Sabiedrība

Pēc eksperimenta politiķi apgalvo, ka neko nepareizu nav teikuši

Lelde Petrāne, 21.10.2011

Jaunākais izdevums

Vairākums no laikraksta Diena eksperimentā iesaistītajiem politiķiem, kuriem tika piedāvāts ziedojums partijai apmaiņā pret uzvaru valsts iepirkuma konkursā, pēc eksperimenta rezultātu publicēšanas apgalvo, ka jau tā norises laikā viņiem radušās nelabas aizdomas.

Viņi turklāt uzskata, ka viņu teiktais interpretēts nepareizi. Arī politiķu partijas attaisno kolēģu neviennozīmīgo rīcību, šodien raksta laikraksts.

Ziedosim 30 tūkstošus latu. Vēlāk jums mums jāpalīdz tikt pie kāda valsts pasūtījuma informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Ar šādu uzstādījumu un fiktīvu personu laikraksts Diena, maskējoties aiz izdomātas amerikāņu IT kompānijas Applieds Technology, devies pie partiju pārstāvjiem.

Un, lai gan publiski vienmēr pausts, ka partijas šādi nopirkt nevar, izrādījies - var gan. Tikai divas no pašlaik esošā Saeimas piecnieka, proti, Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība, devušas nepārprotamu atbildi, ka šāds ceļš pie tām ir slēgts.

Šāds ziedojums būtu nelegāls ne tikai konkursa «sakārtošanas» darījuma dēļ, bet arī tāpēc, ka maksimālais ziedojuma apmērs ir 20 000 latu un ziedot partijām drīkst tikai privātpersonas, nevis uzņēmumi, akcentē Diena. Visatvērtākais piedāvājumam bija Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viesturs Silenieks, kurš atzina, ka «globāli mēs neiebilstam arī pret tāda veida sadarbību».

Jautāts par V. Silenieka izteikumiem, ZZS līderis A. Brigmanis uzsvēris, ka oficiālo partijas nostāju šādos jautājumos varot paust tikai viņš pats un Raimonds Vējonis. «Un oficiālā nostāja ir, ka mums kategoriski nav pieņemama šāda veida rīcība,» teicis A. Brigmanis. Tāpēc V. Silenieka izteikumi neesot uztverami kā partijas nostāja, un personīgi A. Brigmanis no tiem norobežojas.

Pats V.Silenieks Dienai teica, ka, jau nākdams uz interviju, zinājis, ka tādas ASV kompānijas nemaz neesot, un gājis vien paklausīties, ko piedāvās.

Tomēr Dienas mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs gan uzskata, ka V. Silenieka argumenti esot melīgi un nepareizi, jo «mūsu rīcībā ir audioieraksts, kas apliecina, ka viņš tiešām pusotru stundu runā ļoti ieinteresēti». Viņaprāt, politiķiem, pat ja uzņēmums ir fiktīvs, tā pārstāvei vajadzējis pateikt, ka «mūsu valstī ir tādi un tādi noteikumi partiju finansēšanai, tāda un tāda kārtība, piedaloties konkursos».

Arī ZRP līderis Edmunds Sprūdžs, kurš no piedāvājuma kategoriski atteicās, ceturtdien savā Twitter kontā ierakstījis, ka viņam piedāvājums šķitis aizdomīgs, taču atzīst: ««Aktrise» tēloja ļoti labi.»

Savukārt viens no Saskaņas centra līderiem Sergejs Dolgopolovs aizstāvējis savu partijas biedru Borisu Cileviču - Cilevičs nekad mūžā neesot strādājis ar iepirkumiem, tāpēc, iespējams, nav īsti sapratis, kas no viņa tiek prasīts.

Ar Saskaņas centra pārstāvi Cilēviču saruna notikusi viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvija vēl pirms vēlēšanām. «Negribam ne ar ko riskēt. Ja šobrīd ir cilvēki, kuri vienkārši vēlas ziedot, mēs esam priecīgi. Taču uzņemties kaut kādas saistības par šo sarunu mēs nevaram un negribam,» norādījis B. Cilēvičs. Kategorisks nē pret pašu principu gan neesot izskanējis, un saruna noslēgusies daudznozīmīgi.

