DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Taču – vai tiešām vien tauta vainīga? Varbūt tomēr ir pamats atgādināt par aplamiem lēmumiem? Vispirms jau to, ka pārāk ilgi mums bijuši šie ierobežojumi. Cilvēki no tiem piekūst, vairs neuztver riskus tik nopietni. Kā to pirms nedēļas Dienas Biznesam ļoti trāpīgi raksturoja reklāmists Kristaps Siliņš: “Pērn bailes bija, problēmas vēl nebija. Tagad problēma ir, bet baiļu nav.” Saprotams, ka bailes var būt kā motivators rīcībai, taču, ja to nav, tad ne ar kādām uzrunām, saukļiem, politiķu brīdinājumiem un pat ne formāliem lokdauniem nebūs līdzēts. Ja cilvēki nevarēs kaut vai distancēti tikties kafejnīcās, tad viņi tiksies mājās. Ir nokavēts īstais brīdis, un ir pārsātināts ar skubinājumiem. Līdzībās runājot, nevar visu laiku ātri skriet bezgalīgi garu maratonu, skaidrs, ka vienā brīdī spēki izsīkst un rezultāts kļūst vienaldzīgs. Nu redzam, ka valstis, kas izvēlējās ciklisku pieeju, izrādījušās veiksmīgākas, jo, tajā pašā sporta terminoloģijā runājot, tikai ik pa laikam ļaujot atelpu, var cerēt uz labāku tempu uzrāvienos.

Spilgts piemērs ir Igaunija, kuru arī veselības ministrs nez kāpēc mēdz minēt kā sazin kādu bubuli, sakot: “Mēs nedrīkstam pieļaut Igaunijas notikumu atkārtošanos Latvijā!” Kādu notikumu? Viņš tiešām tik ļoti atrauts no dzīves un iedomājas, ka neviens Latvijā neinteresējas par to, kā šo krīzes laiku izdzīvo kaimiņvalstī!? Cik reižu nav runāts un rakstīts, ka pērnā gada nogalē un šī gada sākumā, kad mums bija slēgtas klātienei skolas, veikali, kafejnīcas, sporta zāles utt., mūsu ziemeļu kaimiņvalstī tas viss turpināja darboties, turklāt no jauna saslimušo skaits bija zemāks par to, kas bija Latvijā. Jā, martā arī Igaunijā bija saslimušo skaita pieaugums, viņi noteica gandrīz tādus pašus ierobežojumus, kādi mums jau ir ilgstoši, un nav brīnums, ka viņiem īslaicīgi mobilizēties izdevās daudz veiksmīgāk nekā mums teju pusgada periodā.

Rezultātā saslimstības ar Covid-19 rādītāji Igaunijā atkal ir daudz labāki par tiem, kas redzami Latvijā. Un nav brīnums, ka no 17. maija tur mācības atkal ir klātienē, jau ir atvērti veikali, muzeji ar nosacījumu, ka netiek pārsniegti 25% no maksimālās telpu ietilpības. Restorāni un kafejnīcas drīkst apkalpot klientus āra terasēs, pie viena galdiņa drīkst sēdēt ne vairāk kā 10 cilvēki. Restorānu, kafejnīcu darba laiks ierobežots līdz pulksten 21.00. Vēl vairāk – no 24. maija Igaunijā darbu varēs atsākt sabiedriskās ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50% no maksimālā atļautā. Teātros un kinoteātros vienā zālē apmeklētāju skaits nedrīkstēs būt lielāks par 200. Pasākumiem būs jābeidzas ne vēlāk kā pulksten 22.00. Ēdināšanas iestādēs iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par sešiem cilvēkiem.

Nu, sakiet, kas no tā visa ir tāds, par ko Latvijas veselības ministram būtu pamats mūs te biedēt? Bet varbūt ir jāskatās citā virzienā? Proti, tajā, kas ir paša Pavļuta atbildībā?

Vakcinēšanās tempu ziņā mēs joprojām esam starp pēdējiem Eiropā, kamēr tā pati Igaunija un vēl jo vairāk Lietuva jau ir valstu saraksta augšpusē. Pirms mēneša rakstījām, ka saskaņā ar Statista.com apkopotajiem datiem uz 8. aprīli no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti vien 9,02, kamēr Lietuvā – jau 22,82, bet Igaunijā – 23,27. Saskaņā ar datiem uz 13. maiju tas pats avots uzrāda, ka no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti 24,41, kamēr Lietuvā jau 46,68, bet Igaunijā – 42,68. Ja mēs, tāpat kā iepriekš, paliekam trešie no lejasgala, apsteidzot vien Bulgāriju un Krieviju, tad Lietuva jau ir ar sesto, bet Igaunija – 14. labāko rezultātu vakcinēšanas tempa ziņā Eiropā.

Kurš par to atbildīgs – neapzinīgā tauta vai viens no visneprasmīgākajiem veselības ministriem visā neatkarīgās Latvijas laikā? Un kurš tad šajā laikā ir vairāk pelnījis D+ vai dēvējiet to, kā gribat, – varbūt tomēr neprasmīgi valsts pārvaldītāji, nevis sabiedrība kopumā un uzņēmumi, kuru darbība jau ilgstoši ierobežota aplamu politisku lēmumu dēļ?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupai un ekspertiem, balstoties uz iepriekš apspriesto "D+ konceptu", steidzami ir jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis atzīmēja, ka saslimstības ar Covid-19 pieaugums Latvijā turpinās, un šobrīd pieauguma tendence esot nepārprotama. Līdz ar to ministrs ir pārliecināts, ka tālāka epidemioloģiskās drošības noteikumu un pasākumu atvieglošana šobrīd nav iespējama.

"Mēs nedrīkstam pieļaut Igaunijas notikumu atkārtošanos Latvijā," uzsver Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centrs šodien atkārtoti ziņoja, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā turpina pasliktināties. Pēc centrā paustā, saslimstības ar Covid-19 pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma veido 35,5%, turklāt pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējām divām nedēļām ir 11,4%.

"Situācija stabili pasliktinās no nedēļas uz nedēļu," norāda SPKC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par miera panākšanu Ukrainas karā un ziņām, ka Ķīna noteikusi lokdaunu Šeņdžeņā, kas ir valstī nozīmīgs tehnoloģiju centrs.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pirmdien rīta tirdzniecības sesijā sanazinājās par 4% līdz 108,13 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena saruka par 5,1% līdz 103,8 dolāriem par barelu.

"Cenas samazinās aistībā ar pozitīviem signāliem no nedēļas nogalē notikušajām sarunām starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem, kas sniedz cerības par miera panākšanu," norāda analītiķi.

Vienlaikus naftas tirgū novērojamas bažas, ka koronavīrusa izplatība Ķīnā varētu samazināt jēlnaftas pieprasījumu.

Ķīna svētdien noteica lokdaunu visiem 17 miljoniem Šeņdžeņas iedzīvotāju, lai cīnītos pret plašāko Covid-19 uzliesmojumu valstī pēdējo divu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzē labāka pāraprūpe vai paļaušanās uz katra atbildību?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nelaidiet komunistus tuvumā varai! Sagraus biznesu

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa uzmanība atkal bija pievērsta norisēm politiskajos gaiteņos. Nespējot nekā citādi ierobežot saslimšanu ar Covid-19 raisošā vīrusa izplatību, ministri bija atvēzējušies lemt vai nu par pilnīgu lokdaunu, vai vismaz regulējumu, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.

Šķita pilnīgi aizmirsts, ka gan premjers, gan citi politiķi iepriekš vairāk vai mazāk publiski pauduši, ka vīruss tagad pamatā izplatās nevis publiskajā vidē, kur visi valkā sejas maskas, ietur distanci utt., bet gan privātos kontaktos, satiekoties tuviniekiem. Gan jau ne paši izdomāja šo tendenci, gan jau, ka vēstījumi par to nāca no tiem pašiem ekspertiem, kuri nu rosina par grēkāzi atkal definēt darba vidi, pamatā – biznesu.

DB karikatūra 

Ja valdība saka, ka visiem jāstrādā no mājām......

Bet tad jājautā – kurā brīdī tie eksperti melo un kurā brīdī kaut ko iesaka vien tāpēc, ka no viņiem vismaz kaut kādu padomu gaida? Un kāpēc gan politiķiem tik īsa atmiņa, ka tik elementāras zināšanas nelīmējas kopā ar jaunajām iniciatīvām?

Tiesa, ne to vien jau esam piedzīvojuši. Kaut kā vairs nav pārsteigums, ka atkal tika ignorēts fakts – īsti nav pierādījumu tam, ka cilvēku vairums saslimtu tieši darbā. Protams, atkal netika ņemts vērā, ka darba devēji ir vistiešākā veidā ieinteresēti, lai darbinieki nesaslimtu, jo tad būtu apdraudēta viņu uzņēmumu darbības nepārtrauktība.

Kurš var, tas jau strādā attālināti. Uzņēmumi jau tagad iegulda milzu resursus, rūpējoties par to, lai darbinieki būtu pasargāti no infekcijas, – aprīko darba iespējas mājās, veido starpsienas birojos, lai mazinātu tur strādājošo saskarsmi, iegādājas maskas, dezinfekcijas līdzekļus, uzstāda ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas ierīces utt.

Šajā situācijā ir pilnīgi neloģiski noteikt kaut kādas jaunas formālas prasības tiem, kas jau izsargājas, vai likt strādāt no mājām tiem, kas to nekādi nevar, – tas tikai atkal novestu pie mēģinājumiem likumu apiet ar līkumu. Drīzāk tad varbūt beidzot varai būtu laiks ieklausīties akadēmiķa Kalviņa paustajā, ka nevis veselie jāizolē no slimiem, bet slimie no veselajiem.

Bet nē – vērojot pagājušajā nedēļā valdībā notiekošo, bija sajūta, ka daļu lēmumu pieņēmēju un viņu padomnieku pārņēmis kaut kāds komunistisks visa regulēšanas vīruss, – šķita, ka tie apsēsti ar domu, ka, ja nebūs ierēdņu instrukciju, uzņēmēji paši nepratīs pasargāt sevi un darbiniekus...

Tā kāre visu regulēt tiešām ir kaut kāda slimīga. Nevis pasaka, kā vislabāk var izsargāties no saslimšanas, un nevis vērtē pēc būtības uz šo mērķi vērstās, praksē jau ieviestās un pārbaudītās uzņēmēju iniciatīvas, bet gan raujas regulēt, kam būs strādāt, kam ne. Taču tirgus jau tagad daudzās jomās ir pārregulēts! Nu redzam, ka aizvien jauni regulētāji stājas rindā, lai dotu arī savas pamācības un prasības, kā biznesam būtu jāstrādā vai nebūtu jāstrādā. Šķiet, taisnība ir tiem, kas jau sen teica: valsts pārvalde ir pārblīvēta ar cilvēkiem, kuriem īsti nav, ko darīt, un kuri, lai to noslēptu, nemitīgi ražo visādas instrukcijas, noteikumus, prasības utt.

To, ka tieši bizness ir tas, kas uztur valsti, šādiem komunistu līdzskrējējiem, kas nu cenšas visu vēl vairāk saregulēt, laikam skolā nav mācījuši. Viņi, šķiet, iedomājas, ka nauda, kas dāsni nu tiek dalīta pabalstiem, atbalstiem, piemaksām utt., rodas kaut kur bankas pagrabos vai mistiskā kasē aiz šaura lodziņa kā padomju laikos. Valsts parādi? Šķiet, ka tikai uzņēmējiem rūp, ka valsts šajā brīdī teju vai kosmiskā ātrumā grimst aizvien lielākos parādos, jo laikam tikai uzņēmēji vislabāk apzinās, ko tas nozīmē, kad par katru aizņēmumu pēc tam gadu desmitiem jāmaksā gan pamatsumma, gan procenti. Un, jo vairāk aizņemas, jo lielāki tie maksājumi.

Un, ja pēc gadiem, kad varbūt procentu likmes vairs nebūs tik zemas, parādu atdošanai budžetā trūks naudas, tad skaidrs, ka pie varas esošie rausies celt nodokļus... Bet parādu atdošana ir tikai viena no blaknēm, mediķu terminoloģijā runājot.

Ne mazāk būtiska problēma – ja tā turpināsies (un izskatās, ka vīrusa pandēmija tik ātri vis nebeigsies), gan darba devēji, gan darba ņēmēji būs kļuvuši atkarīgi no visa veida helikopteru naudas devām. Pasakiet tad kādam vēlāk, ka viņam jāstrādā no mājām, – uzreiz prasīs speciālu ar nodokli neapliekamu piemaksu par to. Tāpat arī visādu citādu ārēju apstākļu gadījumos prasīs, lai no budžeta vai uzņēmuma kases sedz zaudējumus.

Un, jo būs nespējīgāki pašu spēkiem ķepuroties, jo aktīvāki būs pie atbalsta prasīšanas. Tāpēc, ka tagad pieradināti. Vai politiķiem būs spēks tādiem atteikt? Šaubos, ņemot vērā, cik bieži mums ir dažādas vēlēšanas. Kurš par šādu faktiski tirgus kropļošanu ar nepamatotām šķērssubsīdijām maksās?

Ar saviem nomaksātajiem nodokļiem – eksportētāji un citi, kas ar savu neatlaidību, gudrību, biznesa vadīšanas prasmi būs guvuši panākumus biznesā, tostarp izmantojot krīzi kā iespēju. Tad sakiet vēl, ka tas nav ceļš uz komunistisku līdzekļu pārdali!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sajūta kā greizo spoguļu karaļvalstī

Māris Ķirsons, 11.06.2021

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piektdien paziņos par jauniem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19, vēsta mediji.

Ierobežojumus plānots noteikt uz trim nedēļām, kuru laikā bāriem, restorāniem un par nebūtiskām uzskatītu preču tirdzniecības vietām būs atļauts strādāt tikai līdz plkst.19. Cilvēkiem atkal tiks ieteikts strādāt attālināti, ziņoja vietējie mediji.

Publiski pasākumi tiks atcelti, bet skolās mācības turpināsies klātienē, un cilvēkiem būs atļauts iziet no mājām bez ierobežojumiem, vēsta Nīderlandes mediji.

Rite un veselības ministrs Hugo de Jonge par jaunajiem ierobežojumiem plāno paziņot preses konferencē plkst.19 (plkst.20 pēc Latvijas laika).

Raidorganizācija RTL ziņoja, ka valdība šos ierobežojumus dēvē par "daļēju lokdaunu", lai ātri ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai diskusijās par Covid-19 izplatības mazināšanu jāizvēlas starp šobrīd piedāvātajiem ierobežojumiem vai pilnīgu "lokdaunu", Ministru kabineta ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš aicināja ņemt vērā, ka šodien ir pavisam citādāka situācija, nekā tā bija ziemā, jo patlaban saslimstība ir augstāka, nekā tā jebkad ir bijusi iepriekš, ņemot vērā arī to, ka daļa sabiedrības ir vakcinēta. Pēc premjera paustā, pastāv reāli draudi, ka veselības aprūpes sistēma nespēs ar visu tikt profesionāli galā un sniegt pakalpojumus, kādi ir nepieciešami visiem valsts iedzīvotājiem. Ministru prezidents akcentēja, ka valdības pienākums ir pieņemt lēmumus, kas samazina cilvēku savstarpējos kontaktus.

"Mums ir divas izvēles, vai iet šo ceļu, kas ir izrunāts, vai iet otru ceļu, kas būtu visu slēgt uz kādu laiku. Mēs gribam mūsu bērniem dot iespēju turpināt mācīties skolās, un mēs gribam dot vakcinētajiem cilvēkiem iespēju turpināt sabiedriski normāli dzīvot. Visi noteikumi ir virzīti uz to, lai cilvēki vakcinētos. Bet vietās, kur satiekas vakcinēti cilvēki, jābūt maksimāli grūti vīrusam izplatīties no cilvēka uz cilvēku," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ja pirms tam man nekad nav bijis kauns par mums, tad tagad man ir kauns par mūsu sabiedrību, jo esam pirmā attīstītā Eiropas valsts, kas pusgadu pēc tam, kad vakcīnas pret Covid-19 ir brīvi pieejamas, šīs slimības izplatības dēļ aiziet "lokdaunā", tā otrdien intervijā TV3 teica Dailes teātra vadītājs Juris Žagars.

J.Žagars atzina, ka jūtas vīlies par to, cik sabiedrība nav saliedēta un ir ietekmējama un manipulējama, lielā skaitā izvēloties nepotēties pret Covid-19.

Viņš arī izteicās, ka "kaut kas nav godīgi", jo "mums nāksies maksāt lielākus nodokļus par to, ka kāds nav kaut ko labi samenedžējis".

J.Žagars uzskata, ka ir skaidri redzams, ka vasarā valdība ir pieļāvusi kļūdas, nepieņemot stingrākas prasības, kas jau tad prasītu vakcinēšanos, un viņš cer, ka tiks prasīta atbildība no katra politiķa, kas stāvēja pret šiem lēmumiem, kas tagad noveduši pie "lokdauna".

J.Žagars cer, ka arī "lokdauna" laikā teātru aktieriem ar zināmiem nosacījumiem ļaus turpināt vismaz mēģinājumu procesu, pretējā gadījumā situācija un sekas būšot dramatiskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēvalds: Esam nedēļas attālumā līdz katastrofai medicīnas sistēmā

Db.lv, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji augošā Covid-19 pacientu skaita dēļ esam nedēļas attālumā līdz katastrofai Latvijas medicīnas sistēmā, pirmdien LTV "Rīta panorāmā" teica SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Šī katastrofa, pēc M.Rēvalda teiktā, izpaudīsies kā slimnīcu pārslodze, slimnīcas nespēs uzņemt pacientus, kuriem nav Covid-19, netiks laicīgi uzstādītas diagnozes, tiks apdraudētas to cilvēku dzīvības, kas nenonāks mediķu uzmanības lokā.

"Lai dievs stāv mums klāt un spējam nodrošināt vismaz neatliekamo palīdzību," teica M.Rēvalds.

Situāciju sarežģījot arī fakts, ka, cīnoties ar Covid-19, mediķi ir ļoti izdeguši. M.Rēvalds pašlaik kā reālākos instrumentus izejai no Covid-19 krīzes redz "lokdaunu", vienlaikus turpinot vakcināciju.

Esot skaidri redzams, ka ierobežojumi bija nepieciešami daudz agrāk, un cerams, ka tie tiks pieņemti vismaz pēdējā brīdī. Arī katram darba devējam ir pienācis brīdis vērtēt, ko tas var darīt situācijas uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā kritās par spīti cerībām uz progresu miera sarunās starp Ukrainu un Ķīnu, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Naftas cenas saruka, ko sekmēja jaunu Covid-19 lokdaunu ieviešana Ķīnā.

Volstrītas investori bija satraukti par gaidāmu ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju celšanu, kas ir gaidāma, kad trešdien noslēgsies FRS divu dienu sanāksme.

Naftas cenām būtisks kritums 

Naftas cenām pasaules tirgū pirmdien ir būtisks kritums saistībā ar cerībām par...

"Maskava apgalvo, ka ir ievērojams progress miera sarunās, kamēr tā eskalē konfliktu (..) bet ar to pietiek tirdzniecības dalībniekiem, kas izmanto jebkuru labu ziņu," sacīja Markets.com analītiķis Nīls Vilsons.

Āzijas investori bija satraukti, ka Ķīnā noteiktie plašie Covid-19 lokdauni var apslāpēt Ķīnas lielo pieprasījumu pēc jēlnaftas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 32 945,24 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,7% līdz 4173,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,0% līdz 12 581,22 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7196,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 2,2% līdz 13 929,11 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,8% līdz 6369,24 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 6,7% līdz 101,97 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 5,8% līdz 106,11 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0912 līdz 1,0949 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3037 līdz 1,3003 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 117,29 līdz 118,19 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 83,70 līdz 84,18 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu virzīt Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu otrajam četru gadu amata termiņam.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" tirdzniecības sesijas laikā pakāpās virs līdzšinējiem sesijas noslēguma rekordiem, bet vēlāk noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Eiropas akciju tirgos lielākoties bija kritums, ko noteica bažas par jaunu Covid-19 ierobežojumu Austrijā un Vācijā ietekmi uz ekonomiku.

Republikāni Pauelu FRS vadītāja amatam izvirzīja iepriekšējais ASV prezidents republikānis Donalds Tramps un viņš stājās amatā 2018.gadā. Virzot Pauelu otrajam amata termiņam, demokrāts Baidens cenšas veicināt vienotību un partiju sadarbību laikā, kad inflācijas kāpums skar mājsaimniecības un pieaug riski, kas apdraud ekonomikas atkopšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, un saruka arī ASV dolāra vērtība, ko noteica bažas par recesiju augstas inflācijas apstākļos.

Pesimistiski mazumtirgotāju peļņas rādītāji ir pastiprinājuši bažas par patērētāju optimismu augošu procentlikmju, kāpjošu energoresursu cenu, Ķīnas lokdaunu un Ukrainas kara laikā.

"Inflācija aug, un tas skar peļņu. Šīs augstākās izmaksas tiks nodotas tālāk un patērētāji beigs tērēt savus ietaupījumus un kļūs uzmanīgāki ar saviem izdevumiem," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Maikls Hjūsons sacīja, ka kritusies arī ASV dolāra vērtība, "ko sekmēja zemāks [ASV obligāciju] ienesīgums, augot bažām par ASV ekonomikas vitalitāti atlikušā gada laikā".

