Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl 15 jaunas Narvesen mazumtirdzniecības vietas, rekonstruēt 15 esošās un tā tuvāko divu gadu laikā attīstībā ieguldīt vēl trīs miljonus eiro. Jaunos veikalus uzņēmums plāno atvērt vietās, kuras ir cilvēkiem pa ceļam, tādējādi apmierinot pieprasījumu pēc ēdieniem un dzērieniem, biznesa portālam Db.lv skaidroja SIA Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta vadītājs Andis Aleksandrovs.

Jaunās tirdzniecības vietas attīstības kartē iezīmētas gan Rīgā, gan tādās apdzīvotās vietās kā Tukums, Olaine, Ogre, Ķekava un Daugavpils. Šogad trīs jauni veikali jau atvērti Rīgā – Valdemāra Centrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā un Kr. Barona ielā. Pašlaik franšīzes tīkls Latvijā darbojas 36 pilsētās.

Rekonstrukciju plānā tuvāko trīs gadu laikā ir veikali Rīgā, Jelgavā, Saldū un Valmierā.

«Vajadzību pēc rekonstrukcijas lielā mērā nosaka mūsu pircēji, balsojot ar savu produktu izvēli. Līdz ar veikalu rekonstrukciju Narvesen nostiprina savas pozīcijas līdzņemamo ēdienu un dzērienu segmentā, izceļot savu arvien pieaugošo fokusu uz mūsdienīga un daudzveidīga pārtikas sortimenta un tirdzniecības vietu attīstību,» norāda A.Aleksandrovs.

Aizvadītajā gadā mazumtirdzniecības franšīzes tīkls Narvesen Latvijā palielinājis apgrozījumu un sasniedzis uzņēmuma vēsturē lielāko peļņu no pamatdarbības (EBIT) - 1,4 miljonu latu, kas ir arī 26% pieaugums salīdzinājumā ar 2011. gadu.

Narvesen šogad attīstībā Latvijā plāno investēt 1,9 miljonus latu, lai pilnveidotu produktus un pakalpojumus, attīstītu IT sistēmas, lai atvērtu jaunu tirdzniecības vietas, kā arī ieveistu jaunu lojalitātes programmu.

Narvesen mazumtirdzniecības netto apgrozījums 2012. gadā sasniedza 45,3 miljonus latu, kas ir par 1,4% vairāk nekā gadu iepriekš

Kopējie pārdošanas apjomi pērn palielinājušies, visstraujāko pieaugumu baudīja kafija un līdzņemamās uzkodas.

Pērn Narvesen ir investējis 348 tūkstošus latu 18 tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, kā arī jaunu veikalu un kiosku atvēršanā. Pašlaik Latvijā darbojas 245 Narvesen tirdzniecības vietas un tajās ik mēnesi iepērkas vairāk nekā 3 miljoni klientu.

#Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

Narvesen paziņojis par jaunas grafiskās identitātes ieviešanu gan logotipā, gan jauno veikalu noformējumā.

«Mēs redzam, ka tā niša, kas, runājot par pārtiku, kļūst arvien svarīgāka īpaši steidzīgajiem pilsētniekiem, ir kvalitatīvs, svaigs un daudzveidīgs līdzņemamo ēdienu piedāvājums. Tāpēc pērn ieviesām aptuveni 60 jaunus produktus ar zīmolu Fresh & Tasty, un arī šogad turpināsim pie tā strādāt,» uzņēmuma plānus komentē Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Mūsu jaunā grafiskā identitāte ir stāsts par plūsmu.»

«Par kustību, kurā nav vietas gulēšanai uz pagātnes lauriem vai dīkstāvei, gaidot, ko atnesīs rītdiena. Mēs esam kustībā, lai šodien paši radītu savu rītdienu. Un tieši tāpēc arī logotipa grafiskā izpildījuma un filozofijas pamatā ir izmantots plūsmas princips. Logo ir kļuvis mūsdienīgāks, dinamiskāks gan krāsās, gan formās un pielāgojams dažādiem veikalu formātiem un vidēm, kur darbojas Narvesen. Vienlaikus šajā logotipā viegli atpazīstam Narvesen veikaliem aktuālo lielo N burtu,» skaidro K.Judovica.

Mazumtirdzniecības tīkls Narvesen šogad attīstībā investēs ap diviem miljoniem eiro, teica Narvesen zīmola pārvaldītāja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Investīcijas paredzēts ieguldīt trīs attīstības virzienos - vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukcijā, produktu attīstībā un informācijas tehnoloģiju (IT) pilnveidošanā.

Judovica sacīja, ka vairāku tirdzniecības vietu rekonstrukciju laikā paredzēts mainīt veikalu plānojumu, kā arī ieviest jaunas iekārtas.

Tāpat šogad sadarbībā ar vairākiem Latvijas ražotājiem plānots ieviest 30 jaunus produktus. Kā liecina Narvesen pārdošanas dati, pirktākais produkts ir līdzi ņemamā kafija, bet, piemēram, pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies par 50%. Pieprasījums aug arī gatavo salātu un svaigu augļu un dārzeņu segmentā, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis par gandrīz 30%.

Mazumtirdzniecības tīkla Narvesen attīstībā un jaunu tirdzniecības vietu izveidē šogad kopumā paredzēts investēt ap vienu miljonu eiro, aģentūrai LETA stāsta Narvesen tīkla pārvaldītājas SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Patlaban ar zīmolu Narvesen visā Latvijā kopumā darbojas 252 veikali un kioski. Līdz šī gada beigām plānots atvērt vai rekonstruēt vēl deviņas tirdzniecības vietas, no kurām lielākā daļa atrodas Rīgā. Šis skaits gan var mainīties atkarībā no aktuālās situācijas tirgū un klientu pieprasījuma.

Piemēram, patlaban Narvesen franšīzes veikalā Rīgā, Marijas ielā 2, notiek rekonstrukcijas darbi, kuru laikā tiek paplašinātas tirdzniecības vietas telpas, lai no 6.novembra Narvesen klienti varētu novērtēt divkārt plašākas telpas ar atjaunotu iekārtojumu.

«Rekonstruētajā veikalā būs pieejama vieta, kur būs iespējams baudīt iegādātās uzkodas un dzērienus, kā arī klientiem piedāvāsim daudz plašāku uzkodu klāstu nekā līdz šim,» informē Judovica.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un “Caffeine” kafejnīcu ķēdi pārvaldošais uzņēmums SIA “Narvesen Baltija” 2020. gadā strādājis ar 61 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš, un 2,4 miljonu eiro zaudējumiem.

Vienlaikus, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, ir veiktas investīcijas tirdzniecības tīkla un infrastruktūras attīstībā vairāk nekā 1,3 miljonu eiro apmērā.

“Aizvadītais gads “Narvesen” ir bijis pilns izaicinājumu, kas saistīti gan ar tirdzniecības telpu maksimālā apmeklētāju daudzuma ierobežojumu un aizliegumu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tirdzniecības vietu telpās, gan būtisko ienākošo un izejošo tūristu plūsmas samazinājumu. Visi šie apstākļi ievērojami samazināja uzņēmuma iespēju pilnvērtīgi strādāt, tāpēc, salīdzinot ar 2019. gadu, kad darbojāmies normālos apstākļos, arī vērojams apgrozījuma un peļņas samazinājums. Mūsu prioritāte pandēmijas sākumā bija nodrošināt drošus darba apstākļus franšīzes ņēmējiem un darbiniekiem un drošu iepirkšanos mūsu klientiem. Pandēmija nav mazinājusi mūsu ticību biznesa izaugsmes potenciālam, kā rezultātā 2020. gadā “Narvesen” un “Caffeine” tirdzniecības tīkla attīstībā investējām 1,3 miljonus eiro,” stāsta SIA “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Lielo tirgus spēlētāju ienākšana «conveniece store» jeb mazā formāta veikalu sektorā ir likumsakarīga, un saistīta ar pircēju paradumu maiņu, sacīja «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

Viņa teica, ka mazā formāta veikali, kuros pieejamas aktīvajiem un steidzīgajiem klientiem nepieciešamās lietas, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla pasaules tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā ir vērojama nemitīga attīstība, kuru vērtējam kā «dzīva» tirgus iezīmi, tādēļ arī uz lielo spēlētāju - degvielas uzpildes staciju veikalu, straujo attīstību un «Maxima» un «Rimi» ienākšanu «conveniece store» sektorā raugāmies kā likumsakarīgu,» pauda Judovica.

