Strauji attīstoties e-komercijas pakalpojumu virzienam, starptautiskā sūtījumu piegādes uzņēmuma DPD Latvija šogad plāno vērienīgas investīcijas infrastruktūras paplašināšanā un mērķtiecīgā DPD Pickup Paku Skapju tīkla attīstībā.

Lai nodrošinātu augošo sūtījumu apjomu piegādi, līdz gada beigām plānots ieguldīt 1,2 miljonus eiro vairāk nekā 50 jaunu DPD Pickup Paku Skapju uzstādīšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī esošo DPD Pickup Paku Skapju paplašināšanā, kur šobrīd tiek pārsniegta to kapacitāte.

“Augot pieprasījumam, augam arī mēs kā uzņēmums – lai nodrošinātu sūtījumu piegādi, plānots mērķtiecīgi investēt Pickup Paku Skapju tīkla paplašināšanā. Gada laikā sūtījumu apjoms Pickup Paku Skapju tīklā audzis piecas reizes. No septembra vairs nepiedāvāsim iespēju izņemt sūtījumu DPD Paku Bodēs, ko līdz šim piedāvājām kopā ar saviem sadarbības partneriem, bet nodrošināsim alternatīvu iespēju saņemt sūtījumus kādā no jaunajiem DPD Pickup Paku Skapjiem, kuru izvietojums plānots līdzvērtīgs. Papildus tam tiks palielināta DPD Pickup Paku Skapju kapacitāte ar papildus sūtījumu nodalījumiem, bet no septembra klientu ērtībai plānots ieviest arī pēcapmaksas funkcionalitāti ar iespēju norēķināties par preci to saņemot pie Paku Skapja. Līdz ar jauno DPD Pickup Paku Skapju uzstādīšanu, būsim izveidojuši plašu Pickup Paku Skapju tīkla pārklājumu visā Latvijā gan nostiprinot savas pozīcijas jau pārstāvētajās vietās, gan apgūstot jaunas reģionu teritorijas,” norāda DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Viens no vadošajiem sūtījumu piegādes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā “DPD Latvija” jūnijā uzsāks paku skapju tīkla paplašināšanu. Investējot 1 miljonu eiro, līdz šī gada rudenim plānots uzstādīt 50 jaunus paku skapjus.

Līdz ar šīs paplašināšanās noslēgšanu kopējais paku skapju skaits pārsniegs 300, kopā vairāk nekā 100 dažādās apdzīvotās vietās Latvijā.

“DPD“ paku skapji tiks uzstādīti vairāk nekā 10 jaunās pilsētās un apdzīvotās vietās visā Latvijas teritorijā, tostarp, Tīrainē, Ilūkstē, Jaunpiebalgā, Pāvilostā, Zaubē un Kalnciemā. Vienlaikus tiks uzstādīti papildu paku skapji arī tādās pilsētās kā Salaspils, Piņķi, Mārupe, Preiļi, Aizkraukle, Valmiera, Ventspils, Liepāja un Rīga.

“Paku skapju pakalpojumu izmanto arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju. “DPD Latvija“ dati liecina, ka paku sūtījumu skaits uz Latviju šī gada pirmajos četros mēnešos ir pieaudzis par 22% pret šādu pat periodu pagājušajā gadā. Sekojot šai tendencei, arī “DPD“ paplašina sava pakalpojuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, veicinot ne tikai ātrāku iespēju saņemt komerciālos sūtījumus, bet arī ļaujot privātajiem sūtījumiem pēc iespējas ātrāk sasniegt savu adresātu. Plašais DPD paku skapju pārklājums ļauj Latvijas iedzīvotājiem saņemt sūtījumu jebkurā Latvijas pilsētā pat vienas darba dienas laikā, savukārt Baltijā – vienas darba dienas laikā,” skaidro “DPD Latvija“ valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

“Smartpost Itella” iegulda 2 miljonus eiro, lai paplašinātu paku termināļu tīklu visās trijās Baltijas valstīs.

“Ar šo nozīmīgo ieguldījumu plānojam palielināt ģeogrāfisko pārklājumu Baltijas valstīs un būt vēl tuvāk saviem klientiem,” saka “Smartpost Itella Baltics” vadītājs Ģedimins Mikuss (Gediminas Mickus). Viņš skaidro, ka ieguldījuma mērķis ir uzlabot paku termināļu tīklu visās trīs Baltijas valstīs: “Pērn “viskarstākajā” sezonā bija acīmredzams, ka pieprasījums pēc “Smartpost Itella” pakalpojumiem ir ievērojami pieaudzis.”

Šogad uzņēmums plāno ierīkot vēl 63 jaunus paku termināļus Latvijā, 25 - Lietuvā un 12 - Igaunijā. Kopumā “Smartpost Itella” paku termināļu tīkls visās Baltijas valstīs ir palielinājies par 10%. Plānots arī palielināt 40 esošos paku termināļus Latvijā, 15 paku termināļus Lietuvā un piecus Igaunijā.

Uzņēmums DPD Latvija šovasar uzstādījis 21 jaunu automatizēto paku termināli jeb Paku Skapi. Pirmo reizi paku termināļi ierīkoti arī biznesa centros, informē DPD Latvija.

Uzņēmuma Paku Skapji paredzēti sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Modernizētie paku termināļi atrodas Rīgā un reģionos, tostarp trīs no tiem pirmo reizi ierīkoti biznesa centros - «Barons Kvartāls» un «Place Eleven» iekštelpās, kā arī biroju centrā «Jaunā Teika».

«Paku Skapji biznesa centros paver plašākas iespējas mūsu klientiem, kuri tagad var vienkārši saņemt un nodot savus sūtījumus, nepametot biroja ēku. Kā īpaši ērts risinājums tas kalpos mazajiem ražotājiem, vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kuri savus ražojumus no biznesa centra var uzreiz nosūtīt klientiem,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. «Vienlaikus turpinām attīstīt arī paku termināļu izvietošanu iekštelpās. Iekštelpu skapju priekšrocība ir tāda, ka arī krasas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, liels karstums vai stiprs sals, tajos piegādātās preces nevar ietekmēt, kas dažkārt var būt svarīgi kosmētikai, elektronikai vai pārtikas precēm.»

Strauji attīstoties e-komercijas pakalpojumu segmentam, "DPD" grupas uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno ievērojamas investīcijas infrastruktūras paplašināšanā.

Kopumā Baltijas valstīs plānoto investīciju apjoms sasniedz 7,3 miljonus eiro, no kuriem teju 2,5 miljonus eiro plānots ieguldīt DPD Latvija attīstībā. "DPD Latvija" plāno vairāk nekā 2,5 reizes palielināt paku skapju skaitu, izveidojot plašu DPD Pickup punktu tīklu ar vairāk nekā 200 Pickup paku skapjiem visā Latvijā.

"Līdz ar e-komercijas straujo attīstību pieaug sūtījumu apjoms, un iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas sev ērtu un uzticamu sūtījumu piegādes risinājumu. "DPD" grupas pērn veiktais pētījums* liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju izvēlas saņemt pasūtījumu piegādi uz paku skapjiem visā Latvijā. Ar katru gadu gan biznesa klientu, gan privātpersonu segmentā tiek novērots pieprasījuma pieaugums pēc sūtījumu nodrošināšanas caur automatizētiem paku skapju termināliem. Līdz ar to mērķtiecīgi plānojam līdz gada beigām attīstīt Pickup punktu tīklu visā Latvijā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtu un kvalitatīvu sūtījumu saņemšanu," norāda Jānis Grants, "DPD" Latvija valdes priekšsēdētājs.

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» ir paplašinājis automatizēto terminālu jeb paku skapju iespējas. Turpmāk iedzīvotāji varēs no paku skapjiem Latvijā patstāvīgi veikt sūtījumus uz Pickup punktiem Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā vai Beļģijā. Vienlaikus gada aktīvākajā sūtījumu veikšanas periodā uzņēmums aicina ikvienu savus plānotos iekšzemes un ārvalstu sūtījumus noformēt laikus.

Papildu līdzšinējai iespējai veikt sūtījumus no paku skapjiem uz Pickup tīkla punktiem Baltijā, tagad var nosūtīt pakas arī uz Pickup punktiem vairākās Eiropas valstīs. To vidū ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Beļģija, Zviedrija, Dānija, Somija, Portugāle, Spānija un Luksemburga.

«Iepriekš Pickup tīklā bija iespējams piegādāt paku no automatizētajiem termināliem uz saņēmēju adresēm Eiropā, bet tagad esam galamērķiem pievienojuši arī Pickup punktus Eiropas valstīs. Pateicoties šai inovācijai, sūtītājs no paku skapja Daugavpilī var veikt sūtījumu uz paku skapi Spānijā. Esam būtiski paplašinājuši sūtījumu piegādes infrastruktūru, ņemot vērā mūsu klientu vajadzības, kā arī e-komercijas attīstības tendences,» stāsta «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Arvien ērtāka, ātrāka un lētāka iepirkšanās internetā ir devusi iespēju ne tikai iedzīvotājiem un dažādu nozaru kompānijām tikt pie iekārotajām precēm un izdevīgākiem darījumiem, bet arī paku sūtījumu apkalpojošām kompānijām paplašināt savu biznesu un nopelnīt.

Pērn salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijā tika apkalpots apmēram par piekto daļu vairāk paku, un kurjerpasta kompāniju teiktais liecina, ka e-komercijas bums tuvākajā laikā nemitēsies. Vai Latvijas kompānijas šādai iepirkšanās paradumu maiņai ir gatavas?

Ja ir runa par globālo spēlētāju meitas kapitālsabiedrībām, tad droši vien var teikt, ka jā, jo savu saimnieku uzdevumā tās dara visu, lai efektivizētu darbību un aizņemtu pēc iespējas lielāku paku sūtījumu tirgus daļu gan šeit, gan citviet pasaulē. Nav gan gluži tā, ka pašiem komersantiem nekas nebūtu jādara un nauda tecētu kā pa reni. Nozares uzņēmumiem izaicinājumu netrūkst. Tā kā paku skaits aug griezdamies, kompānijām jādomā par piemērotas infrastruktūras izveidi. Tām ir attīstības plāni, bet ne visām viss projektu virzībā iet uz priekšu tik raiti, kā gribētos, citu iesaitīto pušu dēļ. Piemēram, izrādās, ka nav nemaz tik vienkārši tikt pie vajadzīgā zemes gabala loģistikas centra izveidei vispiemērotākajā vietā. Kurjerpasta uzņēmumiem nākas saskarties arī ar citu nozaru kompānijām raksturīgajiem šī brīža izaicinājumiem. Tā kā konkurence liela un klienti prasa zemas cenas, piesaistīt darbiniekus kļūst arvien grūtāk. Līdz ar to ir kompānijas, kas sliecas nākotnē dot priekšroku automatizācijai un robotizācijai. Lai neatpaliktu no konkurentiem, iedzīvotāju iepirkšanās paradumu maiņa liek nozares spēlētājiem investēt arī paku saņemšanas un nosūtīšanas automātu izveidē un ik pa reizei pavilkt uz zoba citus paku apkalpotājus par neloģiskas vietas izvēli.

Pieaugot e-komercijas popularitātei iedzīvotāju vidū un būtiski palielinoties ar pakomātu starpniecību nosūtīto sūtījumu apjomam, Latvijas Pasts vienā no noslogotākajiem pakomātu tīkla punktiem Rīgā, Pļavniekos, izvietojis Latvijā pirmo automatizēto pakomātu jeb paku torni.

Tajā vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu, un tas nozīmē, ka klienti sūtījumus varēs saņemt ātrāk nekā līdz šim. Turklāt tas ir videi draudzīgāks, jo ar ievērojami lielāku kapacitāti aizņem pavisam nelielu teritoriju.

Piecus metrus augstais tornis ir ne tikai ietilpīgs, bet arī ļoti kompakts, saudzējot vides resursus. Paku torņa izvietošanai nepieciešami vien 5,4 m2, bet tajā var uzglabāt līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus. Klientiem lietojot paku torni, neradīsies izaicinājumi, lai saprastu kuras pakomāta durtiņas ir atvērušās, – visu sūtījumu saņemšana notiek turpat pie skārienekrāna. Klientiem paku tornis būs pieejams visu diennakti septiņas dienas nedēļā, un sākotnēji tas tiks izmantots tikai sūtījumu izsniegšanai, ar laiku aktivizējot arī nosūtīšanas funkciju.

Sūtījumu pārvadātājs DPD līdz šā gada beigām paplašinās sūtījumu piegādes infrastruktūru Baltijas valstīs, uzstādot vismaz 20 jaunus paku skapjus. Savukārt divu gadu laikā uzņēmums plāno uzstādīt vairāk nekā 250 paku skapjus jeb automatizētos paku terminālus, investējot ap 5 miljoniem eiro, informē uzņēmuma konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Dita Bukovska.

No tiem vismaz 120 tiks uzstādīti jau nākamā gada laikā – 20 Latvijā un pa 50 Igaunijā un Lietuvā. Attiecīgi uzņēmums infrastruktūras attīstībā ieguldīs aptuveni 5 miljonus eiro.

«Pieaugot e-komercijas apjomiem, redzam, ka paaugstinās cilvēku prasības saņemt un veikt sūtījums sev ērtā laikā un vietā. Mūsu jaunākā pētījuma dati rāda, ka paku terminālu un «Paku Bode» punktu popularitāte ir augusi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, un paredzam, ka šī tendence turpinās vērsties plašumā. Attiecīgi plānojam arvien jaunus ieguldījumus pickup paku piegāžu tīkla attīstībā,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Latvijā papildus jau esošajiem 138 DPD pickup tīkla punktiem līdz šā gada beigām tiks uzstādīti 5 jauni automatizētie paku termināli - pa vienam Rīgā, Valmierā, Jēkabpilī, Ventspilī un Rēzeknē.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Starptautisko pakalpojumu piegādes kompānija “Venipak” izveidojusi vēl vienu paku piegādes termināli Pierīgā, lai tādējādi nodrošinātu ātrāku paku saņemšanu klientiem.

Pašreiz viens šāds terminālis darbojas Mārupē, kurā darbu no šā gada oktobra nodrošinās jauna šķirošanas līnija ar investīcijām 1,5 miljonu eiro apjomā, bet jaunais terminālis atrodas Rumbulā.

Līdz šim paku piegāde Rīgā tika organizēta no Mārupes, taču sastrēgumi galvaspilsētā, kas bieži veidojas uz tiltiem, būtiski apgrūtināja sūtījumu savlaicīgu piegādi. Lai to risinātu, tika pieņemts lēmums izveidot papildu paku piegādes termināli otrpus Daugavai, Rumbulā, tādējādi risinot problēmu.

“Konkurence šajā nozarē ir ļoti liela, tāpēc ir svarīgi lietot inovatīvas problēmu risināšanas metodes un mainīt standarta procesus, lai nodrošinātu klientiem augstākās kvalitātes servisu, kur piegādes laikā ātrums ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem,” saka “Venipak” izpilddirektors Darius Zailskas.

Sūtījumu piegāžu uzņēmums «DPD Latvija» maijā atzīmē savu 20. darbības gadu. Aizvadīto gadu laikā kopš dibināšanas uzņēmums ir piedzīvojis attīstību un bijis liecinieks pārmaiņām nozarē. Darbības trešās dekādes ieskaņā «DPD Latvija» plāno turpināt investēt «Pickup» tīkla attīstībā, uzstādot arvien jaunus paku skapjus sūtījumu saņēmējiem un nosūtītājiem.

Sākotnēji «DPD Latvija» telpas atradās divistabu dzīvoklī, kura platība bija vien 62 kvadrātmetri, taču tagad tās aizņem vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Pašreizējā biroja ēka un termināls tika celti pilnībā no jauna, un atklāšana norisinājās 2007. gada 7. maijā. Kopumā celtniecība ilga aptuveni 9 mēnešus. Pirms tam uzņēmums atradās telpās gan Antonijas ielā, gan Rankas ielas apkaimē. Tagad jau 11 gadus uzņēmums tas mitinās Uriekstes ielā 8a. Uzņēmums pakāpeniski vairo savu atpazīstamību starptautiskajā līmenī un veido arvien plašāku sūtījumu piegādes tīklu. Kopējais «DPD Latvija» piegādāto paku apjoms 2017. gadā palielinājās par 11%, bet uzņēmuma apgrozījums kāpa par 22,9%, salīdzinot ar 2016. gadu.

Sūtījumu piegādes uzņēmums Itella Logistics paplašinājusi Smartpost paku piegādes tīkla pakalpojumus, ļaujot ne vien saņemt, bet arī nosūtīt pakas, izmantojot jauno e-pakalpojumu, informē uzņēmumā.

Smartpost tīklu pašlaik veido vairāk nekā 200 paku punkti 65 Latvijas apdzīvotās vietās, līdz gada beigām to skaitu plānots palielināt līdz 300 punktiem. Plānotajā attīstībā Baltijā kopumā plānots investēt 2 miljonus eiro, papildus jau 2 miljonu eiro investīcijām iepriekšējā gadā.

Itella Logistics: plānojam kļūt par Latvijas pasta lielāko konkurentu 

Itella Logistics ienāks sūtījumu piegādes tirgū visā Latvijā; konkurence saasināsies, trešdien...

Kā norāda Itella Logistics izpilddirektors Ainārs Gilis, Smartpost tīkla atvēršana tiem klientiem, kuriem nepieciešams arī nosūtīt pakas, ir mērķtiecīgas un konsekventas attīstības solis Latvijā. "Itella turpinās investēt ne tikai tīkla paplašināšanā, bet arī klientu apkalpošanas un visas piegādes ķēdes optimizācijā. Ir skaidrs, ka pēdējā gada laikā strauji augošā tiešsaistes tirdzniecība ir izveidojusi jaunus cilvēku ieradumus. Palielināta sūtījumu plūsma ir cieši saistīta ar datu plūsmas pārvaldību, kurai ir nepieciešams ļoti efektīvs paku piegādes pakalpojums. Šajā tirgus segmentā mums ir savi mērķi, uz kuriem konsekventi virzāmies," uzsver A.Gilis.

Smartpost paku termināļi no citiem tehniskajiem risinājumiem Latvijā atšķiras ar to, ka tie atrodas telpās un tiek izmantoti bez skārienekrāna. Katrām durtiņām ir atsevišķa slēdzene. Viss sūtījuma reģistrācijas process tiek veikts Smartpost tiešsaistes vietnē, kas novērš obligātu nepieciešamību drukāt sūtījuma pavadlapu. Pēc nosūtīšanas datu ievadīšanas un apmaksas klientam tiek rezervēts konkrēts nodalījums viņa izvēlētajā Smartpost terminālī.

Paku nosūtīšana būs pieejama ne tikai Latvijā, bet arī uz Lietuvu, Igauniju un Somiju. Šajās valstīs tāpat ir plaši attīstīts Smartpost tīkls; tā kopējais paku piegādes punktu skaits šobrīd jau ir vairāk nekā 3500.

DPD Latvija apgrozījums 2016. gadā pieaudzis par 6.9%, salīdzinot ar 2015. gada datiem. Kopējais piegādāto paku apjoms pērn palielinājies par 5.4%, sasniedzot 2.3 miljonus.

«Aizvadītais gads DPD Latvija vērtējams kā pozitīvs, un galvenokārt to nodrošināja e-komercijas izaugsme Latvijā un Eiropā, ko apliecina arī ienākošo sūtījumu apjoma kāpums,» atzīmē DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis.

Vienotā Baltijas Pickup tīkla paplašināšanā pērn ieguldīti vairāk nekā 1.5 miljoni eiro. Papildus tīklā esošajiem, vairāk nekā 275 Paku Bode punktiem, lielākajās pilsētās uzstādīti 45 Paku Skapis punkti jeb automatizētie paku termināli.

Kopumā pagājušajā gadā DPD visā pasaulē piegādājis 1.1 miljardu paku.

Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.

Pērn pasta komersanti apstrādājuši un piegādājuši 61 milj. pasta sūtījumu, ko veidoja tradicionālie, eksprespasta un kurjerpasta, kā arī abonētās preses piegādes pakalpojumi.

Kopējais skaits gan iekšzemes, gan pārrobežu sūtījumiem samazinājies par 6%, kur lielākais jeb 16% sūtījumu samazinājums bijis abonētās preses piegādei, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apkopotie dati.

“Pasta tirgus turpina piedzīvot pārmaiņas līdz ar lietotāju paradumu maiņu. Joprojām, novērojama tendence, ka lietotāji arvien vairāk izmanto iespēju pasūtīt preces no ārvalstīm, kā rezultātā paku sūtījumi, kas saņemti no ārvalstīm, pērn bijuši par 16% vairāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Redzam arī, ka pērn bijis pēdējo piecu gadu laikā mazākais pasta komersantu skaits. Lai arī ir komersanti, kas pērn darbību beiguši, vienlaikus tirgum pievienojušies arī jauni dalībnieki,” norāda SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), izvērtējot aktuālo pasta nozarē, secinājusi, ka nozares attīstībai nepieciešams pilnveidot pasta paku tirgus regulatīvo uzraudzību, kā arī būtu nepieciešams attīstīt piekļuves konkurenci vēstuļu tirgos, atverot universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta tīklu.

Ņemot vērā vēstuļu apjoma samazināšanos un e-tirdzniecības pārvadājumu ietekmē pieaugošo paku skaitu, ir nepieciešama pasta paku tirgus stingrāka regulatīvā uzraudzība un vispusīgāki dati par to, lai gūtu pilnīgu, precīzu priekšstatu par universālo pasta pakalpojumu, pasta paku tirgu un pilnībā attīstītu digitālā vienotā tirgus potenciālu.

Neraugoties uz pilnīgu tirgus atvēršanu, konkurence vēstuļu tirgos ir attīstījusies lēni, un universālā pakalpojuma sniedzējs ir saglabājis lielāko tirgus daļu (89%). Pieaugot konkurencei vēstuļu tirgū, plašāk izplatīta ir tiešā piegāde, ko veic operatori, kas izveidojuši savu piegādes tīklu, lai sūtījumus piegādātu tieši pašiem saņēmējiem (Post Service, DPD, Omniva, ACD). Pamatojoties uz SPRK ekspertu teikto, būtu nepieciešams attīstīt piekļuves konkurenci atverot universālā pasta pakalpojuma sniedzēja pasta tīklu, proti, citi operatori pēc vēstuļu pirmreizējās šķirošanas nodod tās universālā pakalpojuma sniedzējam galīgai piegādei.

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Skaidrāka informācija par paku sūtījumu izmaksām varētu stiprināt patērētāju uzticēšanos pārrobežu tirdzniecībai un preču piegādei, informē Eiropas Parlaments.

Jaunie noteikumi, kurus Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja ar 604 balsīm pret 80, 12 deputātiem atturoties, ir daļa no e-komercijas tiesību aktu paketes.

Paku pārrobežu piegādātājiem būs jāsniedz informācija par vairāku visbiežāk sniegto pakalpojumu izmaksām. Eiropas Komisija tās publicēs īpašā interneta vietnē, tā ļaujot patērētājiem un uzņēmējiem salīdzināt vairāku pakalpojumu sniedzēju iekšzemes un pārrobežu sūtījumu izmaksas dažādās dalībvalstīs un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu. Veicinot konkurenci, jaunie noteikumi varētu veicināt nepamatoti augstu cenu samazinājumu.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas sabiedrisko apspriešanu divas trešdaļas patērētāju atteikušies no iecerēta pirkuma tiešsaistē, jo piegādes izmaksas izrādījušās pārāk augstas. Saskaņā ar 2015. gadā veikta pētījuma datiem pārrobežu sūtījumu izmaksas ir trīs līdz piecas reizes augstākas nekā tādu pašu iekšzemes sūtījumu izmaksas.

«DPD Latvija» jūnijā uzstādījis septiņus jaunus automatizētos paku terminālus jeb paku skapjus tirdzniecības vietās Cēsīs, Ogrē, Salaspilī, Bauskā, Siguldā, Tukumā un Ķekavā, informē uzņēmumā.

Šovasar piegāžu tīklam Latvijā papildus plānots pievienot vēl 11 paku skapjus Rīgā un reģionos. Kopumā šogad Baltijas valstīs paredzēts uzstādīt 120 jaunus automatizētos terminālus, bet divu gadu laikā DPD visā Baltijā plāno uzstādīt vismaz 250 jaunus paku skapjus, infrastruktūras attīstībā ieguldot aptuveni 5 miljonus eiro.

«Pieaugot sūtījumu apjomam, ko veicina gan e-komercijas straujā attīstība, gan iedzīvotāju ienākumu un mājsaimniecību patēriņa kāpums, paaugstinās arī klientu prasības pēc ātrām, ērtām un izdevīgām piegādēm,» uzsver «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

«Sūtījumu skaits paku skapjos pērn četrkāršojās, salīdzinot ar gadu iepriekš. Paredzam, ka šī risinājuma popularitāte arvien pieaugs, un attiecīgi turpinām pilnveidot piegāžu tīklu visā valstī, pievienojot tam arvien jaunus punktus.»

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".