Eiropas Savienības (ES) fondu faktiskie izdevumi šogad deviņos mēnešos veidoja 985,4 miljonus eiro, no tā Kohēzijas politikas (KP) fondu izdevumi bija 398,8 miljonu eiro apmērā, bet Atveseļošanas fonda (AF) izdevumi veidoja 586,6 miljonus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Pirmais eksperiments Latvijā būvēt ceļu no ilgtspējīga bioasfalta maisījuma, lielu daļu no naftas produktiem ražotā bitumena aizstājot ar koksnes pārstrādes blakusporoduktu lignīnu un reiz jau lietotu asfaltu, ir sekmīgs. Zinātnieki ciešā sadarbībā ar industriju turpina uzlabot bioasfalta īpašības, tostarp pievienojot tam gumijas granulas labākai ceļu noturībai pret plaisu veidošanos, kā arī pēta, kā lignīna izmantošana palīdzēs kavēt asfalta novecošanu.

27. februārī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), SIA «Vianova» un Latvijas Koksnes ķīmijas institūta pētnieku komanda saņems Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Atzinības rakstu par nozīmīgu sasniegumu zinātnē 2025. gadā – izstrādāto bioasfalta maisījumu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu.

«Pētniecības projekts apliecina, ka plaisu starp zinātni un industriju iespējams veiksmīgi pārvarēt, radot praktiski lietojamas un nozarei nepieciešamas inovācijas. Zinātniekiem izdevās jauno bitumena saistvielu aizstāt par 48 % – 20 % veidoja lignīns, bet 28 % – reciklētā asfalta bitumena daļa. Reciklētais asfalts kombinācijā ar biopolimēru lignīnu ir daudzsološs risinājums, kas ļauj mazināt atkarību no jauniem fosilas izcelsmes materiāliem un vienlaikus samazināt CO₂ emisijas, tādējādi būtiski mazinot nozares ietekmi uz vidi,» skaidro RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes pētnieks, SIA «Vianova» ražošanas daļas vadītājs Rolands Īzaks.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Jau divus gadus pēc kārtas kopējais apgrozījums azartspēļu automātos, kas atrodami reālās vietās Latvijā, turpina samazināties, bet interaktīvo azartspēļu apgrozījums turpina augt, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējo 15 mēnešu laikā, no 2025. gada janvāra sākot, azartspēļu zāļu skaits no 178 perioda sākumā ir nokrities līdz 161 zālei 2026. gada martā. Savukārt azartspēļu automātu skaits šajā periodā samazinājies par 772 vienībām - no 4577 perioda sākumā līdz 3805 tā beigās.

Politika vai biznesa pārdale?

Nav noslēpums, ka pēdējās piecgades valsts un pašvaldību politika ir bijusi azartspēļu virszemes nozares ierobežošana un mazināšana. Proti, jaunus azartspēļu namus uz katra stūra vairs atvērt neatļauj, un katrs šāds mēģinājums, ja vien eksistē, kļūst par atsevišķu politiķu atpazīstamības avotu. Skaitļi rāda, ka virszemes vai klātienes azartspēļu nami iet mazumā, aizvien mazāk ir lietoto automātu, un apgrozījums skaidri parāda, ka šī nozare kļūst mazāka. Lielu ietekmi uz nozari atstāja pandēmijas laika ierobežojumi, kad azartspēļu namos vienubrīd apgrozījuma nebija vispār. Jāteic gan, ka par bezdarbību nozares spēlētāji saņēma īpaši dāsnas kompensācijas.Vēl 2020. gadā azartspēļu namu apgrozījums bija gandrīz 96 miljoni eiro, bet interaktīvās azartspēles virtuālā vidē varēja dižoties vien ar 56,8 miljonus vērtu apgrozījumu.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās attīstības finanšu institūcijas katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, bet Eiropas Investīciju fonds (EIF) - 75 miljonus eiro, informē "Altum" pārstāvji.

EIF sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu īstenos 225 miljonu eiro vērtu "Baltijas inovāciju fondu 3", paplašinot reģiona privātā un riska kapitāla tirgu.

Trīs nacionālās attīstības finanšu institūcijas - Igaunijas "SmartCap", Latvijas AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" un Lietuvas "ILTE" - katra "Baltijas inovāciju fondā 3" ieguldīs 50 miljonus eiro, savukārt EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro.

"Baltijas inovāciju fonda 3" mērķis ir ar Baltijas valstu attīstības institūciju un EIF publisku finansējumu 225 miljonu eiro apmērā piesaistīt vēl papildu Baltijas valstu privāto kapitālu, turpmāko desmit gadu laikā kopējam pieejamajam finansējumam sasniedzot ap 700 miljoniem eiro. Šis finansējums tiks ieguldīts Baltijas reģiona izaugsmes stadijā esošajos uzņēmumos.

Latvijas jaunuzņēmumiem turpmākajos gados būs pieejamas vairāk nekā 60 miljonu eiro investīcijas agrīnās stadijas attīstībai, ko nodrošinās jaunās paaudzes iespējkapitāla fondi ar Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansējumu.

Investīcijas jaunuzņēmumos veiks trīs publiskā atlasē izraudzīti agrīnās stadijas iespējkapitāla fondi – “Buildit VC”, “Outlast Fund” un “BADideas.fund”, kas kopumā ieguldīs 62 miljonus eiro, sniedzot finansējumu uzņēmumiem ar augstu izaugsmes potenciālu ideju attīstības, produkta izstrādes un sākotnējās tirgus pārbaudes posmā.

Jaunā Eiropas Savienības fondu periodā ar ALTUM līdzfinansējumu strādā arī izaugsmes stadijas fonds “Flycap”, kas investēs 41,3 miljonus eiro uzņēmumos, kas jau ir pierādījuši sava biznesa modeļa dzīvotspēju un ir gatavi straujai izaugsmei, jaunu tirgu apgūšanai un darbības mēroga palielināšanai. Tādējādi kopējais iespējkapitāla investīciju apjoms turpmākajos gados pārsniegs 100 miljonus eiro, kas tiks investēts augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai starptautiskā mērogā. ALTUM kā galvenais investors šajos fondos iegulda aptuveni 80 miljonus eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, savukārt vairāk nekā 20 miljonus eiro nodrošina paši fondu pārvaldnieki, tādējādi apliecinot privātā kapitāla iesaisti un uzticību Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam.

Signet Bankas mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību Latvijas uzņēmējiem un uzņēmumiem, īpaši tiem, kuri attīsta ekonomikai nozīmīgas nozares. Ieguldījums 3 milj. eiro apmērā fondā EIF Financing Fund, ir kārtējais solis šīs stratēģijas realizācijā, nodrošinot papildu kapitālu mazo un vidējo (MVU) lauksaimniecības uzņēmumu attīstībai.

Fondu ir izveidojis alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ASP Asset Management. Fonda līdzekļi 3 milj. eiro apmērā tiks novirzīti specializētam lauksaimnieku kreditētājam LANDE, kas tos tālāk izsniegs finansējuma veidā lauksaimniekiem, kuri kvalificējas Eiropas Investīciju fonda (EIF) garantiju programmai. LANDE ir panākusi vienošanos par EIF garantijām šādam finansējumam.

“Ieguldījums EIF Financing Fund ir dabisks turpinājums mūsu kreditēšanas stratēģijai stiprināt vietējo uzņēmēju konkurētspēju un veicināt mērķtiecīgu kapitāla nonākšanu reālajā ekonomikā – tieši tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Ar šo ieguldījumu mēs veidojam inovatīvu finansēšanas modeli, kas apvieno bankas kapitālu, fondu ekspertīzi un Eiropas Investīciju fonda garantiju mehānismu. Tas būtiski samazina uzņēmējiem barjeras ceļā uz attīstību un uzlabo piekļuvi kapitālam lauksaimniecības nozarē, radot priekšnosacījumus ilgtspējīgai attīstībai,” skaidro Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu Ekonomisko lietu tiesas spriedumu, ar kuru attaisnoti "Rīgas kartes" valdes locekļi Pāvels Tulovskis un Aleksandrs Brandavs, kā arī "Baltijas komunikāciju centra" valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Gints Feders par iespējamu naudas izkrāpšanu un atmazgāšanu, informēja tiesā.

Lēmumu varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā desmit darbdienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas. Par pilna nolēmuma pieejamības dienu patlaban ir noteikts 7. aprīlis.

Iepriekš Augstākā tiesa (AT) atcēla apgabaltiesas spriedumu šajā krimināllietā, līdz ar to apgabaltiesai lieta bija jāskata lieta atkārtoti.

Pirmās instances tiesa apsūdzētos pilnībā attaisnoja. Rīgas apgabaltiesa pirmās instances spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo konstatēja procesuālus pārkāpumus - pirmās instances tiesa bija pārtraukusi prokurora debašu runu, liedzot viņam izteikties par visiem likumā paredzētajiem jautājumiem.

Savukārt AT informēja, ka šie secinājumi atzīti par kļūdainiem, jo apelācijas instances tiesa nebija ņēmusi vērā lietā konstatētos apstākļus, kā arī bija nepareizi piemērojusi tiesību normas un judikatūru. Pirmās instances tiesa prokuroram, aizstāvjiem un juridiskās personas pārstāvim bija devusi līdzvērtīgas iespējas uzstāties tiesas debatēs, racionāli plānojot debašu runu ilgumu. Tas, ka prokurors nav varējis iekļaut savas uzstāšanās ilgumu ne tikai viņam noteiktajā laikā, bet runājis ar tiesas atļauju vēl papildu 20 minūtes un tikai tad tiesa pārtraukusi prokurora runu, liecina par prokurora nespēju plānot debašu runas struktūru un saturu, kā arī par necieņu pret tiesu, norādīja AT.

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

XI Industrijas dienā NBS laikā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) kopā ar sadarbības partneriem sveic ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2026’’ ieguvējus.

Aizsardzības un drošības industrijās 2025. gads ir bijis dinamisks virknē tautsaimniecības sektoru. Strauju attīstību turpināju dronu platformas, pretdronu sistēmas un bezpilotu sistēmām nozīmīgas komponentes. Pārdošanas apjomus kāpināja mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas uzņēmumi. Pieauga pieprasījums pēc inženiertehniskajiem, kiberdrošības, būvniecības un loģistkas pakalpojumiem. Īstenoti investīciju projekti ar publisko un privāto finansējumu, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku kaujasspējas, notiprinātu tehnoloģisko pārākumu un eksportspēju. Virkne projektu savu briedumu sasniegs tikai pēc pāris gadiem, vienlaikus ir uzņēmumi un zinātnieki, kas sava darba augļus redz jau pašlaik. Tādēļ DAIF Latvija jau astoto gadu organizē pasākumu “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva”, izvērtējot gada laikā nozīmīgākos sasniegumus. Šī balva ļauj saskatīt nozīmīgākos sasniegumus aizsardzības un drošības industrijā, veicina aizsardzības un iekšējās drošības nozaru attīstību un industrijas starptautisko konkurētspēju.

“Spīdola” konferences “LIKTA JAUDA 2025” ietvaros 4.decembrī apbalvoti konkursa "Platīna pele 2025" laureāti, informēja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA).

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" starp maziem un vidējiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots SIA "Baltic Container Terminal" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) projekts par privātā 5G tīkla ieviešanu "Baltic Container Terminal" teritorijā.

Starp lielajiem uzņēmumiem ar "Platīna peli" apbalvots AS "Latvenergo" un SIA "Mitigate" projekts, ieviešot mākslīgā intelekta (MI) asistentu "Latvenergo" Elektronisko iepirkumu un kvalifikācijas sistēmā.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) speciālbalvu par digitālās transformācijas projektu piešķīrusi "airBaltic" projektam par "Starlink" interneta ieviešanu savā flotē.

Jau 22. oktobrī tiks izziņoti Latvijas labākie restorāni, kuri iekļauti 2026. gada Michelin ceļvedī, kā arī nosaukti tie restorāni, kuri saņems Michelin zvaigznes.

Apbalvošanas ceremonija notiks Mežaparka estrādes Kokaru zālē plkst. 16. Pasākumu organizē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Michelin ceļveža pārstāvjiem.

Ceremonijas mērķis ir ne tikai godināt izcilus kulinārijas nozares sasniegumus, bet arī stiprināt Latvijas pozīcijas starptautiskajā gastronomijas un tūrisma jomā, apliecinot piederību pasaules augstākajiem standartiem.

“Fakts, ka Latvijas restorāni jau otro gadu pēc kārtas tiek iekļauti Michelin ceļvedī, apliecina mūsu viesmīlības jomas konkurētspēju starptautiskajā vidē. Michelin atzinība nav tikai zvaigzne uz restorāna durvīm, tā ir uzticības zīme visai tūrisma nozarei, kas vienlaikus palīdz Latviju popularizēt kā tūrisma galamērķi,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere.

Ministru kabineta sēdē apstiprināta Andreja Grišina kandidatūra Nodokļu un muitas policijas (NMP) priekšnieka amatam.

Pēc Ministru kabineta lēmuma iekšlietu ministrs Andreju Grišinu iecels amatā noteiktajā kārtībā.

Andrejs Grišins amatam tika virzīts pēc Valsts kancelejas organizēta atklāta konkursa, kurā viņš guva visaugstāko novērtējumu. Līdz šim Andrejs Grišins ieņēma Valsts policijas priekšnieka vietnieka un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatu, kuru pildījis vairāk nekā 12 gadus, uzkrājot plašu pieredzi sarežģītu un sabiedrībai nozīmīgu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.

A. Grišins Latvijas Policijas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, savukārt pirms tam bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju viņš ieguvis Latvijas Universitātē. Tāpat jaunajam NMP priekšniekam savas profesionālās karjeras laikā ir piešķirti tādi valsts apbalvojumi kā Viestura ordeņa III šķira un Ministru kabineta Atzinības raksts.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Turcijas tūrisma uzņēmējam Nešetam Kočkaram piederošās SIA "Baltic World" (tūroperators "Anex Tour") apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Lietuvas tūrisma operatoru "Novaturas", aģentūru LETA informēja KP.

"Baltic World" veic saimniecisko darbību Latvijā un darbojas kā tūrisma operators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums organizē un pārdod kompleksos tūrisma ceļojumus uz dažādiem galamērķiem ārvalstīs, kas ietver lidojumus, naktsmītnes, transfērus un ekskursijas.

Kompānijas īpašnieks Kočkars ir starptautisks uzņēmējs un investors, kurš darbojas galvenokārt tūrisma un ar to saistītajās nozarēs, nodrošinot plašu ceļojumu pakalpojumu klāstu, ieskaitot aviopārvadājumus, viesnīcu pārvaldību un ceļojumu organizēšanu. KP informē, ka Kočkara kontrolē atrodas vairāk nekā 50 uzņēmumu.

Savukārt "Novaturas" ir tūrisma pakalpojumu sniedzējs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmums sniedz kompleksos tūrisma pakalpojumus uz dažādiem atpūtas galamērķiem, iekļaujot aviopārvadājumus, naktsmītnes, transfēru, kā arī citus pakalpojumus, piemēram, gidus, apskates/ekskursiju ceļojumus, izmantojot aviopārvadājumus. Latvijā saimniecisko darbību veic SIA "Novatours", kas ir reģistrēta kā tūrisma operators un tūrisma aģents.

Biznesa veiksmes pamatā ir trīs lietas - īstā komanda, pareizie cilvēki un pārdomāti lēmumi, uzskata Edgars Bērziņš, autoskolas Einšteins vadītājs un īpašnieks.

Uzņēmējam ir jāspēj ieklausīties gan savā komandā, gan klientos un vienlaikus jāprot būt objektīvam ikvienā situācijā. Svarīgi ir spēt skaidri izskaidrot, vienoties un patiesi sadzirdēt vienam otru, spriež E.Bērziņš, piebilstot, ka ne mazāk būtiski ir arī radīt pievienoto vērtību. Uzņēmējam ir jāveido tādi pakalpojumi un risinājumi, kas ir ilgtspējīgi, inovatīvi un nākotnē sniedz cilvēkiem reālu vērtību, pārliecināts ir autoskolas Einšteins vadītājs un īpašnieks.

Uzņēmējs no bērna kājas

Jau bērnībā man bija izteiktas uzņēmēja dotības un interese par to, kā lietas darbojas, atminas E.Bērziņš. “Paradoksāli, bet matemātiku vislabāk apguvu brīdī, kad man uzticēja skaitīt naudu. Tieši tad skaitļi ieguva reālu nozīmi, un matemātika man sāka padoties viegli, un par to man jāsaka paldies manai mammai, kura atrada pareizo pieeju. Lielu iespaidu atstāja arī vecvecāki, kuri nodarbojās ar rožu audzēšanu, bet es viņiem nereti palīdzēju - vedu stādus uz tirgu un redzēju, kā no pašu darba un idejas var attīstīties īsts bizness. Kopumā jāsaka, ka bērnībā mani sapņi par iespējamo nākotnes profesiju bieži mainījās, taču tiem visiem bija arī kāda vienota iezīme - vēlme darīt un vadīt komandu. Atskatoties atpakaļ, saprotu, ka tās bija pirmās pazīmes manai uzņēmēja domāšanai,” stāsta E.Bērziņš, neslēpjot, ka viņa darba pieredze kā algotam darbiniekam ir bijusi salīdzinoši īsa.

Kopš janvārī Lietuvā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju reforma, no sistēmas ir izstājušies aptuveni 525 000 cilvēku, bet pensiju fondu aktīvi kopumā ir samazinājušies par aptuveni 4,2 miljardiem eiro, liecina jaunākie dati, ko publicējusi Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācija (LIPFA).

Pirmajā ceturksnī vidēji vienam cilvēkam tika izmaksāti aptuveni 5600 eiro, no kuriem 2700 eiro bija viņa paša iemaksas, bet 2900 - fondu gūtie ienākumi.

Papildu pensijas uzkrājumus turpina 875 000 dalībnieku, bet iepriekš otrajā līmenī līdzekļus uzkrāja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.

Asociācijas dati liecina, ka vislielākais pieteikumu skaits par uzkrājumu pārtraukšanu un līdzekļu izņemšanu tika iesniegts janvārī, kad pieteikumu iesniedza vairāk nekā 300 000 cilvēku, vēlāk pieteikumu skaits samazinājās.

Februārī un martā pieteikumus iesniedza vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuriem bija uzkrājumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā reformas pirmajā mēnesī.

Latvijas iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība šī gada sākumā pirmoreiz pārsniegusi 10 miljardus eiro, liecina "manapensija.lv" dati.

Aktuālie dati liecina, ka 13. janvārī pensiju otrā līmeņa kopējā aktīvu vērtība ir 10 086 689 387 eiro.

Latvijas Bankas eksperts Armands Pogulis norāda, ka 10 miljardi eiro pensiju otrajā līmenī izklausās liels skaitlis, tomēr valsts fondēto pensiju sistēma cilvēka darba mūža perspektīvā ir salīdzinoši jauna un aktīvu apjoms tajā turpinās strauji uzkrāties vēl vairākas desmitgades.

Viņš skaidro, ka pēdējā gada laikā uzkrāto līdzekļu apjoms neto iemaksu rezultātā ir audzis aptuveni par 7,2%, kamēr aktīvu aktuālās tirgus vērtības kāpums (akciju un obligāciju ieguldījumiem kopā) ir bijis aptuveni 7,4%. Iemaksu apjomu laika gaitā vairo arī algu nominālais pieaugums, kamēr nodarbināto skaita samazinājums nākotnē kopējo iemaksu apjomu palēninās.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā pusgadā iemaksāti 72,09 miljoni eiro, kas ir par 22% jeb 13,096 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025.gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 26,1% salīdzinājumā ar 2024.gada pirmo ceturksni un veidoja 59,721 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 6,2% - līdz 12,262 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos sešos mēnešos izmaksāti 29,427 miljoni eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos, tostarp 94,7% jeb 27,879 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025.gada jūnija beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,016 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024.gada beigām ir pieaugums par 3,5% jeb 34,521 miljonu eiro.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 164,327 miljoni eiro, kas ir par 21,1% jeb 28,678 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gadā pieauga par 23,3% salīdzinājumā ar 2024. gadu un veidoja 135,684 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 12,1% - līdz 28,439 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 52,383 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp 93,9% jeb 49,166 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,148 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 16,9% jeb 165,653 miljoniem eiro.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad deviņos mēnešos iemaksāti 110,897 miljoni eiro, kas ir par 22,2% jeb 20,169 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gada deviņos mēnešos pieauga par 24,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešos un veidoja 90,71 miljonu eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 14,2% - līdz 20,033 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad deviņos mēnešos izmaksāts 41,31 miljons eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2024. gada deviņos mēnešos, tostarp 94,2% jeb 38,934 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada septembra beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,08 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 10% jeb 98,462 miljoniem eiro.

Iepirkumi - tā ir gana sarežģīta tēma, to var apliecināt gan iepirkumu veicēji, gan tie, kuriem jāpārliecinās par veikto iepirkumu atbilstību labajai praksei un normatīvu prasībām. Latvijas zinātnieki Valsts pētījumu programmas projektā (VPP) ir pievērsušies šī izvērtēšanas un pārbaužu problēmjautājuma risināšanai ar Mākslīgā intelekta (MI) palīdzību, meklējot un rodot veidus, kā pārbaužu procesu darīt efektīvāku un mazāk laikietilpīgu.

Publisko iepirkumu izvērtēšanā lielu daļu aizņem ekspertu un speciālistu manuāls darbs. Tas ir laikietilpīgs, jo paredz apjomīgu dokumentu salīdzināšanu, novērtēšanu par atbilstību normatīvajiem aktiem, piemēram, vai nav konkurenci ierobežojoši kritēriji, u.c. faktori. Pārbaužu kritēriji vien aizņem vairākus desmitus lapu. Tas ir sistemātisks process, kura veikšanai bieži nepieciešamas vairākas dienas un vismaz divu speciālistu iesaiste.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Valsts pētījumu programmas projektā pētniekiem deva uzdevumu izvērtēt, vai MI var samazināt manuālā darba slodzi un palielināt izvērtēšanas procesa efektivitāti. VPP projekts "Mākslīgā intelekta metožu piemērotības analīze Eiropas Savienības fondu projektu jomā” meklē risinājumus, kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (ĢMI) var palīdzēt analizēt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkumu dokumentus, lai būtiski uzlabotu valsts un privātā sektorā strādājošo, par iepirkumiem atbildīgo speciālistu darba efektivitāti un kvalitāti.