Vienotības valdes loceklis Arvils Ašeradens notikušo komentējis īsi: «Es viņai ļoti skaidri pateicu, ka juridiskas personas ziedojumi ir nelikumīgi, bet, ja kāds grib ziedot, tam ir partijas konts.» Cits Vienotības līderis Kārlis Šadurskis situāciju centies izskaidrot šādi: «Normāla reakcija uz šādiem piedāvājumiem, kas politiķu vidū ir diezgan izplatīta, ir uzklausīt, teikt, ka padomās, un pēc tam vairāk kontaktus neuzturēt. Diezgan reti uz klaji nepieņemamu piedāvājumu nāk ļoti asa atbilde, bet Vienotībā situācija, ka šāds piedāvājums tiktu pieņemts, nav iespējama.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas zinātnieki līdzdarbosies CMS eksperimentā, kas saistīts ar CERN Lielo hadronu paātrinātāju

Žanete Hāka, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija līdzdarbosies CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimentā un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes konsorcijs kļuvis par CMS biedru, tā aizvadītajā nedēļā lēma CMS eksperimenta Sadarbības padome.

Tas Latvijas zinātniekiem paver iespējas tieši iesaistīties pasaules līmeņa zinātniskajā eksperimentā, līdzvērtīgi sadarbojoties ar pasaules spēcīgākajiem zinātniekiem.

CMS eksperiments ir viens no četriem eksperimentiem, kas saistīti ar CERN (Eiropas Kodolpētniecības centra) Lielo hadronu paātrinātāju, un tā mērķis ir novērot un fiksēt jaunus fizikas fenomenus. Viens no plašāk zināmajiem šādiem atklājumiem ir Higsa bozons. CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 4000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem.

«Latvijas dalība CMS eksperimentā ir būtisks solis virzībai uz CERN dalībvalsts statusu, kas ir Latvijas valdības dienas kārtībā, – ir izpildīts viens no «ceļa kartes» svarīgiem punktiem. Nākamais solis ir oficiāls CMS eksperimenta Sadarbības padomes paziņojums Latvijas izglītības un zinātnes ministram un saprašanās memoranda parakstīšana. Uzaicinājums Latvijai iesaistīties CMS eksperimentā ir ilgstošas sagatavošanās, pārrunu un savas varēšanas pierādīšanas rezultāts,» uzsver RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktors un CERN zinātniskais līdzstrādnieks profesors Toms Torims. Iesaistīšanās eksperimentā noritējusi ar aktīvu Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Zolitūdes lielveikala Maxima konstrukcijas brucināšanas eksperiments - pirmās fotogrāfijas

LETA, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas eksperimenta galvenais mērķis ir iegūt zinātniskus datus, kurus izmantos eksperti galīgajā ekspertīzes slēdzienā, šodien žurnālistiem atzina Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Andrejs Grišins.

Kā atzina Grišins, pašlaik viss notiek pēc iepriekš izstrādāta scenārija. Eksperimentā noslēgusies pasīvās diagnostikas stadija, un sāksies aktīvās daļas pirmais posms. Tas izpaudīsies, kopnes nolaižot dažus centimetrus zemāk un ekspertiem turpinot testēt, kā uzvedīsies kopnes. Policijas darbinieks paredz, ka šī eksperimenta fāze varētu ilgt divas līdz trīs stundas.

Pēc kopņu nolaišanas zemāk ar ūdeni tiks piepildīts baseins, kas kā konstrukcija atrodas uz sabrukušās ēkas jumta. Policija prezumē, ka ūdens masa radīs labvēlīgus apstākļus konstrukciju sabrukšanai. Cik ilgu laiku prasīs konstrukcijas sabrukšana, Grišins nevarēja noteikt, norādot, ka steiga šajā eksperimentā nav policijas sabiedrotais, jo galvenais ir rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kas ieguva un kas zaudēja, slēdzot Rīgas ielas autosatiksmei

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta pirmajā sestdienā, 7.martā, satiksmei tiks slēgts Ģertrūdes ielas posms – no Brīvības ielas līdz Čaka ielai. Izvērtējot līdzšinējos eksperimenta rezultātus ar Tērbatas ielu un Blaumaņa ielu secināts, ka tie vērtējami pozitīvi, bet vēl nav iespējams izvēlēties vienu konkrētu pilsētas ielu, kur šo ieceri īstenot ilgtermiņā.

"Pateicoties nevalstiskajām organizācijām, Blaumaņa iela izskatījās ļoti interesanta un radoša – daudz vairāk nekā Tērbatas iela, pat neskatoties uz sliktāku laiku. Tas nozīmē, ka mēs ejam uz priekšu un martā Ģertrūdes iela apmeklētājiem būs vēl interesantāka. Protams, joprojām ir lietas, kas ir jāuzlabo un mēs pie tā strādājam," komentē Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Arī Blaumaņa ielas eksperimenta laikā apvienība "Pilsēta cilvēkiem" veica aptaujas un satiksmes monitoringu. Arhitekts un antropologs Matīss Šteinerts norādīja, ka vērā ņemams ir fakts, ka vēl sliktākos laikapstākļos kā bija Tērbatas ielas eksperimenta laikā, cilvēki bija gatavi nākt uz Blaumaņa ielu un dienas sākumā cilvēku skaits bijis pat lielāks nekā Tērbatas ielā tajā pašā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien sākušies sabrukušās Maxima ēkas eksperimenta sagatavošanās darbi – uz ēkas nesabrukušās daļas jumta ir uzstādīti divi baseini, kā arī viscaur ēkai izvietotas mērierīces, ar kurām tiks fiksētas izmaiņas, kas radīsies eksperimenta laikā, informē Valsts policija.

Tāpat drīzumā konstrukciju kopnes tiks atbrīvotas no esošajiem stiprinājumiem, nolaižot tos par dažiem centimetriem zemāk, līdz ar to kopnēm būs jātur savs un jumta svars.

Līdz ar kopņu atbrīvošanu notikuma vietā visu laiku tiek veikti mērījumi, lai konstatētu, vai manāmas jebkādas izmaiņas konstrukciju stāvoklī. Ja būs nepieciešams, tad rīt plānota slogošana, kuras laikā uzstādītie baseini tiks pildīti ar ūdeni līdz brīdim, kad konstrukcija neizturēs spiedienu.

Visa procesa laikā nemitīgi tiek veikti mērījumi un monitorēta notikumu gaita – eksperimenta vietā ir uzstādīta dažāda veida zinātniskā tehnika. Jāņem vērā, ka eksperimenta laikā ļoti svarīga ir katra detaļa, tādēļ process ir ļoti lēns, skaidro policijas pārstāvji. Tā kā šobrīd nav zināma precīza kopņu nestspēja ir grūti prognozēt, kad eksperiments noslēgsies, taču jāņem vērā, ka tas var ieilgt pat līdz trešdienai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Zolitūdes lietā piesaistītie eksperti šodien turpinās izmeklēšanas eksperimentu. Policija gan neprognozē, kurā brīdī slogošanas laikā sagruvušā lielveikala Maxima konstrukcijas neizturēs spiedienu un varētu sagrūt, informē Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Eksperimentā vakar sākts atbrīvot jau nostiprinātās konstrukciju kopnes, tad tās tiks slogotas, un paralēli visu laiku tiek veikti mērījumi, lai konstatētu izmaiņas kopņu nestspējā. Eksperiments varētu ilgt pat līdz trešdienai.

Vakar jau ir sākušies eksperimenta sagatavošanās darbi - uz ēkas nesabrukušās daļas jumta ir uzstādīti divi baseini, kā arī viscaur ēkai izvietotas mērierīces, ar kurām tiks fiksētas izmaiņas, kas radīsies eksperimenta laikā. Tāpat drīzumā konstrukciju kopnes tiks atbrīvotas no esošajiem stiprinājumiem, nolaižot tos par dažiem centimetriem zemāk, līdz ar to kopnēm būs jātur savs un jumta svars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Marsa misija «atgriežas» atpakaļ

Jānis Rancāns, 04.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā noslēdzies eksperiments, kura ietvaros starptautiska komanda vairāk nekā gadu pavadīja ieslēgta eksperimentālā modulī, lai pārbaudītu ietekmi kādu uz cilvēku ķermeni un psihi varētu atstāt reāla došanās uz Marsu.

Piektdien no moduļa tika izlaisti visi seši eksperimenta dalībnieki, kuri izskatījušies bāli, bet dzīvespriecīgi, raksta britu laikraksts The Guardian.

Eksperiments Mars500 tika uzsākts pirms aptuveni astoņpadsmit mēnešiem un tā laikā bija plānots noskaidrot, kā cilvēka ķermenis un prāts reaģēs potenciālā kosmosa lidojuma laikā uz Marsu. Eksperimentā piedalījās trīs krievi, francūzis, ķīnietis un itālis.

Projekta laikā tika simulēta kosmosa kuģa lidošana uz Marsu, kas ilgtu aptuveni sešus mēnešus, izpētes darbi uz Marsa un atgriešanās atpakaļ uz Zemes. Eksperimenta iekārtas un «astronautu» apdzīvotie moduļi izmaksāja 15 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā dedzināšanas daļa noslēgusies

LETA, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izliekoties par ubagu, četrās stundās nopelna 20 latus

Lelde Petrāne, 16.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, pie kādas summas iespējams tikt, ubagojot Rīgas ielās, un kādi iekšējie likumi pastāv šai vidē, Latvijas Avīzes speciālkorespondents eksperimenta kārtā divas dienas ubagojis pazemes tunelī pašā galvaspilsētas centrā.

Pirmajā dienā četrās stundās guvums bijis tikai divi lati un 53 santīmi, bet jau nākamajā reizē pāris stundās viņš ticis pie Ls 21,60.

«Ap astoņiem piektdienas rītā esmu tunelī. Šodien ubagošu tunelī, kas savieno Centrālo staciju un Stockmann. Nolieku uz zemes kartonu, apsēžos un sev priekšā aizdedzinu svecīti. No kabatas izvelku burkas vāciņu, kur cilvēki var mest naudu.

Par sevi esmu izdomājis leģendu, ja nu kāds interesējas. Uzdodos par divdesmitgadīgu jaunekli Juri, kuram ir nepabeigta deviņu klašu izglītība, kas pēc pilngadības sasniegšanas devies prom no Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra un tagad uzturas Rīgā. Tuvinieku nav. Savulaik strādājis gadījuma darbus celtniecībā, bet nu vairs darbu neizdodas atrast, bet samaksai par mitekli un uzturam nepieciešama nauda. Aizdegtā svecīte veltīta desmit gadu vecumā zaudētajam tēvam,» raksta eksperimenta autors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nils Ušakovs ar velosipēdu guvis uzvaru satiksmes eksperimentā Rīgā, kura mērķis bija noskaidrot, kurš transporta veids ir visātrākais un izdevīgākais galvaspilsētas apstākļiem, informē Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvji.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 devās ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un automašīnu. Braucienā velosipēdisti un motorollera vadītājs visātrāk veica visas trīs distances no galvaspilsētas mikrorajoniem, savukārt automašīnām bija vajadzīgs visilgākais laiks. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcējās Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā.

N. Ušakovs 8,8 kilometru posmu no Imantas-Zolitūdes un Rostokas ielas krustojuma veica 22 minūtēs. Cita eksperimenta dalībniece - «pilsētniece Ruta» ar vilcienu galapunktu sasniedza 31 minūtē, bet pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš ar automašīnu brauca 41 minūti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nepilnīgi vai mainīti vēsturiskie dati ir teju 40% lietoto auto

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Bieži vien negodīgie auto tirgoņi sludinājumā norāda nepareizu šasijas numuru, lai auto nevar pārbaudīt.

Aptuveni 40% no Latvijā pārdošanā esošajiem lietotajiem auto ir nepilnīgi vai izmanīti to vēsturiskie dati, piemēram, samazināts spēkrata nobraukums, to, pārbaudot sludinājumus, secinājuši auto vēstures eksperti, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Tikmēr atbildīgajās iestādēs norāda, ka tām ir pārāk maz zināšanu un pilnvaru, lai veiksmīgi apkarotu krāpnieciskos pārdevējus.

«Vidēji odometru notin par 100 000, 150 000 [kilometriem], tas ir vidēji. Ja nāk no Skandināvijas ar lielu noskrējienu, tad 400 000 vai 500 000 [kilometriem], bet Latvijā jau notin uz 200 000 [kilometru],» saka auto vēstures pārbaudes uzņēmuma autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs. Speciālists piebilst, ka bieži vien negodīgie auto tirgoņi sludinājumā norāda nepareizu šasijas numuru, lai auto nevar pārbaudīt. Tādos gadījumos jābūt īpaši piesardzīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējā laikā ir tendence, ka zagļi dodas uz daudzdzīvokļu mājām un rausta durvis, jo cilvēki bieži vien aizmirst tās aizslēgt. Tad zaglis iekļūst koridorā, kur bieži vien atrodas arī visa «būtība» - somiņas, maki -, kas tiek paņemta un aiznesta,» ierastajā pirmssvētku preses konferencē cita starpā brīdināja Latvijas galvenais policists Ints Ķuzis. Tādēļ laikraksts Diena izlēmis pārliecināties, cik vieglprātīgi pret savas mantas drošību ir rīdzinieki.

«Pēc preses konferences kopā ar fotogrāfu dodamies veikt jau pirms kāda laika ieplānotu eksperimentu - vienkārši pēc nejaušības principa dažādos Rīgas rajonos daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās raustījām rokturus, lai noskaidrotu, cik grūti vai viegli garnadzim būtu atrast nepiesardzīga iemītnieka neaizslēgtas durvis,» raksta Dienas žurnālists.

Eksperiments sākts Ķengaragā, tipveida daudzdzīvokļu māju, tā saukto bloķeņu, kvartālā. «Iekļūšana mājās lielas grūtības nesagādā - daudzviet ārdurvis ir vaļā, tām vispār nav kodu, vai arī tie salauzti. Tomēr ar tālāku «ielaušanos» dzīvokļos mums neveicas. Acīmredzot, apzinoties situāciju, māju iemītnieki savas durvis uzcītīgi slēdz. Tikai iegūstam apstiprinājumu I. Ķuža teiktajam, ka lielisks zagļu atbaidītājs ir dzīvoklī turēts suns,» turpina eksperimenta autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaulē uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, Latvijā izaugsmi prognozē neliela daļa

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadītāju skaits, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir pieaudzis līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn, liecina PwC pērnā gada nogalē veiktās uzņēmumu vadītāju aptaujas 17th Global CEO Survey rezultāti.

Šogad izaugsmi neparedz tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

Aptaujā pirmo reizi vēsturē piedalījās arī Latvijas uzņēmumu vadītāji no telekomunikāciju, mediju, naftas pārstrādes un būvniecības nozares.

Reģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Pārbauda koka un keramzītbloku māju ugunsizturību

Lelde Petrāne, 11.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādījusi pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

«90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.»

Eksperiments šā gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma Pavasars Housing Constructions teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izmaiņas darba laikā var paaugstināt uzņēmuma produktivitāti

Lelde Petrāne, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 13% aptaujāto atzīst, ka viņu darbavietā vasaras mēnešos tiek mainīts darba laiks. No tiem 6% atklāj, ka tas tiek darīts, jo vasarā rīta stundas ir produktīvākas. Savukārt 7% kā iemeslu darba laika izmaiņām uzsver vēlmi vairāk izbaudīt silto laiku, liecina speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 365 respondenti.

Tomēr lielākā daļa aptaujāto atbildējuši, ka darba laiks vasaras mēnešos netiek mainīts. 44% atklāj, ka neviens šādu priekšlikumu darbavietā nav izteicis, bet 24% atzīst, ka darba specifikas dēļ tas nav iespējams. Tāpat 17% aptaujāto uzskata, ka viņu darba laiks ir gana elastīgs, tādēļ nav nepieciešamas papildus izmaiņas.

«Darba laika izmaiņas vasarā ir ieteicamas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, darba stundas no rīta tiešām ir produktīvākas, to apstiprina arī nesen Vācijā veiktais eksperiments. (1) Tajā noskaidrots, ka cilvēki, kuri no rītiem darbu uzsāk agrāk, spēj strādāt ātrāk un efektīvāk, viņiem ir paaugstinātas koncentrēšanās spējas, tajā pašā laikā ir atbildīgāki, uzticamāki un mazāk aizmāršīgi,» aptaujas rezultātus komentē cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs. «Otrkārt, ASV veiktais pētījums (2) norāda uz sen zināmu patiesību - agrāka celšanās un iespēja ātrāk izdarīt aktuālos darbus, samazina darbinieku stresa līmeni un līdz ar to paaugstina arī darba spējas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien īsi pēc pusdienlaika Zolitūdē kopnes neizturēja spiedienu un ar skaļu troksni jumta konstrukcijas pārlūza, piezemējoties uz dažus centimetrus zemāk esošajiem balstiem, informē Valsts policijas pārstāvji.

Līdz ar to eksperimenta mērķis ir sasniegts - eksperti ir ieguvuši visus nepieciešamos datus par ēkas kopņu un jumta nestspēju. Vēlāk eksperti šos datus apstrādās un izanalizēs, lai uz tiem varētu balstīt ekspertīzes slēdzienu.

Jau ziņots, ka Zolitūdē, pērnā gada 21. novembrī notikušās traģēdijas vietā norit eksperiments, kura laikā ar ūdens palīdzību tiek slogotas konstrukcijas atbilstoši paredzētajai slodzei. Iepriekš, eksperimenta pirmajā dienā, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins pauda, ka, saskaņā ar savāktajiem materiāliem, var apgalvot, ka nāves ēna Zolitūdē virs cilvēku galvām bijusi jau ilgāku laika posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eksperts: Zolitūdes eksperimentā savākts pietiekami daudz datu traģēdijas notikumu restaurācijai

Dienas Bizness, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes eksperimentā ir savākts pietiekami daudz datu, lai varētu gan ar videomateriāliem, gan mērījumiem pamatot un izskaidrot to, kā traģēdija, sagrūstot lielveikala Maxima jumtam Zolitūdē, notikusi iepriekš, intervijā LTV stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris.

Jau ziņots, ka Zolitūdē, pērnā gada 21. novembrī notikušās traģēdijas vietā norit eksperiments, kura laikā ar ūdens palīdzību tiek slogotas konstrukcijas atbilstoši paredzētajai slodzei. Iepriekš, eksperimenta pirmajā dienā, Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins pauda, ka, saskaņā ar savāktajiem materiāliem, var apgalvot, ka nāves ēna Zolitūdē virs cilvēku galvām bijusi jau ilgāku laika posmu.

Docents A. Ūdris pauda – lai arī pašlaik ir savākts pietiekams datu apjoms, ir būtiski sekot līdzi tam, kā procesi varētu būt noritējuši vēl paplašinātā laika intervālā. «Mūsu mērķis nav konstrukcijas sagraut – procesi ir pietiekami uzskatāmi un problēmas ir fiksētas ar dažādiem paņēmieniem, bet, protams, sabrukums ir viens no argumentiem, kas varētu kalpot kā papildu arguments, bet tas vairs nav izšķirošs,» teica A. Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperiments: Netīrākā ir nauda no kases, tīrākā - no bankomāta saņemtā

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā - no maka, bankomāta vai kases -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Eksperimenta nolūkos tika sagatavota bankas karte un trīs naudas zīmes - pieci eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, pieci eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī pieci eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

«Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,» komentēja zinātniskā institūta Bior vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits - 50 - dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda: tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi - ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Tērbatas iela uz mēnesi atvēlēta gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērbatas iela uz mēnesi kļuvusi par gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem draudzīgu vasaras ielu.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvis Artis Lapiņš norāda, ka pašvaldībā par Tērbatas ielu kā gājēju ielu runā vismaz 12 gadus un šobrīd ir īstais laiks, kad doties ārpus šaurām kafejnīcu un veikalu telpām un izbaudīt vasaru ārā ar iespēju ievērot distanci.

"Mēs ceram, ka tas patiesi palīdzēs pilsētai atmosties pēc krīzes un veicināt vietējo uzņēmējdarbību," viņš pauž.

Savukārt Rīgas Tūrisma un attīstības biroja valdes locekle Eva Juhņēviča uzsver, ka šāds vasaras ielas koncepts ir guvis atzinību visā pasaulē.

Rīgas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi realizē pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un nedēļas nogalēs - kultūras notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vāc informāciju, lai izvērtētu Tērbatas ielas kā vasaras ielas projektu

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pētījumu par pilsētas vasaras ielas projektu, šonedēļ sākušās Tērbatas ielas iedzīvotāju un uzņēmēju intervijas, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicina būt atsaucīgiem, jo, iegūstot visu iniciatīvā iesaistīto pušu viedokļus un rekomendācijas, varēs pilnvērtīgi izvērtēt Tērbatas ielas kā vasaras ielas projektu.

Jau ziņots, ka eksperimenta rezultātu analīzei pašvaldība uzsākusi pētījumu, lai novērtētu apmeklētību, kā arī, iegūstot viedokļus un rekomendācijas par projekta norisi un organizāciju, novērtētu eksperimenta rezultātus un sagatavotos līdzīgu projektu īstenošanai.

Pētījumu laikā līdz 16. septembrim tiek veikti novērojumi par ielas apmeklētājiem un lietotājiem, kā arī veikta uzņēmēju, iedzīvotāju un apmeklētāju anketēšana. Līdz 16. septembrim ikviens interesents var izteikt savu viedokli par Tērbatas ielas eksperimentu, aizpildot ANKETU. Pirmajā nedēļā anketu aizpildījuši jau vairāk nekā 3200 respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes eksperimentā meklēs Rīgas videi piemērotāko transportlīdzekli

Gunta Kursiša, 17.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes eksperimentā mēģinās noskaidrot, kurš transporta līdzeklis ir visērtākais un piemērotākais, lai no mikrorajona nokļūtu galvaspilsētas centrā.

Eksperimenta dalībnieki trešdien, pulksten 8.30 dosies ceļā no Juglas, Mārupes un Zolitūdes uz galvaspilsētas centru, izmantojot dažādus transporta līdzekļus – sabiedrisko transportu, velosipēdu, motorolleri un personīgo auto. Plkst. 9.30 visi dalībnieki pulcēsies Apsara tējas namiņā Raiņa bulvāra un Kr. Barona ielas krustojumā, lai dalītos iespaidos par eksperimenta laikā pieredzēto.

Eksperiments notiks Eiropas Mobilitātes nedēļas ietvaros. Tā Rīgā notiek jau divpadsmito gadu no 16. līdz 22. septembrim, tās ietvaros pilsētā tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai uzrunātu sabiedrību un pievērstu uzmanību gaisa piesārņojumam pilsētā un alternatīviem pārvietošanās līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru