DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Taču – vai tiešām vien tauta vainīga? Varbūt tomēr ir pamats atgādināt par aplamiem lēmumiem? Vispirms jau to, ka pārāk ilgi mums bijuši šie ierobežojumi. Cilvēki no tiem piekūst, vairs neuztver riskus tik nopietni. Kā to pirms nedēļas Dienas Biznesam ļoti trāpīgi raksturoja reklāmists Kristaps Siliņš: “Pērn bailes bija, problēmas vēl nebija. Tagad problēma ir, bet baiļu nav.” Saprotams, ka bailes var būt kā motivators rīcībai, taču, ja to nav, tad ne ar kādām uzrunām, saukļiem, politiķu brīdinājumiem un pat ne formāliem lokdauniem nebūs līdzēts. Ja cilvēki nevarēs kaut vai distancēti tikties kafejnīcās, tad viņi tiksies mājās. Ir nokavēts īstais brīdis, un ir pārsātināts ar skubinājumiem. Līdzībās runājot, nevar visu laiku ātri skriet bezgalīgi garu maratonu, skaidrs, ka vienā brīdī spēki izsīkst un rezultāts kļūst vienaldzīgs. Nu redzam, ka valstis, kas izvēlējās ciklisku pieeju, izrādījušās veiksmīgākas, jo, tajā pašā sporta terminoloģijā runājot, tikai ik pa laikam ļaujot atelpu, var cerēt uz labāku tempu uzrāvienos.

Spilgts piemērs ir Igaunija, kuru arī veselības ministrs nez kāpēc mēdz minēt kā sazin kādu bubuli, sakot: “Mēs nedrīkstam pieļaut Igaunijas notikumu atkārtošanos Latvijā!” Kādu notikumu? Viņš tiešām tik ļoti atrauts no dzīves un iedomājas, ka neviens Latvijā neinteresējas par to, kā šo krīzes laiku izdzīvo kaimiņvalstī!? Cik reižu nav runāts un rakstīts, ka pērnā gada nogalē un šī gada sākumā, kad mums bija slēgtas klātienei skolas, veikali, kafejnīcas, sporta zāles utt., mūsu ziemeļu kaimiņvalstī tas viss turpināja darboties, turklāt no jauna saslimušo skaits bija zemāks par to, kas bija Latvijā. Jā, martā arī Igaunijā bija saslimušo skaita pieaugums, viņi noteica gandrīz tādus pašus ierobežojumus, kādi mums jau ir ilgstoši, un nav brīnums, ka viņiem īslaicīgi mobilizēties izdevās daudz veiksmīgāk nekā mums teju pusgada periodā.

Rezultātā saslimstības ar Covid-19 rādītāji Igaunijā atkal ir daudz labāki par tiem, kas redzami Latvijā. Un nav brīnums, ka no 17. maija tur mācības atkal ir klātienē, jau ir atvērti veikali, muzeji ar nosacījumu, ka netiek pārsniegti 25% no maksimālās telpu ietilpības. Restorāni un kafejnīcas drīkst apkalpot klientus āra terasēs, pie viena galdiņa drīkst sēdēt ne vairāk kā 10 cilvēki. Restorānu, kafejnīcu darba laiks ierobežots līdz pulksten 21.00. Vēl vairāk – no 24. maija Igaunijā darbu varēs atsākt sabiedriskās ēdināšanas iestādes iekštelpās, teātri un kinoteātri ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50% no maksimālā atļautā. Teātros un kinoteātros vienā zālē apmeklētāju skaits nedrīkstēs būt lielāks par 200. Pasākumiem būs jābeidzas ne vēlāk kā pulksten 22.00. Ēdināšanas iestādēs iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par sešiem cilvēkiem.

Nu, sakiet, kas no tā visa ir tāds, par ko Latvijas veselības ministram būtu pamats mūs te biedēt? Bet varbūt ir jāskatās citā virzienā? Proti, tajā, kas ir paša Pavļuta atbildībā?

Vakcinēšanās tempu ziņā mēs joprojām esam starp pēdējiem Eiropā, kamēr tā pati Igaunija un vēl jo vairāk Lietuva jau ir valstu saraksta augšpusē. Pirms mēneša rakstījām, ka saskaņā ar Statista.com apkopotajiem datiem uz 8. aprīli no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti vien 9,02, kamēr Lietuvā – jau 22,82, bet Igaunijā – 23,27. Saskaņā ar datiem uz 13. maiju tas pats avots uzrāda, ka no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti 24,41, kamēr Lietuvā jau 46,68, bet Igaunijā – 42,68. Ja mēs, tāpat kā iepriekš, paliekam trešie no lejasgala, apsteidzot vien Bulgāriju un Krieviju, tad Lietuva jau ir ar sesto, bet Igaunija – 14. labāko rezultātu vakcinēšanas tempa ziņā Eiropā.

Kurš par to atbildīgs – neapzinīgā tauta vai viens no visneprasmīgākajiem veselības ministriem visā neatkarīgās Latvijas laikā? Un kurš tad šajā laikā ir vairāk pelnījis D+ vai dēvējiet to, kā gribat, – varbūt tomēr neprasmīgi valsts pārvaldītāji, nevis sabiedrība kopumā un uzņēmumi, kuru darbība jau ilgstoši ierobežota aplamu politisku lēmumu dēļ?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.

Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.

Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".

Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupai un ekspertiem, balstoties uz iepriekš apspriesto "D+ konceptu", steidzami ir jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis atzīmēja, ka saslimstības ar Covid-19 pieaugums Latvijā turpinās, un šobrīd pieauguma tendence esot nepārprotama. Līdz ar to ministrs ir pārliecināts, ka tālāka epidemioloģiskās drošības noteikumu un pasākumu atvieglošana šobrīd nav iespējama.

"Mēs nedrīkstam pieļaut Igaunijas notikumu atkārtošanos Latvijā," uzsver Pavļuts.

Slimību profilakses un kontroles centrs šodien atkārtoti ziņoja, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā turpina pasliktināties. Pēc centrā paustā, saslimstības ar Covid-19 pieaugums no nedēļas uz nedēļu kopš aprīļa sākuma veido 35,5%, turklāt pagājušās nedēļas pieaugums pret iepriekšējām divām nedēļām ir 11,4%.

"Situācija stabili pasliktinās no nedēļas uz nedēļu," norāda SPKC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No diviem piedāvātajiem epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārijiem valdība otrdien konceptuāli pauda atbalstu mērenākajam scenārijam, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Otrs piedāvātais scenārijs - "D" - paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu. Gala lēmumu par "A" scenāriju plānots pieņemt valdības sēdē ceturtdien, 11.martā.

Lai arī variants "C", kas paredz mīkstināt ierobežojumus, tādējādi prognozējami būtiski pasliktinot epidemioloģisko situāciju, netika iekļauts starp izvēles variantiem, tomēr izglītības un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un labklājības ministrei Ramonai Petravičai (PCL; KLPV LV) tieši šis variants šķita atbilstošākais. Tiesa, ministres līdz ar pārējiem kolēģiem atbalstīja variantu "A" par mērenākiem ierobežojumiem.

Operatīvā vadības grupa izstrādāja kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai tika piedāvāts lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nelaidiet komunistus tuvumā varai! Sagraus biznesu

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā biznesa uzmanība atkal bija pievērsta norisēm politiskajos gaiteņos. Nespējot nekā citādi ierobežot saslimšanu ar Covid-19 raisošā vīrusa izplatību, ministri bija atvēzējušies lemt vai nu par pilnīgu lokdaunu, vai vismaz regulējumu, ka klātienē varēs strādāt tikai ražojošie uzņēmumi.

Šķita pilnīgi aizmirsts, ka gan premjers, gan citi politiķi iepriekš vairāk vai mazāk publiski pauduši, ka vīruss tagad pamatā izplatās nevis publiskajā vidē, kur visi valkā sejas maskas, ietur distanci utt., bet gan privātos kontaktos, satiekoties tuviniekiem. Gan jau ne paši izdomāja šo tendenci, gan jau, ka vēstījumi par to nāca no tiem pašiem ekspertiem, kuri nu rosina par grēkāzi atkal definēt darba vidi, pamatā – biznesu.

DB karikatūra 

Ja valdība saka, ka visiem jāstrādā no mājām......

Bet tad jājautā – kurā brīdī tie eksperti melo un kurā brīdī kaut ko iesaka vien tāpēc, ka no viņiem vismaz kaut kādu padomu gaida? Un kāpēc gan politiķiem tik īsa atmiņa, ka tik elementāras zināšanas nelīmējas kopā ar jaunajām iniciatīvām?

Tiesa, ne to vien jau esam piedzīvojuši. Kaut kā vairs nav pārsteigums, ka atkal tika ignorēts fakts – īsti nav pierādījumu tam, ka cilvēku vairums saslimtu tieši darbā. Protams, atkal netika ņemts vērā, ka darba devēji ir vistiešākā veidā ieinteresēti, lai darbinieki nesaslimtu, jo tad būtu apdraudēta viņu uzņēmumu darbības nepārtrauktība.

Kurš var, tas jau strādā attālināti. Uzņēmumi jau tagad iegulda milzu resursus, rūpējoties par to, lai darbinieki būtu pasargāti no infekcijas, – aprīko darba iespējas mājās, veido starpsienas birojos, lai mazinātu tur strādājošo saskarsmi, iegādājas maskas, dezinfekcijas līdzekļus, uzstāda ķermeņa temperatūras attālinātas mērīšanas ierīces utt.

Šajā situācijā ir pilnīgi neloģiski noteikt kaut kādas jaunas formālas prasības tiem, kas jau izsargājas, vai likt strādāt no mājām tiem, kas to nekādi nevar, – tas tikai atkal novestu pie mēģinājumiem likumu apiet ar līkumu. Drīzāk tad varbūt beidzot varai būtu laiks ieklausīties akadēmiķa Kalviņa paustajā, ka nevis veselie jāizolē no slimiem, bet slimie no veselajiem.

Bet nē – vērojot pagājušajā nedēļā valdībā notiekošo, bija sajūta, ka daļu lēmumu pieņēmēju un viņu padomnieku pārņēmis kaut kāds komunistisks visa regulēšanas vīruss, – šķita, ka tie apsēsti ar domu, ka, ja nebūs ierēdņu instrukciju, uzņēmēji paši nepratīs pasargāt sevi un darbiniekus...

Tā kāre visu regulēt tiešām ir kaut kāda slimīga. Nevis pasaka, kā vislabāk var izsargāties no saslimšanas, un nevis vērtē pēc būtības uz šo mērķi vērstās, praksē jau ieviestās un pārbaudītās uzņēmēju iniciatīvas, bet gan raujas regulēt, kam būs strādāt, kam ne. Taču tirgus jau tagad daudzās jomās ir pārregulēts! Nu redzam, ka aizvien jauni regulētāji stājas rindā, lai dotu arī savas pamācības un prasības, kā biznesam būtu jāstrādā vai nebūtu jāstrādā. Šķiet, taisnība ir tiem, kas jau sen teica: valsts pārvalde ir pārblīvēta ar cilvēkiem, kuriem īsti nav, ko darīt, un kuri, lai to noslēptu, nemitīgi ražo visādas instrukcijas, noteikumus, prasības utt.

To, ka tieši bizness ir tas, kas uztur valsti, šādiem komunistu līdzskrējējiem, kas nu cenšas visu vēl vairāk saregulēt, laikam skolā nav mācījuši. Viņi, šķiet, iedomājas, ka nauda, kas dāsni nu tiek dalīta pabalstiem, atbalstiem, piemaksām utt., rodas kaut kur bankas pagrabos vai mistiskā kasē aiz šaura lodziņa kā padomju laikos. Valsts parādi? Šķiet, ka tikai uzņēmējiem rūp, ka valsts šajā brīdī teju vai kosmiskā ātrumā grimst aizvien lielākos parādos, jo laikam tikai uzņēmēji vislabāk apzinās, ko tas nozīmē, kad par katru aizņēmumu pēc tam gadu desmitiem jāmaksā gan pamatsumma, gan procenti. Un, jo vairāk aizņemas, jo lielāki tie maksājumi.

Un, ja pēc gadiem, kad varbūt procentu likmes vairs nebūs tik zemas, parādu atdošanai budžetā trūks naudas, tad skaidrs, ka pie varas esošie rausies celt nodokļus... Bet parādu atdošana ir tikai viena no blaknēm, mediķu terminoloģijā runājot.

Ne mazāk būtiska problēma – ja tā turpināsies (un izskatās, ka vīrusa pandēmija tik ātri vis nebeigsies), gan darba devēji, gan darba ņēmēji būs kļuvuši atkarīgi no visa veida helikopteru naudas devām. Pasakiet tad kādam vēlāk, ka viņam jāstrādā no mājām, – uzreiz prasīs speciālu ar nodokli neapliekamu piemaksu par to. Tāpat arī visādu citādu ārēju apstākļu gadījumos prasīs, lai no budžeta vai uzņēmuma kases sedz zaudējumus.

Un, jo būs nespējīgāki pašu spēkiem ķepuroties, jo aktīvāki būs pie atbalsta prasīšanas. Tāpēc, ka tagad pieradināti. Vai politiķiem būs spēks tādiem atteikt? Šaubos, ņemot vērā, cik bieži mums ir dažādas vēlēšanas. Kurš par šādu faktiski tirgus kropļošanu ar nepamatotām šķērssubsīdijām maksās?

Ar saviem nomaksātajiem nodokļiem – eksportētāji un citi, kas ar savu neatlaidību, gudrību, biznesa vadīšanas prasmi būs guvuši panākumus biznesā, tostarp izmantojot krīzi kā iespēju. Tad sakiet vēl, ka tas nav ceļš uz komunistisku līdzekļu pārdali!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sajūta kā greizo spoguļu karaļvalstī

Māris Ķirsons, 11.06.2021

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas īstenotie pasākumi Latvijā būtiski mainījuši individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas sekmīgi atjaunot savu ekonomisko darbību, jo valdība ar saviem lēmumiem potenciālo klientu plūsmu novirzījusi uz lielajām veselības aprūpes iestādēm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Ulberte. Viņa uzskata, ka Latvijas valdības lēmumi, kuru rezultātā vienas un tās pašas jomas pārstāvjiem izvirzīti vieni saimnieciskās darbības nosacījumi, ja praktizē individuāli, bet pilnīgi citādi, ja to dara veselības aprūpes iestādē, ir ne tikai konkurenci kropļojoši, bet arī samazina individuāli praktizējošo kosmetologu iespējas atjaunot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz kosmetoloģiju?

Kosmetoloģija, kāda tā bija līdz pandēmijai un kāda tā ir pašlaik, – tās ir divas pavisam atšķirīgas nozares. 2020. gada 6. novembrī kosmetoloģija piedzīvoja lokdaunu, jo visi individuāli praktizējošie kosmetologi bija spiesti aizvērt savu salonu durvis klientiem, bet iespēja strādāt paradoksālā kārtā saglabājās tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs un kuru procedūrām bija nepieciešams ārsta nozīmējums. Decembrī bija neilgs atkušņa periods, bet tā paša mēneša otrajā pusē viss atkal tika slēgts. No 1. marta, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, tika atļauts atsākt darbu frizieriem, manikīriem, pedikīriem, bet ne kosmetologiem. Pēdējais pusgads kosmetoloģijai ir iezīmējies ne vien ar šī tirgus klientu pārdali tiem šīs jomas darbiniekiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, bet arī ar jautājumiem par godīgu konkurenci – vienādām prasībām visiem kosmetologiem neatkarīgi no tā, kur – savā privātpraksē vai lielā medicīnas centrā – strādā. Dīvaini, bet Ministru kabineta lēmumi ne tikai izkropļoja konkurenci, bet arī ar saviem lēmumiem radīja priekšrocības tiem, kuri strādāja ārstniecības iestādēs, tikai klientam vispirms vajadzēja iegriezties ārsta kabinetā. Gan Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija, gan Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija par šiem valdības lēmumiem, kuri ir pretrunā godīgas konkurences principiem, vērsās Konkurences padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība Latvijā aizvien pieaug un epidemioloģiskā situācija pasliktinās, valdībai jābūt gatavai iedarbināt "D+ konceptu" stingrāku ierobežojumu noteikšanai, šādu nostāju žurnālistiem pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.

Lai gan formāli "D+ koncepta" parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, "nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti".

Līdzīgu nostāju ministrs pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nav jādomā par jauniem ierobežojumiem, bet par vakcinācijas tempa veicināšanu

LETA, 27.07.2021

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā un citviet pasaulē strauji izplatās Covid-19 izraisošā vīrusa delta variants, patlaban nebūtu jādomā par jaunu ierobežojumu noteikšanu, bet gan par vakcinācijas tempa veicināšanu.

Tā intervijā Latvijas Radio pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka līdz ar jaunā koronavīrusa delta varianta parādīšanos risks inficēties ar Covid-19 ir palielinājies vairākas reizes, salīdzinot, piemēram, ar vīrusa sākotnējo jeb Uhaņas variantu, un ir skaidrs, ka līdz ar to sabiedrībai draud saslimstības pieaugums, kas varētu īpaši izpausties rudenī, kad cita starpā bērni sāks skolas gaitas klātienē.

Vaicāts, vai situācija gaidāmajā rudenī varētu būt vēl sliktāka nekā pirms gada, Dumpis atbildēja, ka, visticamāk, sliktāk nebūs, jo tomēr daļa sabiedrības tagad ir vakcinējusies, bet saslimstības pieaugums draud jebkurā gadījumā, jo daudzās citās valstīs tas ir novērojams jau patlaban. Pagaidām Latvijā situācija šajā ziņā ir mierīgāka, jo vēl ir spēkā daļa Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu, skaidroja speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens jau uzņēmis pamatīgu inerci.

To, ka šīs valsts ekonomika atkopjas ļoti strauji, apliecina tās eksporta mērījumi – Ķīnas eksports janvāra-februāra periodā, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada palēcies par 60,6%. Pirms tam analītiķi vidēja gaidīja pieaugumu “vien” par 40%. Februārī vien šīs valsts eksports, salīdzinājumā ar 2020. gada februāri, dubultojies, ziņo Bloomberg.

Faktiski jāsecina, ka Ķīna uzvarējusi pandēmijas sacensībā – tā ir pirmā lielā pasaules tautsaimniecība, kas strauji atgūstas, jo tā pirmā arī atvērās. Ķīnai ļoti palīdz tās eksporta dinamika, kur pasaulē vērojams liels pieprasījums pēc tur ražotajiem medicīniskajiem produktiem.

Piemēram, no marta līdz decembrim Ķīna eksportēja 224 miljardus sejas masku – gandrīz 40 uz katru planētas iedzīvotāju, neskaitot pašu Ķīnu. Tāpat tieši no Ķīnas parasti nāk dažādas preces un piederumi, kas pasaule bijusi pastiprināti nepieciešami jaunajos darbam no mājām apstākļos. Ķīnā tiek ražots gandrīz viss, un nostiprinājies pamata pieņēmums, ka pēc šīs valsts produktiem saglabāsies liels pieprasījums arī tad, kad asinsrite straujāka kļūs ASV un pēc tam – Eiropas – ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums nupat atklāja, ka enerģijas cena eirozonā augustā gada skatījumā palēkusies par 15,4%. Turklāt pagaidām īsti nekas neliecina, ka situācija šajā jomā varētu ātri mainīties.

Visā pasaulē, tautsaimniecībām uz dāsno valdību un centrālo banku stimulu fona strauji augot, pieprasījums pēc enerģijas arī ir palēcies. Šajā pašā laikā šādam pieprasījumam īsti nav spējis tikt līdzi piedāvājums (un ir zināmas bažas, ka tas tā kādu laiku būs arī nākotnē).

Daudz cerības tiek liktas uz atjaunojamo enerģiju. Tikmēr arī tās ražošanu Eiropā negatīvi ietekmējis sausums un ne pārāk lielais vēja apmērs. Skaidrs ir arī tas, ka enerģijas transformācijas process pats par sevi pieprasīs ļoti daudz resursus. Parādās visai nopietni jautājumi, kur tos tādā apmērā ņemt, ja nebūs ieguldījumi arī, piemēram, tradicionālo fosilo resursu ieguvē. Visa rezultātā šogad liels pieprasījums bijis kaut vai pēc tām pašām oglēm, kuru cena Eiropā šogad palēkusies jau vairāk nekā par 70%. Jānorāda, ka ogles ir viena no netīrākajām degvielām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Eksperimentē. Vairāk ar ekonomiku nekā vakcīnām

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vakcīnām viss daudzmaz skaidrs. Jā, radītas ļoti īsā laikā, un par to var tikai uzslavēt zinātniekus, taču starptautiskās un arī vietējās medikamentu drošumu kontrolējošās institūcijas vadās pēc pierādījumos, nevis emocijās balstītas pieejas un ir uzņēmušās atbildību par reģistrēto, plašai lietošanai atļauto vakcīnu nekaitīgumu.

Tālāk katra cilvēka izvēle ir lietot tās vai nē. Pilnīgi cita situācija paveras, ja vērtējam valdību, īpaši mūsējās, lēmumus, kas vērsti uz saslimšanas ar Covid-19 mazināšanu – lai arī it kā tiek uzklausīti eksperti, pētīti zinātnieku atzinumi un dažādi statistikas dati, lēmumi tiek pieņemti, pamatā vadoties pēc politiķu pašu izpratnes par lietu kārtību un ļoti rēķinoties ar publikas (vēlētāju) reakciju, tātad te nāk klāt vai pat dominē subjektīvais faktors.

Notiek nemitīgi eksperimenti, balansējot starp ieviesto pasākumu efektivitāti un sabiedrības attieksmi. Un tādā situācijā gan tad parādās nesalīdzināmi lielāks pamats bažām par nevēlamām blaknēm. Piemēru netrūkst. Jau ziemā rakstījām par tolaik pieņemto aplamo politisko lēmumu liegt strādāt frizieriem, kas noveda pie tā, ka tieši frizieri bija starp visbiežāk slimojošajiem, jo viņus politiķi faktiski bija motivējuši strādāt nelegāli. Pēc tam nāca ziņas par daudziem gadījumiem, kad vieniem, kam liegts strādāt, teju vai jābankrotē, jo zaudējumi netiek kompensēti, bet citiem iestājušies zelta laiki, jo pabalsti ir lielāki nekā paši spētu nopelnīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas valdība no pirmdienas atcēlusi visus karantīnas ierobežojumus, lai gan zinātnieki un opozīcija apgalvo, ka tas esot bīstams lēciens nezināmajā.

No svētdienas pusnakts darbu atsākuši naktsklubi, un arī visiem citiem iekštelpās esošajiem iestādījumiem ļauts atsākt darbību pilnā apjomā.

Atcelta arī obligātā aizsargmasku nēsāšana un attālinātais darbs.

Premjerministrs Boris Džonsons, kurš pēc veselības ministra inficēšanās ar Covid-19 pats spiests ievērot pašizolāciju, aicinājis sabiedrību ievērot saprātīgu piesardzību, bet tos, kas vēl nav potējušies, pievienoties divām trešdaļām līdzpilsoņu, kas pilnībā vakcinējušies.

Daudzi mediji ierobežojumu atcelšanu sveikuši kā "Brīvības dienu", kamēr zinātnieki pauž bažas, jo jaunu inficēšanās gadījumu skaits Lielbritānijā atkal pārsniedzis 50 000 dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstis apņēmīgi virzās ekonomiku zaļināšanas virzienā. Tiesa gan, par vairākām šīs politikas daļām joprojām tiek lauzti šķēpu. Dažkārt tiek norādīts, ka ne vienmēr ekonomiku zaļināšanai var būt cerētais efekts, kur dažos gadījumos iznākums šādai politikai pat var izrādīties pilnīgi pretējs.

Nupat, piemēram, Mediterranean Shipping Company, kas ir otra lielākā konteineru pārvadāšanas kompānija pasaulē, vadītājs Sorens Tofts paudis pārliecību, ka Eiropas Savienības kaitīgo emisiju samazināšanas plāns galu galā draud radīt situāciju, kad kuģošanas industrijas radītās kaitīgās emisijas atmosfērā pat pieaug, ziņo Financial Times (FT).

Viņš norāda, ka jaunie noteikumi uz oglekļa neitrālās degvielas trūkuma fona liks samazināt kuģu braukšanas ātrumu. Tas savukārt novedīšot pie tā, ka, lai saglabātu esošo servisa kvalitāti, būšot nepieciešami vairāk jauni kuģi. Viņš liek noprast, ka uz Rietumu ierobežojumu fona jaunie kuģi un konteineri tikšot finansēti un radīti Āzijā, un pasaules oglekļa emisiju apmērs tādējādi pat pieaugšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veido un attīsta biznesa kvartālus

Monta Šķupele, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Rīga, bet arī pilsētas reģionos aizvien vairāk domā, kā degradētās teritorijas izmantot un izveidot tās par vietu biznesa attīstībai, apvienojot uzņēmējus un veidojot biznesa kvartālus.

Viens no pēdējā laika spilgtākajiem piemēriem ir radoši industriālā kvartāla izveide Kuldīgā. Jau ilgu laiku Kuldīgā pieprasījums pēc ražošanas telpām ir lielāks nekā piedāvājums. Tas jo īpaši ir aktuāli jaunuzņēmumiem, kuri ir jaunpienācēji Kuldīgas uzņēmēju vidē un ir plašāku telpu meklējumos. “Ja arī ir iespēja tikt pie kādām telpām, tad tās bieži vien ir nepiemērotas un prasa manāmus ieguldījumus no paša uzņēmēja puses, bet jaunam uzņēmumam startā nav tik daudz līdzekļu, lai vienlaicīgi varētu izdarīt visu. Radoši industriālā kvartāla attīstītājs nāca klajā ar līdz šim nebijušu piedāvājumu, izremontēja ražošanas telpas, ņemot vērā uzņēmēju vajadzības. Uzņēmumiem ir vieglāk maksāt lielākus ikmēneša maksājumus, nevis uzreiz ieguldīt lielus līdzekļus telpu remontā. Kvartālam tikai sākot savu darbību, uzrunājām tā attīstītāju, minot, ka LIAA Kuldīgas biznesa inkubatorā ir vairāki uzņēmumi, kuri ir telpu meklējumos. Ikviens telpu īpašnieks būtu ieinteresēts ātri aizpildīt telpas, lai tās varētu ātrāk sākt atpelnīt ieguldījumus,” stāsta LIAA Kuldīgas biznesa inkubatora vadītāja Līga Raituma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 šobrīd draud pārvērsties par nevakcinēto cilvēku pandēmiju, tāpēc jāizstrādā regulējums vakcinācijas pret Covid-19 aptveres veicināšanai, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica premjers Krišjānis Kariņš.

Regulējums vajadzīgs, lai Latvija varētu sasniegt vakcinācijas aptveri vismaz līdz 70% un tādējādi veidotu stabilu pūļa imunitāti, pamatoja premjers.

"Mums jau ir skaidri epidemioloģiskās drošības principi, un Veselības ministrijas piedāvātais luksofora princips strādā, tāpēc neko būtisku tajā nevarētu mainīt, tomēr, lai minētā sistēma varētu turpmāk darboties vēl efektīvāk, iespējams, tiks pamainīta viena otra pozīcija. Vakcinēti cilvēki ir labi pasargāti no šī vīrusa, tāpēc tagad Covid-19 draud pārvērsties par nevakcinētu cilvēku pandēmiju," sacīja K.Kariņš.

Jautāts, kādus pasākumus vajadzētu vēl ieviest, lai veicinātu vakcinācijas atveres palielināšanu un pārliecinātu cilvēkus vakcinēties, K.Kariņš atzina, ka grūti atrast brīnumlīdzekli, taču valdība darīšot visu, lai ekonomika turpinātu strauji strādāt, daudzi pasākumi notiktu klātienē un skolas netiktu slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena, 31.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija izraida no valsts Latvijas vēstnieku un diplomātus, Latvija atbild ar identisku rīcību

LETA, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts drīkst novest līdz bankrotam?

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

  • Ministru kabinetam ir pienākums nodrošināt, lai tā atbalsta daļa, kas ir ar normatīvajiem aktiem vai līgumiem apsolīta, tiktu izmaksāta, pat ja tas objektīvu apstākļu dēļ notiek ar zināmu aizkavēšanos.
  • Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros aizsargā Satversmes 105. pants. Lai arī nākotnē paredzama noteikta apmēra peļņa nevar tikt uzskatīta par īpašumu šīs normas izpratnē, par tādu ir uzskatāmas investīcijas, kas izdarītas, rēķinoties ar iespēju tās noteiktā laikā atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
  • Pirms normas pieņemšanas ir būtiski pārliecināties par jaunā regulējuma ietekmi uz komersantu maksātspēju.

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, mēģinot risināt savus demogrāfiskos izaicinājumus, kas tur draud raisīt dažādas citas plašākas problēmas, nākusi klajā ar lēmumu atļaut tās pāriem tikt pie trešā bērna.

Pagaidām vēl nav skaidrs, kad tieši šis lēmums stāsies spēkā, lai gan, visticamāk, tas tiks ieviests nākamo piecu gadu laikā.

Jānorāda, ka Ķīnas vadība pakāpeniski mēģina koriģēt savu bērnu dzimstības politiku. Ilgstoši šajā valstī bija aktuāla viena bērna politika. Tā tika atcelta 2016. gadā, kad Ķīnas Komunistiskā partija izlēma, ka valsts nākotnes labā ģimenēs tomēr ir pieļaujami divi bērni. Jāteic gan, ka šim lēmumam pēc sākotnējā uzrāviena bija visai maza ietekme uz Ķīnas dzimstību, kas turpinājusi strauji rukt.

Kopumā Austrumāzijā priekšroka arvien lielākā mērā tiek dota mazākām ģimenēm. Ir apsekojumi, kas liecina, ka tajā pašā Ķīnā viena bērna politika kļuvusi bezmaz vai par kulturālu fenomenu. Tāpat vecāki izceļ augstās izmaksas, kas saistītas ar bērna audzināšanu. Visa rezultātā pagājušajā gadā kopā Ķīnā piedzima “tikai” 12 miljoni bērni, kas ir vismazāk kopš 1961. gada, ziņo Bloomberg. Tas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija kritums par 18%. Iepriekšējos piecos gados dzimstības koeficients uz sievieti Ķīnā bijis 1,3 apmērā, kas ir viens no zemākajiem pasaulē, savukārt raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru