Jaunākais izdevums

Par Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētaju ceturtdien ievēlēts ST tiesnesis Aldis Laviņš.

Šoreiz Laviņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret - divi ST tiesneši.

Laviņš paziņojumā paudis pagodinājumu uzņemties tiesas priekšsēdētāja pienākumus.

"Brīdī, kad Eiropā piedzīvojam uzbrukumu brīvībai, demokrātijai un tiesiskumam, ir svarīgi nodrošināt visaptverošu likuma varu. ST turpinās 25 gadu laikā iedibinātās tiesas spriešanas tradīcijas, lai aizstāvētu demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības un likuma varu," norādīja Laviņš.

Laviņš līdz šim bija ST priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus. Iepriekšējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11.februārī līdz ar pilnvaru termiņa beigām.

Iepriekš ST priekšsēdētāja vēlēšanas bija rīkojusi divas reizes, bet abas reizes nenoslēdzās ar priekšsēdētaja ievēlēšanu, jo neviens no izvirzītajiem kandidātiem nespēja gūt vairākuma atbalstu. Vispirms 24.februārī amatam tika izvirzīti ST tiesneši Daiga Rezevska un Gunārs Kusiņš, bet 3.martā - Rezevska un Jānis Neimanis, taču abas balsošanas kārtas beidzās bez rezultāta.

ST priekšsēdētājs vada ST sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv ST.

Līdz jauna ST priekšsēdētāja ievēlēšanai amata pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks Aldis Laviņš. Līdzšinējā ST priekšsēdētāja Sanita Osipova atstāja tiesneša amatu 11.februārī līdz ar pilnvaru termiņa izbeigšanos.

ST priekšsēdētāja vēlēšanu process noteikts ST likumā un ST reglamentā.

ST priekšsēdētāju uz trim gadiem no sava vidus ievēlē ST tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu.

Atbilstoši ST likumam, ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu, - tik ilgi, līdz viens no kandidātiem iegūst nepieciešamo balsu skaitu.

Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, kandidātu izvirzīšana sākas no jauna. Par kandidātiem var atkārtoti izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanu kārtās un neieguva nepieciešamo balsu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus

LETA, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus, pauda lielos tirdzniecības centrus pārstāvošās Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Aliansē arī atzīmēja, ka tuvākajās dienās NĪAA izanalizēs Satversmes tiesas spriedumu un lems par turpmākajiem juridiskajiem un nozares aizstāvības soļiem.

Vanags pauda gandarījumu, ka Satversmes tiesa ir atzinusi - Satversmei neatbilstoša bija situācija, kurā apavu veikals ārpus tirdzniecības centra drīkst strādāt, bet tirdzniecības centrā - nedrīkst. Realitātē šāds lēmums noveda situācijā, kad 75% veikalu tirdzniecības centros nedrīkstēja strādāt.

Vanags uzsvēra, ka šī situācija tirdzniecības centriem ir radījusi vismaz 65 miljonu eiro zaudējumus, no kuriem ir kompensēti mazāk nekā 20 miljoni eiro.

Pēc NĪAA paustā, valdības pienākums ir pilnībā kompensēt Ministru kabineta "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" radītos zaudējumus tirdzniecības centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ST spriedums par ierobežojumiem tirdzniecības centriem – atgādinājums par brīvas konkurences nozīmi

Raivis Leimanis, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināts advokāts, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesas (ST) šā gada 10. marta spriedums par tirdzniecības centriem noteikto ierobežojumu neatbilstību Satversmei ir viens no ļoti retiem gadījumiem, kad par antikonstitucionālu ir atzīts kāds no pandēmijas laikā noteiktajiem normatīvajiem ierobežojumiem klātienes komercdarbībai.

Šis ir unikāls spriedums, tādēļ konkrētā lieta un turpmākie ar to saistītie procesi veidos jaunu tiesu praksi Latvijas vēsturē. Spriedums dod iespēju lietas rosinātājiem pretendēt uz zaudējumu atlīdzināšanu no valsts un kļūs par vērtīgu atgādinājumu, ka brīva konkurence ir viena no mūsu pamatvērtībām.

Tirdzniecības centri vēršas Satversmes tiesā 

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais...

ST lieta tika rosināta pēc mazumtirdzniecības uzņēmuma “Jysk” un divu tirdzniecības centru (“Domina” Rīgā un “Valleta” Valmierā) pieteikumiem, kurus ST apvienoja vienā lietā. Komersantu pieteikums bija par MK noteikumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 7. aprīļa līdz 1. jūnijam) atbilstību Satversmei.

JYSK vēršas Satversmes tiesā  

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs JYSK iesniedzis konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā...

Apstrīdētie noteikumi noteica būtiskus tirdzniecības ierobežojumus tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecības platība ir lielāka par 7000 m2. Proti, lielajos tirdzniecības centros tika aizliegta visa veida veikalu darbība, izņemot atsevišķus noteikumos minētus veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces. Savukārt citiem veikaliem, kas atrodas ārpus tirdzniecības centriem, tostarp arī tiem, kuru kopējā tirdzniecības platība lielāka par 7000 m2, valdība strādāt neliedza.

Valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem radītos zaudējumus 

Pēc Satversmes tiesas sprieduma valdībai ir pienākums pilnībā kompensēt tirdzniecības centriem...

Veikali, kas dēļ minētajiem ierobežojumiem nevarēja strādāt, neguva ieņēmumus un nevarēja samaksāt nomas maksu. Daudzi nomnieki tāpēc nespēja izpildīt savas saistības, tiem radās parādi, daži pārtrauca darbību tirdzniecības centros (izbeidza nomas līgumus), daži pat bankrotēja. Jaunus nomniekus tirdzniecības telpām nebija iespējams piesaistīt, tāpēc zaudējumus cieta gan veikali paši, gan arī tirdzniecības centri. Citiem veikaliem ārpus tirdzniecības centriem bija atļauts strādāt, kas norāda uz atšķirīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, un konkurences kropļošanu. Izpētot situāciju Eiropā, konstatējām, ka nekur citur nebija noteikti tik stingri darbības ierobežojumi tirdzniecības centriem. Vairumā gadījumu ierobežojumi attiecās uz nekontrolētu pulcēšanos, pamatā nosakot prasības telpu platībai, kā arī paredzot pienākumu valkāt sejas maskas.

Izskatot šo lietu, ST konstatēja, ka apstrīdētā MK noteikumu norma neatbilst Satversmei un atzina to par spēkā neesošu. Būtisks elements šajā lietā bija konstatēt to, ka abi tirdzniecības vietu veidi – lielajos tirdzniecības centros esošie veikali un tie lielie veikali, kas strādā ārpus tirdzniecības centriem – ir salīdzināmi. Kā noskaidroja tiesa, MK noteikumu izstrādes gaitā netika pienācīgi vērtēts un pamatots, kādēļ pandēmijas laikā vieniem tiek atļauts strādāt, bet otriem ne. Satversmes tiesa to uzskatīja par Satversmes 91. pantā nostiprinātā vienlīdzības principa pārkāpumu.

Savukārt “Jysk” sūdzība bija par to, ka noteikumi aizliedza strādāt arī lielajos tirdzniecības centros esošiem veikaliem ar ārējo piekļuvi. Proti, “Jysk” veikalos bija iespēja nodrošināt atsevišķu ārējo ieeju, kas ļautu ierobežot pandēmijas izplatību līdzīgi kā citos veikalos ārpus tirdzniecības centriem. Tiesa konstatēja, ka šāds aizliegums ir nepamatots, jo Covid‑19 infekcijas izplatības riska ziņā nav būtisku atšķirību starp lielā tirdzniecības centra veikalu, kurš ir norobežots no tirdzniecības centra koplietošanas telpām un kuram ir nodrošināta atsevišķa ārējā piekļuve, un jebkuru citu atsevišķās telpās iekārtotu veikalu, kuram ir atsevišķa ārējā piekļuve. Tāpēc par Satversmes 91. un 105. pantam neatbilstošu tika atzīta norma, kas pandēmijas ierobežošanas dēļ liedza strādāt tirdzniecības centros strādājošajiem lielajiem veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības centru ieņēmumi (nomas maksa) ir pilnībā atkarīgi no tajos esošo veikalu spējas strādāt, šajā gadījumā tika nodarīti zaudējumi gan pandēmijas ierobežojumu dēļ slēgtajiem veikaliem, gan arī tirdzniecības centriem. Likumsakarīgi ir sagaidīt, ka pēc šī sprieduma no valsts tiks prasīts kompensēt zaudējumus. To apmērs vēl ir jāprecizē, bet summas visticamāk būs mērāmas simtos tūkstošu eiro. Pieņemot, ka zaudējumus minēto ierobežojumu dēļ ir cietuši praktiski visi tirdzniecības centri Latvijā, loģiski būtu šo lietu izvērtēt plašākā kontekstā, meklējot visiem pieņemamu risinājumu, kas kaut daļēji kompensētu nevienlīdzīgo nosacījumu dēļ radušos zaudējumus. Brīva konkurence ir viens no ekonomikas attīstības pamata nosacījumiem, ko ar savu spriedumu vēlreiz ir apliecinājusi arī ST. Tāpēc šim spriedumam būtu jākļūst par atskaites punktu un atgādinājumu turpmāk, – situācijās, kad valsts kādu objektīvu iemeslu dēļ būs spiesta ierobežot vai kā citādi koriģēt komercdarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošām Satversmei atzinusi normas, kas nosaka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību saimnieciskās darbības veicējiem.

ST noteica, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam. Spriedums nav pārsūdzams.

Ar pieteikumu ST bija vērsies tiesībsargs, kurš jau vairāku gadu garumā, vērtējot dažādu uzņēmēju sūdzības par saimnieciskās darbībās gūtā apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, konstatēja, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.panta 3.1 daļa un 6.1 daļa neatbilst Satversmes 105.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Satversmes 105.pants nosaka arī, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu, kā arī īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas

Guntars Gūte, Diena, 03.05.2022

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka šodien izlaidīs Satversmes simtgadei veltītu sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100", informē Latvijas Bankā.

Šī monēta ir veltījums Latvijas konstitūcijai, kas pieņemta 1922.gadā un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti, norāda centrālās bankas pārstāvji.

Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no plkst.12. Savukārt pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.

Monētas tirāža ir 2500 eksemplāru. Monētas cena Latvijas Bankā būs 70 eiro, bet iegādes limits vienai personai - viena monēta.

Monētas "Satversmei 100" grafisko dizainu veidojis mākslinieks Aigars Ozoliņš.

Monēta izgatavota Lietuvas "Lietuvos monetu kalykla".

"Satversmes simtgades gadā arī Latvijas Bankai aprit 100 gadu kopš tās dibināšanas. Satversme radīja pamatu tostarp sekmīgai centrālās bankas darbībai, nosakot neatkarības garantijas, kompetenci un ilgtermiņa skatījumu naudas politikas jautājumos. Satversme ir viena no senākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā, kura nodrošina demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts pastāvēšanu. Šī monēta ir centrālās bankas simboliska dāvana Latvijai, un tās radīšanā līdzdarbojās Satversmes tiesa un Valsts prezidenta kanceleja," atzīmē Latvijas Bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST ierosināta lieta par Pleša lēmumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā

LETA, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas novada domes saistošo noteikumu par azartspēļu organizēšanu darbība.

Lieta ierosināta pēc Ķekavas novada domes pieteikuma. Ar apstrīdēto aktu ir apturēta 2021.gada 8.septembra saistošo noteikumu "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbība.

Ministrs apstrīdētajā aktā norāda, ka noteikumi neatbilst normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

ST ir uzaicinājusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru līdz 30.maijam iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš noteikts šī gada 29.augusts.

Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST lietu sagatavo un izskata vidēji deviņu līdz 12 mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 4.aprīlī nolēma vērsties Satversmes tiesā saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Domes sēdē koalīcijas pārstāvji lielākoties uzsvēra VARAM lēmuma nesamērīgumu, apturot visu attīstības plānu, nevis tikai tās daļas, pret kurām ministrijai ir iebildumi.

Daudz laika tika veltīts pārmetumiem par ministra Artūra Toma Pleša (AP) partijas saistību ar azartspēļu biznesu un šī biznesa interešu lobēšanu.

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas...

Opozīcija arī kritizēja Rīgas domes koalīcijas nespēju pildīt savu solījumu, sadarboties ar valdību, kurā pārstāvētas Rīgas domes koalīcijā esošās partijas.

Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī koalīcijas pārstāvis Einārs Cilinskis (LRA/NA), kurš norādīja, ka ir jāstrādā pie sadarbības ar valdību uzlabošanas.

Savukārt vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) uzsvēra, ka pēc šī gadījuma vērtēt Rīgas domes sadarbību ar valdību nevajag. Viņa ieskatā, galvaspilsētas un valdības sadarbība esot laba, pašvaldībai esot izdevies piesaistīt dažādiem projektiem 300 miljonus eiro no Atveseļošanās un noturības mehānisma.

Slikta sadarbība esot tikai ar vienu ministriju - VARAM, piebilda politiķis.

Savukārt partijas "Latvijas attīstībai" pārstāvis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps aicināja domes deputātus paskatīties pašiem uz savu darba kvalitāti. Viņš atgādināja, ka Rīgas domes deputātus sodījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par lēmumu ziedot "Rīgas satiksmes" līdzekļu basketbola klubam "TTT". Viņš atgādināja, ka Saeima ir nolēmusi Svētā Pētera baznīcu nodot draudzei, nevis pašvaldībai, kā arī pašvaldība ir zaudējusi tiesās par darbinieku atbrīvošanu.

Zeps aicināja sēsties pie galda un runāt ar kolēģiem no VARAM.

Arī balsojumā Zeps nolēma nepiedalīties. Tāpat darīja viņa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota un deviņi "Saskaņas" deputāti.

Latvijas Krievu savienības deputāti balsoja pret, bet visas pārējās koalīcijas partijas un opozīcijas partija "Gods kalpot Rīgai", atbalstīja lēmumu vērsties Satversmes tiesā.

Kopumā šo lēmumu atbalstīja 40 deputāti, pret bija četri, bet 11 nebalsoja.

Jau ziņots, ka VARAM ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, iepriekš preses konferencē informēja ministrs Plešs.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Ministrijas eksperti konstatējuši būtiskus trūkumus Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to Rīgas domei iebildusi arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču, kā atzīmē VARAM, tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.

Kā nesamērīgu soli ministrs atzīmē lēmumu par azartspēļu aizliegšanu visā Rīgā, nevis nosakot atsevišķas teritorijas, kā to paredzot likums.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldība nav noteikusi konkrētas teritorijas, kurās azartspēles rīkot nedrīkst, bet aizliegusi tās visā pilsētas teritorijā. Turklāt neesot izvērtēta azartspēļu ietekme uz konkrētām teritorijām.

Savukārt pašvaldība informē, ka konstatējusi virkni pretrunu, kas norāda, ka VARAM plāna izstrādes procesā nav pienācīgi pildījusi savus uzdevumus.

Domes ieskatā neesot pieļaujams, ka brīdī, kad plānojums ir stājies spēkā, ministrija sāk paust iebildumus, kas nav izskanējuši iepriekš.

Pašvaldības ieskatā, tādējādi faktiski tikušas apstrīdētas pašvaldības tiesības patstāvīgi veikt plānojuma izstrādes procesu. Normatīvais regulējums neparedzot ministram tiesības izvērtēt teritorijas plānojuma risinājumus, bet tikai konstatēt, vai ir pieļauti izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām.

Šāda rīcība būtiski aizskarot Rīgas iedzīvotāju un uzņēmēju intereses un, ņemot vērā galvaspilsētas statusu - arī valsts intereses.

Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes procesā trīs reizes notikusi plānojuma redakciju publiskā apspriešana. VARAM Rīkojumā neesot iebildumu par plānojuma publiskās apspriešanas procedūras pārkāpumiem. Lai arī VARAM min, ka ir saņemts 21 plānojuma apstrīdējums, neviens no tiem nav iekļauts ministrijas rīkojumā, kā iemesls plānojuma apturēšanai.

VARAM savu viedokli par jauno Rīgas teritorijas plānojumu izteica 2018.gadā un 2021.gadā, nevienā no šiem atzinumiem neesot bijis iebildumu vai prasību, kas tagad rīkojumā tiek minētas par iemeslu plānojuma darbības apturēšanai. Izņēmums esot jautājums par azartspēļu ierobežošanu Rīgas pilsētas teritorijā, apgalvo pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru skaits turpina augt un šā gada aprīlī tam pievienojies Jorens Jaunozols, kļūstot par Latvijas biroja devīto partneri.

J.Jaunozols birojam un tā Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupai pievienojās tieši pirms astoņiem gadiem no privātā sektora uzņēmuma.

J.Jaunozols ir zvērināts advokāts un vada Sorainen Nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupu, savukārt šī gada sākumā viņš kopā ar partneri Leldi Laviņu vada arī Latvijas biroja Nekustamā īpašuma un būvniecības prakses grupu.

J.Jaunozols ir strādājis pie daudziem nozīmīgiem projektiem, tostarp: vairākiem nekustamā īpašuma attīstītāja Linstow veiktiem īpašumu iegādes un pārdošanas darījumiem, nesen – SEB ēkas Rīgā attīstību un nomu; Rail Baltica būvniecības un attīstības projektiem, ieskaitot līgumu par RIX savienojuma būvniecību; Rīgas Cirka rekonstrukcijas projektu; Sāga tirdzniecības centra attīstību; strīdu par Jaunā Rīgas Teātra atjaunošanu; daudzām citām strīdu lietām, ieskaitot tādas, kur pārstāvējām klientus Latvijas Satversmes tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VARAM lēmums par Rīgas plānojumu - ļoti negatīvs signāls investoriem

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmums neapstiprināt jauno Rīgas teritorijas plānojumu atstās negatīvas sekas uz investoru uzticību secīgam teritorijas plānošanas un attīstības procesam Rīgā, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Nekustamā īpašuma attīstītāji, plānojot nākotnes projektus, ir rēķinājušies, ka spēkā stāsies jaunais plānojums un tajā ietvertās attīstības iespējas. Tā vietā šobrīd spēkā turpina būt esošais plānojums – tas samazinās Rīgas pievilcību investoru acīs, kavēs turpmāko projektu attīstību un vēl vairāk palielinās atpalicību no abām pārējām Baltijas galvaspilsētām. Nozare pauž bažas par jauna plānojuma redakcijas operatīvu apstiprināšanu.

VARAM aptur Rīgas teritorijas plānojumu 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas...

“Nekustamā īpašuma attīstītāji Rīgā ir kļuvuši par ķīlniekiem valsts un pašvaldību institūciju nespējai vienoties par azartspēļu ierobežošanas pasākumiem, kas ietekmē pilsētvides plānojuma likteni. Tas nav labs signāls investoriem. Tagad uzņēmējiem ir divas iespējas – gaidīt, kad stāsies spēkā jaunais Rīgas plānojums, vai uzsākt lokālplānojuma procesu saviem īpašumiem, lai mēģinātu panākt tādus pašus nosacījumus, kādus paredz Rīgas jaunais plānojums. Tādā veidā tiks palielināta nevajadzīga birokrātija un pasliktināta investīciju vide Rīgā,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums tika gatavots deviņus gadus. Nekustamā īpašuma attīstītāji kopumā iesniedza aptuveni 90 priekšlikumus Rīgas attīstības plāna izstrādei, un diskusijas par tiem pēc būtības notika jau 2018. un 2019. gadā.

“Ņemot vērā ilgo plānojuma izstrādes un apstiprināšanas procesu, šķiet mazticami, ka Rīgas dome spēs izstrādāt jaunu plānojuma redakciju, ietverot arī Rīgas vēsturiskā centra teritoriju, 8 mēnešu laikā – kā to iezīmē VARAM. Ceram, ka Satversmes tiesa tomēr lēmumu pārskatīs un apstiprinās plānojuma šobrīd izstrādāto redakciju,” papildina M. Vanags.

Savukārt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis preses konferencē norādīja, ka VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību.

Šāds ministrijas un ministra Artūra Toma Pleša (AP) solis esot bijis pārsteigums, jo Rīgas teritorijas plānojumu bijusi iespēja apturēt atsevišķās sadaļās, kurās bijušas domstarpības, kaut vai sadaļā attiecībā uz azartspēlēm. Savukārt pārējo plānu varēja apstiprināt.

Taču ministrs esot apturējis visu attīstības plānu, kas nozīmējot, ka tiks liegta pilsētas attīstība, pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā.

Esot neizprotams, kāpēc laikā, kad VARAM esot norādījusi uz kļūdām Rīgas teritorijas plānojuma izstrādē, šīs kļūdas savulaik neesot labojis arī VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kurš desmit mēnešus vadīja Rīgas pašvaldības pagaidu administrāciju, piebilda Staķis.

Viņš uzsvēra, ka VARAM nosaukto labojumu izstrādei būs nepieciešami gadi, nevis mēneši, kā apgalvojot ministrija.

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par starptautiskā audita, nodokļu, juridisko un biznesa ārpakalpojumu uzņēmuma BDO Latvia juridiskās nodaļas vadītāju kļuvis Raivis Leimanis.

Viņa galvenā atbildības joma būs advokātu biroja BDO Law juridiskās prakses vadība un attīstīšana.

Līdz šim R.Leimanis bijis advokātu biroja Ellex Kļaviņš vecākais eksperts un zvērināta advokāta praksē uzkrājis vairāk kā 15 gadu pieredzi, īpaši specializējoties banku un finanšu nozarē, komerctiesībās, tiesvedībā un nevalstisko organizāciju darbības jomā.

Nesen Satversmes tiesā veiksmīgi pārstāvēja lielos tirdzniecības lietā par Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumu apstrīdēšanu.

R.Leimanis ieguvis maģistra grādu jurisprudencē Latvijas Universitātē un MBA grādu Rīgas Biznesa Skolā.

“Priecājos par iespēju pievienoties globālā konsultāciju uzņēmuma BDO dinamiskajai komandai, kurā darbojas enerģiski un motivēti profesionāļi. Kā vadītājs plānoju attīstīt BDO Law juridisko praksi, paplašinot klientu loku un piedāvāto pakalpojumu klāstu, kā arī pastiprinot juristu komandu un tās sadarbību ar pārējiem BDO departamentiem un grupas uzņēmumiem,” komentē R.Leimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt bijušos LDz valdes locekļus par 1,5 miljonu eiro zaudējumu radīšanu

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas - 1,5 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam, informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.

Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, "Latvijas dzelzceļa" bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš tika saņēmis kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nenovērstos iebildumus un nesaderību ar Eiropas Savienības (ES) tiesībām, Valsts prezidents Egils Levits otrreizējai caurlūkošanai nodevis jauno Elektronisko sakaru likumu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Levits norāda, ka likuma izstrādes gaitā likumdevējs izvēlējās izstrādāt jaunu likumu, vienlaikus tajā bez būtiskām izmaiņām un atbilstoša izvērtējuma pārņemot vairākas tiesību normas no spēkā esošā likuma.

"Nepastarpināti uzklausot Satiksmes ministrijas, Datu valsts inspekcijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, esmu pārliecinājies, ka nevienam nav šaubu, ka jau šobrīd attiecīgais spēkā esošais regulējums nav saderīgs ar ES tiesībām un ES Tiesas judikatūru," savā pamatojumā norāda prezidents.

Amatpersona arī pauž, ka labas likumdošanas princips pieprasa likumprojekta sagatavotājam un pašam likumdevējam likumdošanas procesā pienācīgi izvērtēt arī tādu tiesību normu, kas likumprojektā tiek pārņemtas no jau spēkā esoša likuma, atbilstību ES. Tāpat likumprojekta iesniedzējam un likumdevējam pašam jāizvērtē, vai spēkā esošais regulējums un tā iecerētās izmaiņas ir atbilstošas aktuālajai nacionālajai un pārnacionālajai tiesību realitātei un neprasa pilnveidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķekavas dome vērsīsies Satversmes tiesā par Pleša lēmumu azartspēļu jautājumā

LETA, 04.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada dome šodien nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.

Par vēršanos ST nobalsoja 13 deputāti, pret bija opozīcijas deputāte Viktorija Baire (JV), bet balsojumā nepiedalījās Arnolds Keisters (JV).

Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.

Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.

Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.

Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Agnese Margēviča, Diena, 19.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā laikrakstā Diena 19.janvārī intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.

Fragments no intervijas

Latvijai nācās strauji un novēloti ielēkt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tēmā. Tagad ir pagājis zināms laiks, iegūta prakse. Kā jūs vērtējat, vai situācija jau ir nostabilizējusies, vai vēl būtu jāuzlabo normatīvie akti, kas regulē legalizācijas novēršanas jomu? Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai divas lietas, kurās personas sūdzas, ka esošais regulējums viņiem liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Varbūt kaut kur groži jāpievelk vai pretēji – jāpalaiž vaļīgāk?

Par ielēkšanu novēloti sistēmas sakārtošanā nav īsti tas, kā es to redzu, jo mēs redzam, ka ļoti daudz kur pasaulē, tai skaitā Eiropā, valstis nav sasniegušas tādus rezultātus, kā mēs esam sasnieguši. To pirmām kārtām apliecināja Moneyval vērtējums 2018. gada nogalē, kas pateica, ka Latvija ir pirmā valsts, kura pilnībā vai lielākoties ir izpildījusi visas 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Bet par to, kas notiek Latvijā attiecībā uz tiem 2017., 2018., 2019. gadā izmainītajiem likumiem, tur viennozīmīgi ir kaut kādas nianses, kuras droši vien ir nepieciešams vēl joprojām pieslīpēt un kaut kādus procesuālos jautājumus atrisināt. Piemēram, jūs uzdevāt jautājumu par ST iesniegtajiem pieteikumiem – tie jau arī neanalizē kādus fundamentālus principus, piemēram, apgrieztās pierādīšanas principu vai samazināto pierādīšanas standartu. Tajos ir runa par ārkārtīgi mazām, smalkām procesuālām niansēm, par kurām viennozīmīgi vismaz es no savas jurista pieredzes varu teikt, ka mums jāapsveic iniciatīva, kas rūpējas, lai sistēmā nebūtu pretrunu vai nepareizību. Attiecībā uz diviem pieteikumiem ST, jā, tie ir iesniegti, bet vienlaicīgi arī Saeimā izskatīšanā ir tās pašas normas, kas tiek apstrīdētas, tās jau tiek liktas uz grozījumiem, lai sakārtotu šo jautājumu. Kurš būs pirmais – ST vai Saeima, kas pateiks, es nezinu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru.

Tā valsts sektorā iezīmējas ar institūciju varas pieaugumu, tiesu lēmumu nozīmes mazināšanos un skarbu reputācijas kontroli, daudz neprātojot par tirgus dalībnieka vainu kādā noziegumā, un, visticamāk, jau drīzumā līdzīgi skars publisko iepirkumu sektoru.

Cancel jeb izslēgšanas kultūra aizsākās sociālajā tīklā Twitter 2014. gadā un vēlāk turpinājās dažādās jomās visā pasaulē. Proti, neatkarīgi no personas vai uzņēmuma diskreditācijas patiesuma tie tika bloķēti, izslēgti, zaudēja darbu vai tirgu, un visas jezgas pamatā ir kādas bažas vai aizdomas, kas nereti nav nekādā veidā pierādāmas.

Ilgu strīdu ātrs risinājums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) vēl aizvien tiek skatīts likumprojekts Grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kā arī tam pakārtotie likumprojekti Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā. Publisko iepirkumu likuma (PIL) stāsts velkas jau vairāk nekā divus gadus un ir tieši saistīts ar Eiropas Savienības Direktīvas 2014/24/ES 57. panta 4. punktu, kas pēc būtības paredz iespēju un nosaka nepieciešamību dalībvalstīm savos publiskajos iepirkumos izslēgt konkurenci kropļojošas vienošanās starp tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru