Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola
Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.
Mūžizglītības programma
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka ir veikta apmācību pirmā kārta gan izmeklētājiem, gan prokuroriem un drīz sekos nākamā apmācību kārta. Svarīgākais gan būs nevis tikai izmeklētāju un prokuroru, bet jo īpaši tiesnešu izpratne par šiem jautājumiem, citādi par sekmīgu kriminālprocesu realizāciju būs grūti runāt. «Vadlīnijas ir labs pamats darbam,» tā Ē. Kalnmeiers. Viņaprāt, nākotnē ir jādomā par tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku – izmeklētāju, prokuroru, arī tiesnešu – vienotu mūža izglītības sistēmu. Ģenerālprokurors atzina, ka jau iepriekš izmeklētāja uzdevums bija noskaidrot, kur tad palikusi noziedzīgi iegūtā manta vai labums, un, cik iespēju bija, tik arī meklēja, taču pašlaik situācija ir mainījusies, it īpaši, ja ir runa par naudas summām, kuras saņemtas (maksātas) kukuļos vai citos maksājumos, kuri varbūt sākotnēji nav zināmi, ko izmeklē paralēli.
Visu rakstu lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
