēmuma veiksmīgu attīstību 2010. gadā, plānots paplašināt komandu līdz 12 - 15 programmētājiem. 16. martā Ventspils augstskolā notiks Litepoint Europe direktora Karstena Vandrupa lekcija Nākošās paaudzes mobilās tehnoloģijas.Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina Latvijas uzņēmējus, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu un ekonomikas studentus, kā arī jebkuru interesentu, noklausīties Karstena Vandrupa pusotras stundas garo prezentāciju. Lekcija ietvers informāciju par Android, Symbian un Mac operētājsistēmām, tirgus tendencēm, nākošās paaudzes mobilo tehnoloģiju standartiem, kā arī biznesa iespējām mobilo aplikāciju jomā.

Latvijas Samariešu apvienības Eiropas paku izdales punktos, īstenojot Eiropas paku izdali trūcīgajām personām, no marta notiks dažādi papildpasākumi Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām ietvaros.

«Pasākumus rīkojam ar mērķi izglītot cilvēkus, sniegt viņiem izpratni par daudzām ikdienā būtiskām lietām, motivēt un iedrošināt paša spēkiem censties uzlabot savu ikdienu. Latvijas Samariešu apvienība vēlas cilvēkiem dot ne tikai «zivi», bet arī «makšķeri», kas ilgtermiņā ir daudzkārt noderīgāk, nekā pieradināt tikai saņemt jau gatavu palīdzību,» saka Latvijas Samariešu apvienības Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle.

Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta mērķis ir mazināt nabadzības ļaunākās formas, sniedzot nefinansiālu palīdzību vistrūcīgākajām personām. Ar fonda atbalstu paredzēts mazināt vistrūcīgāko iedzīvotāju nenodrošinātību ar pārtiku, mājsaimniecību ar bērniem materiālo nenodrošinātību.

Japānas galvaspilsētā Tokijā, Minami-Aojamā, galerijā Athalie noris «Latvijas nedēļa», kuras laikā vienkopus atrodamas Latvijas ražotāju preces, kā arī tiek iepazīstināts ar Latvijas kultūru un tradīcijām.

«Latvijas nedēļa» Athalie galerijā notiks no 31. augusta līdz 13. septembrim. Pasākumu rīko Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra (LIAA), sadarbojoties ar Latvijas vēstniecību Japānā

Kopumā pasākuma laikā vienuviet tiek pulcēti dažādi Latvijas ražotāji un preču izplatītāji. Tokijā tiks prezentēti Japānā jau nopērkamie produkti, kā arī vēl Japānā neredzētas Latvijas preces. Pasākumā ar Latvijā ražotajām precēm, amatnieku un mākslinieku darbiem piedalās tādi veikali un uzņēmumi kā Riga Collection, Kobe Subaru, Stenders Japan, Ginta Ltd., Ariel Trading Co.,Ltd. Hugu un Munio Candela pārstāvji Japānā, Emyu Co.,Ltd. Formag Inc., bērnu apģērbu zīmolu Beekid un My Sunny Sets pārstāvis, un izdevniecība Doyosha.

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Tirdzniecība forekss valūtas tirgū ir interesants un aizraujošs process. Nekas nevar sagādāt tādu prieku un lepnumu par sevi kā nauda, kas nopelnīta finanšu tirgos. Tirgotājs, kas mēnesi pēc mēneša stabili pelna, pelnīti tiek uzskatīts par veiksminieka simbolu. Tātad, kā nopelnīt? Izlasiet zemāk minētos piemērus un pamēģiniet nopelnīt, atverot bezmaksas demo kontu Forex24.lv. Jūs varat izmēģināt sevi tirgotāja lomā, neriskējot ar savu naudu.

Apskatīsim konkrētu piemēru, kā nopelnīt uz valūtas pāra EURUSD (eiro/dolārs) kursa izmaiņām ar viena lata darījumu.

Pieņemsim, pašreizējais kotējums ir 1.2379. Jūs uz tehniskās un/vai fundamentālās analīzes pamata esat prognozējis tālāku eiro sadārdzinājumu un esat nopircis eiro par dolāriem, lai tālāk pārdotu par paaugstinātu cenu. Pāra EURUSD dienas svārstības parasti sastāda no 80 līdz 120 punktiem. Ja Jūsu prognoze ir pareiza, tad pēc pāris dienām varat aizvērt pozīciju uz kotējuma 1.2545.

Uzskatāmi darījums izskatās šādi:

atverot pozīciju, Jūs nopērkat 100,000 EUR un pārdodat 1.2379 *100,000 =123 790 USD,

aizverot pozīciju, Jūs pārdodat 100,000 EUR un pērkat 1.2545*100,000 =125 450 USD.

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

images/article/75dd7783-ee92-4b58-a0ba-a62f28bb3964logo.jpg

Reģistrēties mācību kursiem 07.10.2008

Kā iemācīties pelnīt finanšu tirgū FOREX?

Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi mācēt pārvaldīt un lietderīgi izmantot savu kapitālu. Un kā viens no izdevīgākiem investīciju veidiem ir naudas ieguldīšana finanšu tirgū.

Finanšu tirgu (vērtspapīru, dārgmetālu, fjučersu un valūtu) var apgūt jebkurš interesents, un, lai darbotos šajā tirgū ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un Meta Trader 4 termināls, kā arī zināšanas un pieredze.

Kompānija Admiral Markets palīdzēs Jums sasniegt jaunas virsotnes un kļūt par profesionālu treideru finanšu sfērā, kā arī būt finansiāli neatkarīgam nākotnē.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Atziņa, ka visi uz šīs planētas esam smalkiem diedziņiem kopā sasieti, liekas pieņemama, taču ar mūsu ikdienas dzīvi īpaši nesaistīta, kamēr vien nesaskaramies ar pavisam tiešiem pierādījumiem.

Es šādu atskārsmi piedzīvoju pavisam nesen, kad atklājām, ka mūsu izveidotai tīmekļa vietnei likeit.lv, kuras mērķis ir apvienot darba meklētājus un darba devējus Latvijas IT tirgū, vienlaicīgi ir parādījies līdzinieks otrā pasaules malā – Austrālijā. Līdzīgs ir ne tikai interneta vietnes nosaukums – likeit.com.au, bet arī tās uzdevumi.

Par darba trūkumu IT lauciņā Latvijas darba tirgus šobrīd noteikti nevar sūdzēties – kvalificēti speciālisti ir ļoti pieprasīti.Identiska situācija ir arī citviet pasaulē, kas noved pie pastiprinātas IT speciālistu meklēšanas.Izrādās, ka vienas vīzijas īstenošana var tikt īstenota gaužām līdzīgi. Tāpat kā Austrālijas kolēģi, arī Latvijas likeit.lv piedāvā modernā un ērtā veidā iesaistīties IT darba piedāvājumu apritē. Darba meklētājiem vietnes ietvaros ir iespēja bez maksas izveidot profilu, to papildinot ar savu CV. Izveidotais profils būs redzams darba devējiem. Tāpat ir iespējams pārlūkot jau esošos piedāvājumus un pieteikt tiem savu kandidatūru.

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Brīdī, kad tiks ieviesti kvantu datori, uzņēmumos būs nepieciešami darbinieki, kuri saprot, kas ir kvantu skaitļošana, un zina, kā to praktiski pielietot, laikrakstam Dienas Bizness norāda Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes Datorzinātnes matemātisko pamatu katedras profesors Andris Ambainis, kura vadībā Latvijā tiek meklēti risinājumi šīs nākotnes tehnoloģijas izmantošanai.

Zinātnieks, kurš ir atzīts par vienu no spēcīgākajiem kvantu tehnoloģiju pētniekiem pasaulē, lēš, ka pirmā lieljaudas skaitļošanas ierīce dienasgaismu ieraudzīs jau pēc pāris gadiem un laika gaitā sniegs būtisku artavu dažādu nozaru attīstībā. Tiek sagaidīts, ka kvantu dators būs īpaši noderīgs plānošanas un mākslīgā intelekta jomās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 12. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad un kāpēc jūs aizrāvāties tieši ar kvantu skaitļošanu?

Tā ir virkne sagadīšanos. Tā kā man labi veicās matemātikas olimpiādēs, profesors Andžāns mani aizveda pie sava kādreizējā disertācijas vadītāja profesora Rūsiņa Mārtiņa Freivalda, kas bija tajā laikā pasaulē pazīstamākais Latvijas matemātiķis un datorzinātnieks. Sāku darboties matemātiskajā datorzinātnē kopā ar profesoru Freivaldu. Tad nonācu doktorantūrā Kalifornijas Universitātē Berklijā. Pirmajā semestrī profesors Umešs Vazirani (Umesh Vazirani) lasīja kursu par kvantu skaitļošanu. Es to kursu noklausījos, un mani tā ieinteresēja. Tolaik tā bija pavisam jauna joma. Tas bija 1997. gads, kad kvantu skaitļošana sāka kļūt no piecu vai desmit «traku» zinātnieku aizraušanās par kaut ko lielāku. Tā kā gandrīz nekas nebija zināms, pavērās ļoti plašs darba lauks. Tieši tas arī mani piesaistīja, ka bija daudz un dažādas nezināmas lietas un ka varēja uzreiz ķerties klāt un meklēt risinājumus.

Gandrīz pilnībā atjaunotais Berķenes muižas komplekss Jelgavas novada Ziedkalnē ir Alda un Ilzes Melgalvju dzīves neprātīgākais (un dārgākais) piedzīvojums

«Krusta velve, kad to ieraudzījām, šķita kā pasakā. Protams, ja neņem vērā, ka zem tās bija metru biezs atkritumu un mēslu slānis,» Berķenes muižas saimnieks Aldis Melgalvis DB izdevumam Biznesa Plāns stāsta par brīnišķīgo klēti, kas, atjaunojot muižas kompleksu, iejūtīgi un harmoniski savienota ar galveno ēku. Vecā akmens klēts tagad papildina dzīvojamo ēku funkcionāli un arhitektoniski, bet iepriekš klēts namiņš līdzinājās gruvešiem – pat skaistās velves bija vairākās vietās iebrukušas. Tuvu iznīcībai.

Nav neviena foto

Sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī bija arī citas 19. gadsimta sākuma muižas kompleksa ēkas, kad muižu apskatīt ieradās tās teju aprautā dzīvības pavediena turpinātāji – Aldis un Ilze Melgalvji. Matemātiķis, kas strādājis vadošos amatos nekustamo īpašumu kompānijās, un organizācijas Papardes zieds kādreizējā vadītāja, kas paralēli muižas atjaunošanas procesam apguvusi universālo dizainu un ēku pielāgošanu senioru vajadzībām.