Ražošana

Papildināta - Lietuva un Latvija dzenot uz augšu elektrības cenas; Latvenergo pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Otrdien elektrības cenas Nord Pool Spot biržā Baltijas valstīs pieauga divkārtīgi, ko Igaunijas uzņēmums Eesti Energia skaidro ar augsto pieprasījumu no Latvijas un Lietuvas, raksta EER News. Latvijas pārstāvji gan noraida runas par iespējamo cenu dzīšanu uz augšu.

«Jūnijā ir bijuši vairāki notikumi, kas paaugstinājuši elektrības vairumtirdzniecības cenu virs ierastajiem līmeņiem,» laikrakstam Aripaev sacījis Eesti Energia pārstāvis Elis Venniks, uzsverot, ka galvenokārt cenas uz augšu dzen Latvijas un Lietuvas spēcīgais pieprasījums. Viņš arī skaidroja, ka divas uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas vienības Narvā patlaban ir slēgtas remontam, tādēļ piegādes apjomi ir mazāki nekā parasti.

Savukārt Igaunijas Ekonomikas ministrijas enerģētikas jomas ģenerālsekretāra vietnieks Ando Lepimans informēja, ka ministrija un Konkurences padome patlaban izmeklē augsto cenu iemeslus. Viņš sacīja, ka pārējās Baltijas valstis neražo elektrību ar pilnu jaudu, un Eesti Energia nākas segt Latvijas un Lietuvas enerģētikas deficītu, kā rezultātā abas valstis, iespējams, sadarbojas cenu dzīšanā uz augšu.

AS Latvenergo gan noraida jebkādus pārmetumus cenu ietekmēšanā, jo uzņēmumam augsts cenu līmenis nav izdevīgs, jo tas sadārdzinātu izmaksas, skaidro uzņēmuma pārstāve Ivita Bīdere.

Vasaras laikā, kad Daugavā ir zema pietece, Latvijā ir elektroenerģijas deficīts, un Latvenergo ir elektroenerģijas pircējs, līdz ar to nevar sniegt enerģijas pārdošanas piedāvājumu biržā un ietekmēt cenas līmeni biržā, skaidro uzņēmums, piebilstot, ka augsto cenas līmeni Igaunijā šajos apstākļos nosaka vienīgi Igaunijas elektroenerģijas ražotāji.

Detalizēta informācija par faktoriem, kas izraisīja straujo cenu kāpumu, iespējama tikai Nord Pool Spot biržā, uzsver Latvenergo.

Igaunijas ministrs sacījis, ka viens no iespējamiem risinājumiem nākotnē varētu būt vienošanās par ražošanas iekārtu remontdarbiem valstu vidū, lai nav tā, ka visas rūpnīcas vienlaicīgi ir slēgtas.

Nord Pool Spot biržā cenas otrdien bija 103,85 eiro par megavatu, vēlāk uzlecot līdz 200 eiro. Savukārt cenas Somijā un Norvēģijā bija attiecīgi 50 un 30 eiro.

Latvija biržai pievienojās 3. jūnijā, bet Lietuva - pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektrība Rīgā pazuda traucējuma dēļ augstsprieguma apakšstacijā; cietis viens cilvēks

Lelde Petrāne, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Izstādīti spilgti sava laika rūpnieciskā dizaina paraugi

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejā Ķegumā ir apskatāma atjaunotā izstāde Elektrība dara visu, iekļaujot līdz šim neeksponētus artefaktus. Ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas mājsaimniecībās lietotajām elektroierīcēm, liela daļa no kurām dažādos vēstures laikos ražotas tepat Latvijas rūpnīcās. Izstādē redzamas ne tikai sadzīves liecības, bet arī spilgti sava laika rūpnieciskā dizaina paraugi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

20. gadsimts tiek dēvēts par elektrības gadsimtu. Elektriskais apgaismojums un sadzīves elektroierīces pakāpeniski kļuva par neatņemamu sadzīves sastāvdaļu, veidojot noteiktu sabiedrības labklājības standartu. 1926. gadā Rīgā organizēta pirmā Elektrisko aparātu izstāde, kuras devīze bija «Elektrība dara visu». Drīz vien mājsaimniecībās parādās tādas sadzīves elektroierīces kā putekļsūcēji, elektriskās tējkannas, gludekļi, matu žāvētāji. 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Rīgā elektrisko gaismu lietoja turpat 76 %, bet Liepājā – 66 % mājsaimniecību.

