Veicot laboratorisko pārbaudi, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori SIA Ariols ražotajos pelmeņos Ekspresso ir konstatējuši salmonellu klātbūtni.

Kā informē PVD, salmonellas konstatētas pelmeņos, kas fasēti 400 g iepakojumā ar derīguma termiņu 2009. gada 21. februāris.

Tā kā pelmeņu derīguma termiņš jau ir beidzies, tirdzniecībā to vairs nav, taču PVD aicina patērētājus, kuru ledusskapī vēl ir kāds šīs partijas pelmeņu iepakojums, nelietot tos uzturā.

Bīstamība patērētāju veselībai varētu rasties tad, ja pelmeņi netiek pietiekami novārīti vai apcepti, jo salmonella iet bojā, ja pārtikas produkts tiek termiski apstrādāts vismaz +74°C.

PVD inspektori ir veikuši pārbaudi pelmeņu ražotnē un konstatējuši, ka uzņēmums ražošanā izmanto no Polijas ievestu gaļu, kas, visticamāk, arī ir bijis piesārņojuma avots. Ir paņemti produkcijas paraugi un nosūti laboratoriskai izmeklēšanai.

Kamēr ticis pie savas īstās receptes, Aleksandrs Hermanis nogaršojis ne mazums pelmeņu. Savs vērtējums par šiem izstrādājumiem bija jādod arī ģimenes locekļiem un draugiem. Tagad A. Hermaņa radītie pelmeņi Bujums «soļo» veikalu plauktu virzienā.

«Piecus gadus Gulbenē man piederēja jēru audzēšanas ferma. Domāju, kā radīt pievienoto vērtību, ne tikai pārdot gaļu. Mājās sāku eksperimentēt ar pelmeņu gatavošanu. Izveidoju četrus dažādus pelmeņu veidus un gadu tos kā mājražotājs tirgoju tirdziņos,» stāsta Bujuma pelmeņu idejas autors. Fermu viņš ir pārdevis, jo sapratis, ka šis bizness prasa ne mazums pūļu un ieguldījumu, turklāt, ja nedzīvo 200 metru attālumā no tās, ir grūti visu kontrolēt un vadīt.

Šogad A. Hermanis sācis sadarbību ar Ivetu Greitāni, SIA Dabas produkti īpašnieci. Šā uzņēmuma paspārnē tiek ražoti Bujums pelmeņi. Tagad viņam ir cerība, ka tie būšot pieejami pārtikas lielveikalos. A. Hermanis iepriekš ir strādājis ar pārtiku nesaistītās nozarēs, proti, būvniecībā un auto tirdzniecībā, bet tagad viņš savu darbu saista tikai ar pelmeņu ražošanu.

Nopērkot SIA Daugavpils Gaļaskombināts R (DGKR) , AS Uvic plāno četrkāršot DGKR apgrozījumu un iekarot Latviju ar saldēto pusfabrikātu produkciju.

Saldēto pusfabrikātu ražotājs AS Uvic savā sfērā ieņem vadošo pozīciju Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Aleksandrs Mušarovs atklāj, ka DGKR ticis iegādāts, jo Igaunijas pelmeņu tirgus līderis AS Uvic vēlējies sākt izlaist desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir DGKR profils. Darījuma cena gan netiek atklāta.

Apgūs premium klasi

A.Mušarovs prognozē, ka šā gada jaunā meitas uzņēmuma apgrozījums varētu būt 3 milj. Ls. Grandiozās DGKR apgrozījuma gada prognozes 12 milj. Ls apmērā, ko tiek plānots sasniegt pāris gados, viņš skaidro ar Daugavpils ražotnes daļēju rekonstrukciju, investējot tajā ap 2 milj. eiro. «Plānojam celt darba ražīgumu un paaugstināt produkcijas kvalitāti. Noteikti sāksim ražot premium klases desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir daudz dārgāka nekā pašreiz ražotā. Tā nākamgad būs DGKR prioritāte,» stāsta A.Mušarovs. DGKR komercdirektors Jānis Zemņickis atklāj, ka Latvijā uzņēmums strādā ar lielākajiem tirdzniecības veikalu tīkliem, tāpēc DGKR produkcija pieejama gan Rīgā, gan visos reģionos. Populārākie uzņēmuma produkti ir Kafijas servelāde, Vistas šķiņķis bez kaula un Ekstra desiņas. «Neesam liels uzņēmums, Latvijā daudzi konkurenti mums ir daudzus soļus priekšā. Mērķis ir nevis cīnīties par lielajiem pārdošanas apjomiem, bet strādāt ar iespējami augstāku kvalitāti un klientu segmentu, kam tā ir svarīga. Tāpēc izejam premium segmentā - tas būs liels solis uzņēmuma attīstībā šajā jomā», uzskata J.Zemņickis.

Ražotājs HKScan Latvia pelmeņu ražošanas iekārtā ieguldījis gandrīz 300 tūkstošus eiro, šodien informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā iekārta sniedz iespēju palielināt ražošanas apjomus par 50%. Visu zīmolu «Rakvere» un «Rīgas Miesnieks» pelmeņu ražošana notiek tieši Jelgavā, ar tiem apgādājot vietējo tirgu, kā arī eksportējot tos uz Baltijas valstīm. Turklāt nākotnē iecerēts eksporta zonas paplašināt.

Pelmeņi ir populāri Āzijā, Itālijā, Baltijā, norādīja HKScan Latvia prezidents Jari Latvanens (Jari Latvanen), tādēļ uzņēmums izskata eksporta iespējas.

«Pasaulē aizvien straujāku popularitāti gūst kulinārija un šefpavāru radītie ēdieni, un arī mūsu uzņēmums ir sekojis šīm tendencēm, integrējot tās pelmeņu ražošanā,» viņš uzsvēra.

Mēs cenšamies būt tuvu saviem patērētājiem un investēt jaunās tehnoloģijās. Pirms pelmeņu līnijas ieguldījām arī gaļas kūpināšanas tehnoloģijās, uzsver J. Latvanens.

Pelmeņu ražošanā tiek ievērota proporcija: 55% mīklas un 45% gaļas. A/s Rīgas miesnieks piekrita Db.lv parādīt, kā tiek ražoti pelmeņi, kādas ir to sastāvdaļas un no kurienes nāk gaļa, kas tajos pildīta. Vairāk uzziniet šīs nedēļas rubrikā Kā top?!

Kā top Rīgas miensieka «Pilsētas pelmeņi», skatieties augstāk galerijā!

No kopējiem Jelgavas ražotnē saražotiem pelmeņiem aptuveni 40% tiek eksportēti un aptuveni 60% nonāk Latvijas tirgū. Latvieši ir lielākie pelmeņu ēdāji Baltijas valstīs, zināja stāstīt Rīgas miesnieka ražošanas vadītājs Prīts Dreimans (Priit Dreimann).

Viņš atzina - latviešu un igauņu gaumes ir diezgan līdzīgas, lai arī igauņi pelmeņus ēd mazliet mazāk, savukārt lietvieši izvēlas nedaudz citādākas garšas. Pēdējā laikā aug arī Igaunijā pārdoto pelmeņu apjomi, saka P. Dreimans.

2006.gada 1.aprīlī, Liepājā, viesnīcas „Amrita” grilbārā „Bruno” notiks jau otrās pelmeņu ēšanas sacensības, informē restorāna menedžere Gunta Hūna. Pelmeņu ēšanas sacensības Liepājā tradicionāli tiek rīkotas kā savdabīgs ziemas sezonas noslēguma pasākums. Sacensībās tiek aicināts piedalīties ikviens, kas spēj pieveikt 750 g lielu pelmeņu porciju ar piedevām (krējumu un sinepēm) un noskalot to ar klasisko krievu šņabi. Galveno balvu – mikroviļņu krāsni saņems tas, kurš spēs to paveikt ātrāk par pārējiem. Lai saprastu, kas kopīgs pelmeņiem, šņabim un grilbāram „Bruno”, jāiemet skats vēsturē, kad Padomjlaikos Liepājā, Rīgas ielā 7, tieši tajā vietā, kur pašlaik slejas lepnākā Kurzemes viesnīca, atradās tautas iemīļota relaksācijas vieta – ieskrietuve ar visu izsakošu nosaukumu – „Pelmeņi”. Šoreiz peļmennajā rosīsies poļitruks Edmunds Aizkalns, uzvandot nedaudz nostalģiskas atmiņas pēc sen aizgājušiem laikiem... Arī pasākuma datums – 1.aprīlis – nav izvēlēts nejauši, lai klātesošie biedri visu notiekošo neuztvertu pārlieku nopietni. Sīkāka informācija un sacensību nolikums: www.hotelamrita.lv

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Koncerns AB Holding tuvākajos gados plāno produkcijas eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras tirgum piedāvājot īpašus «halal» pelmeņus ar brieža gaļu, kūpinātas brieža un arī zirga gaļas desas, atzīst holdinga īpašnieks Bislans Abdulmuslimovs.

Viņš norādīja, ka minētā reģiona tirgus ir ļoti perspektīvs, tomēr jārēķinās ar garšas īpatnībām un ļoti augstām kvalitātes prasībām.

«Pagājušajā gadā premjera vadībā liela delegācija brauca uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataru un citām reģiona valstīm. Politiķi «atvēra durvis» uz šo tirgu, tālāk ir biznesa uzdevums - to apgūt. Reģionā darbojas kompānija Hassad food - tas ir valsts fonds ar septiņu miljardu gada apgrozījumu, kas nodarbojas ar pārtikas produktu iepirkumiem arābu tirgiem. Vienīgais, kas viņus ieinteresēja Latvijā, ir lauksaimniecības produkcija un «halal» gaļa, kas iegūta atbilstoši islāma reliģiskajām tradīcijām. Šajā reģionā ļoti iecienīta kūpināta desa, kur iespējami daudz piparu un sāls. Tāpat ļoti lielā cieņā brieža un zirga gaļa un tās izstrādājumi. Piemēram, mēs sākām pārrunas par iespējām piegādāt reģionam vītinātu «halal» briežu un arī zirga gaļas desu,» sacīja Abdulmuslimovs.

Labrīt!

Vai tu zini, kur atrodas tava pensijas nauda? Labāk padomā divreiz! - Tā intervijā DB brīdina finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns. Viņš plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālu finanšu tirgu problēmu novēršanā.

DB šorīt raksta par draudošiem zaudējumiem dažādās uzņēmējdarbības sfērās. Subsidētās elektrības nodokļa ieviešana apturēs jaunas investīcijas enerģētikā, ievainos elektroenerģijas ražotājus, sāpīgi sitīs pa siltumtarifiem un kaitēs cūkkopjiem .

Savukārt Eiropas Komisijas rosinātā pārkāpumu procedūra par prasību neizpildi mēslošanā draud ar zaudējumiem valstij un zemniekiem.

Latvijas Balzams Augstākajā tiesā apstrīdējis Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums apstiprināt kompānijas prasījuma tiesību nodošanu. Bija plānots, ka par pelmeņu «Zakusočniji» preču zīmes piederību turpinās strīdēties LB mātesuzņēmums — Spirits International N.V. Db jau vairākkārt ziņoja, ka LB tiesājas ar kādu Daugavpils sīkražotāju, kurš piratizējis Moskovskaja Vodka preču zīmes dizainu un pelnās ar «Zakusočnuju» pelmeņu ražošanu, kam etiķetes dizains ir gandrīz tieši tāds pats kā Moskovskaja Vodkai. LB šogad juridiski nodevis savus brendus māteskompānijai, taču tiesa iepriekš atteicās prasību pret Daugavpils uzņēmumu pārreģistrēt uz citu prasītāju — Spirits International N.V. Šī tiesas rīcība tagad apšaubīta.

Valstī lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums a/s Rīgas miesnieks pērn strādājis ar 26.65 miljonu Ls apgrozījumu, liecina kompānijas neauditētais gada pārskats, kas iesniegts NASDAQ OMX fondu biržai.

Apgrozījums ir lielāks nekā 2007. gadā, kad kompānija apgrozīja 23.33 miljonus Ls. Kā liecina uzņēmuma valdes ziņojums, pēc AC Nielsen datiem Rīgas miesnieks pērn saglabājis stingras pozīcijas gatavo produktu segmentā, aizņemot 21.2 % no kopējā gaļas produktu pārdošanas īpatsvara. Pērn kompānija fokusējās galvenokārt uz cīsiņu, vārīto desu un grildesiņu, kā arī pelmeņu ražošanu. Kompānija joprojām saglabā noteicošās tirgus pozīcijas cīsiņu pārdošanā(50%), tiek saglabāts pieaugums grildesiņu pārdošanas apjomos (32%). Savukārt tirgus daļa pelmeņu produktu segmentā sasniegusi 14 %. Pērn gūti arī būtiski panākumi kūpinātās gaļas apjomu pieauguma tempu ziņā, kas sasnieguši 44 % pieaugumu.

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta šodien paredzējusi skatīt Latvijas Balzama blakussūdzību par apgabaltiesas lēmumu, ar kuru par uzņēmuma tiesību pārņēmēju neatzīts LB mātesuzņēmums — Antiļu salās reģistrētais Spirits International N.V. Savukārt pati strīda pamatbūtība ir prasība pret kādu Daugavpils sīkražotāju, kurš piratizējis LB piederošo Moskovskaya Vodka etiķeti — pelmeņu Zakusočniji etiķetē kopēti Moskovskaya Vodka brenda identitātes vizuālie elementi, jo SIA Vētra gribējusi iztikt bez mārketinga investīcijām. Pagājušā gada rudenī nomainījies brenda īpašnieks — tagad tas ir vairs ne LB, bet gan tā mātesuzņēmums, līdz ar to lietā mainījies prasītājs, taču tiesa iepriekš tomēr neatļāva Spirits International pārņemt prasījuma tiesības pret Vētru. Praksē tas nozīmē, ka, tiesvedībām ievelkoties, pirātisko pelmeņu ražotāji turpina grēkot, atzina LB intelektuālā īpašuma aizsardzības konsultants Valdis Bīmanis. «Jā, mēs bieži iesniedzam šādas prasības un gandrīz vienmēr tiesā arī uzvaram, jo tiesājamies tikai par taisnu un drošu lietu,» Db uzsvēra V. Bīmanis.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.

1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.

1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.

Augstākās tiesas Civillietu palāta lika apgabaltiesai izvērtēt vēlreiz lēmumu, ar kuru par Latvijas Balzama tiesību pārņēmēju netika atzīts LB mātesuzņēmums — Nīderlandes Antiļās reģistrētais Spirits International N.V. LB tiesājas pret kādu Daugavpils sīkražotāju, kurš piratizējis LB piederošo Moskovskaya Vodka etiķeti — pelmeņu Zakusočniji etiķetē kopēti Moskovskaya Vodka brenda identitātes vizuālie elementi, jo SIA Vētra gribējusi iztikt bez mārketinga investīcijām. Pagājušā gada rudenī nomainījies brenda īpašnieks — tagad tas ir vairs ne LB, bet gan tā mātesuzņēmums, līdz ar to lietā mainījies prasītājs, taču tiesa iepriekš neatļāva Spirits International pārņemt prasījuma tiesības pret Vētru. Praksē tas nozīmē, ka, tiesvedībām ievelkoties, pirātisko zacenes pelmeņu ražotāji turpina grēkot, atzina LB intelektuālā īpašuma aizsardzības konsultants Valdis Bīmanis.

2011. gadā alus nozare Latvijā nepiedzīvoja strauju izaugsmi, jo kopējais alus tirgus pieaugums bija salīdzinoši neliels. Kā pozitīvāko rādītāju noteikti var izcelt eksporta pieaugumu, kas palielinājās par aptuveni 70%.

Tomēr šie rādītāji ir tikai aisberga redzamā daļa, jo aizvadītais gads ir apzīmējams arī kā lielu izaicinājumu gads - strauji pieauga resursu un izejvielu cenas, ko alus darītavas centās kompensēt no saviem līdzekļiem, tirgū valdīja sīva konkurence, kamēr patērētāju pirktspēja saglabājās zemā līmenī. Šis gads nesola būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

Nav noslēpums, ka Eiropā ekonomiskā situācija neattīstās labvēlīgā virzienā, jo ir grūti prognozēt un paredzēt, ko sagaidīt no finanšu tirgiem, kā attīstīsies eksports. Tas var atstāt negatīvu ietekmi arī uz Latvijas turpmāko tautsaimniecības izaugsmi. Visi šie minējumi nostāda uzņēmējus visai neapskaužamā situācijā, jo cīņa notiek ne vien savā starpā, bet arī ar neskaidro ekonomisko situāciju.

Ceturtdien, 16.aprīlī, Jūrmalā norisinājās pašvaldības organizētais Vakanču gadatirgus 2015, kurā 27 uzņēmēji darba meklētājiem piedāvāja vairāk nekā 300 darba vietas. Pasākumu apmeklēja ap 900 interesentu, un lielākajai daļai no piedāvātajām vakancēm atrasti darbinieki, pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

Uzņēmumi un iestādes, kas darbojas Jūrmalā un tuvākajā apkārtnē, piedāvāja vakances gan pastāvīgam darbam, gan vasaras sezonas laikā dažādās jomās. Brīvas amata vietas bija un joprojām daļā uzņēmumu ir gan medicīnas, viesnīcu biznesa un tūrisma, celtniecības, tirdzniecības, izglītības, transporta, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistiem. Darba devējiem Jūrmalas apkārtnē vajadzīgi kafejnīcu vadītāji, viesmīļi, pavāri un sezonas darbinieki dažādiem darbiem.

«Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) stendā vislielākā interese bija par piedāvātajām kultūras pasākumu organizatora un tehnisko darbinieku vakancēm. Līdz ar tām SIVA piedāvāja arī vairākas vakances saistībā ar medicīnas jomu, taču par tām, iespējams, specifiskās izglītības prasību dēļ nebija lielas apmeklētāju intereses,» skaidro Ilona Jurševska, SIVA direktore.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Telekomunikāciju uzņēmums BITE Latvija 2007.g. paredz sīvu konkurenci, kas radīs tālāku operatoru tirgus daļu pārdali. Tiek sagaidīts, ka cenu līmenis turpinās kristies un ka mobilā izplatība pārsniegs 110 procentus. Jauni mobilie pakalpojumi, kā arī ātrs mobilais internets kļūs par vienām no galvenajām tirgus attīstības jomām.

"Sīvā konkurence, ko rada straujāka jaunu pakalpojumu attīstība, un cenas radīs jaunu parādību tirgū, kad klienti sāks izmantot divu vai pat trīs operatoru pakalpojumus vienlaicīgi", sacīja Mārtens van Engelands, BITE Latvija izpilddirektors.

Pēc viņa sacītā, tāpat būs vērojama nozīmīga konkurence biznesa segmentā, kā arī BITE tiek uztverta kā nopietns konkurents. Uzņēmums paredz, ka, piedāvājot pilnu telekomunikāciju pakalpojumu klāstu, BITE efektīvi palielinās savu klientu skaitu un pabeigs gadu ar 13 procentiem kopējās tirgus daļas, tādējādi attiecīgi samazinot konkurentu tirgus daļas.

Uzņēmums paredz tālāku cenu samazinājumu, ko veicinās augošā konkurence. "Par spīti inflācijai, cenas turpinās samazināties un sīvā konkurence būs izdevīga visiem Latvijas klientiem", stāsta M. van Engelands. Pēc viņa vārdiem, klienti nākamajā gadā var tāpat sagaidīt vairāk īpašu piedāvājumu. Kā arī izdevīgu cenu rezultātā pieaugs zvanu skaits un to ilgums.

Telekomunikāciju uzņēmums BITE Latvija 2007.g. paredz sīvu konkurenci, kas radīs tālāku operatoru tirgus daļu pārdali. Tiek sagaidīts, ka cenu līmenis turpinās kristies un ka mobilā izplatība pārsniegs 110 procentus, Db.lv informēja BITE Latvija ārējo sakaru menedžere Nataļja Rodionova.

Jauni mobilie pakalpojumi, kā arī ātrs mobilais internets kļūs par vienām no galvenajām tirgus attīstības jomām.

"Sīvā konkurence, ko rada straujāka jaunu pakalpojumu attīstība, un cenas radīs jaunu parādību tirgū, kad klienti sāks izmantot divu vai pat trīs operatoru pakalpojumus vienlaicīgi", sacīja Mārtens van Engelands, BITE Latvija izpilddirektors.

Pēc viņa sacītā, tāpat būs vērojama nozīmīga konkurence biznesa segmentā, kā arī BITE tiek uztverta kā nopietns konkurents. Uzņēmums paredz, ka, piedāvājot pilnu telekomunikāciju pakalpojumu klāstu, BITE efektīvi palielinās savu klientu skaitu un pabeigs gadu ar 13 procentiem kopējās tirgus daļas, tādējādi attiecīgi samazinot konkurentu tirgus daļas.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Obligātās civiiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) veidā tirgus jau daudzu gadu garumā cieš zaudējumus, un ir novērojams, ka cīņā par tirgus daļu apdrošinātāji reizēm ir gatavi upurēt OCTA prēmiju un piemēro to par neadekvātu cenu, saka AAS BTA Insurance Company SE Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Ilva Priedniece.

Salīdzinot ar identisku periodu pērn, šī gada pirmajā ceturksnī novērojams mērens OCTA prēmiju pieaugums 5-6% apmērā.

Sezonālas OCTA cenu svārstības tirgū vērojamas jau vairāku gadu garumā un izņēmums nebija arī 2012. gads un šā gada sākums, uzsver Ergo Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Lai gan daudz par to tika runāts, tomēr pamanāmu cenu palielināšanu pērn realizēja tikai daļa apdrošinātāju. Taču kopumā kopš pērnā gada rudens kopumā tirgū tika novērots OCTA cenu pieaugums.

I. Vismanis uzsver, ka šoziem apdrošināšanas sabiedrības OCTA segmentā cieta lielākus zaudējumus nekā pagājušā gada ziemā, tāpēc zaudējumi atspoguļojas arī pirmā ceturkšņa OCTA segmenta rezultātos Latvijā. Negatīvo tendenci var izskaidrot ar to, ka šī ziema bija garāka nekā pērnā, taču primāri akcents jāvērš uz faktu, ka pieaug zaudējumu apmērs, tajā skaitā personām radītie zaudējumi. Turklāt atlīdzināto zaudējumu apmērs pieaug straujāk nekā OCTA cenas.

Degvielas tirgotāji izvērsuši cīņu par klientu piesaisti; pie lielo korporatīvo klientu durvīm gaida rindā

Pēdējo gadu laikā degvielas tirgotāji nekautrējoties būvē jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) tiešā konkurentu tuvumā, jo notiek sīva cīņa par katru klientu. Īpaši izteikta tā ir korporatīvo klientu vidū. Lielo klientu menedžeri neatlaidīgi uzņēmumiem piedāvā vilinošas atlaides, mēģinot pārspēt esošā piegādātāja piedāvājumu – neskatoties uz to, Latvijas tirgū atgriezies degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell, savukārt nule kā sevi pieteicis jauniņais Kool Latvija. «Latvija ir pārsātināta ar DUS. Konkurence ir ļoti sīva, katrā krustojumā klientam ir 2–3 izvēles, kur uzpildīties. Šajā segmentā nevarētu sūdzēties par konkurences trūkumu,» atzīst degvielas tirgotāja Virši-A Pārdošanas vadītājs Arnis Andrianovs.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.