Likumi

Patieso labuma guvēju slēpšana noliks zem āmura

Māris Ķirsons, 29.05.2019

Guna Paidere

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Aptuveni 1000 Latvijā reģistrētajām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti

«Pašlaik aptuveni 97% no visām Latvijā reģistrētajām SIA ir iesniegušas patieso labuma guvēju – fizisko personu - sarakstu vai arī izmantojušas normatīvajos aktos dotās iespējas, kad informācija Uzņēmumu reģistrā tika uzskatīta par iesniegtu uz noklusējuma pamata, taču atlikušie 3% nav izpildījuši šo prasību,» skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere. Sākotnēji tika identificētas aptuveni 5000 augsta riska SIA, kurām nebija norādīti patiesie labuma guvēji, pašlaik šis skaits sarucis līdz aptuveni 1000.

Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai. Prasība atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī.

«Šīs SIA UR ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Vairums no tiem ir reāli strādājoši uzņēmumi. «Jā, ir arī tādi,» uz jautājumu, vai 100% ārvalstu kompāniju vidū, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, ir uzņēmumi ar lielu apgrozījumu, atbild G. Paidere, piebilstot, ka uzņēmumi ir no dažādām valstīm.

Viņa brīdina, ka ar patieso labuma guvēju atklāšanu jokot nevajadzētu. «Ja tas netiks izdarīts, tad tie tiks likvidēti,» uzver G. Paidere. Viņa norāda, ka informācijas par patiesajiem labuma guvējiem neesamība UR reģistros var būt par pamatu stingrākām pārbaudēm klientu izpētes procesā no likuma subjektu, piemēram, banku, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu notāru u.c. pakalpojumu sniedzēju puses un pat būt par pamatu sadarbības atteikumam ar attiecīgo klientu. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai persona var tikt saukta arī pie Krimināllikumā paredzētās atbildības. «Jā, UR nav policija, bet šaubu gadījumā materiāli tiks nodoti attiecīgajai tiesību aizsardzības iestādei,» teic G. Paidere.

Visu rakstu lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!