20. gadsimta vidū tieši Latvijā īpaši uzplauka sadzīves elektroierīču ražošana. 20. gadsimta 60. – 70. gados radītas kvalitatīvas plaša patēriņa elektroierīces, kas atbilda gan masveida ražošanas prasībām padomju valstī, gan aktuālām rūpnieciskā dizaina tendencēm. Tās ienesa jaunu dzīves dinamiku ar interesantām formām un krāsām. Mūsdienās daudzi no šiem sadzīves priekšmetiem vērtējami ne tikai kā spilgti rūpnieciskā dizaina paraugi, bet arī kā sava laikmeta vēsturiska vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz līguma saistību nepildīšanu, vairākos mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA Plus punkts veikalos, kas atradās SIA Maxima Latvija tirdzniecības centros, ir atslēgta elektrība. To apstiprina Maxima Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Viņa norāda, ka Maxima Latvija nomnieku īres līgumos ir nosacījums, kas paredz, ja nomnieks nepilda savas saistības, piemēram, ilgāku laika periodu nemaksā īres naudu par telpām, tad līgums tiek lauzts. «Šajā konkrētajā gadījumā īrnieks nav pildījis savas saistības, izveidojies parāds par nomas maksu un komunālajiem maksājumiem, tādēļ ar 17.septembri nomas līgums ir lauzts.»

Tiesa, cik liels parāds ir izveidojies Plus punktam, Gulbe neatklāj. Tikmēr viņa atzīmē, ka Plus punkta tirdzniecības punktos patlaban ir atslēgta elektrība Maxima XXX veikalā Kārļa Ulmaņa gatvē 88a, Rīgā, un Maxima XX veikalā, kas atrodas Dzelzavas ielā 6A, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Stājas spēkā Sadales tīkla diferencētie tarifi; maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts

LETA, 01.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunie AS Sadales tīkls tarifi elektroenerģijas sadales pakalpojuma komponentei maksājumos par patērēto elektroenerģiju, kas paredz fiksētas abonenta maksas ieviešanu visiem elektroenerģijas patērētājiem. Tiesa, maznodrošinātajiem elektrības cenu pieaugums tiks kompensēts.

Sadales tīkla jaunā līdzsvarotā tarifa maksa par elektrību samazināsies tiem, kuri elektrību patērē efektīvi, turpretī tiem, kuri elektrību nepatērē vai patērē neefektīvi, gaidāms elektrības cenu pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,5 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektrības patēriņa - 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,23 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektrība netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektrības patēriņu - 100 kWh mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,1 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija otrdien piedzīvojusi masīvus traucējumus elektroapgādē, kādēļ lielā daļā valsts iestājies haoss, vēsta mediji.

Telekanāls NTV un citi mediji vēsta, ka Stambulā elektrība pazudusi ap plkst.10.40 pēc vietējā un Latvijas laika. Ap to pašu laiku elektrība pazudusi arī vairākās citās Turcijas pilsētās.

Elektroapgādes traucējumi skāruši gandrīz visas valsts provinces, sākot no Grieķijas robežas līdz valsts dienvidaustrumiem.

Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu paziņojis, ka sākta notikušā izmeklēšana un pagaidām netiek izslēgta neviena iespēja, arī teroristu uzbrukums.

Turcijas Enerģētikas ministrijā sasaukta krīzes komanda.

Arī enerģētikas ministrs Taners Jildizs norādīja, ka varasiestādes pašreiz cenšas noskaidrot, vai elektrības zudumu izraisījušas tehniskas problēmas vai kiberuzbrukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai mazākais elektrības cenu kāpums ES

Žanete Hāka, 27.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada otrajā pusē ES valstu mājsaimniecībām vidējā elektrības cena pieaugusi par 6,6%, liecina Eurostat dati.

Lielākais pieaugums bijis elektrības cenai Kiprā – par 21%, Grieķijā – par 15% un Itālijā – par 11%, savukārt cenas samazinājušās trīs ES valstīs – Zviedrijā (par 5%), Ungārijā (par 2%) un Somijā (par 1%).

Starp valstīm, kurās cenas augušas, Latvijai bijis mazākais elektrības cenu kāpums – par 0,6%.

Izsakot visu valstu cenas eiro, zemākā vidējā elektrības cena pērnā gada otrajā pusē bija Bulgārijā (9,6 eiro par 100 kWh), Rumānijā (10,8 eiro par 100 kWh) un Igaunijā (11,2 eiro par 100 kWh). Savukārt elektrība visdārgāk maksāja Dānijā (29,7 eiro par 100 kWh), Kiprā (29,1 eiro par 100 kWh) un Vācijā (26,8 eiro par 100 kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uldis Biķis: Drīz atklāsim jaunu rūpnīcu

Sandris Točs, speciāli Db, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vismaz desmit gadus investoriem veidojas redzējums, ka elektrība Latvijā ir dārga. Ja vēl desmit gadus elektrība Latvijā būs dārgāka nekā kaimiņvalstīs, tad jau divdesmit gadus mēs būsim lieguši savā valstī attīstīties nozarēm, kurām šī resursa izmaksas produkcijas pašizmaksā ir būtiskas, saka akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Fragments no intervijas:

Cik lielā mērā koncerns nākotnē attīstīsies Latvijā, cik ārpus tās?

Naudas izteiksmē lielākās investīciju izmaksas veidojas ārpus Latvijas, bet tas nenozīmē, ka mēs neinvestējam arī Latvijā. Drīz atklāsim jaunu ķīmijas rūpnīcu, kurā nodarbosimies ar papīra piesūcināšanu ar fenola sveķiem. Tā ir pietiekami liela investīcija, apmēram 10 milj. eiro, un tika realizēta pēdējā gada laikā. Mūsu izaugsmes temps ir kļuvis straujāks. Jo plašāk strādā uzņēmumi, jo vairāk integrējamies blakus reģionos, jo stabilāk jūtas uzņēmums kopumā un tajā strādājošie.

Ir dzirdēts viedoklis, ka trūkst motivācijas investēt Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kā jūs atrodat šo motivāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas lielākais biznesa parks „Abava” atrodas netālu no Rīgas centra, taču vienlaikus tā stratēģiskais izvietojums nodrošina ērtu piekļuvi kravas transportam, izvairoties no galvaspilsētas sastrēgumiem, kas ir būtisks faktors izdevīgai loģistikai.

Biznesa parka teritorijas kopējā platība ir 18 hektāri, savukārt dažādu noliktavu un ražošanas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 60 tūkstoši kvadrātmetru, tajā skaitā 5500 kvadrātmetru platībā ir pieejamas modernas un visām vides prasībām atbilstoši sertificētas aukstuma kameras un saldētavas dažādu pārtikas produktu uzglabāšanai. Parka apsaimniekotāja SIA Abava galvenais darbības virziens ir uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras sagatavošana un iznomāšana, nodrošinot klientus ar pilnu servisu to biznesa veiksmīgai attīstībai. „Pašos darbības pirmsākumos uzņēmums pats arī darbojās noliktavu pakalpojumu jomā, taču ar laiku tika secināts – ja gribi sniegt augstas kvalitātes biznesa parka pakalpojumus, viss pārējais šajā objektā ir jāliek malā. Tādēļ šobrīd mūsu komanda pilnībā nodarbojas ar servisa nodrošināšanu biznesa parka klientiem un nekustamā īpašuma apsaimniekošanu,” uzsver Abava valdes loceklis, izpilddirektors Guntis Zvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Tehnoloģisko izgudrojumu klāstā tādi, kas atrisinās tradicionālās līgotāju problēmas

Jānis Vēvers, speciāli DB, 20.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo nakts reti lutinājusi Jāņa bērnus ar piemīlīgiem laika apstākļiem un arī šogad prognozes neizskatās daudzsološas. Tam gan nevajadzētu atbaidīt līgotājus, jo nav taču sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Ja izvēlas pareizās drēbes un papildina tās ar atbilstošām tehnoloģijām, tad rezultātā svinības var izvērsties gana jautras.

Ja lietus tiešām gāž kā ar spaiņiem, tad ir kāds produkts, kas palīdzēs uzreiz divējādi – pasargās acis no ūdens tērcītēm, kuras tek pāri pierei, aizmiglojot skatienu, kā arī iegaumēs visu apkārt notiekošo gadījumam, ja nēsātājam nogurdinošās nakts dēļ no rīta ir grūtības atcerēties visu, kas ar viņu maģiskajā naktī noticis. Tās ir Video Swim Googles jeb ūdensizturīgas brilles ar iebūvētu HD izšķirtspējas kameru, kas filmē pat piecu metru dziļumā zem ūdens. Viens mīnuss ir īsais ieraksta laiks. Akumulators ar vienu uzlādi ļauj uzņemt tikai pusotru stundu ilgu video. Taču, ja izvēlas fotografēšanu ar noteiktu intervālu, tad enerģijas visai naktij varētu pietikt. Brilles maksā ap 90 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ja koncertzālē Rīga atslēgs elektrību, Millers ir gatavs izmantot ģeneratorus

LETA, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā elektrība būs dārgāka nekā Francijā un Somijā

Dienas Bizness, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvenergo un Baltcom piedāvātais elektrības tarifs Latvijas mājsaimniecībām, kas stātos spēkā līdz ar elektrības tirgus atvēršanu 1. aprīlī, ir krietni augstāks nekā elektroenerģijas cena vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tas pārsniedzot pat cenu, par kādu elektrību pērk Francijas un Somijas iedzīvotāji, kuru maksātspēja ir daudz augstāka nekā Latvijas mājsaimniecībām.

Pēc Eurostat datiem, pagājušā gada pirmajā ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) dārgākā elektrība mājsaimniecībām, kas mēnesī tērē no 200 līdz 400 kWh, bija Dānijā, Vācijā un Kiprā. Vislētākā cena tobrīd bija Bulgārijā un Rumānijā. Arī Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, elektrības cena nebija no dārgākajām.

Taču, stājoties spēkā atvērtajam tirgum, Latvijas mājsaimniecības būs spiestas maksāt krietni vairāk par elektrību, pat vairāk, nekā par adekvātu pakalpojumu maksā privātpersonas Luksemburgā, Francijā, Somijā, Polijā, Grieķijā, Čehijā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā, uzsver laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kalvītis: Vienīgā iespēja, kā pazemināt energoresursu cenas, ir palielināt patēriņu

Dienas Bizness, 21.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Problēma ir tajā, ka mūsu ekonomikas izmērs ir sarucis un energoresursu patēriņš ir samazinājies, tāpēc mums ir ļoti dārgi uzturēt nepieciešamo infrastruktūru. Tas tiešā veidā atsaucās uz cenām, jo pārvades tarifi – gan elektrībai, gan gāzei – pie maza patēriņa ir ļoti augsti. Vienīgā iespēja, kā pazemināt cenas, ir palielināt patēriņu,» intervijā laikrakstam Diena saka jaunieceltais a/s latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas

Drīzumā Latvijā gaidāma gāzes tirgus liberalizācija. Kādas konkrēti pārmaiņas tā nesīs?

Gāzes tirgus liberalizācija neizbēgami mainīs situāciju tirgū. Atcerēsimies, kā tika realizēta elektrības tirgus liberalizācija, – bija daudz pārpratumu un tehnisku problēmu, un iedzīvotāji jutās satriekti par to, ka viņiem tika solīts – elektrība pēc tirgus atvēršanas kļūs lētāka –, bet elektrība kļuva krietni dārgāka. Zinot bēdīgo pieredzi ar elektrības tirgus atvēršanu, mani bažīgu dara izmaiņas, kas var notikt gāzes tirgus liberalizācijas gaitā un rezultātā. Domāju, ka būs grūti ievērot pilnīgi visu iesaistīto intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunā enerģijas nodokļa ieviešanas ietekme uz patērētāju vēl tiek kalkulēta

Līva Melbārzde, Māris Ķirsons, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanu OIK arī nākamgad un, iespējams, citos gados saglabātos pašreizējā līmenī – 1,89 sant./kWh, skaidro EM valsts sekretārs Juris Pūce. Viņš neslēpj, ka nepatīkamu efektu šīs izmaiņas nesīs centralizētās siltumapgādes klientiem vismaz 17 Latvijas pilsētās – apkures tarifi pieaugs vidēji 10–15% robežās.

Cīņā ar elektrības obligātā iepirkuma komponenti (OIK), no kuras galvenie ieguvēji ir dabasgāzes un atjaunojamo energoresursu (AER) īpašnieki, Ekonomikas ministrija (EM) nākusi klajā ar jaunu risinājumu, ar kuru nākotnē, iespējams, varētu iegrožot šīs komponentes straujo kāpumu. Tas ir subsidētās enerģijas nodoklis, kas būs jāmaksā elektrības ražotājiem no sava OIK ietvaros saņemtā bruto atbalsta. Pašlaik izrēķinātās nodokļa likmes ir 14% dabasgāzes koģenerācijas stacijām un 10% AER stacijām.

Savukārt problēmas var būt arī vairāku AER staciju īpašniekiem, kurus papildu nodoklis var novest pie maksātnespējas. DB jau rakstījis, ka sākotnēji OIK izmaksu pieaugumu bija iecerēts kompensēt uz a/s Latvenergo valstij maksājamo dividenžu rēķina, taču ķeršanos klāt valsts budžeta ieņēmumiem noraidīja premjers Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē mūsu iekārtas pašas izplānos elektrības patēriņa režīmu, samazinot izmaksas

Vai varat iztēloties situāciju, ka rūpnīcas ražotne sāk darbu nevis līdz ar ierasto darba dienas sākumu, bet brīdī, kad elektrība maksā vislētāk? Strādājošie jau dienu iepriekš tiek informēti, vai pie darba būs jāķeras dienas vidū, vakarpusē vai nakts melnumā, un var attiecīgi saplānot savu laiku. Lai arī šāda sistēma izklausās dīvaina, neierasta un var sadārdzināt darbaspēka izmaksas nakts maiņu dēļ, ietaupījums uz lētākas elektrības rēķina var būt mērāms pat vairākos tūkstošos eiro.

Šādu darba kārtību jau izmēģina atsevišķi Latvijas uzņēmumi, kuri testē februāra sākumā publiski pieteikto Lattelecom elektrības pakalpojumu tet. Pirmie rezultāti klientus esot iepriecinājuši, apgalvo produkta tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Getliņi EKO: Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns

LETA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, uzsver poligona apsaimniekotāja «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

«Tālāk ir trīs varianti. Viens ir esošā poligona paplašināšana, kam es īsti neredzu iespējas, jo mums apkārt ir vai nu iedzīvotāji, vai ceļi, vai saimniecības. Arī blakus esošais purvs pieder privātam īpašniekam. Otrs variants ir meklēt citu vietu Pierīgā. Taču mēs jau visi skaidri iedomājamies, ka diezin vai kaut kur iedzīvotāji būs laimīgi par tādu kaimiņu kā atkritumu poligons. Turklāt tad tam ir jābūt pietiekami tuvu pilsētai, lai milzīgas izmaksas neveidotu atkritumu transportēšana. Trešais un, pēc manām domām, optimālākais variants ir atkritumu dedzināšana,» pauda Stirāns.

Viņš norādīja, ka šajā variantā poligons paliktu kā vieta, kurā deponē pelnus, kuri veido vien 10% no atkritumu apmēra. Vienlaikus tiktu saražots siltums, kuru var pārdot tālāk iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits var palīdzēt ietaupīt lielas naudas summas

Sandris Točs, speciāli DB, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņu hidroelektrostacija varētu pārgāzt trīs reizes vairāk ūdens nekā šopavasar, tomēr tik liels ūdens apjoms kā šobrīd Daugavā nav bijis teju 30 gadu.

Šopavasar uz Daugavas redzams neparasts skats. Visas trīs a/s Latvenergo hidroelektrostacijas (HES) – Pļaviņas, Ķegums un Rīga – jau kādu nedēļu gāž pāri pārgāznim liekās ūdens masas, kas īpaši krāšņu ūdenskritumu veido Pļaviņu HES, gāžoties no 40 m augstuma. Latvenergo HES saražo aptuveni 70% no valstī ražotās elektroenerģijas jeb aptuveni 2,6 teravatstundas (TWh) gadā no apmēram 7,5 TWh lielā valsts elektrības patēriņa. Latvenergo neslēpj, ka pavasara pali viņiem ir peļņas laiks, kad ievērojami elektroenerģijas apjomi tiek arī eksportēti, tomēr tik lieli ūdens apjomi kā šogad nebūt nav viņu biznesam tā labvēlīgākā situācija.

Komentāri

Pievienot komentāru