Pēc viņas minētā, Latvijā jau esošās lielās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes raugās mazā formāta veikalu virzienā un attīstībā saistībā ar pircēju paradumu maiņu, ko ietekmējis mūsdienu cilvēku steidzīgais un dinamiskais ikdienas ritms un vajadzības.

Mazumtirdzniecības uzņēmums Narvesen līdz nākamā gada aprīlim veiks uzņēmuma juridiskā statusa reorganizāciju un apvienos vienā uzņēmumā SIA Narvesen Baltija un AS Preses apvienība, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Tādējādi uzņēmums mazumtirdzniecības darbību Latvijā turpmāk veiks zem viena juridiskā nosaukuma - SIA Narvesen Baltija. Šāds solis tiek sperts, lai atvieglotu uzņēmuma darbību un vienkāršotu tā organizatorisko struktūru.

Narvesen struktūrvienību saplūšana nozīmēs mātes un meitas uzņēmumu apvienošanu, kuras rezultātā Narvesen Baltija pārņems visas Preses apvienības saistības. Savukārt Preses apvienība pārstās eksistēt kā atsevišķa juridiska persona. Narvesen un tā sadarbības partneru attiecībās nekas nemainīsies, un visi iepriekš noslēgtie līgumi saglabās savu spēku.

Pašlaik pieteikums par uzņēmuma reorganizāciju ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā un sagaidāms, ka visas nepieciešamās juridiskās procedūras noslēgsies 2014. gada aprīlī.

Dāvanu karte, ar kuru var iepirkties gandrīz visur? Par to ir parūpējies Narvesen, radot Narvesen Premium dāvanu karti. Par unikālu to var saukt tāpēc, ka līdz šim neviena dāvanu karte Baltijā nav bijusi izmantojama desmitiem tūkstošos dažādu veikalu visā Latvijā un arī ārzemēs. Ar Narvesen Premium dāvanu karti var iepirkties ne tikai Narvesen veikalos, bet arī visos tirdzniecības centros, restorānos, apģērbu, apavu, rotaslietu, sporta un citu preču veikalos neatkarīgi no pilsētas – visur, kur pieņem VISA maksājumu kartes, jo šī karte ir tapusi ciešā sadarbībā ar VISA International.

„Gada dāvana 2011”

Kurš gan nav saskāries ar grūtībām atrast „pareizo” dāvanu – bieži vien ir tik sarežģīti uzminēt, ko tieši vēlētos gaviļnieks, bet uzdāvināt nevajadzīgu lietu arī nav mūsu interesēs… Tagad tā vairs nav problēma! Uzzinot par Narvesen Premium sniegtajām priekšrocībām, šāda dāvanu karte kļūst neaizvietojama virknē gadījumu, kad nepieciešams pasniegt kādam dāvanu. Var droši apgalvot, ka Narvesen Premium ir vismūsdienīgākā dāvanu karte. Daudzi eksperti to sauc par revolucionāru salīdzinājumā ar citām Latvijā pieejamajām dāvanu kartēm un paredz tai „Gada dāvanas 2011” panākumus.

Ko der zināt par dāvanu kartēm

Svarīgi ir ne tikai notikumi, kuriem jāpieskaņo dāvana – dzimšanas dienas, izlaidumi, kāzas, darba biedru apsveikšana, bet tik pat svarīgi ir arī pašu dāvanu karšu lietošanas noteikumi un iespējas.

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Skandināvijas kompānija Reitan grupa, tajā skaitā arī Latvijā pārstāvētais Narvesen franšīzes veikalu tīkls, plāno atteikties no sprostos dētu olu izmantošanas tirgotajos produktos, aģentūru LETA informēja Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica.

«Apzināmies, ka šādam lēmumam ir nepieciešams sagatavoties un pie tā strādāt, lai veicinātu sabiedrības izpratni, izglītotu sabiedrību un lai to pieņemtu arī pārtikas ražošanas uzņēmumi - mūsu sadarbības partneri, tādēļ pāreju plānojam īstenot pakāpeniski laikā līdz 2025.gadam,» sacīja Judovica.

Jautāta, vai Narvesen lūgs sadarbības partneriem, lai tie garantē, ka piegādātajos produktos izmantotās olas nav no sprostos turētām vistām, vai arī iepirks produktus tikai no tādiem ražotājiem, kuri šādas olas neizmanto, Judovica sacīja, ka sadarbības modelis, visticamāk, būs atkarīgs no iesaistīto pušu iespējām, interesēm un vajadzībām. «Sarunas vēl tikai plānojam sākt,» sacīja Judovica.

No 2019. gada aprīļa līdzšinējā SIA «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atstās uzņēmuma valdes priekšsēdētājas amatu, bet turpinās darbu kā uzņēmuma padomes locekle.

Jaunā uzņēmuma vadītāja piesaiste notiks līdz 2019.gada aprīlim.

Katrīne Judovica uzņēmumā «Narvesen Baltija» ir strādājusi kopš 1998. gada. Pirmos piecus gadus viņa bija iepirkumu un mārketinga direktore. 2003. gada septembrī viņa tika izvirzīta par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju.

Jau pirmajā gadā Katrīnes Judovicas vadībā uzņēmums spēja uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus. Šajā laikā veiksmīgi noritējusi uzņēmumu «Narvesen» un «Preses Apvienība» apvienošana vienotā struktūrā un izveidota uzņēmuma franšīzes sistēma. Pateicoties veiksmīgai īstenošanai un stratēģiski pareiziem attīstības soļiem, šī apvienošana bruģēja ceļu straujai uzņēmuma izaugsmei. Vērtībās un cilvēkos balstīta uzņēmuma vadības pieeja, kas stiprina franšīzes devēju un atbalsta personāla individuālo potenciālu, ir «Narvesen» sasniegumu pamatā. Uzņēmums plāno 5% izaugsmi arī šogad. Tuvāko divu gadu laikā «Narvesen» attīstībā tiks investēti kopumā 3,5 miljoni eiro.

Mazumtirdzniecības SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs biznesa portālam db.lv skaidro svaigās pārtikas, kas ietver hotdogus, karstmaizes, salātus un citus produktus, mazumtirdzniecības cenu veidošanos.

A. Aleksandrovs skaidro cenu veidošanās principu, jo «tiklīdz tiek apskatīts kāds konkrēts produkts, tā ir komerciāli sensitīva informācija, kas var nesniegt vispārēju priekšstatu, turklāt produktu cenas atrodas nemitīgā dinamikā (mainās apgrozījums, produkta stratēģiskie mērķi, iepirkumu cenas u.tml.). Līdz ar to ir dažādi iemesli, kas ietekmē cenu veidošanos pat vienas produkta grupas ietvaros».

Svaigās pārtikas mazumtirdzniecības cenu veidošanās galvenie principi Narvesen tīklā:

Pirmkārt, tās ir preces izmaksas jeb cena, par kādu Narvesen no ražotāja vai piegādātāja iepērk sastāvdaļas. «Šobrīd lielākoties sadarbojamies ar Latvijā pazīstamiem un uzticamiem pārtikas ražotājiem, tāpēc loģistikas izmaksas nav tik lielas, kā tas būtu, ja mēs produktus importētu. Vienlaikus tas nozīmē, ka produkta cenu tiešā veidā ietekmē viss, kas skar Latvijas ražotājus, piemēram, izejvielu cenu svārstības nozarē u.tml.,» stāsta A. Aleksandrovs.

Mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA Narvesen Baltija pirmdien apstiprināta jauna padome, liecina informācija Lursoft.

Kopš 13. augusta uzņēmuma padomē apstiprināts zviedrs Magnuss Karlsons (Magnus Carlsson), kā arī Norvēģijas valstspiederīgie Rita Forsberga (Rita Forsberg), Rolfs Ēriks Lie (Rolf Eerik Lie), kā arī Magnuss Reitans (Magnus Reitan), kas turpmāk pildīs padomes priekšsēdētāja amata pienākumus.

Uzņēmuma valdes sastāvā izmaiņas nav veiktas, un tajā darbu turpina valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica un valdes loceklis Rems Razums.

SIA Narvesen Baltija reģistrēts 1997. gadā, un tā pamatkapitāls ir vairāk nekā 7,4 milj. Ls.

Pērn uzņēmums nopelnīja 1,1 milj. Ls. 2012. gadā plānots paplašināt Narvesen tīklu, investējot 1,1 milj. eiro (770 tūkst. Ls). Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 240 Narvesen kioski.

SIA Narvesen Baltija padomē notikušas izmaiņas – to pametuši Somijas pilsoņi Jari Markuss Heino (Jari Markuss Heino) un Hellevi Kekalainens (Hellevi Kekalainen), liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

H. Kekalainens līdz šim pildīja padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus, savukārt J. M. Heino ieņēma padomes locekļa amatu.

Narvesen Baltija padomē iecelti arī padomes locekļi Rūds Hans Hennings (Ruud Hans Henning) un Verners Johansens (Werner Johansen), kā arī padomes priekšsēdētājs Rolfs Ēriks Lie (Rolf Erik Lie).

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma amatpersonu sastāvā veikts 9. decembrī.

Db.lv jau vēstīja, ka Helsinkos dzīvojošais J. M. Heino tika iecelts padomes locekļa amatā šā gada jūlija sākumā, tajā pašā laikā, kad padomes priekšsēdētāja amatā tika iecelts R. Ē. Lie. Decembra sākumā no padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildīšanas atbrīvotais H. Kekalainens jūlija sākumā mainīja statusu padomē, no padomes locekļa kļūstot par padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Sākotnēji Narvesen, izmantojot NFC tehnoloģijas iespējas, elektroniskā veidā apvienos uzņēmuma lojalitātes aktivitātes, bet nākotnē šajā platformā tiks attīstīti arī citi interaktīvi pakalpojumi. Kopējās investīcijas Narvesen ID platformas izveidē ir 250 tūkst. Ls.

^{Papildināts viss teksts.}

Nākotnē tirdzniecības vietās, izmantojot NFC sniegtās iespējas, klienti varēs veikt mikromaksājumus, piemēram, lai norēķinātos par kafiju vai ikdienas pirkumiem. Jāņem vērā, ka šobrīd vidējais viena pircēja pirkums Narvesen tirdzniecības vietās ir aptuveni 2 Ls apmērā, tādējādi mobilo maksājumu jomā ir plašas perspektīvas. Savukārt šobrīd mobilo maksājumu ieviešanu Latvijā, izmantojot NFC tehnoloģiju, kavē drošības prasības no banku puses, norāda Narvesen pārstāvji.

Narvesen ID platforma ietver NFC tehnoloģijas uzlīmes, norēķinu sistēmā integrētus NFC lasītājus un viedtālruņu aplikāciju, kas maija beigās būs pieejama lejupielādei Google Play un App Store aplikāciju veikalos.

Nolūkā izmainīt lielā nomināla eiro banknotes pircēji tirdzniecības vietas izmanto kā naudas maiņas punktus, atzīst SIA Narvesen Baltija pārstāvis Andis Aleksandrovs.

Viņš norāda - lai arī darbinieki patlaban ir pieraduši pie eiro, turklāt klienti lielākoties jau norēķinās ar eiro, tomēr pircēji salīdzinoši bieži maksā ar 20 un 50 eiro banknotēm. «Tas, visticamāk, skaidrojams ar to, ka bankomātos lielākoties nav pieejamas piecu eiro banknotes, tāpēc iedzīvotāji izmanto tirdzniecības vietas kā valūtas maiņas punktus.»

A. Aleksandrovs stāsta, ka visvairāk pārdevēju darbu pēc eiro ieviešanas kopumā apgrūtina naudas skaitīšana, kad pircēji ļoti bieži vēlas norēķināties ar uzkrātajām santīmu monētām vai arī lielas nominālvērtības banknotēm.

Gada pirmajās pāris dienās, salīdzinot ar parastu ikdienu, skaidras naudas norēķinu īpatsvars Narvesen tirdzniecības vietās pieauga par aptuveni pieciem procentpunktiem un aptuveni puse no skaidras naudas norēķiniem tika veikti latos.

Vidēji ik dienu decembrī Narvesen tirdzniecības vietās iedzīvotāji iegādājas 3000 apsveikumu kartītes un šī mēneša laikā tiek iegādāta vairāk nekā viena piektdaļu no visa gada laikā pārdotajām kartītēm, liecina mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen apkopotie pārdošanas dati.

Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, Latvijas iedzīvotāji joprojām svētkos izvēlas sev tuvos cilvēkus iepriecināt, nosūtot pa pastu ar roku rakstītas apsveikuma kartītes – šī gada decembra pirmajās 10 dienās pastkaršu un pastmarku pieprasījums audzis divkārt, pārspējot pat pērnā gada decembra rādītājus.

Iepriekšējo gadu pārdošanas rādītāji liecina, ka ik gadu decembrī strauji aug pieprasījums pēc apsveikumu kartītēm un tas šim produktu segmentam ir ražīgākais mēnesis. Piemēram, pērn decembrī Narvesen klientu iegādāto apsveikumu kartīšu daudzums gada izskaņā pieauga divarpus reizes un pārsniedza 120 tūkstošus. Šogad šis skaitlis varētu būt vēl lielāks, jo jau pirmajās 10 decembra dienās iedzīvotāji iegādājušies par 10% vairāk kartītes nekā šajā pašā periodā pērn.

Tendences tirdzniecībā ārpus Rīgas reģiona ir diezgan biedējošas, atzina Latvijā lielākā kiosku apsaimniekotāja Narvesen Baltija (Narvesen) valdes loceklis Rems Razums.

Viņš informēja, ka pašlaik Narvesen Latvijā ir aptuveni 240 tirdzniecības vietu, tostarp puse no tām ir veikali, bet otra puse – kioski.

«Mūsu franšīzes sistēma ir tāda, ka mums pieder iekārtas, tie ir mūsu telpu nomas līgumi, mūsu kases uzskaites sistēmas, kā arī preču krājumi. Franšīzes ņēmējs savukārt tālāk darbojas ar šīm komponentēm un vada veikalu vai kiosku. Līdz ar to mēs atrodam tirdzniecības vietu, to iekārtojam un tad uzaicinām franšīzes ņēmēju. Savukārt peļņa pēc tam tiek dalīta starp Narvesen un veikala apsaimniekotāju. Ir arī vietas, kur mēs gandrīz visu peļņu atstājam franšīzes ņēmējam, lai viņam tur vispār būtu iespēja izdzīvot,» pastāstīja Razums.

SIA “Reitan Convenience Latvia”, kas pārvalda Latvijā lielāko mazumtirdzniecības franšīzes tīklu “Narvesen” un lielāko kafejnīcu ķēdi “Caffeine”, 2024. gadā strādājusi ar uzņēmuma vēsturē lielāko apgrozījumu, kaut arī nav trūcis izaicinājumu lokālā un globālā mērogā.

Salīdzinot ar 2023. gadu, pērn apgrozījums pieaudzis par 4,5 %, sasniedzot 91,3 miljonus eiro, peļņa palielinājusies līdz 1,1 miljonam eiro, savukārt nodokļos kopumā samaksāti 3,3 miljoni eiro.

“Man vissvarīgāk ir rūpēties par cilvēkiem un veidot spēcīgu, uz vērtībām balstītu kultūru. Tas arī ir mūsu galvenais veiksmes faktors, kas atspoguļojas rezultātos – spēcīga, mērķtiecīga komanda, kas iedegas par katru klientu,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Viņa uzsver – pagājušais gads ir bijis veiksmīgs, jo, neskatoties uz ārējiem apstākļiem, ir izdevies izmantot katru iespēju, lai uzlabotu uzņēmuma veiktspēju.

Februāra pirmajās dienās pieprasījums pēc Rīgas satiksmes e-taloniem Narvesen veikalos krities trīskārtīgi, aģentūrai LETA pastāstīja Narvesen Baltija personāla un komunikācijas departamenta direktors Andis Aleksandrovs.

«Šonedēļ Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā pieprasījums pēc e-taloniem ir ievērojami krities, kas varētu būt skaidrojams ar janvāra beigās novēroto augsto pircēju aktivitāti, savlaicīgi iegādājoties e-talonu krājumus pirms to cenas kāpuma. Salīdzinot tieši ar janvāra pēdējām dienām, februāra sākumā e-talonu pārdošanas apjoms samazinājies pat trīskārtīgi,» norādīja Aleksandrovs.

Kā vēstīts, janvāra pēdējās dienās Narvesen tirdzniecības vietās Rīgā tika novērots paaugstināts pieprasījums pēc e-taloniem. Aleksandrovs norādīja, ka Narvesen klienti arī izrāda aktīvu interesi par to derīguma termiņiem saistībā ar cenu kāpumu sabiedriskajā transportā Rīgā.

Narvesen šogad atvēris 32 jaunas tirdzniecības vietas visā Latvijā, jaunu tirdzniecības vietu izveidē un modernizācijā investējot 2 miljonus eiro, informē Narvesen sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Kupše.

Lielāka daļa jeb 26 tirdzniecības vietas atvērtas Rīgā, paplašinot Narvesen izvietojumu tirdzniecības centros un galveno satiksmes mezglu tuvumā. Vienlaikus jaunas tirdzniecības vietas atvērtas arī Latvijas reģionos, tādās pilsētās kā Liepāja, Saldus, Dobele, Daugavpils, Rēzekne un Valmiera.

SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica atzīmē, ka interese par franšīzi kā personīgā biznesa sākšanas risinājumu saglabājas augsta. Daļēji viņa to skaidro ar darba ņēmēju vēlmi pēc lielākas pašnoteikšanās un iespējām būt par sava biznesa saimnieku

Pašlaik Latvijā darbojas 270 Narvesen franšīzes tirdzniecības vietas, kurās regulāri iepērkas aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju, vidēji mēnesī veicot 3,5 miljonus pirkumu.

Mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, turklāt novērojumi liecina, ka šādos veikalos cilvēki vēlas pavadīt ne vairāk par 3 minūtēm.

Pērn mazumtirdzniecības franšīzes tīkla Narvesen pārvaldošais uzņēmums Narvesen Baltija strādājis ar 1,6 miljonu eiro pelņu, un tā apgrozījums sasniedzis 64 miljonus eiro, kas ir par 3,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Būtiskas izmaiņas, domājot par turpmāko attīstību, saistītas ar produktu iepakojumu un norēķinu sistēmu Narvesen tirdzniecības vietās.

Aizvadītā gada 6% apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi straujā Narvesen paplašināšanās pārtikas veikalu sektorā. Convenience store jeb mazā formāta veikali, kuros pieejams viss nepieciešamais steidzīgai ikdienai, tostarp ēdieni un dzērieni pa ceļam, ir globāla tendence, kas veiksmīgi attīstās arī Latvijā, norāda uzņēmumā. «Šajā mazumtirdzniecības sektorā esam stabilā līderpozīcijā, taču tas ir pievilcīgs segments arī citiem lielajiem spēlētājiem. Tāpēc mazo veikalu attīstībā vērojama sīva konkurence, kas mudina mūs neapstāties pie sasniegtā,» teic «Narvesen Baltija» valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Loģistikas nozares uzņēmums Omniva vienojies ar SIA Narvesen Baltija (Narvesen) par sadarbību sūtījumu izņemšanas pakalpojuma nodrošināšanā.

Līdztekus norit darbs pie 92 jaunu pakomātu uzstādīšanas, ko plānots realizēt līdz šī gada nogalei, tādējādi kopumā nodrošinot 500 Omniva sūtījumu izņemšanas vietas visā Latvijā.

Starp uzņēmumiem panāktā vienošanās paredz palielināt Omniva sūtījumu izņemšanas vietu skaitu līdz 200 jaunām lokācijām, piedāvājot izmantot šo pakalpojumu arī Narvesen tirdzniecības vietās visā Latvijā.

"Straujā e-komercijas attīstība pandēmijas laikā un nemainīgi augstais sūtījumu pakalpojuma pieprasījums arī šobrīd liek mums meklēt jaunus risinājumus un sadarbības formas. Neraugoties uz to, ka šogad investējam 2,8 miljonus eiro pakomātu tīkla paplašināšanā, uzstādot 92 jaunus pakomātus un palielinot Omniva pakomātu skaitu Latvijā līdz 300, esam gandarīti, ka mums ir izdevies izveidot sadarbību ar uzticamu partneri, un tādējādi kļūsim vēl pieejamāki mūsu klientiem," stāsta Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare.