Eiropas direktīva par patiesā labuma guvēju reģistrāciju būtiskas izmaiņas uz Latvijas jau 2011. gadā ieviesto kārtību neradīšot, izmaiņas varot piedzīvot šī reģistra pieejamība; ir skepse par iegūstamā rezultāta atdevi

Šā gada 9. jūnijā spēkā stājās Eiropas parlamenta un padomes direktīva, kas vērsta uz to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai, un paredz izveidot patiesā labuma guvēju reģistrāciju visā Eiropas Savienībā (ES). Tā kā Latvijā patiesā labuma guvēju reģistrācija ir ieviesta jau 2011. gadā, faktiski direktīvas prasība ir izpildīta. Tomēr nav skaidrs, vai Latvijas normatīvajos aktos šīs jaunās ES direktīvas ieviešanai ir vajadzīgas kādas izmaiņas. «Šobrīd Finanšu ministrija un kompetentas institūcijas strādā ar direktīvas tekstu un tiek veikta analīze, vai ir nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā pašreizējo situāciju skaidroja Finanšu ministrijā. Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd nevar spriest, vai saistībā ar direktīvu nāksies veikt izmaiņas Latvijas likumdošanā, jo pašlaik notiek gan tiesību normās esošo prasību, gan lietotās terminoloģijas salīdzinājums. «Tikai pēc šīs analīzes veikšanas būs skaidrs, vai nepieciešamas papildu izmaiņas,» tā teikts Finanšu ministrijas skaidrojumā.

Kopš 2011. gada 13. jūlija, kad spēkā stājās grozījumi, līdz 2015. gada 19. jūnijam patiesā labuma guvēju reģistrā ir saņemti 269 šāda veida paziņojumi.

Paziņojumu sniegušajiem patiesā labuma guvējiem ir jautājums, vai viņiem nāksies doties uz Uzņēmumu reģistru vēlreiz. «Veicot sākotnējo izpēti, izskatās, ka tiem, kas jau reģistrējušies, izmaiņas nav jāveic,» uz jautājumu atbildēja Finanšu ministrijā. Tāpat bija jautājumi – vai patiesā labuma guvēja reģistrācija jāveic kompānijai, kura reģistrēta Latvijā, bet investors ir, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas vai Uzbekijas uzņēmums? Vai reģistrācija jāveic kompānijai, kura reģistrēta Latvijā, bet investors ir, piemēram, ES dalībvalstī (Kiprā vai Vācijā) reģistrēts uzņēmums, kurš savukārt pieder Lielbritānijā reģistrētai sabiedrībai, savukārt tās īpašnieki ir, piemēram, Belizā reģistrēta kompānija?! Kurā valstī ir jāveic reģistrācija - visās pēc kārtas vai tikai vienā? «Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ja Latvijā reģistrētas kapitālsabiedrības dalībnieks ir patiesā labuma guvējs, tad neatkarīgi no tā piederības valsts tas ir reģistrējams. Turklāt patiesā labuma guvējs saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un Komerclikumu ir fiziska persona, tas ir reģistrējams,» tāda ir Finanšu ministrijas atbilde. Savukārt uzņēmēji šādu atbildi uzskata par tukšu, jo tajā neesot skaidrības, kurā valstī vai arī visās pēc kārtas ir jāreģistrē šis patiesā labuma guvējs vai guvēji. Tāpat ir jautājums par to, pie kāda pamatkapitāla īpatsvara ir jāreģistrē patiesā labuma guvējs. «Direktīva un Komerclikums paredz, ka par patiesā labuma guvēju uzskatāma persona, ja tai pieder 25% pamatkapitāla vai akciju,» norādīts Finanšu ministrijas atbildē.

Plašāk lasiet rakstā Patiesā labuma guvēju reģistrācija var palikt bez gaidītā rezultāta trešdienas, 15. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!