Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.

Laikapstākļi joprojām nav prognozējami un pēc vasaras lietavām arī nesolās būt daudz labāks, daudzi lauksaimnieki cenšas pagūt novākt vismaz daļu ražas, tostarp izvēloties kult arī mitrus graudus. Kviešus parasti mēdz kult, kad graudu mitrums ir aptuveni 14% vai 15%, bet šogad raža tiek novākta arī ar 19% mitrumu. Tas ietekmē gan graudu kvalitāti, gan uzglabāšanas iespējas, bet kaltes izmantošana – sadārdzina izmaksas.

Mūsu saimniecība atrodas Zemgalē, Bauskas pusē un šeit varam novērot, ka pat viena reģiona ietvaros situācija ar laikapstākļiem un ražas novākšanu var ļoti atšķirties. Šobrīd vēl nav izdevies novākt visu ražu – ir palikuši vasaras kvieši, ko sākam novākt ar daudz augstāku mitruma daudzumu, nekā vajadzētu, taču nav izvēles. Kavēties ar kulšanu vairs nevar, jo parasti šajā laikā jau tiek gatavota augsne ziemas kviešiem vai starpkultūrām.

Šī gada graudiem ir zema dīdzība

Protams, kulšana pie šāda mitruma apjoma būtiski ietekmē graudu kvalitāti un uzglabāšanu. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes, bet šobrīd teju ceturtā daļa ziemas kviešu ir lopbarības kvalitātē. Pirmie analīžu rezultāti signalizē, ka graudiem ir zema dīdzība - kviešiem Latvijā sēklai jābūt aptuveni 85% dīdzībai, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka liela daļa no šovasar novāktā nederēs sēklai. Papildus tam, mitru graudu novākšana nozīmē, ka pieaugs izmaksas par kaltes izmantošanu tām saimniecībām, kam nav savas kaltes. Situācija reģionā ir atšķirīga – ir saimniecības, kas jau pabeigušas kulšanas darbus, daļā vēl palikuši ziemas kvieši, bet ir arī saimniecības, kur, piemēram, zirņi ir sadīguši jau uz lauka un tos gandrīz nav vērts kult.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Dārzeņu audzētāji pesimistiski par iespēju šogad novākt un realizēt izaudzēto produkciju, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības konsultante Ieva Kamerāde-Sniedze.

Viņa akcentēja, ka kopumā dārzeņu audzētājiem patlaban noskaņojums ir ļoti pesimistisks. Šobrīd produkcijas realizācija nenotiek vai tā tiek realizēta ļoti maz, jo veikali šogad maz iepērk vietējo preci vai atsakās no tās vispār. Tāpēc veikalos šogad ir ļoti liels importēto dārzeņu īpatsvars.

Tāpat LLKC augkopības konsultante norādīja, ka nav indikāciju potenciālam realizācijas apjoma pieaugumam. Tāpēc, ja arī saimniekiem izdosies novākt un saglabāt labu ražas kvalitāti, nav garantijas, ka to varēs realizēt par atbilstošu cenu.

Kamerāde-Sniedze akcentēja, ka situācija dārzeņu audzētājiem visā Latvijā šobrīd ir līdzīga.

"Lai arī sākumā likās, ka nokrišņi vairāk bijuši Vidzemē un Latgalē un tas ietekmējis iesēto un apstādīto platību, tad šobrīd arī Zemgalē, Bauskas un Jelgavas novados, kur vairāk audzē dārzeņus, ir bijušas pietiekami nopietnas lietusgāzes ar lielu nokrišņu daudzumu," skaidroja LLKC augkopības konsultante.

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Lauksaimniecībā līdz novembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, jo pastāv nopietnas bažas par saimnieku spēju pildīt uzņemtās saistības, īpaši līgumsaistības, kuru nepildīšana var radīt tiesiskus un finanšu riskus. Tas ir risinājums šai sezonai, bet negatīvās sekas nozares jutīs arī nākamgad.

Aizkavēta ražas novākšana liek lauksaimniekiem pārplānot nākamā sējuma struktūru un mainīt iecerēto kultūraugu izvēli, un jau tagad skaidrs, ka augiem būs mazāk laika attīstīties pirms ziemas, kas samazina izredzes pārziemot un rada finansiālo zaudējumu riskus. Lai nākamgad saglabātu ražas kvalitāti un apjomu, šobrīd jāvērš uzmanība tādam sējas materiālam, kas veicina dīdzību, ziemcietību un veldres noturību.

Lai arī raža Kurzemē un Zemgalē piedzīvoja gan stipru vēju, gan nokrišņus, novākšanas darbi jau ir sākušies, kamēr citos novados lauki vēl gaida. Lielākajā daļa Latgales ilgstošās lietavas ir veicinājušas pārmērīgu mitrumu un pat applūdinājušas laukus, kā rezultātā ir teju neiespējami iebraukt ar tehniku. Vietām raža ir sakritusi veldrē, kas pasliktina situāciju. Savukārt, Vidzemē kopējā situācija nav tik drūma, bet atsevišķās vietās tā ir izteikti sarežģīta – ar šaubām par ražas apjomu un kvalitāti.

Pasaules tautsaimniecības saguršana liek domāt par mazāku izejvielu patēriņu. Tas pēdējā laikā palīdzējis sarukt daudzu izejvielu cenai, kas savukārt palīdz nomierināties inflācijai. Tiesa gan, ne visam cena sarūk.

Piemēram, tiem, kuri, gatavojot ēdienu, ir ieraduši lietot olīveļļu, visticamāk, to nāksies iegādāties par vēl augstāku cenu. Neapstrādātas augstākā labuma Extra Virgin olīveļļas cena šobrīd ir visaugstākā vismaz kopš 1990. gada jeb brīža, kad Starptautiskais Valūtas fonds apkopo šādus datus.

Aprīlī olīveļļas cena bija pieaugusi līdz 6270 ASV dolāriem par tonnu, kas bija par 46% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt kopš 2020. gada aprīļa olīveļļas cena ir palielinājusies par 125%. Sausums Spānijā Vienmēr liela ietekme uz pārtikas izejvielu cenu ir laika apstākļiem noteicošajos to audzēšanas reģionos. Ja šie apstākļi ir slikti, tad kādas pārtikas izejvielas raža var būt mazāka un nekvalitatīvāka.

Sliktās ražas dēļ augļu un dārzeņu pārstrādes ceham trūkst izejvielu.

Durbes novada konservu cehā Ābolīt’s šobrīd rit ābolu pārstrādes sezona. Iepirkuma cena ir lielāka nekā citus gadus, bet raža šogad slikta, izejvielu trūkst. Tāpēc uzņēmuma līdzīpašniece Millija Anziķe kopā ar komandu saviem spēkiem strādā dārzā, ko laipni atvēlējis kāds vietējais iedzīvotājs.

Maksā gan naudā, gan graudā

«Katru gadu cilvēki stāv rindā ar ābolu maisiem, kas atvesti gan vieglās mašīnas bagāžniekā, gan piekabēs. Strādājam, stundas neskaitot, bet ir smagi,» atzīst M. Anziķe. «Manā mūžā tik slikta ābolu gada vēl nav bijis. Vienmēr esmu teikusi – cik man vajadzēs, tik būs.» Lai piesaistītu piegādātājus, iepirkuma cena paaugstināta līdz pat septiņiem centiem kilogramā. Pērn tā bija par centu zemāka. «Kad cilvēki to izdzird, saka – o, tad ir jālasa, bet nav jau, ko lasīt. Pavasara salnas gāja pāri slejām vien,» uzņēmēja zina teikt. Par piegādātajiem āboliem iespējams pretī saņemt ne tikai naudu, bet arī gatavo produkciju. Šo iespēju labprāt izmanto daudzi regulārie klienti.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Dārzeņu audzētājiem šogad lielas problēmas sagādā produkcijas realizācija, jo novākti kartupeļi un citi dārzeņi šogad vietām sabojājas dažu dienu laikā, pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Vietām kartupeļi jau tagad sabojājas dažu dienu laikā, tāpēc zemniekiem raža būs jārealizē ļoti ātri. Tas nozīmē, ka tirgū varētu parādīties daudz piedāvājuma īsā laikā, radot cenu kritumu. Līdzīga situācija iespējama arī ar citiem dārzeņiem - jo ilgāk tie tiks turēti noliktavās, jo lielāks ir to bojāšanās risks," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa minēja, ka kartupeļu audzētājiem jau to stādīšanas laikā darbi bija apgrūtināti, un viss audzēšanas cikls - no iestādīšanas līdz novākšanai - aizritēja nelabvēlīgos apstākļos. Kartupeļi, kas iestādīti zemākās vietās, masveidā izslīka vai nesadīga, bet siltais un mitrais laiks radīja labvēlīgus apstākļus slimību izplatībai.

“Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas tirgum noteikti pietiks produkcijas, jo primāri fokusējamies uz vietējo tirgu un tikai tad izvērtējam eksportēšanas iespējas, uzsākot graudu pieņemšanas sezonu, saka graudu pārstrādes uzņēmuma “Rīgas Dzirnavnieks” tirdzniecības un loģistikas direktore Iveta Švarce.

“Rīgas Dzirnavnieks” 5.augustā pieņēmis pirmo graudu ražu - kviešusi. Tā atvesta no Ogres zemnieku saimniecības, ar kuru uzņēmums sadarbojas jau 30 gadus, tādējādi atklājot jauno ražas sezonu.

Pirmā raža ik gadu “Rīgas Dzirnavniekā” tiek sagaidīta ar īpašu prieku, jo tas nozīmē, ka intensīvā darba sezona ir sākusies un turpmākos mēnešus uzņēmums strādās līdz pat 18 stundām diennaktī, lai operatīvi apkalpotu visus lauksaimniekus, kuri ir gatavi nodot graudus.

“Šogad graudu nodošana sākusies līdzīgā laikā kā citus gadus, ko ietekmējuši laikapstākļi. Lauksaimnieki ir ļoti atkarīgi no tā vai ir saulains vai lietains, jo katra stunda jāizmanto tā, lai graudi tiktu ievākti pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk, lai dažādu apstākļu dēļ neciestu raža kopumā,” saka I. Švarce.

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecībā šis gads kopumā varētu būt izdevies, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

"Visumā lauksaimniekiem šis gads varētu būt izdevies," teica Gūtmanis.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka ražas šogad solās būt mazākas nekā, sākotnēji tika plānots.

LOSP valdes priekšsēdētājs skaidroja, lai gan laika apstākļi šobrīd, graudu kulšanas laikā, priecē, raža gaidāma mazāka, nekā bija plānots, jo bija ļoti vēls un vēss pavasaris. Tāpat arī jūlijā vēl šķita, ka kartupeļu raža šogad būs izcili laba, taču pēdējo nedēļu sausuma ietekmē raža tomēr būs vidēji laba.

Tāpat Gūtmanis atzīmēja, ka turpmākai lauksaimniecības politikai būtu jābūt vērstai uz to, lai neviena no nozarēm neizkristu no aprites. "Mēs sevi pabarot varam, bet attīstībai turpmāk būtu jābūt vērstai uz to, lai neviena no nozarēm neizkristu no aprites," viņš sacīja, piebilstot, ka politikai ir jābūt tādai, lai mēs spētu ēst ne tikai vienu produktu, bet varētu pilnvērtīgi paēst.

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Latvijā šogad augļu un ogu raža ir lielāka nekā pērn, tomēr nozares pārstāvjus uztrauc degvielas un energoresursu sadārdzinājumus, kā arī iedzīvotāju pirktspēja, atzina aptaujātie augļkopji.

Ražas lielums un kvalitāte šogad Latvijas reģionos ir atšķirīga, sacīja Latvijas augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētaja vietnieks un ZS "Pīlādži" īpašnieks Jānis Zilvers.

Viņš skaidroja, ka Kurzemē un Zemgalē, kur nokrišņu ir bijis vairāk, augļi un ogas ir padevušies lielāki, bet Vidzemē ilgstoši sausa laika ietekmē tie ir mazāki. Tāpat lielais mitruma līmenis ir bijis padevīgs ābeļu kraupim un ir saimniecības, kas nav varējušas nosargāt savas ražas. Zilvers arī gan norāda, ka šogad augļu dārziem nav bijuši lieli krusas postījumi.

Tāpat LAA valdes locekle, Saldus novada augļkope un Z/S "Mucenieki" īpašniece Ligita Rezgale stāstīja, ka viņas saimniecībā ogu raža ir padevusies ļoti veiksmīga.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS “Dobeles dzirnavnieks” uzsācis graudu pieņemšanu un šogad plāno pieņemt kopumā 350 tūkstošus tonnu graudu, no kuriem apmēram 15 % - bioloģiski audzētos.

Kopējā pārstrādātā apjoma pieaugumu veicinās š. g. jūlija sākumā atklātās jaunās ražotnes – bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra un inovatīva pastas ražotne.

“Pirmo pieņemto kravu kvalitātes rādītāji ir ļoti dažādi, tomēr kopumā šogad gaidāmi sīki graudi ar pazeminātu tilpummasu. Vēl nesen Zemgalē tika prognozēta rekordliela ziemas kviešu raža, bet ieilgušā karstuma un sausuma dēļ sējumi dažviet ir stipri cietuši un raža varētu būt no 30 līdz 50 % mazāka nekā cerēts. Diemžēl arī bioloģisko graudu raža paredzama mazāka, ko veicināja nelabvēlīgie laikapstākļi, piemēram, pavasarī ieilgušās lietavas, kas aizkavēja sēju, un mitrums un siltums, kas ļāva vairoties kaitēkļiem. Lai arī laikapstākļi jūtami ietekmējuši ražu, graudu pārstrādei pietiks un esam gatavi intensīvai un saspringtai graudu pieņemšanas sezonai,” teic AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Lauksaimniekus nepatīkami pārsteidza dažu Latvijas ekonomistu izteikumi par Ukrainas kara ietekmi uz lauksaimniecības nozari. Samērā savādi izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, ka piemēram graudkopības sektoram ir augšupeja. Dažu mēnešu cenu šķēres vispārināt uz gada ietekmi ir nepārdomāti.

Kāda augšupeja šobrīd var būt, ja šī gada raža, kas rudenī iesēta, šobrīd mostas no ziemas miega, un tikai vietām saņēmusi pirmo piebarojumu ar vismaz trīs reizes dārgākiem slāpekļa minerālmēsliem?

Par augšupeju varēsim runāt tikai tad, kad raža izaugs, to izdosies novākt (proti, būs attiecīgajā brīdī pieejami lieli degvielas apjomi), izžāvēta (būs fiziski un finansiāli pieejama dabasgāze), nogādāta ostās vai graudu pārstrādes uzņēmumos (uz Latviju būs atgriezušies dzelzceļa vagoni, ar kuriem ražu nogādāt ostā) un saņemta samaksa. Lauksaimnieki, protams, cer, ka laika apstākļi šogad iegrozīsies super labvēlīgi, un vāksim rekordražas. Tad par augšupeju (varbūt korektāk būtu teikt -peļņu) varēs priecāties visi – arī tie daudzie zemnieki, kuri nebūs varējuši atļauties nopirkt visu labai ražai nepieciešamo mēslojumu.