Citas ziņas

Papildināts - Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi iztērēto naudu; nav skaidrs 800 000 eiro izlietojums

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgajai komandītsabiedrībai Expo 2015 var nākties atmaksāt nelietderīgi izmantoto naudu, šodien medijiem paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Savulaik Ekonomikas ministrija (EM) ar Expo 2015 parakstīja 3,3 miljonus eiro vērtu līgumu par Latvijas paviljona projektēšanu un pasākumu producēšanu.

Piektdien ekonomikas ministre atzina, ka komandītsabiedrības līdz šim iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs. Tāpēc ministre uzdevusi ekspertiem precīzi izanalizēt, par ko komandītsabiedrība ir maksājusi. Viņa piebilda, ka EM nav informācijas par to, ar ko komandītsabiedrība projekta ietvaros slēdz līgumus un par kādām summām.

Ministre arī atzina, ka līgumus par radošiem pakalpojumiem būs grūti izvērtēt. «Radošas lietas nav tik viegli novērtēt. Ja kaut kas sākotnēji šķiet liels un uzpūsts, pēc izvērtēšanas izrādās - nav nemaz tik traki. Bet pirmais iespaids [par Expo 2015 līdz šim slēgtajiem līgumiem] - ir par traku. Rezultāts, kas patlaban ir piedāvāts, neatbilst tām summām, kas ir samaksātas. Ja summas būs samaksātas neatbilstoši padarītajam darbam, prasīsim kompensācijas likumā paredzētajos veidos. Tas nebūs vienkāršs process, bet ceram mēneša laikā noskaidrot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Ministre stāstīja, ka tiks izvērtēti ne tikai komandītsabiedrības slēgtie līgumi, bet arī EM atbildīgo amatpersonu rīcība.

Lai arī patlaban komandītsabiedrība ir noslēgusi rēķinus par aptuveni 800 000 eiro, starp Expo 2015 un EM joprojām noris sarunas par vēl dažiem komandītsabiedrības parakstītajiem līgumiem, pieņemšanas un nodošanas aktiem.

Vaicāta, vai pagājušā gada nogalē, kad valdība pirmo reizi lēma apturēt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē, EM informēja "Expo 2015" neturpināt jaunu līgumu parakstīšanu, Reizniece-Ozola atzina, ka komandītsabiedrība pēc valdības lēmuma gan mutiski, gan rakstiski tika aicināta neuzņemties jaunas saistības.

Jau rakstīts, ka ekonomikas ministre vairākkārt uzsvērusi, ka apšauba Latvijas dalības nepieciešamību Expo 2015 Milānā. Par šo jautājumu varētu lemt valdība 27.janvārī.

Savukārt piektdien laikraksts Diena raksta, ka World Expo 2015 Latvijas dalības tāme ir nelietderīga un «uzpūsta» un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem.

Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar.

Jau ziņots, ka starptautiskā izstāde Expo Milano 2015 notiks no 2015.gada 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijas pilsētā Milānā.

Tiesības realizēt Latvijas dalību izstādē Expo Milano 2015 konkursa kārtībā ieguva komandītsabiedrība Expo 2015, kurā ietilpst SIA Positivus Event, SIA Made arhitekti, Rolands Pēterkops un SIA McCann Rīga. Latvijas paviljona arhitektoniskais un saturiskais risinājums izmaksā 3 349 174 eiro.

Pagājušā gada decembrī bez rezultātiem beidzās nākamgad Latvijas paviljona būvniecības iepirkums. Iepirkumā piedalījās divi pretendenti - RBSSkals Būvvadība un Itālijas uzņēmums Paolo Beltrami S.p.A ar Latvijas apakšuzņēmēju SIA Baumeister. RBSSkals Būvvadības piedāvātā līgumcena bija 6,03 miljoni eiro, taču Paolo Beltrami S.p.A - 6,22 miljoni eiro.

Ekonomikas ministre norādīja, ka abu pretendentu piedāvātās cenas ir līdzīgas, tāpēc aizdomās par abu uzņēmumu iespējamu vienošanos Ekonomikas ministrija vērsās KP. Izvērtējot no Ekonomikas ministrijas saņemto informāciju, KP tomēr nesaskatīja pamatu tālākas izpētes ierosināšanai.

Latvijas paviljona būvniecību World Expo par 3,1 miljonu eiro bija plānots uzticēt Šveices būvuzņēmumam Adunic AG, kas kā ģenerāluzņēmējs patlaban būvē arī Vācijas un Austrijas paviljonus izstādē World Expo. Taču līgums pagaidām nav noslēgts. Vēlāk Adunic AG paziņoja, ka būvnieks ir gatavs būvēt Latvijas paviljonu par diviem miljoniem eiro.

Pievienotas pēdējās piecas rindkopas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices būvuzņēmums Adunic AG piedāvājis Ekonomikas ministrijai (EM) uzbūvēt Latvijas paviljonu šogad Milānā gaidāmajā starptautiskajā izstādē World Expo 2015 par diviem miljoniem eiro, apstiprināja Adunic pārstāvis Mārtins Jūss.

Iepriekš Adunic piedāvāja Latvijas paviljonu uzbūvēt par 3,1 miljonu eiro.

Jūss stāstīja, ka pēc politiskajām debatēm Latvijā par to - valstij piedalīties vai nepiedalīties World Expo - Adunic tika piedāvāts izstrādāt Latvijas paviljona «vienkāršotāku versiju», kas prasītu mazākas izmaksas.

«Esam izstrādājuši šādu piedāvājumu ar samazinātām izmaksām, joprojām saglabājot arhitektu biroja Made radīto oriģinālo paviljona dizainu. Adunic piedāvā samazināt paviljona apjomu un attiecīgi arī izmaksas. Mūsuprāt, šis piedāvājums apmierinās visu iesaistīto pušu vēlmes,» sacīja Adunic pārstāvis un piebilda, ka būvnieks šādu paviljonu varētu uzbūvēt par diviem miljoniem eiro iepriekš minēto 3,1 miljona eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzpūsti cipari ar apaļām nullēm galā, kas, paslēpti aiz svarīgām frāzēm, veido Ekonomikas ministrijai (EM) piesūtītos un vairumā jau samaksātos rēķinus par 1 090 506 eiro no uzņēmējiem, kuri apvienojušies komandītsabiedrībā Expo 2015 un nu jau vairāk nekā gadu saņem dāsnus avansus par Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā šovasar. Dienas rīcībā esošie dati par iesniegtajiem un jau samaksātajiem rēķiniem un to pamatojumiem liek pacelties uzacīm un apstiprina jau rakstīto, ka projekts kalpojis par «naudas pumpi» atsevišķiem uzņēmējiem.

Apjukums un smiekli atskan klausulē arī no folkloras grupas Iļģi balss Ilgas Reiznieces, kura piedalījusies speciāli Expo tapušā muzikālā darba radīšanā, kad Diena viņai nosauc summu, kas redzama iepretim pozīcijai «jaundarba radīšana», - 60 000 eiro. No I. Reiznieces un vairāku citu mākslinieku teiktā izriet, ka viņiem atlīdzība par darbu Expo projektā pat nav piedāvāta. Tas rada jautājumus, kur reāli iztērētas milzīgās summas.

Tieši ar jau iztērētās naudas lielumu un ievērojamu Latvijas mākslinieku ieguldīto darbu, kas ietu zudumā, atceļot Latvijas dalību World Expo izstādē Milānā, publiskajā retorikā tiek pamatots šāda lēmuma kļūdainums. Patiesībā sāk šķist, ka māksliniekiem no šī projekta tikuši kauliņi, bet fileja - citiem. Valdībai par gala lēmumu būs jāizšķiras otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Komandītsabiedrība Expo 2015: Pārmetumi par nesamērīgiem tēriņiem ir nepatiesi un tendenciozi

LETA, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiski izskanējušie pārmetumi un nepatiesā informācija par tāmes pozīcijām Latvijas dalībai šī gada World Expo 2015 izstādē ir nepatiesi un tendenciozi, turklāt šim jautājumam ir politisks raksturs, šodien žurnālistiem teica komandītsabiedrības Expo 2015 valdes loceklis Ģirts Majors.

«Mēs esam gatavi publiski un detalizēti skaidrot katru tāmes pozīciju. Tomēr šodien varam atspēkot tikai tās pozīcijas, kas izskanējušas publiski, jo līgums ar Ekonomikas ministriju paredz soda sankcijas, ja sniegsim jebkādu informāciju par līgumu bez iepriekšējas saskaņošanas ar ministriju,» sacīja Expo 2015 komunikāciju vadītāja Dagnija Lejiņa. Expo 2015 nosūtījusi EM vēstuli, lūdzot atļaut izskaidrot detalizēti visas tāmes pozīcijas.

Līdz šim Expo 2015 par izrakstītajiem rēķiniem saņemtā summa ir 703 023 eiro, informēja paviljona direktore Elīna Vikmane. Viņa pauda nožēlu par veidu, kādā tiek risināts jautājums par Latvijas dalību izstādē, un norādīja, ka Milānā Latvijas paviljonam paredzētajā vietā jau uzbūvēti pamati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - Expo 2015 Latvijas radošā komanda gatava tiesā piedzīt izdevumus no EM

Žanete Hāka, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

(Pievienots Ekonomikas ministrijas komentārs.)

Ekonomikas ministrija vairāk nekā piecus mēnešus nav norēķinājusies ar komandītsabiedrību Expo 2015 par padarītajiem darbiem Latvijas dalībai pasaules lielākajā izstādē Expo Milānā, kas tiek atklāta 1.maijā, informē sabiedrības komunikācijas konsultante Dagnija Lejiņa.

Ekonomikas ministrija nav norēķinājusies par darbiem, kas padarīti līdz 11.martam - datumam, kad ministrija paziņoja par līguma laušanu. Nesamaksātā summa pārsniedz 185 tūkstošus eiro, norāda sabiedrības pārstāvji. Lielākā daļa izmaksu saistītas ar jau paveiktajiem un ministrijas apstiprinātajiem producēšanas un projektēšanas darbiem, tai skaitā, nav samaksāts radošajai komandai - mākslinieciskajam vadītājam, tēlniekam, arhitektiem un citiem, kopumā 23 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta, precizēta - Expo 2015 iesniegusi jaunu prasību tiesā pret EM par 415 103 eiro

LETA, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komandītsabiedrība Expo 2015 iesniegusi jaunu prasību tiesā pret Ekonomikas ministriju (EM) par zaudējumu piedziņu 415 103 eiro apmērā, kopējai zaudējumu prasības summai sasniedzot 464 732 eiro, aģentūru LETA informēja Expo 2015 pārstāvji.

Kā vēsta uzņēmuma pārstāvji, Expo 2015 tiesā iesniegusi jaunu prasību pret EM par neapmaksātajiem producēšanas pakalpojumiem 106 844 eiro vērtībā, kā arī nelikumīgi pieprasīto bankas garantiju 308 259 eiro apmērā, kas kopā ar aprīlī iesniegtās pirmās prasības pieteikumu par zaudējumiem 43 991 eiro apmērā un likumisko procentu 342 eiro apmērā piedziņu saistībā ar projektēšanas līguma izpildi un galvojuma pieprasījumu veido kopējo zaudējumu prasības summu 464 732 eiro.

Tāpat Expo pārstāvji informē, ka Valsts kontroles (VK) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktajās pārbaudēs saistībā ar Expo projektu noziedzīgi nodarījumi nav konstatēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM iesniedz tiesā pretprasību pret Expo 2015 par 632 tūkstošu eiro zaudējumu piedziņu

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegusi pretprasību pret komandītsabiedrību Expo 2015 par zaudējumu 632 tūkstošu eiro apmērā piedziņu, informē EM.

EM lūdz piedzīt nepamatoti samaksātos un no komandītsabiedrības Expo 2015 neatgūtos līdzekļus. Izmantojot bankas galvojumus, EM ir jau atguvusi līdzekļus valsts budžetā 334,9 tūkstošu eiro apmērā, daļēji samazinot zaudējumus saistībā ar nepamatoti veiktajām izmaksām.

Starp EM un komandītsabiedrību Expo 2015 2013.gada 19.decembrī tika noslēgti divi iepirkuma līgumi. Viens no tiem bija līgums par Latvijas ekspozīcijas izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā Ekspozīcijas idejiskās ieceres – saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību (ekspozīcijas producenta pakalpojumu sniegšana).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar svinīgo ceremoniju atklāta pasaules izstāde Astana Expo 2017. Latvijas paviljons bija viens no pirmajiem, kurš tika pabeigts un oficiāli pieņemts lietošanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Atklāšanas ceremonijā, 10. jūnijā plkst. 11.00 pēc vietējā laika, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs un Expo komisārs Jānis Endziņš, Expo organizatoru valdes priekšsēdētāja vietnieks Erbols Šormanovs (Зам. Председателя Правления Expo Шорманов Ербол), Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks, kā arī Latvijas paviljona komanda.

Šā gada Latvijas Expo paviljona unikalitāte izceļas ar to, ka ikvienam uzņēmumam tiek dota iespēja pārstāvēt sevi arī virtuālā veidā, atstājot video vēstījumu ikvienam paviljona apmeklētājam. Informatīvā atbalsta platformu www.expolatvia.com, kura savu darbību sāks līdz ar Latvijas Expo paviljona simbolisko atvēršanu tepat Rīgā 12. jūnijā, ir izstrādājis IT uzņēmums Squalio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

VIDEO: Dienvidkorejas paviljonu Astanā atklāj ar robotiem un interaktīvo mežu

Dienas Bizness, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī oficiālā Latvijas Expo paviljona atklāšana notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā 10. jūnijā, šodien klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar mūsu valsts paviljonu virtuālajā vidē un vērot tiešraidi no notikuma vietas.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Svinīgajā pasākumā piedalījās LTRK valdes priekšsēdētājs un Astana Expo 2017 komisārs Jānis Endziņš, kurš tikko atgriezies no Kazahstānas, VAS Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, arhitekte Agnese Lāce, IT uzņēmuma Squalio pārstāvis Mareks Gruškevics, kā arī tiešajā translācijā no Astanas klātesošos uzrunāja Latvijas paviljona direktors Ansis Egle.

Pasākumā bija iespēja uzzināt par pirmo tematisko jeb izglītības nedēļu, kā arī virtuālā tūrē izstaigāt Latvijas paviljonu, sajūtot klātbūtnes efektu caur 3D brillēm. Tāpat notika arī Expo 2017 mājas lapas www.expolatvia.com prezentācija un tika stāstīts par iespējām uzņēmējiem dibināt kontaktus ar Kazahstānas un citu valstu uzņēmējiem attālināti, izmantojot iespēju nofilmēties un pārstāvēt sevi, savu uzņēmumu un valsti digitālā formā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar pilnu sparu tiek aizvadīta pasaules izstādes Expo pirmā nedēļa. Katra valsts steidz atrādīt savas inovācijas un piedāvā dažādus ar nākotnes enerģiju saistītus risinājumus. Viens no tādiem ir Ravon-2030.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Izstādes galvenā tēma ir nākotnes enerģija ar lielu uzsvaru uz tā saucamo «zaļo enerģiju». Un kas gan var būt vēl zaļāks par bezmaksas enerģiju, kuru mūsu planēta saņem jau vairākus miljardus gadu no mums tuvākās zvaigznes – Saules!? Uzbekistānas auto inženieri ir radījuši patiesi iespaidīgu nākotnes auto.

Ravon tulkojumā no uzbeku valodas nozīmē «uz priekšu», un saskaņā ar oficiālo informāciju uz priekšu tas dodas ar 320 km/h lielu ātrumu. Savukārt unikālais elektroauto ar pilnu uzlādi spēj pieveikt 700 kilometru lielu distanci. Par uzlādi nav jāuztraucas, jo uz jumta izvietotie saules paneļi astoņu stundu laikā spēj pilnībā uzlādēt Ravon baterijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules izstādē Expo, kas šogad norisinās Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, aizvadīta Gruzijas nacionālā diena. Tās ietvaros uzstājās abu valstu oficiālās delegācijas, tika dejota tradicionālā «lezginka», dziedātas dziesmas un ieturēta viena minūte klusuma, atminoties 2015. gada graujošos plūdus Gruzija galvaspilsētā Tbilisi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Tieši pirms diviem gadiem Gruziju skāra plaši plūdi, kas nesa postu valsts galvaspilsētai. Valsts pēc šiem traģiskajiem notikumiem ir atguvusies un pilnībā nodevusies «zaļajai enerģijai». Jau šobrīd teju 80% saražotās elektrības nodrošina 68 hidroelektrostacijas. Kopumā valstī ir 26 000 upju, no kurām 300 ir piemērotas hidroelektrostaciju celtniecībai.

Izstādes Nacionālo Gruzijas dienu apmeklēja arī valsts prezidents Giorgijs Margvelašvili, kurš kopā ar oficiālo delegācija ir pateicīgi Kazahstānai par viesmīlīgo uzņemšanu un šā gada galvenās tēmas izvēli «Nākotnes enerģija», un cer, ka pasaules mediji un līderi pievērsīs lielāku uzmanību atjaunojamai un tīrai enerģijai. Arī paviljona celtniecībā ir izmantoti hidroenerģijas elementi – turbīna, kas simbolizē tīru un plūstošo enerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astana Expo 2017 ietvaros norisinājās ceturtais Starptautiskais transporta un loģistikas forums Jaunais zīda ceļš. Uz Latvijas paviljonu ieradās pārstāvji no Latvijas dzelzceļa, DHL, RTSB un KTŽ Express.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Latvijas paviljonā viesojās Latvijas dzelzceļa viceprezidents Ēriks Šmuksts un LDz Loģistika valdes priekšsēdētājs, kuri ar Latvijas zīmīgākajām vietām un ekonomikas nozarēm iepazīstināja DHL augstas pievienotās vērtības pakalpojumu vadītāju Zaferu Enginu, loģistikas kompānijas RTSB vadītājus Valēriju un Arturu Ballardus, kā arī KTŽ Express Multimodālo pārvadājumu departamenta vadītāju Nuržanu Žakenovu.

Viesi noskatījās video par Latviju un Latvijas dzelzceļu. Pēcāk delegācija izbaudīja virtuālās realitātes briļļu piedāvātas iespējas un devās «lidojumā» pāri Rīgai, klausījās Raimonda Paula mūziku, izstaigāja Latvijas takas un pludmali, kā arī devās braucienā ar lokomotīvi pa Latvijas tranzīta ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Expo Āfrikas paviljons rībina ar saviem deju ritmiem

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Astanas Expo spilgtākajiem paviljoniem ir Āfrikas plaza, kurā šobrīd ir pārstāvēta 21 Āfrikas valsts. Līdzās Āfrikas valstu stendiem, kas veltīti nākotnes enerģijas tematikai, klātesošajiem bija iespēja izbaudīt daudzveidīgo un bagāto kultūru.

Bungu skaņām rībot un dziesmām skanot, Āfrikas plazas apmeklētāji tika aicināti apgūt tradicionālās dejas un noklausīties muzikālos priekšnesumus. Savukārt, pie interaktīvajiem stendiem bija iespēja virtuāli pielaikot tradicionālos Āfrikas tērpus.

Nākotnes «zaļajai enerģijai» ir atvēlēts vesels koridors, kurā apmeklētājiem ar multimediju starpniecību tiek stāstīts par vairākiem Āfrikas alternatīvas enerģijas ieguves projektiem, kas ne tikai uzlabo vietējo iedzīvotāju dzīves, bet arī starpvalstu kopējie projekti veicina tautu draudzību.

LASI, SKATIES ARĪ:

Latvijas Expo paviljonā tiekas loģistikas nozares līderi

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

VIDEO: Austrijas Expo paviljonā enerģiju iegūst no apmeklētājiem

Dienas Bizness, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Šrilankas Expo paviljonā tiek slīpēti dārgakmeņi

Dienas Bizness, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Komentāri

Pievienot komentāru
Expo 2017

FOTO, VIDEO: Polija ar savu Expo paviljonu atgādina par Otrā pasaules kara vēsturi

Dienas Bizness, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas paviljonu Astanas EXPO 2017 izstādē katru dienu apmeklē vairāki simti apmeklētāju, kurus apkalpo 10 brīvprātīgie no Latvijas. Piedāvājam ieskatu vienas dienas dzīvē un atspoguļojumu par dzīvi Kazahstānas galvaspilsētā.

Rīts mūsu brīvprātīgajiem sākas astoņos no rīta un līdz darbam EXPO paviljonā tie nokļūst vai nu ar sabiedrisko transportu, vai stopējot automašīnas. Stopēšanas kultūra Kazahstānā ir ļoti izplatīta un par salīdzinoši nelielu samaksu ir iespējams ar privāto automašīnu nonākt sev vēlamajā galamērķī.

Video krievu valodā

«Kazahstānā neesmu pirmo reizi un jūtos te kā mājās! Es esmu komunikabls un man patīk iepazīties un ar jauniem cilvēkiem. EXPO ir lieliska vieta, kur satikt daudz un dažādus cilvēkus. Ne tikai vietējos no Kazahstānas, bet visas pasaules,» stāsta Latvijas EXPO paviljona brīvprātīgais Mihails Potihoņins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jānis Endziņš: Latvijas paviljons Dubaijā būs!

Jānis Goldbergs, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

EXPO 2020 Dubai Latvijas paviljonu organizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kas veiksmīgi uzcēla paviljonu mazajā EXPO Astanā 2017. gadā, neizmantojot ne centa valsts naudas

Lielo EXPO pieredze Šanhajā 2010. gadā un Milānā 2015. gadā, kas vispār nenotika, liecina, ka riski ir. Par to arī jautājumi EXPO 2020 Dubai komisāram un LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Pasakiet vispirms, kādēļ Jānis Endziņš šobrīd jāsauc par komisāru?

Tāda ir EXPO vispārējā kārtība. Latvijas profesiju klasifikatorā jau laikam komisāru nav, bet EXPO pieredze, strādājot ar dažādām valstīm, kurās ir visdažādākā iekšējā struktūra, ir novedusi pie izvēles, ka viņi vēlas runāt ar vienu konkrētu cilvēku, kas par visu atbild. Šo cilvēku arī sauc par EXPO komisāru, tā esmu ticis pie komisāra nosaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru