Quantcast

Jaunākais izdevums

Gandrīz katrā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmumā ir nodarbināts reemigrants, informēja SEZ pārvalde.

Liepājā noslēdzies projekts "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās", kurā notika pasākumu kopums, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo latviešu atgriešanos Liepājā. Projekts tika īstenots no 2019.gada oktobra.

Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija liecina, ka no 2018.gada maija līdz 2020.gada jūlijam Liepājā atgriezušies 200 cilvēki, vēlmi atgriezties izteikuši 114, ar remigrācijas koordinatoru sazinājies 361, bet personalizēts piedāvājums sagatavots 350 cilvēkiem.

Projekta koordinatore un pašvaldības administrācijas sabiedrības pārvaldes speciāliste Brigita Dreiže uzsvēra, ka atgriešanās no ārvalstīm dažreiz pat ir grūtāka nekā aizbraukšana. Cilvēki saskaras ar ļoti dažādām problēmā un tad ir svarīgi, ka blakus ir cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā un var atbalstīt un palīdzēt. Projekta "Reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās" gaitā notika reemigrantu sporta spēles, konference "Nākamā pietura - Liepāja. Darba un biznesa iespējas reemigrantiem", tīklošanās pasākumi reemigrantu kopienai Liepājā, tikšanās ar latviešu kopienas pārstāvjiem ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā un Nīderlandē.

Arī Liepājas SEZ sadarbībā ar Liepājas pilsētu īsteno ilgtermiņa programmu, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos. Programmas galvenais mērķis ir sekmēt kvalificēta darbaspēka pieejamību, kas vistiešāk ir saistīts ar Liepājas ekonomisko attīstību, kas, pieaugot uzņēmējdarbības un dzīves vides kvalitātei, veicinājusi jaunu ražošanas uzņēmumu ienākšanu un esošo paplašināšanos pilsētā. No 2017.gada Liepājas SEZ teritorijā ir uzbūvētas sešas jaunas ražotnes, piecas pašlaik ir būvniecības procesā, bet vēl vismaz septiņas tiek projektētas. Katra jauna rūpnīca dod 20-50 jaunas darbavietas.

LSEZ pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters uzsvēra, ka ir sasniegti zināmi rezultāti.

"Gandrīz ikvienā Liepājas SEZ teritorijā strādājošajā uzņēmumā strādā kāds, kurš atgriezies no ārzemēm, jo īpaši ražotnēs, kas uzbūvējušas jaunas rūpnīcas un var nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus un konkurētspējīgu atalgojumu. Tomēr ir ļoti svarīgi stiprināt reemigrantu kopienu Liepājā, kas dod iespēju dalīties pieredzē, dažādu jautājumu risināšanā un, iespējams, iedrošinās arī citus ārvalstīs dzīvojošos latviešus atgriezties Latvijā, par dzīvesvietu izvēloties Liepāju," pauda Ginters.

LSEZ pārvaldes reemigrācijas programma ietver specializēta Liepājai veltīta reemigrācijas un vakanču portāla izveidi, regulāru jaunu vakanču informācijas izplatīšanu lielākajās ārvalstu latviešu domu biedru grupās sociālajos tīklos, konsultatīvā tālruņa, e-pasta izveidi. Tāpat notikušas tikšanās ar reemigrantiem un interesentiem, SEZ piedalījusies reemigrācijas pasākumos ārvalstīs, uzrunājot Latvijas diasporu, kā arī tīklošanās pasākumos reemigrantu kopienai Liepājā. SEZ arī palīdzējusi Liepājas pašvaldībai iegūt reemigrācijas sekmēšanas konkursa finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas dome ārkārtas sēdē 14. jūnijā neatbalstīja sagatavotos grozījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) likumā, kas paredz atņemt pilsētai tiesības lemt par 65% no Liepājas administratīvās teritorijas.

Likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" par LSEZ pārvaldības modeļa maiņu uz kapitālsabiedrību ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, bet idejas autors ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Likumprojekts paredz, ka valstij pieder vismaz divas trešdaļas no kapitālsabiedrības, kas pārvaldīs teju 2/3 no Liepājas pilsētas teritorijas. Likuma grozījumi paredz jaunajā kapitālsabiedrībā ieguldīt visu LSEZ mantu, zemi un citus īpašumus. Šo īpašumu sakopšana, pilnveidošana un vērtības vairošana līdz šim ir bijis Liepājas pilsētas un liepājnieku uzmanības fokuss. 23 LSEZ pastāvēšanas gadu laikā teritorijā ir ieguldīti pašvaldības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Caljan būvē jaunu rūpnīcu bijušajā Liepājas Metalurga teritorijā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība "Caljan" sākusi būvēt jaunu ražošanas un biroja ēku bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne top vietā, kur agrāk bija "Liepājas Metalurga" mehāniskais cehs. LSEZ SIA "Caljan" investīcijas būvniecībā un modernajās tehnoloģiskajās iekārtās sasniedz aptuveni 10 miljonus eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu un radīt aptuveni 50 – 60 jaunas darbavietas. Plānots, ka jaunās ražošanas telpās ekspluatācija nodos šā gada septembrī.

SIA LSEZ "Caljan" Liepājā, nomātās telpās Liepājas Biznesa centrā Kapsēdes ielā, strādā no 2006. gada. Uzņēmums ražo specializētus konveijerus loģistikas nozarei, no kuriem lielākā daļa ir teleskopiskie konveijeri pasta sūtījumiem, un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir ASV kompānija "Amazon".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija produktu un komponenšu ražotājs LSEZ SIA "Jensen Metal" 2019.gadu noslēdzis ar augstu peļņas līmeni.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka LSEZ SIA "Jensen Metal" peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn palielinājusies par 30,19%, tai pēc nodokļu nomaksas pieaugot līdz 5,94 miljoniem eiro.

Ļoti augstais rezultāts ir saistīts ar ārkārtīgi augsto aktivitātes līmeni gada laikā, kā arī vairāku gadu mērķtiecīgu sadarbību ar esošajiem klientiem, jaunu klientu attiecību nodibināšanu un koncentrēšanos uz efektivitātes un produktivitātes palielināšanu. Ražotāja apgrozījums gada laikā palielinājies par 24,02%, sasniedzot 36,32 miljonus eiro.

LSEZ SIA "Jensen Metal" nākotni uzņēmuma vadība vērtē pozitīvi, norādot, ka jauno tehnoloģiju iespējas melnā metāla ražošanā, jauns tehnoloģiskais aprīkojums, palielināta jauda un stipra klientu bāze nodrošina uzņēmumu ar iespējām nākamā gada laikā palielināt apgrozījumu un optimizēt ražošanas procesus turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Piesaista jaunus ražošanas uzņēmumus

Ilze Žaime, 08.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Bijušā "Liepājas metalurga" teritorija

Foto: Ilze Žaime

Liepājā investīcijas atliktas netiek un top jauni ražošanas centri.

Latvijas trešā lielākā pilsēta vēsturiski bijusi cieši saistīta ar rūpniecību un eksportu. Arī šodien pilsētā pārstāvēti visdažādāko nozaru uzņēmumi, turklāt, attīstītāju ieskatā, rūpniecības turpmākai izaugsmei vēl ir liels potenciāls. Bijušo kombinātu teritorijās tiek būvētas jaunas ražotnes un dubultota industriālo parku ietilpība.

Darbība šogad atsāksies arī pilsētas rūpnieciskās zonas sirdī – "Liepājas metalurga" bijušajā teritorijā. Lielu lomu spēlē arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) piedāvātie risinājumi, kurus šodien izmanto jau 43 kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, Jaunajā ostmalā 3/5, īpašumā ieguvusi miljonāra Argoda Lūsiņa ģimenei piederošā SIA "SC Liepāja", liecina publiski pieejamo datubāžu informācija.

Nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmuma "Newsec" pārstāvji informēja, ka investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" ar "Newsec" starpniecību pārdevis tirdzniecības centru "Rietumu centrs" Liepājā, tomēr ne darījuma summa, ne jaunais īpašnieks atklāti netiek.

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā 

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords...

Informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Rietumu centra" īpašniece ir "SC Liepāja". Savukārt "Firmas.lv" informācija liecina, ka par "SC Liepāja" īpašnieku šogad jūlijā kļuvusi SIA "Baltrade", kas pieder Lūsiņu ģimenes uzņēmumam SIA "Alhold".

"Newsec" pārstāvji informēja, ka tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākais ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6300 kvadrātmetru.

"Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs norādīja, ka šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū. "Covid-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem," pauda Grīnbergs.

Tiek lēsts, ka katru gadu "Rietumu centru" apmeklē gandrīz 2,5 miljoni cilvēku

Pēc Grīnberga teiktā, veiksmīga tirdzniecības centra darbība tiks turpināta, un nebūs nepieciešamas papildu investīcijas. Klients, kurš iegādājies objektu, neplāno mainīt tirdzniecības centra mērķi, tostarp arī esošie nomnieki paliks tie paši.

"Lords LB Asset Management" nekustamo īpašumu investīciju fonds "Lords LB Baltic Fund III" "Rietumu centru" iegādājās 2013.gadā.

Fonda "Lords LB Special Fund V" meitasuzņēmuma Latvijā "PN Project" patiesā labuma guvēji ir tie paši, kas "SC Liepāja" bijušā īpašnieka SIA "BFIII Latvia" - Mindaugs Marcinkevičs un Andrjus Stonkus. "PN Project" pašreiz Latvijā īsteno Preses nama kvartāla būvniecību.

FOTO: Uzsāk Preses Nama kvartāla pirmās kārtas būvniecību  

Jau jūlijā tiks uzsākti Preses Nama kvartāla rekonstrukcijas darbi, kam drīzumā sekos...

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Alhold" īpašnieki ir Argods Lūsiņš (49,9%), Antra Lūsiņa (49,8%) un Jānis Lūsiņš (0,3%).

"Alhold", kam pieder "Baltrade", SIA "Also", SIA "Altrade", SIA "Jāņa centrs", SIA "Kauguru centrs", SIA "TC projekts", SIA "Jaltrade" SIA "Altrans", SIA "Kurzemes degvielas tirdzniecības serviss", SIA "Jūrmalas sporta un atpūtas centrs" un SIA "Kurzemes degviela Liepāja", pērn strādājis ar 60,588 miljonu eiro peļņu.

Kā "SC Liepāja" patiesajiem labuma guvējiem norādīti Argods Lūsiņš un Antra Lūsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludina vēl vairākas publiskas vietas, kur bijis risks inficēties ar Covid-19

Lelde Petrāne, 10.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi, turpinot jau uzsāktās epidemioloģiskās izmeklēšanas un saņemot jaunu informāciju par saslimušajiem ar Covid-19, iezīmē jaunus saslimšanas gadījumu uzliesmojumus (šobrīd trīs), kas saistīti ar draugu kompāniju izklaidi publiskās vietās.

Veicot trīs uzliesmojumu epidemioloģisko izmeklēšanu, epidemiologi vērš uzmanību uz vairākām izklaides vietām:

• 2020.gada 27.jūnija vakarā līdz 8.jūlija vakaram restorāns "Aqua Luna" Andrejostas iela 5 k-5, Rīgā;

• 2020.gada 28.jūnija vakarā līdz 9.jūlija vakaram restorāns "Kinki" Blaumaņa iela 5A, Rīgā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā viesnīca "Sport Hotel", Dzērves ielā 9, Liepājā;

• 2020.gada 3.jūlija vakarā restorāns "7.līnija", Peldu ielā 59A, Liepājā;

• 2020.gada 4.jūlija vakarā kafejnīca "Darbnīca", Lielā iela 8, Liepājā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Pārdots Lords LB Baltic Fund III piederošais tirdzniecības centrs Liepājā

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmums "Newsec" darbojies kā starpnieks "Lords LB Baltic Fund III" piederošā tirdzniecības centra, kas atrodas Liepājā, pārdošanā.

Tirdzniecības centrā ir 25 nomnieki, no kuriem lielākie ir mazumtirdzniecības tīkls "Rimi" un saimniecības preču veikals "JYSK", ar kopējo iznomāto platību aptuveni 6,3 tūkstoši m2.

"Šis iepirkšanās centrs ir viens no populārākajiem Liepājā, iecienīts pilsētas iedzīvotāju un viesu vidū savas attīstītās infrastruktūras, stratēģiskā izvietojuma un autostāvvietas dēļ, kas pielāgota tirdzniecības centra apmeklētāju vajadzībām. Nozīmīgs ir arī tirdzniecības centrā pieejamais plašais preču un pakalpojumu klāsts”, saka Ģirts Grīnbergs, "Newsec Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Ģ.Grīnberga teikto, šādu objektu segments joprojām ir pievilcīgs gan patērētāju, gan investoru vidū: „COVID-19 vīrusa pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka lielveikali, kur lielāko daļu nomāto vietu aizņem pārtikas mazumtirgotāji, joprojām ir pievilcīgi investoriem kā ieguldījums, kas rada stabilu finanšu plūsmu, jo tie ir izturīgi pret tirgus lejupslīdi vai citiem tirgus satricinājumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis vēris gastrobārs "WoodStock", biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Budņikovs.

Ideja par "WoodStock" bāru tā izveidotājiem - Jurim Budņikovam un Rihardam Ozolniekam radās jau 2018. gada nogalē, kad arī tika dibināts uzņēmums. "Galvenais iemesls bija tas, ka Liepājā nebija vietas, kuras koncentrētos tieši uz kokteiļiem un dzērieniem," stāsta J.Budņikovs.

Gastrobāra koncepcija ir plaša sortimenta dzērienu un kokteiļu piedāvājums, kas, protams, ietver arī bezalkoholiskos kokteiļus. "WoodStock" ir pirmais gastrobārs Liepājā, kas iedzīvotājiem un pilsētas ciemiņiem klāt atspirdzinošiem dzērieniem piedāvās daudzveidīgas uzkodas, kuras būs atkarīgas pēc sezonālo produktu pieejamības.

"Bāru dibināju un veidoju kopā ar draugu, nozares kolēģi un biznesa vides entuziastu Rihardu Ozolnieku. Apvienojām manu plašo pieredzi un zināšanas pakalpojumu jomā, ko ieguvu ilgstoši strādājot galvaspilsētas atpazīstamākos restorānos kā, piemēram, "KOYA" un "Bārs XIII", ar jaunības degsmi un zināšanām par tirgus aktualitātēm un tendencēm," komentē J.Budņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu piegādes pakalpojumus arvien plašākai auditorijai un veicinātu cilvēku palikšanu mājās, transporta pakalpojumu platforma "Bolt" uzsākusi "Bolt Food" ēdienu un pārtikas preču piegādi Liepājā.

"Iepazīstinot lietotājus ar jauno pakalpojumu, pirmo nedēļu visi pasūtījumi 2 km radiusā no pasūtījuma vietas būs bez piegādes maksas. Mēs ceram, ka iespēja viegli un ērti pasūtīt ēdienu uz mājām atvieglos cilvēku palikšanu mājās," stāsta Klāvs Gipters, Bolt Food vadītājs Latvijā.

Pašlaik platformai pievienojušies tādi restorāni un tirdzniecības vietas, kā "Streetburger", "Hesburger", "Grēēks", "Rimi" un "Mego". Laika gaitā platforma plāno paplašināt pieejamo restorānu un veikalu klāstu, lai piedāvātu vēl plašākas izvēles iespējas.

Tāpat kā Rīgā un Daugavpilī, arī Liepājā visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, veikalu darbiniekiem, kurjeriem un platformas klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Stena Line sāks pārvadājumus maršrutā Liepāja-Kārlskrūna-Trāveminde

Db.lv, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operators "Stena Line" uzsāks jaunu, uz kravu pārvadājumiem orientētu maršrutu starp Latviju, Zviedriju un Vāciju, jau esošajā maršrutā Liepāja - Trāveminde pievienojot piestāšanu Kārlskrūnas ostā.

Prāmju operators "Stena Line" nodrošina kravu un pasažieru pārvadājumus septiņos maršrutos Baltijas jūrā. Sākot ar 13.augustu, kā papildpakalpojums kravu pārvadātājiem tiks piedāvāts reiss maršrutā Liepāja-Trāveminde ar piestāšanu Kārlskrūnas ostā, tā nodrošinot plašākas tirdzniecības un transporta iespējas starp Baltijas valstīm un Skandināvijas dienvidu daļu.

"Mēs novērojam pieprasījuma pieaugumu pēc jūras pārvadājumiem Baltijas reģionā. Mūsu mērķis ir nākotnē palielināt arī reisu skaitu un kapacitāti," saka Ēriks Tulins (Erik Thulin), Baltijas jūras ziemeļu reģiona vadītājs.

Maršrutā no Liepājas uz Trāvemindi zem dāņu karoga kursē divi RoPax kuģi "Stena Gothica" un "Urd" – abi ir 171 metru gari un ar 1600 līnijmetru ietilpību. Sākotnēji piestāšana Kārlskrūnas ostā būs tikai ceturtdienas vakarā - vienā virzienā no Liepājas uz Trāvemindi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā 12. martā atklāts ,jaunais "airBaltic" Pilotu akadēmijas lidmašīnu angārs, kura celtniecība tika uzsākta pērn augustā.

Kopējā jaunā lidmašīnu angāra platība ir 1200 m2, nodrošinot vietu vairāk nekā 15 apmācību lidaparātiem, kā arī Diamond lidmašīnu tehniskajām apkopēm.

Angāra celtniecību īstenoja būvfirma "PICHE" un tas ekspluatācijā tika nodots 2020. gada 10. februārī.

Šobrīd airBaltic Pilotu akadēmijai ir septiņi apmācību lidaparāti - seši Diamond DA40 un viens Diamond DA42, bet vēl trīs Diamond Aircraft lidaparātus airBaltic Pilotu akadēmija saņems 2020. gadā.

"Ja mēs skatāmies Baltijas valstu mērogā, tad "airBaltic" ir galvenais pasažieru apkalpotājs, un "airBaltic" skaitļi rāda, ka tā ir augoša kompānija un ka tā ieņem arvien jaunas nišas. Arī šodien mēs šeit varam redzēt, ka tā tiešām ir augoša kompānija un tai ir lielas priekšrocības. Šis jaunais pilotu treniņu centrs, kurā šobrīd ir apmēram 60 cilvēku, kas, manuprāt, šajos apstākļos ir daudz, apliecina, ka "airBaltic" ir stabila un augoša kompānija," uzsver Valsts prezidents Egils Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 250 000 eiro, ēdināšanas un viesmīlības uzņēmums SIA "Tiamo grupa", jūnijā parakstījis līgumu par picērijas "Čili Pizza" atvēršanu Rīgā, informē uzņēmums.

No 18. jūnija apmeklētājiem būs pieejama "Čili Pizza" jaunajā, daudzfunkcionālajā iepirkšanās centrā "Akropole". Vienlaikus "Tiamo grupa" ir pārrunu procesā ar vairākiem iznomātājiem un izskata iespējas atvērt vēl citas picērijas Rīgā.

"Līdz ar noslēgto darījumu, speram drošu un pārdomātu soli arī Rīgā. Mēs ticam zīmola dzīvotspējai. Esam pārliecināti, ka spēsim to padarīt vēl pievilcīgāku uzticamajiem apmeklētājiem, it sevišķi ģimenēm ar bērniem," saka "Tiamo grupas" valdes locekle, Monta Magone. Uzņēmuma vadībā "Čili Pizza" picērijas darbojušās Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Valmierā un Daugavpilī.

Liepājas rokkafejnīcas vietā - Hesburger, klubs un grilbārs 

Liepājas rokkafejnīcas bijušajās telpās - Stendera ielā 18, Liepājā - plānots atvērt...

Šovasar "Tiamo grupa" papildinās Rīgas picēriju ar "bērnu stūrīti", kā arī tuvākajā laikā plānotas pārmaiņas "Čili Pizza" interjerā. Tāpat uzņēmums turpinās pilnveidot apkalpošanas, servisa kultūru, veicot regulāras apmācības darbiniekiem. "Čili Pizza" ēdienus turpmāk ikviens varēs pasūtīt uz vietas vai ar "Wolt" vai "Bolt" piegādi, kā arī "Tiamo grupas" mobilajā lietotnē "Tiamo Food".

"Tiamo grupa" ir ēdināšanas uzņēmums Latvijā ar vairāk nekā 20 sabiedriskās ēdināšanas vietām un 500 darbiniekiem. Uzņēmums ir viens no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē (2,5 milj. eiro). Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 10 miljonus eiro, un tas guvis vairāk nekā 500 000 eiro peļņu.

Grupā, kas darbojas jau ilgāk par 15 gadiem, ietilpst restorāni "MO", "Olive", "Čello" un "Sushi Boom", kafejnīcas "Lotte caffe", "Teātra kafejnīca", klubs un pludmales bārs "Cukurfabrik’" Liepājā, kā arī "Čili Pizza" picērijas vairākās Latvijas pilsētās.

"Čili Pizza" ir picēriju zīmols Latvijā un Lietuvā. Pirmā picērija Latvijā tika atvērta 2001. gada decembrī Liepājā. Patlaban Latvijā darbojas 10 "Čili Pizza" picērijas "Tiamo grupas" vadībā.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Bijušais Porziņģa restorāns atkal pārdots 

Viesmīlības uzņēmumu grupai Tiamo no šā gada 1. aprīļa pievienojies jauns restorāns MO...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 13.jūlijā plāno atsākt iekšzemes lidojumus no Rīgas uz Liepāju, informē uzņēmumā.

Lidojumi tiks veikti četras reizes nedēļā ar Airbus A220-300 tipa lidmašīnu. Plānotais grafiks ir publicēts uzņēmuma mājaslapā un biļetes uz šiem lidojumiem jau ir iespējams iegādāties.

Reisu atjaunošanu uzņēmums veic atbilstoši tā izstrādātajam plānam, kura pamatā ir uzņēmuma prognozētais pasažieru pieprasījums, kā arī lidojumus atsākot tikai uz tiem galamērķiem, kur tas ir atļauts.

"Laikā, kad lidojumi nebija iespējami, pieprasījums pēc "airBaltic" biļetēm bija ļoti zems, taču, atbilstoši prognozēm, šobrīd, kad uzņēmums ir atsācis pārvadājumus, arī pasažieru pieprasījums ir būtiski audzis," komentē A/S "Air Baltic Corporation" Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā bāzētais koka pulksteņu ražotājs "Ovi Watch" saviem klientiem oktobrī sāk piedāvāt jaunu produktu - statīvu klēpjdatoriem, ko iespējams vienkārši salikt un izjaukt jebkurā vietā.

Produkts tiek piedāvātas trīs dažādās versijās - riekstkoka, zebrāno koka un padauka.

Statīvu, galvenokārt, raksturo tā mobilitāte - to ir iespējams salikt un atkal izjaukt tikai dažu sekunžu laikā, tādējādi, sniedzot patērētājam iespēju savu iesākto darbu pārtraukt un turpināt citur.

Kā top? Ovi Watch koka pulksteņi 

Šajā piektdienā rubrikā "Kā top?" portāls "Db.lv" aicina ielūkoties pulksteņu "Ovi Watch"...

Šāda statīva izmantošana sniedz arī ergonomiskus ieguvumus. Klēpjdatora ekrāns, atrodoties uz statīva, ir novietots acīm un stājai piemērotākā leņķī, tādējādi ļaujot lietotājam komfortablāk strādāt ar datoru.

"Ovi Watch" produktu klāstā jau ir tādi produkti kā rokas pulksteņi, sienas pulksteņi, tauriņi, saulesbrilles un auskari, un tie visi ir gatavoti no augstākās kvalitātes koka, turklāt, to ražošanā tiek izmantoti vairāk nekā 5 dažādi koku veidi.

Db.lv jau rakstīja, ka "Ovi Watch" darbu uzsāka 2016.gadā un līdz šim brīdim Liepājā izgatavotos pulksteņus ir pārdevis jau vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis vēris jauna dizaina koncepta "Rimi Super" formāta veikals Latvijā, informē uzņēmumā.

Veikalā ir pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums, tā nodaļās ir izvietotas vieglāk pamanāmas norādes, paplašināta veikala ieejas zona, pašapkalpošanās kasu zonā uzstādītas ātrākas un modernākas kases, kā arī pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati.

Lielveikala tirdzniecības platība ir 925 kvadrātmetri un tas nodrošinās 45 jaunas darba vietas.

"Šis ir trīsdesmit ceturtais Rimi Super veikals Latvijā un pirmais Rimi supermārketa formāta veikals Latvijā, kas izveidots saskaņā ar Rimi jauno dizaina konceptu, turklāt pirmais Rimi veikals Liepājā, kurā pieejamas pašapkalpošanās kases. Jaunā koncepta informācijas centra kases zonā ir pieejamas uzkodas un kafija līdzņemšanai, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces, lai padarītu iepirkšanās procesu ātrāku un ērtāku," stāsta Rimi Latvia supermārketu formāta direktors Andrejs Akermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru