Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Signet Bankas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri attīsta ekonomikai nozīmīgas nozares. Ieguldījums 3 milj. eiro apmērā fondā EIF Financing Fund, ir kārtējais solis šīs stratēģijas realizācijā, nodrošinot papildu kapitālu mazo un vidējo (MVU) lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai.

Fondu ir izveidojis alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ASP Asset Management. Fonda līdzekļi 3 milj. eiro apmērā tiks novirzīti specializētam lauksaimnieku kreditētājam LANDE, kas tos tālāk izsniegs finansējuma veidā lauksaimniekiem, kuri kvalificējas Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantiju programmai. LANDE ir panākusi vienošanos par EIF garantijām šādam finansējumam.

“Ieguldījums EIF Financing Fund ir dabisks turpinājums mūsu kreditēšanas stratēģijai stiprināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju un veicināt mērķtiecīgu kapitāla nonākšanu reālajā ekonomikā – tieši tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Ar šo ieguldījumu mēs veidojam inovatīvu finansēšanas modeli, kas apvieno bankas kapitālu, fondu ekspertīzi un Eiropas Investīciju fonda garantiju mehānismu. Tas būtiski samazina uzņēmējiem barjeras ceļā uz attīstību un uzlabo piekļuvi kapitālam lauksaimniecības nozarē, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai,” skaidro Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

XI Industrijas dienā NBS laikā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) kopā ar sadarbības partneriem sveic ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2026’’ ieguvējus.

Aizsardzības un drošības industrijās 2025. gads ir bijis dinamisks virknē tautsaimniecības sektoru. Strauju attīstību turpināju dronu platformas, pretdronu sistēmas un bezpilotu sistēmām nozīmīgas komponentes. Pārdošanas apjomus kāpināja mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas uzņēmumi. Pieauga pieprasījums pēc inženiertehniskajiem, kiberdrošības, būvniecības un loģistkas pakalpojumiem. Īstenoti investīciju projekti ar publisko un privāto finansējumu, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku kaujasspējas, notiprinātu tehnoloģisko pārākumu un eksportspēju. Virkne projektu savu briedumu sasniegs tikai pēc pāris gadiem, vienlaikus ir uzņēmumi un zinātnieki, kas sava darba augļus redz jau pašlaik. Tādēļ DAIF Latvija jau astoto gadu organizē pasākumu “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva”, izvērtējot gada laikā nozīmīgākos sasniegumus. Šī balva ļauj saskatīt nozīmīgākos sasniegumus aizsardzības un drošības industrijā, veicina aizsardzības un iekšējās drošības nozaru attīstību un industrijas starptautisko konkurētspēju.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Ministru kabineta sēdē apstiprināta Andreja Grišina kandidatūra Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieka amatam.

Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs Andreju Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā.

Andrejs Grišins amatam tika virzīts pēc Valsts kancelejas organizēta atklāta konkursa, kurā viņš guva visaugstāko novērtējumu. Līdz šim Andrejs Grišins ieņēma Valsts policijas priekšnieka vietnieka un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu, kuru pildījis vairāk nekā 12 gadus, uzkrājot plašu pieredzi sarežģītu un sabiedrībai nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.

A. Grišins Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Tāpat jaunajam NMP priekšniekam savas profesionālās karjeras laikā ir piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa III šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Latvijas iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība šī gada sākumā pirmoreiz pārsniegusi 10 miljardus eiro, liecina "manapensija.lv" dati.

Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%. Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 72,09 miljoni eiro, kas ir par 22% jeb 13,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 26,1% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 59,721 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 6,2% - līdz 12,262 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 29,427 miljoni eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, tostarp 94,7% jeb 27,879 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,016 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir pieaugums par 3,5% jeb 34,521 miljonu eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 110,897 miljoni eiro, kas ir par 22,2% jeb 20,169 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 24,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešos un veidoja 90,71 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,2% - līdz 20,033 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāts 41,31 miljons eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp 94,2% jeb 38,934 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,08 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 10% jeb 98,462 miljoniem eiro.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) plāno Baltijas valstīs izveidot jaunu investīciju fondu, kura aktīvu apjoms varētu sasniegt ap 400 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš informēja, ka 2026. gadā fondam jau vajadzētu būt aktīvam.