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels šonedēļ paziņoja, ka FRS cels procentlikmes, līdz būs "skaidri un pārliecinoši" pierādījumi, ka inflācija samazinās. Augstākas aizņemšanās izmaksas tomēr palielina parādu, pastiprinot spiedienu uz patērētājiem un uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 2.novembrī, diskutēs par "dzīvi pēc 15.novembra" jeb periodu pēc stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, kas saukti arī par "lokdaunu", pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka valdība lēmumu pēc 15.novembra atgriezties "zaļajā režīmā", kas paredz mazākus ierobežojumus personām ar Covid-19 sertifikātiem, jau iepriekš ir pieņēmusi, tomēr otrdien sēdē tiks uzklausīts ekspertu viedoklis par to, kas iepriekš noteiktajā regulējumā piekoriģējams.

Kariņš pauda, ka pašreizējā saslimstības situācija atbilst pirms "lokdauna" ieviešanas izstrādātajām matemātiskajām prognozēm, saslimstībai minimāli, bet samazinoties, kas nozīmē, ka pēc apmēram desmit līdz 14 dienām varētu sākt mazināties arī pacientu skaita pieplūdums slimnīcās.

Ministru prezidents skaidroja, ka valdībā iepriekš pieņemts komplekss risinājums, kas paredz pēc "lokdauna" atgriezties pie "zaļā režīma", un pašlaik plānots pie šī mērķa pieturēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro

LETA, 19.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc primārajām aplēsēm oktobra sākumā, viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, otrdien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") lūdza ministru skaidrot, cik budžetam papildus izmaksās viens "lokdauna" jeb mājsēdes mēnesis, uz ko Reirs norādīja, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt, tomēr indikatīvi tie varētu būt 200 miljoni eiro.

Viņš skaidroja, ka šis jautājums jāsasaista ar to, kāda situācija ir valstī un kas notiek slimnīcās. Vakar esot vērtēts veselības ekspertu ziņojums par to, cik valstij izmaksātu, ja tiktu pārpildītas slimnīcu gultas. Izmaksas varētu būt 250-300 miljoni eiro, nerunājot par zaudētām dzīvībām un liegumu saņemt pakalpojumus, akcentēja Reirs.

Oktobra sākumā, kad tika veidoti aprēķini, secināts, ka šāda veida "lokdauns" varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. "Ar to mēs esam rēķinājušies, bet tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgs uzņēmējiem bijis oktobra sākums, un cik veiksmīga būs novembra otra puse," teica politiķis, piebilstot, ka mājsēde iekrīt divas nedēļas vienā un divas nedēļas otrā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt "D+ konceptu" stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.

Lai gan formāli "D+ koncepta" parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, "nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti".

Līdzīgu nostāju ministrs pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas valdība nolēmusi padarīt stingrākus Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus nevakcinētajiem.

No 10.janvāra nevakcinētajiem cilvēkiem cita starpā nebūs pieejamas viesnīcas, sanāksmju centri, vietējo un tālsatiksmes maršrutu sabiedriskais transports, festivāli un kalnu slēpošanas trašu pacēlāji, pavēstīja varasiestādes Romā.

Jaunie noteikumi, kas medijos tiek dēvēti par "nevakcinēto lokdaunu", būs spēkā līdz ārkārtējā stāvokļa beigām 31.martā.

Covid-19 gadījumu skaits Itālijā pēdējo dienu laikā strauji pieaudzis, un atbildīgie dienesti aizvadīto 24 stundu laikā reģistrējuši 98 000 jaunu inficēšanās gadījumu un teju 150 nāves gadījumu.

Valdība arī nolēmusi atcelt piesardzības karantīnu cilvēkiem, kas ir vakcinēti pret Covid-19 vai šo slimību pārslimojuši un kas bijuši tuvā kontaktā ar cilvēku, kam bijis pozitīvs Covid-19 tests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav jādomā par jauniem ierobežojumiem, bet par vakcinācijas tempa veicināšanu

LETA, 27.07.2021

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā un citviet pasaulē strauji izplatās Covid-19 izraisošā vīrusa delta variants, patlaban nebūtu jādomā par jaunu ierobežojumu noteikšanu, bet gan par vakcinācijas tempa veicināšanu.

Tā intervijā Latvijas Radio pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.

Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru