Jaunākais izdevums

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausī­ties un no viņiem mācīties. Diemžēl publis­ki izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus sprie­dumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un ne­pārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas ne­pamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņē­mumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.

Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuve­ni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārlieci­noši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozī­jums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pa­gājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uz­ņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.

Uzņēmums regulāri strādā ar peļņu, un akcionāriem tiek izmaksātas dividendes. Turklāt būtiski ir palieli­nājusies arī akciju cena biržā, un cilvēki, kas tās sa­vulaik iegādājās par dažiem desmitiem santīmu, iz­vēloties piemērotu laiku, akciju var pārdot pat par 7-8 eiro. Protams, ja vien viņi nerīkojas tik nesaprotami bezatbildīgi kā ekonomikas ministra Arvila Ašerade­na uzraudzītā (vai drīzāk - neuzraudzītā) Privatizāci­jas aģentūra, kas izvēlējās pašu nepiemērotāko brīdi un savu AS «Grindeks» akciju paketi pirms pusotra gada pārdeva laikā, kad cena par vienu akciju bija ti­kai 3,85 eiro.

Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata FKTK neuzticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata piedāvājuma izteikšanai.

Protams, ka tiem mazākuma akcionāriem, kuri izlē­muši savas akcijas pārdot, visizdevīgāk būtu sagaidīt brīdi, kad tiek izteikts obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums. «Grindeks» gadījumā tad viņi saņemtu jau krietni virs biržas cenas – 11,40 eiro par akciju. Taču tas nozīmētu, ka man, ja es izlemtu kļūt par vai­rākuma akcionāru, uzreiz būtu jāatrod vairāki miljoni eiro akciju iegādei. Tāda rīcība nebūtu ekonomiski pa­matota, daudz saprātīgāk ir investēt ražošanas attīstī­bā, tāpēc es vienmēr esmu centies nepieļaut, ka šāda situācija izveidojas.

Neko tādu nevēlējās pieļaut arī mans dēls, kad tālajā 2009. gadā izlēma iegādāties nelielu skaitu uzņēmuma akciju. Viņš toreiz speciāli lūdza Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt skaidrojumu, vai pēc akciju iegādes nebūs jāizsaka obligātais akciju atpirk­šanas piedāvājums. FKTK atbildēja, ka nebūs gan un «ne iesniedzējam, ne viņa vecākiem neiestāsies pie­nākums atbilstoši likuma 61.pantam un 61.1. pantam paziņot par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu akciju sabiedrībā ´»Grindeks«, kā arī neiestāsies pienākums atbilstoši likuma 66.panta 1. daļas 1.punktam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu». Ne manam dēlam, ne man nebija nekāda pamata komisijai neuz­ticēties – un attiecīgi toreiz nebija nekāda pamata pie­dāvājuma izteikšanai.

Kad komisija pēc pieciem gadiem pēkšņi mainīja vie­dokli, tās lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz lai­ku daļēji apturot tā darbību, un arī tad piedāvājums nebija jāizsaka. Šajā laikā mana sieva pārdeva 0,04 procentus no sev piederošajām «Grindeks» akcijām, tā novēršot strīdīgo situāciju, kad mūsu ģimenes netiešā kontrolē it kā atradās vairāk nekā 50 procentu farmā­cijas uzņēmuma akciju. Arī Administratīvā apgabal­tiesa norādīja, ka FKTK lēmums uzskatāms par spē­ku zaudējušu, jo to nevar izpildīt, un nesen arī tiesas spriedums civilprasībā apliecināja to pašu.

Diemžēl «ekspertam» pirms sava viedokļa izteikšanas šādas nianses vai nu ir bijušas pārlieku sarežģītas, vai arī viņš iedziļināšanos tajās uzskatījis par lieku laika tērēšanu. Savukārt man ir ļoti žēl, ka rezultātā nepel­nīti tiek mesta ēna pār vienu no neapšaubāmi labāka­jiem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izpildījuši par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Grindeks» akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 131 250 eiro apmērā.

Līdz ar administratīvā līguma noslēgšanu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans apņemas veikt arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu līdz 2019. gada augusta beigām. Vairāku mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā nepieciešamību rast finanšu līdzekļus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm nav manā interešu lokā, komentējot izskanējušās ziņas par iespējamo interesi par līdzdalību šajā uzņēmumā un saistību ar pēdējā laika padomes izmaiņām, norāda AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

«Pusgada laikā, kopš man iepriekšējo reizi saistībā ar nepamatotiem publiskiem pieņēmumiem nācās sniegt šādu paziņojumu, nekas nav mainījies. Mani nākotnes plāni ir saistīti ar AS »Grindeks«, kas pašlaik strauji attīstās,» uzsver K.Lipmans.

K. Lipmans norāda, ka tikai pirms nepilniem trim mēnešiem AS «Grindeks» noslēdza Slovākijas farmācijas uzņēmuma «HBM Pharma s.r.o.» iegādes darījumu 18,2 miljonu eiro apmērā un līdz ar to tagad «Grindeks» koncernā ietilpst jau trīs farmācijas meitasuzņēmumi – arī AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» un AS «Kalceks».

«Līdz ar to manai darbībai ir tikai viena stratēģiskā prioritāte – rūpēties par Grindeks koncerna tālāku veiksmīgu attīstību. Domāju, ka nav aiz kalniem brīdis, kad tas sasniegs 300 miljonu eiro gada apgrozījumu,» norāda K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Lipmanu ģimene nodibinājusi jaunu uzņēmumu ar 33,4 miljonu eiro pamatkapitālu

Žanete Hāka, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Kirovs Lipmans ar sievu Annu Lipmani un dēlu Filipu Lipmanu nodibinājuši jaunu uzņēmumu - SIA «Liplat Holding», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 438 262 eiro, un tā lielākais dalībnieks ar 66,6% uzņēmuma kapitāldaļu ir Kirovs Lipmans, 33,3% SIA «Liplat Holding» kapitāldaļu īpašniece ir Anna Lipmane, bet 0,08% kapitāldaļu īpašnieks ir Filips Lipmans. Jaunā uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgā, Raunas ielā 23.

Par SIA «Liplat Holding» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Kirovs Lipmans, bet par valdes locekļiem ar tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelti Anna Lipmane un Filips Lipmans.

SIA «Liplat Holding» ierakstīts komercreģistrā 11.aprīlī.

Kā liecina paziņojums Nasdaq Riga, šodien, 15. aprīlī, birža ir saņēmusi paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu no tās akcionāriem Kirova Lipmana un Annas Lipmanes un par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu no SIA Liplat Holding, kuras kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 66,61%, Annai Lipmanei – 33,31%, bet Filipam Lipmanam – 0,08%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Noraida Grindeks mazākuma akcionāra prasību pret Lipmanu

LETA, 11.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Jaundibinātais Lipmanu ģimenes uzņēmums reģistrējis četras komercķīlas

Žanete Hāka, 23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaundibinātais Lipmanu ģimenes uzņēmums SIA «Liplat Holdings» pagājušajā nedēļā reģistrējis četras komercķīlas, ar kurām ieķīlātas uzņēmuma dalībniekiem piederošās holdinga kapitāla daļas un visa uzņēmuma manta, liecina «Lursoft» Klientu portfeļa dati.

Visu četru komercķīlu ņēmējs ir AS «Luminor Bank», bet parādnieks - SIA «Liplat Holdings». Ķomercķīlas devēji ir pats holdinga uzņēmums, kas ieķīlājis visu mantu, uzņēmējs Kirovs Lipmans, kurš ieķīlājis sev piederošos 66,6% uzņēmuma pamatkapitāla daļu, viņa sieva Anna Lipmane, kura ieķīlājusi 33,3% SIA «Liplat Holding» kapitāldaļu, un viņu dēls Filips Lipmans, kurš ieķīlājis viņam piederošos 0,08% holdinga kapitāldaļu.

Ar komercķīlām nodrošināti visi AS «Luminor Bank» prasījumi, kas izriet no šī gada 12.aprīlī noslēgtā kredīta līguma. Ar šīm komercķīlām arī ieķīlātās tās SIA «Liplat Holding» kapitāldaļas, ko SIA «Liplat Holdings» iegūs.

Visām četrām komercķīlām ir vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 23,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans: Olainfarm kā investīciju objekts mani nekad nav interesējis un neinteresē arī pašlaik

Zane Atlāce - Bistere, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Visus spēkus un līdzekļus K.Lipmans velta AS Grindeks koncernam, kura ražotnēs Latvijā, Igaunijā un Slovākijā plānots ieguldīt vismaz 7 miljonus eiro.

Vairākos masu saziņas līdzekļos aizvadītajā nedēļā izplatīta informācija, ka AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans esot ieinteresēts līdzdalībā AS Olainfarm, kuras lielākais akcionārs Valērijs Maligins nesen pāragri devās mūžībā.

Šī informācija tiek pamatota ar to, ka V. Maligina atraitnes juridiskie pārstāvji Mārtiņš Krieķis un Pāvels Rebenoks no advokātu biroja Rebenoks un Vilders ir arī K. Lipmana interešu pārstāvji tiesvedībā, kas saistīta ar AS Grindeks akciju cenu.

Paziņojumā medijiem K. Lipmans norāda, ka «uzņēmums Olainfarm kā investīciju objekts mani nekad nav interesējis un neinteresē arī pašlaik, jo visus savus spēkus un līdzekļus es veltu AS Grindeks koncernam, kura apgrozījums pērn ir sasniedzis 132,4 miljonus eiro, kas ir par 26% jeb 27 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad koncerna ražotnēs Latvijā, Igaunijā un Slovākijā mēs ieguldīsim vismaz 7 miljonus eiro».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 28. februārī, akciju sabiedrības «Grindeks» «Nasdaq Riga» iesniegtie 2017. gada nerevidētie konsolidētie finanšu pārskati liecina, ka koncerna apgrozījums 2017. gadā bija 132,4 milj. eiro, kas ir par 27 milj. eiro vai par 26% vairāk nekā 2016. gadā.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gadā bija 10,3 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājusies par 0,8 milj. eiro vai 8%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gadā bija 57%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 8%. 2017. gadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 77 pasaules valstīm kopumā par 122,4 milj. eiro, kas ir par 27,2 milj. eiro vai par 28% vairāk nekā 2016. gadā.

Pārskata perioda beigās debitoru parādu apjoms veidoja 63,7 milj. eiro, kas ir par 22,4 milj. eiro vairāk nekā kreditoru apjoms, kas veidoja 41,3 milj. eiro. Apgrozāmo līdzekļu apjoms pārskata perioda beigās bija 92,2 milj. eiro, kas par 67,1 milj. eiro pārsniedza īstermiņa kreditoru apjomu, kas bija 25,1 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans tiks uzņemts Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) Slavas zālē, piektdien paziņojusi organizācija.

Lipmanam nākamā gada pasaules čempionātā Dānijā pasniegs arī balvu par ieguldījumu IIHF organizācijā un starptautiskajā hokejā kopumā.

IIHF uzsvērusi, ka tieši Lipmana vadībā Latvijas valstsvienība deviņdesmitajos gados sasniedza pasaules čempionāta elites divīziju, kā arī komanda četras reizes piedalījusies olimpiskajās spēlēs.

Pagājušā gada oktobrī LHF kongresā daudziem par pārsteigumu par jauno organizācijas prezidentu kļuva Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Lipmanu.

Lipmans LHF prezidenta amatu ieņēma kopš 1998.gada, turklāt pirms tam viņš to vadīja 1994. un 1995.gadā.

Pēc aktīvas Lipmana darbības Rīgā 2006.gadā risinājās pasaules čempionāts. Pēc tam Latvija vairākkārt kandidēja uz šī turnīra atkārtotu rīkošanu, līdz šīs tiesības duetā ar Baltkrieviju tika iegūtas 2021.gada meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Grindeks akcionāram Liplat Holding izteikt obligāto akciju sabiedrības akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas cena obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir 12,59 eiro.

Vienas akcijas atpirkšanas cena noteikta saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma (turpmāk – FITL) 74. panta pirmās un otrās daļas prasībām, kā arī administratīvo līgumu, kuru 10.aprīlī FKTK noslēdza ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu.

Administratīvais līgums paredz, ka vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nevar būt zemāka par cenu, AS Grindeks aprēķināta, pamatojoties uz akcionāru sapulcē apstiprinātā 2017. gada konsolidētā pārskata datiem, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu.

SIA «Liplat Holding", kuras īpašnieki ir Kirovs Lipmans, Anna Lipmane un Filips Lipmans, pieder 72.64 % no AS Grindeks akcijām. SIA «Liplat Holding» izsaka mazākuma akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās AS Grindeks akcijas, tādējādi izpildot FITL un noslēgtā administratīvā līguma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 34,8 miljoni eiro, kas ir par 2,9 miljoniem eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 3,2 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, ir samazinājusies par 1,3 milj. eiro vai par 29%. Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā ceturksnī bija 55%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā ceturksnī Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 58 pasaules valstīm kopumā par 32,3 milj. eiro, kas ir par 2,6 milj. eiro vai par 9% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Inovācijas un pastāvīga produktu portfeļa attīstība, kā arī nepārtraukti ieguldījumi mārketingā un pārdošanā ir sekmējuši »Grindeks« padomes izvirzīto mērķu sasniegšanu šī gada pirmajā ceturksnī.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Grindeks» 2018. gadā prognozē sasniegt vismaz 10% apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar 2017. gada rezultātiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2018. gadā «Grindeks» stratēģiski fokusēsies uz kompleksiem risinājumiem pacientu vajadzību apmierināšanai. Apgrozījuma pieaugums šogad tiks sasniegts, kāpinot eksporta apjomus uz Eiropas Savienības valstīm, Krieviju un pārējām NVS valstīm, ASV, Kanādu, Japānu un Vjetnamu, kā arī apgūstot jaunus tirgus. 2018. gada stratēģiskie biznesa attīstības tirgi – Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas valstis.

Līdztekus jaunu tirgu apguvei «Grindeks» plāno veikt nozīmīgas investīcijas attīstībā. AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans skaidro: «Svarīgākais ražošanas tempu kāpinātājs ir pieprasījuma pieaugums. Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamajām ražošanas jaudām, tāpēc ražotnēs La

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS «Grindeks» dividendēs maksās 1,28 eiro par akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai «Nasdaq Riga» par trešdien akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Atbilstoši akcionāru sapulces lēmumam dividendēs no līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātās nesadalītās peļņas tiks izmaksāti 12 268 800 eiro. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2019.gada 31.jūlijs, bet par izmaksas datumu - 2019.gada 1.augusts.

Trešdien lēmums tika pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. «Grindeks» kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 9 585 000.

Kā ziņots, pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma SIA «Liplat Holding» īpašumā iegūs 92,81% zāļu ražotāja «Grindeks» akciju.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājumā kopumā tika piedāvāts atpirkt 1 933 269 «Grindeks» akciju.

Pēc akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma izpildes «Liplat Holding» rīcībā būs 8 896 147 jeb 92,81% no «Grindeks» akcijām. Līdz šim «Liplat Holding» piederēja 72,64% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Piecu gadu laikā AS Grindeks koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu

Žanete Hāka, 14.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā AS «Grindeks» koncerns varētu sasniegt 300 miljonu eiro apgrozījumu, norāda uzņēmuma īpašnieks Kirovs Lipmans.

Koncerna apgrozījums 2018. gadā bija 145,5 miljoni eiro, kas ir par 13,1 miljonu eiro vai par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Savukārt koncerna zaudējumi, kas attiecināmi uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gadā bija 9,7 milj. eiro.

Koncerna zaudējumi ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Saskaņā ar starptautiskā finanšu pārskatu standarta „Finanšu instrumenti» prasībām ir izveidots 15,3 milj. eiro uzkrājums nedrošiem debitoriem, kā arī pēc vispusīga īstenoto pētniecības un attīstības projektu novērtējuma uzņēmuma vadība, ņemot vērā, ka daudzos projektos ir sasniegts ievērojams progress, nolēma koncentrēt finanšu resursus tiem un atteikties no projektiem, kuru rezultāts ir neskaidrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lipmaniem piederošais Liplat Holding palielinājis līdzdalību AS Grindeks līdz 72,6%

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lipmanu ģimenei piederošais uzņēmums Liplat Holding palielinājis līdzdalību AS Grindeks, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim Liplat Holding piederēja 49,94% AS Grindeks akciju, taču tagad īpatsvars audzis līdz 72,6% jeb nepilniem 7 miljoniem akciju.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans ar sievu Annu Lipmani un dēlu Filipu Lipmanu nodibinājuši jaunu uzņēmumu - SIA «Liplat Holding». Uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 438 262 eiro. Tas tika ierakstīts komercreģistrā 11.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Grindeks» padome atkārtoti par AS «Grindeks» valdes priekšsēdētāju ir pārvēlējusi Juri Bunduli un AS «Grindeks» valdē ievēlējusi Juri Hmeļņicki.

Juris Hmeļņickis ir AS «Grindeks» Kvalitātes direktors/Kvalificētā persona, kā arī AS «Grindeks» meitasuzņēmuma AS «Kalceks» valdes priekšsēdētājs.

2000. gadā Hmeļņickis uzsāka savas darba gaitas AS «Grindeks» kā ķīmijas tehniķis analītiķis un, pateicoties savai profesionalitātei un mērķtiecībai, strauji attīstīja karjeru, ieņemot vairākus vadošus amatus. Kopš 2010. gada Juris Hmeļņickis ir AS «Grindeks» Kvalitātes direktors/Kvalificētā persona, bet kopš 2014. gada ir arī AS «Kalceks» valdes priekšsēdētājs.

Juris Hmeļņickis ir ieguvis vairākas augstākās izglītības. 2004. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, iegūstot Dabaszinātņu maģistra grādu, bet 2005. gadā Rīgas Tehniskajā Universitātē saņēma profesionālo maģistra grādu visaptverošajā kvalitātes vadībā. Turpinot profesionālo attīstību, 2010. gadā Hmeļņickis absolvēja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti, iegūstot Ķīmijas doktora zinātnisko grādu analītiskajā ķīmijā (Dr.chem.). Savukārt 2016. gadā Zviedrijas Institūtā viņš beidza biznesa vadības programmu līderības un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības jomā. 2017. gadā Juris Hmeļņickis absolvēja maģistra studijas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte programmā «Stratēģiskā vadība un līderība». Ph.D. Juris Hmeļņickis ir līdzautors vairākām zinātniskajām publikācijām analītiskajā pētniecībā un hromatogrāfijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks: Mūsdienās jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas zāļu ražotāja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norādīja, ka investīcijas, kas nepieciešamas jaunu produktu izstrādē, šobrīd ir krietni lielākas nekā pirms 20-30 gadiem. «Šodien jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi. Pirms doties šajā virzienā, tas ir rūpīgi jāvērtē,» teica Bundulis.

Vienlaikus vinš atzīmēja, ka ir ļoti daudz jaunu iespēju attiecībā jau uz esošajām zālēm, tostarp «Grindeks» attīstībā, atklājot jaunas īpašības jau esošajām, pārbaudītajām zālēm. «Mums ir daudz iespēju piedalīties citos tirgos ar tiem produktiem, kas mums jau ir un ir pārbaudīti un atzīti. Attīstības iespēju ir ļoti daudz, tās visas ir jāprot savlaicīgi izmantot,» norādīja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divarpus gadu laikā Latvijas hokeja saimniecības budžets ir trīskāršojies, par amatā paveikto šorīt LTV «Rīta panorāmā» stāstīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents, AS «Latvijas gāzes» valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Neskatoties uz minēto, Kalvītis par lielāko Latvijas hokeja problēmu nosauca finanšu trūkumu - līdzekļu gribētos vēl vairāk, jo tad hokeju Latvijā esot iespējams pacelt pavisam jaunā līmenī.

Kalvītis vērtēja, ka Latvijas hokejā aug ļoti laba jaunā paaudze, līdz ar to nacionālās komandas piedalās ļoti dažādos čempionātos, kas arī prasot arvien pieaugošus tēriņus.

LHF vadība tuvākajā laikā plāno tikties ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) biroju, lai pārrunātu gatavošanos un valdības atbalstu Latvijā 2021.gadā gaidāmajam pasaules hokeja čempionātam.

Kalvītis par LHF vadītāju kļuva 2016.gada oktobrī, kad prezidenta amatu zaudēja ilggadējais LHF vadītājs Kirovs Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigts HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) 100% kapitāla daļu iegādes darījums no «Dashdirect Limited» (Kipra) par kopējo summu 18,2 miljoni eiro, kuru AS «Grindeks» ir pilnībā samaksājusi saskaņā ar līguma noteikumiem, paziņojumā Nasdaq Riga informē Grindeks.

Uzņēmuma HBM Pharma s.r.o. (Slovākija) pamatdarbība ir medicīnisko preparātu ražošana, un AS «Grindeks» ar to ir noslēgusi ilgtermiņa līgumu par zāļu ražošanu injekciju formā.

Tādējādi «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitasuzņēmumi – AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» (Igaunija), AS «Kalceks» (Latvija), SIA «Namu apsaimniekošanas projekti» (Latvija) un «HBM Pharma» s.r.o. (Slovākija).

«Grindeks» ir starptautisks farmācijas uzņēmums, kura galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» koncernā ietilpst četri meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Slovākijā; pārstāvniecības atvērtas 12 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts paraksta sadarbības līgumu

Monta Glumane, 22.08.2018

AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis (no kreisās) un OSI direktors Osvalds Pugovičs

Foto:publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) nostiprinājis ilggadējo sadarbību ar jaunu līgumu, tādējādi no atsevišķiem pētniecības projektiem pārorientējoties uz stratēģisku ilgtermiņa sadarbību un paverot jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē, informē AS Grindeks.

Līguma mērķis ir padarīt līdzšinējo sadarbību vēl ciešāku, lai efektīvāk un mērķtiecīgāk varētu pielāgoties globālā farmācijas tirgus prasībām un radītu jaunus ārstniecības līdzekļus sabiedrības veselības uzlabošanai.

«Sadarbības līguma parakstīšana ar Grindeks ir liels abpusējs ieguvums gan uzņēmumam, gan mūsu institūtam, kura pieredze jaunu zāļvielu izstrādē mērāma jau desmitgadēs. Ceru, ka ilgtermiņā kopējās sadarbības rezultāti būs redzami sabiedrībai ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē,» stāsta OSI direktors Osvalds Pugovičs.

Arī AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsver, ka veiksmīgas un ciešas sadarbības izveidošana pētniecības un izstrādes jomā ir viens no farmācijas industrijas uzņēmumu izaugsmes stūrakmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa noraida prasību par divu miljonu eiro piedziņu no Grindeks akcionāriem Lipmaniem

LETA, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidījusi VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) prasību pret zāļu ražotājas AS «Grindeks» akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi, informēja tiesā.

Savukārt PA plāno pārsūdzēt spriedumu.

Valsts pārstāvis tiesā zvērināts advokāts Mārtiņš Mežinskis norādīja, ka, iepazīstoties ar pirmās instances tiesas spriedumu, tika konstatēts, ka tiesas spriedumā ir sniegts nepareizs lietas apstākļu un pierādījumu juridiskais novērtējums, kā arī nepareizi piemērotas materiālo tiesību normas, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums tiks pārsūdzēts pilnā apjomā.

Savukārt PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs norādīja, ka tiesu instances jau iepriekš bija konstatējušas, ka lielākie akcionāri bija pārkāpuši likumu. «Nevar būt situācija, ka mazākuma akcionāri ir bezspēcīgi, ja vairākuma akcionāri rīkojas nelikumīgi. Šī tiesvedība ir būtiska mazākuma akcionāru tiesību nostiprināšanai. Jau šobrīd veiktais tiesas sprieduma izvērtējums dod pārliecību, ka ir pamats tā pārsūdzībai, kas arī tiks darīts,» sacīja Loginovs.

Komentāri

Pievienot komentāru