"Fonds tiek veidots, lai ECRE aktīvi varētu piedalīties jaunos komercīpašumu iegādes procesos,"teica Smiltenieks.

Jaunā jeb piektā fonda plāns neatšķiršoties no ECRE pamatstratēģijas, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm.

"Potenciāli mēs varbūt varētu pievienot vēl kādu reģionu, bet tā pagaidām ir tikai iespēja," atzina Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka jaunā fonda ieguldījumu finansēšanas stratēģija, visticamāk, paliks tāda pati kā iepriekš, proti, 50% ir fonda pašu kapitāls un 50% - banku finansējums.

Kopējā komercīpašumu vērtība ECRE portfelī patlaban ir nedaudz virs 600 miljoniem eiro visās trijās Baltijas valstīs, bet kopējais investīciju apjoms šo gadu laikā ir tuvu miljardam eiro. Smiltenieks skaidroja, ka ECRE veido nekustamo īpašumu fondus un to līdzekļus iegulda aktīvos - komerciālajos nekustamajos īpašumos, kurus pārvalda, attīsta, pilnveido un pēc noteikta laika arī pārdod.

Lai veicinātu Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi un attīstību, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā un Lietuvā iegulda privātā kapitāla ieguldījumu fonda FlyCap jaunā, trešās paaudzes fondā. Kopējais Luminor ieguldījums FlyCap sasniedzis 9 miljonus eiro.

Privātā kapitāla fonds FlyCap dod priekšroku ieguldījumiem veselības aprūpes, uzņēmējdarbības pakalpojumu, tehnoloģiju un uz eksportu orientētās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmumiem ar spēcīgu izaugsmes potenciālu. Fonds dod priekšroku videi draudzīgiem uzņēmumiem un projektiem, kas veicina oglekļa emisiju samazināšanu, atbalstot ilgtspējīgu attīstību un inovācijas.

“FlyCap ar savu pieredzi un sasniegumiem investīciju jomā turpina veicināt uzņēmumu izaugsmi Latvijā un arī Baltijas reģionā, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgiem un atbildīgiem biznesa risinājumiem, kas pilnībā atbilst Luminor pensiju fondu stratēģiskajiem mērķiem. Šis ieguldījums nodrošina jaunas finansējuma iespējas vietējiem uzņēmumiem, palīdzot tiem īstenot savus izaugsmes un attīstības plānus, vienlaikus veicinot inovācijas un ilgtspējīgu biznesa praksi. Šāda pieeja ne tikai atbalsta individuālo uzņēmumu izaugsmi, bet arī veicina Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti, inovāciju attīstību un konkurētspēju starptautiskajā tirgū,” saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Šī gada sākumā ilggadējs AS Latvijas Valsts meži (LVM) koksnes produktu pārdošanas virziena direktora vietnieks Andris Meirāns nomainīja darbu. Meirāna kunga amats bija atbildīgs, viņš izstrādāja izsoļu un cenošanas noteikumus un nolikumus, faktiski noteica ko, kam, par cik un uz kādiem noteikumiem LVM pārdos un piegādās koksni, vēsta inc-baltics.com

Par šo atbildīgo darbu Meirāna kungs tika attiecīgi atalgots – viņa amatpersonas deklarācija liecina, ka 2024. gadā algā LVM viņš saņēmis 108 tūkstošus eiro. Taču šī gada janvārī viņš gan beidza strādāt LVM, gan sāka strādāt kokrūpniecības uzņēmumā “Stiga RM”, proti, uzņēmumā, kura biznesa veiksme vai neveiksme, tostarp peļņas apjoms ir ļoti būtiski atkarīgs tieši no lēmumiem, kuru pieņemšanā, sagatavošanā un izstrādē vēl pirms mēneša piedalījās Meirāna kungs.

Meirāns LVM varēja ietekmēt bērza finierkluču iepirkumu nolikumu kritērijus, bērza finierkluču kvalitātes prasības, cenu veidošanas mehānismu un indeksāciju, un ietekmēja visas citas darbības attiecībā uz iepirkumiem, kuros piedalījās arī Stiga RM. Citi nozares uzņēmēji norāda, ka nereti šajos iepirkumos ir situācijas, kad izsoles noteikumi ir veidoti tā, ka izsolei kvalificējas vien daži pretendenti un tāpēc rezultātā izsolītā cena ir būtiski zem tirgus cenas, tādejādi radot gan daudzmiljonu zaudējumus LVM, gan negodīgas priekšrocības, tajā skaitā Stiga RM. Proti, situāciju, par kuru tik ļoti publiski satraucies Stiga RM īpašnieks Ramoliņš, kad runa nav par viņa uzņēmumu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Personu apvienība SIA “RR Nord” personā, ir iesniegusi Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pretenziju ar prasību samaksāt vairāk nekā 2,4 miljonus eiro par zaudējumiem un neapmaksātiem darbiem, kas radušies Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanas laikā, kā arī Rīgas domei vienpusēji izbeidzot būvdarbu līgumu.

Būvnieki uzsver, ka Rīgas dome 2022. gadā prettiesiski vienpusēji atkāpās no līguma, lai gan lielākā daļa darbu objektā jau bija paveikta. Līguma laušana tika pamatota ar formāliem iemesliem, kas neatbilst līguma noteikumiem un faktiskajai situācijai, savukārt par būvprojektā konstatētajiem būtiskajiem trūkumiem pašvaldība bija informēta jau iepriekš.

“Pašvaldības lēmumi un bezdarbība ir radījuši situāciju, kurā uzņēmējam gadiem ilgi netiek samaksāts par paveiktu darbu, vienlaikus mēģinot pārlikt atbildību par pašvaldības pašu pieņemtajiem lēmumiem. Uzskatām arī, ka Rīgas domes lēmums decembrī atbrīvot no amata Pilsētas attīstības departamenta direktori izgaismo ilgstošas un sistemātiskas problēmas pašvaldības projektu un procesu vadībā, par kurām domes amatpersonas tika brīdināta jau iepriekš,” norāda SIA “RR Nord” pārstāvis Jānis Dzintars.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Šāda ir SIA Forevers, kas ir viens no Latvijas pārtikas uzņēmumu veiksmes stāstiem, dibinātāja un īpašnieka Andreja Ždana reakcija intervijā Dienas Biznesam uz pēdējā laika notikumiem.

SIA Forevers īpašnieka sašutumu ir vērts izskatīt ne tikai tādēļ, ka runa ir par vienu no lielākajiem vietējiem pārtikas ražotājiem un gaļas pārstrādes uzņēmumiem, bet arī tāpēc, ka viņš nav pakļāvies ārvalstu investoru kārdinājumam un izaugsmi nodrošina ar paša kapitālu. Tas ir risks, ja valsts vairāk aizstāv ārvalstu kapitāla uzņēmumus, bet vietējie vairāk ir pakļauti uzbrukumiem un reiderisma riskiem, bet par visu pēc kārtas jautājumos Andrejam Ždanam.

29 gadi nozarē – tāds pamatīgs laika sprīdis atspērienam. Pastāstiet īsumā - kā redzat šo laiku?

SIA Forevers tika izveidots laikā, kad uzņēmējdarbības vide nebija sakārtota un labvēlīga, valdīja džungļu un dažādu grupējumu likumi. Deviņdesmitos gadus nomainīja iestāšanās Eiropas Savienībā ar pilnīgi jauniem nosacījumiem attīstībai – nebijušu birokrātijas slogu, ierobežojumiem, pielāgošanos jaunajām direktīvām, kas, piemēram, mūsu nozarē prasīja lielus ieguldījumus ražotnēs. Daudzi uzņēmēji nespēja attīstīties jaunajos apstākļos - vai nu pārdeva uzņēmumus, vai arī saskārās ar maksātnespēju. Savukārt mūsdienās lielākie izaicinājumi ir globālās norises, kas ietekmē visu, sākot no izejvielām līdz pat domāšanas veidam, kā vadīt konkurētspējīgu uzņēmumu.