Pagājušās nedēļas pēdējā darba dienā notika ikgadējā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru pilnsapulce. No malas raugoties, nekas īpašs jau nenotika, ja nu vienīgi norises vieta bija izvēlēta cita. Sapulce notika nevis kā parasti - nedaudz noplukušajā LTRK mītnē, bet gan relatīvi solīdajā Kongresu namā. Sapulci, kā ierasts, apmeklēja aptuveni 10 % no nedaudz vairāk nekā tūkstotis biedriem.
Sapulces sākuma daļa noritēja tradicionālajā gaisotnē - LTRK prezidenta uzruna, ģenerāldirektora ziņojums par iepriekšējā gadā paveikto un citas oficiālas izdarības. Ja godīgi, nekas ievērības cienīgs. Līdz brīdim, kad nāca pats svarīgākais - tika prezentēta jaunā LTRK stratēģija. Arī varbūt nekas būtisks, jo mēs taču zinām, cik daudz dažādas stratēģijas uzrakstītas un kas ar lielāko daļu notiek. Tā teikt, papīrs pacieš visu… Taču jāatklāj neliels noslēpums - kaut gan es nedarbojos stratēģijas izstrādes grupā, tomēr pietiekami labi zinu, kā šis dokuments top. Stratēģijas grupas vadītājs ir mans bijušais biznesa partneris Juris Birznieks. Protams, ir priekšlaicīgi priecāties par pārmaiņām, tomēr, gana labi pazīstot Juri, man ir pamats domāt, ka izmaiņas sekos. Esmu pārliecināts, ka šis viņam ir jauns izaicinājums, kas mums - pārējiem uzņēmējiem - varētu nest praktiskus un taustāmus ieguvumus.
Pieņemu, ka daudziem lasītājiem šī tēma un iespējamās pārmaiņas LTRK darbībā, liekas bezjēdzīgas. Rakstu par šo tematu tamdēļ, ka visā civilizētajā pasaulē Tirdzniecības un rūpniecības kameras ir reāls sabiedriski ekonomisks un arī politisks spēks. Šobrīd aktīvie uzņēmēji ir apvienojušies dažādās nozaru asociācijās, tādējādi mēģinot aizstāvēt savas intereses sarunās ar valsts politisko varu un dažādām institūcijām. Lai arī nozaru asociācijas ir vairāk nekā viens pats uzņēmējs, tomēr asociāciju atbalsts ir salīdzinoši neliels. It īpaši, ja runa ir par uzņēmējiem konceptuāliem jautājumiem.
Pieņemot situāciju, ka arī Latvijā LTRK izveidotos par ietekmīgu organizāciju, tas būtu liels spēks, aizstāvot visu Latvijas uzņēmēju saimi attiecībās gan ar valsts varu, gan ar pārējo sabiedrību. LTRK biedru kopsapulces diskusijā izskanēja jautājums – ja uzņēmēji maksā nodokļus, pēc būtības viņi ir tiesīgi prasīt, lai valsts pārvalde tos izlieto, saskaņojot ar nodokļu maksātājiem - uzņēmējiem. Ja valsts pārvalde nav gatava skaidri parādīt savas ieceres un saskaņot tās ar uzņēmēju saimi, tad rodas jautājums, kamdēļ mēs šos nodokļus maksājam. Ne jau, lai valsts pārvalde rīkotos ar iekasēto naudu tikai pēc saviem ieskatiem!
Protams, ka tik globālas diskusijas iegūs jēgu tajā brīdī, kad LTRK uzaudzēs muskuļus un esošo biedru tūkstoti papildinās vēl vairāki tūkstoši uzņēmumi. Kas ir vēl svarīgāk - biedriem jākļūst aktīviem. Savukārt LTRK jākļūst atvērtākai pret uzņēmējiem, nedalot tos savējos un pārējos.
Izmantojot situāciju, iesaku visiem izlasīt jauno LTRK stratēģiju, kas atrodama LTRK mājas lapā: http://www.chamber.lv/pub/?id=175 ! Lasiet un apsveriet iespēju kļūt par LTRK biedru, tādejādi palielinot uzņēmēju konsolidāciju un ietekmi valsts pārvaldes procesos. Ja uzņēmēji nekonsolidēsies, tad politikāņi turpinās mūs izmantot vien savām vajadzībām. Tā teikt - kamēr ir aitas, ir cirpēji.
