Jaunākais izdevums

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Mieriņa pastāstīja, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši aptuveni 220 000 Latvijas valstspiederīgo un vairāk nekā 10% latviešu un Latvijas valsts piederīgo dzīvo ārpus Latvijas. «Pēdējos gados emigrācijas temps samazinās, taču diaspora vienalga turpina augt. Var novērot, ka emigrējušo vidū ir arvien vairāk jaunu cilvēku, izbrauc arī ģimenes,» sacīja pētniece.

«Tomēr lielākā daļa diasporā mītošo vēl joprojām jūtas piederīgi Latvijai. Viņi Latvijai nav zuduši. Vienīgi viņu bērni asimilējas vietējā sabiedrībā, zaudē latviešu valodas zināšanas,» stāstīja Mieriņa. Arīdzan LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Inese Šūpule norādīja, ka valodas saglabāšana un iemācīšana bērniem ir viens no lielākajiem riskiem - kaut arī 70% vēlas, lai bērni brīvi runātu latviski, un 21% vēlas, lai bērni latviski runātu vismaz sarunvalodas līmenī, bērniem ir tendence asimilēties mītnes zemē. «Valsts varētu sniegt atbalstu valodas un identitātes stiprināšanā,» mudināja pētnieces.

Šūpule uzsvēra, ka saikni ar Latviju aizbraukušie nezaudē. «Kaut arī ar gadiem pieaug piesaiste mītnes zemei, pret Latviju tā tomēr ir lielāka,» sacīja pētniece.

Viņa piebilda, ka 63% aptaujāto - attiecīgi 71% latviešu un 49% cittautiešu - jūtas cieši saistīti ar Latviju. 67% regulāri seko līdzi ziņām par Latviju, 91% ir draugi Latvijā, 71% ar Latvijā mītošajiem draugiem un tuviniekiem sazinās reizi nedēļā, 65% aptaujāto zemēs ir draugi no Latvijas, 63% svin Jāņus, 62% šad un tad klausās latviešu mūziku, 25% iesaistās diasporas tiešsaistes grupās un vēstkopās.

Mieriņa norādīja, ka diasporā ir katastrofāli zema uzticēšanās valdībai - skalā no 0 līdz 10 vidējais vērtējums bijis 1,5 un 56% aptaujāto piešķīruši pašu zemāko vērtējumu - nulli. Savukārt, runājot par uzticību mītnes zemes valdībai, tā tikusi vērtēta vidēji ar 5,9 ballēm. «Šiem cilvēkiem šķiet, ka Latvijas valdībai viņi neinteresē. Un tālab valstij būtu jādomā, kā ar darbiem apliecināt, ka Latvijai viņi rūp,» sacīja Mieriņa.

LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans pastāstīja, ka emigrējušo tautiešu vidū ir lielāka apmierinātība ar dzīvi, finansēm, darbu, mājokli un arī ar savstarpējām attiecībām. «Tur viņi ir apmierinātāki. Turklāt, salīdzinot ar vietējiem iedzīvotājiem, lielā daļā mītnes zemju no Latvijas iebraukušo cilvēku apmierinātība ir augstāka,» sacīja profesors.

Hazans uzsvēra, ka no tiem, kas aizbraukuši laikā no 2000. līdz 2014.gadam, ar dzīvi apmierinātākas jūtas trīs ceturtdaļas iedzīvotāju, bet neapmierinātāki - mazāk nekā 10%. Runājot par savstarpējām attiecībām ārpus ģimenes, vērojama tendence, ka šīs attiecības, saikne ar citiem cilvēkiem pašreizējā mītnes zemē ar gadiem kļūst labāka. «Mūsu emigranti spēj izveidot normālas attiecības ar apkārtējiem,» sacīja Hazans.

Tāpat viņš norādīja, ka ir maldīgi uz emigrantiem lūkoties tikai kā uz mazkvalificētu darbaspēku. «39% aptaujāto izmanto savu kvalifikāciju. Starp augstskolu beidzējiem šis skaitlis ir lielāks - 57%. Ja salīdzina ar pēdējo darbu, kas ticis veikts Latvijā, 24% dara mazāk kvalificētu darbu, bet 7% - augstāk kvalificētu,» stāstīja profesors.

Gan Hazans, gan Mieriņa norādīja, ka uz emigrāciju un lielo diasporu vajadzētu lūkoties nevis kā uz problēmu, bet gan kā uz iespēju veidot sociālos, ekonomiskos un kultūras kontaktus.

«Viens no aptaujas lielākajiem pārsteigumiem bija fakts, ka 25% emigrējušo nākotnē domā par sava uzņēmuma izveidi Latvijā vai par sadarbības veidošanu ar partneriem Latvijā. Tādā veidā tiktu attīstīta Latvijas ekonomika,» sacīja Hazans.

Aptaujā bija aicināts piedalīties ikviens Latvijas valstspiederīgais vai latvietis, kas saistīts ar Latviju, bet pastāvīgi vai daļēji dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Respondentiem tika uzdoti visdažādākie jautājumi - par pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas, apmierinātību ar dažādiem dzīves aspektiem, nodarbinātību un izglītību, attiecībām ar Latvijas un mītnes zemes sabiedrību u.c. Aptauja tika īstenota laika posmā no 2014.gada 4.augusta līdz 15.oktobrim. Tās laikā tika veiktas ari 200 padziļinātās intervijas.

Aptauja tika veikta LU pētnieciskajā projektā Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam. Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā – 52%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt. Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% - Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

«Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu. Vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir jāatgriež latviešu tauta mājās, nevis jāplāno absurds - trešo valstu pilsoņu darbaspēks

Jānis Eglīts - VARAM parlamentārais sekretārs, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrība tikai tagad sāk pakāpeniski atkopties no globālās ekonomiskās krīzes – bezdarba, parādsaistībām un labklājības līmeņa straujas krišanās. Mēs esam spējuši veiksmīgi ne tikai atgriezt stabilitāti valsts ekonomikā, bet arī iekļauties eirozonā, turklāt katru gadu Latvijas valsts budžeta ieņēmumi pieaug. Lai arī valdība ir paveikusi apjomīgu un sarežģītu darbu, lai veicinātu valsts ekonomikas atveseļošanos, lielāko darbu ir ieguldījuši tieši Latvijas iedzīvotāji.

Pērn veikto nodokļu reformu rezultātus varēsim vērtēt tikai nākamajā gadā, taču jau šobrīd uzskatāmi iezīmējas pirmie rezultāti uzņēmējdarbības jomas sakārtošanā. Pelēkā ekonomika valstī samazinās – aplokšņu algu īpatsvars krītas, un valsts nodokļu ieņēmumi palielinās. Pieļauju, ka sabiedrība arvien vairāk vēlas piedalīties Latvijas – savas valsts, veidošanā un izaugsmē. Mazinoties pelēkai ekonomikai, mums ir iespēja nodrošināt algu pieaugumu un veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos. Ticība valstij un valdībai ir svarīgs pamatnosacījums jebkurai uz attīstību vērstai tautai.

Tiesa, šie sasniegumi ir prasījuši lielus upurus. Vairāki simti tūkstošu Latvijas iedzīvotāju krīzes ietekmē bija spiesti pieņemt smagu lēmumu un doties ekonomiskā emigrācijā, meklējot sev, savai ģimenei iespēju dzīvot un strādāt citur. Diemžēl - ārpus savas dzimtenes... Protams, cilvēku aizplūšanai no valsts bija sekas, un, uz tām reaģējot, tika izstrādāts Ekonomikas ministrijas Reemigrācijas plāns. Diemžēl jāsaka, ka tas ietvēra ļoti birokrātisku pieeju un realitātē ne tuvu nesasniedza vēlamo rezultātu – tautiešu atgriešanu mājās. Jauns reemigrācijas plāns nav radīts, un, iespējams, ka tāds nemaz nav vajadzīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gandrīz puse pasaules iedzīvotāju spiesti iztikt ar nepilniem 5 eiro dienā

LETA--AFP, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no visiem cilvēkiem pasaulē spiesti iztikt ar mazāk kā 5,50 ASV dolāriem (4,75 eiro) dienā, trešdien paziņojusi Pasaules Banka.

Ziņojumā, ar kuru Pasaules Banka nāk klajā reizi divos gados, sniegts plašāks skatījums uz nabadzību un secināts, ka galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju joprojām ir «nepieņemami augsts», lai gan proporcionāli to daļa pēdējos gados ir sarukusi.

Ziņojumā arī norādīts, ka ekonomiskās izaugsmes augļi tiek nevienlīdzīgi sadalīti starp valstīm un reģioniem.

Lai gan globālā izaugsme pēdējos gados ir gausa, kopējais nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir samazinājies par vairāk nekā 68 miljoniem, kas ir aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik dzīvo Taizemē vai Lielbritānijā.

Tomēr neskatoties uz šo progresu, pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2030.gadam var neizdoties sasniegt Pasaules Bankas mērķi samazināt galējā nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaitu līdz 3% no pasaules iedzīvotāju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Meja: Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem nav pamata bažām par savu nākotni

LETA, 14.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Aizbraucēji ir izdarījuši izvēli

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautiešu aicināšana atgriezties Latvijā varētu beigties ar totālu fiasko, ja aicinājumam atsauktos kaut puse no aizbraukušajiem. Tas gan ir maz ticams, jo šobrīd uzņēmumi ziņo par dažu speciālistu uzrunāšanu un darba piedāvāšanu Latvijā.

Vasaras sākumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē Ekonomikas ministrija ziņoja, ka pēdējos deviņos gados Latviju ik gadus pametuši vairāk nekā 20 000 cilvēku. Kopumā pēdējos desmit gados no Latvijas prom devušies aptuveni 200 000 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju.

Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs.

Patriotiskā patosā tiek runāts par emigrējušajiem kā potenciālu darbaspēku, taču par riskiem vai problēmzonām, kas varētu rasties, ja liels skaits tautiešu atgrieztos, netiek diskutēts. Par lielajām atšķirībām starp mums un viņiem tiek noklusēts, iespējams, tādēļ, lai neradītu plaisu un šķelšanos. Taču tāda ir, un tās pamats ir atšķirība domāšanā, kas pielīp visiem, kuri ilgāku laiku padzīvo komfortabli Rietumeiropā un Skandināvijā. Atšķirīgo domāšanu ļoti labi var novērot, kad vasarās daudzi aizbraukušie ieradušies apciemot Latviju un notiek kādas svinības, tad sākas diskusijas, kuras mēdz novest līdz strīdiem. Mans novērojums, ka šajās diskusijās latvietis, kurš ikdienā gānās par valdību, kļūst dusmīgs, ja to pašu sāk darīt aizbraucējs. Ja ciemiņš nāk klajā ar atziņu, ka Latvijā viss notiek ačgārni, bet ārzemēs ir labākas sociālās programmas un atliek tikai strādāt, lai būtu laimīgs, tad asāka vārdu pārmaiņa garantēta. Te nāk prātā aforisms, ka nekas nav kaitinošāks par labu piemēru. Šo aforismu reemigrācijas tēmas sakarā gribu papildināt šādi – nekas nav kaitinošāks par labu paraugu, kas tiek nosaukts par vienīgo pareizo. Mazs sadzīvisks piemērs, kas sakņojas kultūras atšķirībās, un tādas atšķirības varētu atrast vēl un vēl. Ja vienlaikus atgrieztos liels emigrējušo skaits, tad šos strīdus nevarētu pabeigt ar humoru, piekāpjoties ciemiņam, jo reemigrējušais vairs nebūtu viesis, kurš jāciena draudzības dēļ. Tad aizbraukušais var kļūt par nevēlamu konkurentu, pret kuru valsts izturas labvēlīgāk nekā pret pamatiedzīvotāju, kas būtībā ir sociāla netaisnība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits krities zem 750 miljoniem

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi, kopš Pasaules Banka sāka veikt globālo statistiku 1990. gadā, galējā nabadzībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaits ir krities zem 750 miljoniem.

Tas ir samazinājums par vairāk nekā vienu miljardu iedzīvotāju pēdējo 25 gadu laikā. Šī gada 19.septembrī Pasaules Banka saskaņā ar jaunākajiem datiem informēja, ka galējais nabadzības līmenis kopš 2015. gada ir sarucis līdz 10 procentiem un samazinājums turpinājies pēdējo trīs gadu laikā.

Pasaules Banka galējo nabadzību definē kā iztikas minimumu mazāk nekā 1,90 dolāri dienā jeb 694 dolāri gadā.

Šī summa, kuras pamatā ir valstu ar zemu ienākumu līmeni noteiktie nabadzības rādītāji, ir nepieciešama, lai nodrošinātu minimālās pamatvajadzības. Šis skaitlis (1,90 dolāri dienā) kā galējas nabadzības slieksnis tika noteikts 1990. gadā, kad vairāk nekā 1,9 miljardi pasaules iedzīvotāju jeb 36 procenti dzīvoja zem galējas nabadzības sliekšņa. 2015. gadā kopējais galēji nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija 736 miljoni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Fontes: Vislielākā konkurence darba tirgū ir par IT speciālistiem

LETA, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurenci par darbiniekiem jau var vērtēt kā augstu un īpaši izteikti tas ir Rīgā. Tādēļ daudzi uzņēmumi arvien nopietnāk domā par sava darba automatizāciju, intervijā aģentūrai LETA atzina personālvadības konsultāciju un pētījumu kompānijas Fontes valdes locekle Anta Praņēviča.

«Mums ir gan tādi uzņēmumi, kuri ieved darbiniekus, gan tādi, kuri domā par automatizāciju. Pašlaik veiksmīgāki rezultāti ir tiem, kuri savus procesus automatizē. Ja ievieš sistēmu, kura var aizstāt piecus darbiniekus, tad to vietā ir vajadzīgs viens - jā, labāk kvalificēts un ar augstāku atalgojumu, bet viens. Šāda scenārija gadījumā arī atalgojuma pieaugums ir pamatots,» pauda Praņēviča.

Viņa norādīja, ka pašapkalpošanās kases veikalos un autostāvvietas, kurās automašīnu iebraukšanu regulē ar kartēm vai žetoniem, nevis ar sarga palīdzību, ir tikai redzamākie piemēri. «Tas arvien vairāk skars darbus, kuros nav daudz jādomā līdzi, bet procesi var notikt automātiski. Savukārt neviens robots nevar radīt emocijas. Tātad pilnīgā cilvēka pārziņā paliks visi mākslinieciskie un radošie darbi. Tas pats attiecas uz jaunradi un jaunu produktu radīšanu. Arī uz visiem darbiem, kuri ir saistīti ar cilvēka ķermeni - fizioterapija, masāžas. Arī bērnu aprūpe un izglītība. Arī visas šīs lietas līdz kaut kādai pakāpei var robotizēt, bet tad tomēr ir nepieciešama cilvēka iesaistīšanās. Tāpat bez cilvēkiem neiztiks profesijas, kuras ir saistītas ar attiecību veidošanu vai kritisko domāšanu un lēmumu pieņemšanu,» prognozēja Fontes vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Kustības Latvija strādā laikā Latvijā atgriezušies vairāk nekā 100 aizbraucēji

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn izveidotajai sociālajai kustībai «Latvija strādā» gada laikā pievienojušies teju 100 Latvijas darba devēji, kuri spējuši piesaistīt 132 aizbraukušos iedzīvotājus, informē kustības autori.

Aprēķini liecina, ka remigrantu pienesums valsts ekonomikai mērāms aptuveni 4 miljonu eiro apmērā. Pildot uzņēmumu publiski dotās apņemšanās, otrajā kustības pastāvēšanas gadā atbraukušo cilvēku skaitu plānots dubultot.

Kustībā, ko iniciējis mobilo sakaru operators Tele2, kopumā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atgriezt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darbavietas dažādās nozarēs, turklāt ir atvērti palīdzēt jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumi ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju atgriezuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS), piesaistot 32 cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts: Filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru ieņēmumi - 283 075 eiro

Lelde Petrāne, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra (NKC) programmā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei», režisora Vara Braslas spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Filmas ražošanas budžets ir 641 357 eiro, no tā NKC programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei atbalstīja filmas ražošanu ar 560 773 eiro.

Kopējie ieņēmumi filmas izrādīšanas vietās šobrīd veido 283 075 eiro.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» kopš 2017. gada 18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas «Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Accenture pētījums: digitālās prasmes ievērojami ietekmē sieviešu karjeras izaugsmi

Anda Asere, 29.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sievietes, kuras prot prasmīgi lietot tehnoloģijas, palīdz mazināt vīriešu skaita pārsvaru darba tirgū, liecina starptautiskā IT uzņēmuma Accenture veikts pētījums

Accenture globālā pētījumā Accenture Digital Fluency Model skaidroti veidi, kā digitālā pratība varētu palīdzēt risināt sieviešu nevienlīdzības jautājumu. Kopumā aptaujāti gandrīz 5000 respondenti 31 valstī. Pētījuma dalībnieki atbildēja uz jautājumiem par digitālo ierīču pieejamību, tostarp viedtālruņiem un viedajām ierīcēm, to lietošanas ieradumiem, kā arī digitālo risinājumu, piemēram, tiešsaistes kursu izmantošanu darbam un mācībām. Tāpat ņemti vērā konkrēto valstu statistikas dati par interneta lietojumu, izglītību, nodarbinātību, algām un sieviešu skaitu vadības pozīcijās. Pētījums apliecina, ka digitālā pratība jebkurā sieviešu karjeras posmā kalpo kā katalizators – tas nozīmīgi ietekmē gan izglītību, gan nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: sarūk tradicionālo komercbanku nozīme cilvēku ikdienā

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pasaulē 40 % patērētāju jau ir izmantojuši kādus finanšu pakalpojumus, ko sniedz nebanku finanšu tirgus uzņēmumi, bet vēl divi no desmit cilvēkiem grasās šādus pakalpojumus izmantot jau tuvākajā laikā, liecina jaunākais EY vispasaules pētījums The Relevance Challenge, kas aplūko plaša pakalpojumu klāsta komercbanku nozīmes izmaiņas cilvēku ikdienā.

EY Komercbanku nozīmes pētījums ir lielākā EY līdz šim veiktā aptauja, kurā piedalījušies aptuveni 55 tūkstoši respondentu 32 pasaules valstīs.

Tradicionālās komercbankas pārdzīvo uzticības krīzi – ja 48 % pētījuma respondentu atzīst, ka viņu pamata banka «droši glabā manu naudu», tad tikai 26 % uzskata, ka tradicionālās bankas «man sniedz nesavtīgus padomus». Saskaņā ar pētnieku viedokli tieši šī uzticēšanās krīze paver iespējas nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem apdraudēt tradicionālo banku sektoru, plaši izmantojot mobilo tehnoloģiju radītās iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmija nav vienīgā uzņēmējdarbības problēma, risinājumus gaida arī citas

Db.lv, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, valdībai ir jārisina arī tādas ielaistas problēmas kā iedzīvotāju emigrācija, kvalificēta darba spēka trūkums un arvien augošais birokrātijas slogs.

Tā, tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidentu Aigaru Rostovski, sprieduši Vidzemes biznesa vides pārstāvji

Diskutējot par valdības ceturtdien atbalstīto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, Vidzemes reģiona uzņēmēji pauda bažas, vai fonda izlietojums sekmēs vienmērīgu valsts attīstību, uzsverot to, ka būtisku pienesumu valsts budžetam sniedz arī uzņēmumi reģionos, taču fonda līdzekļus pamatā plānots izlietot Rīgā.

Savukārt, diskutējot par Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumiem, Vidzemes biznesa vides pārstāvji uzsvēra reģionālo iedzīvotāju problemātiku pielāgoties ilgajiem tirdzniecības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas lielo pilsētu problēmas - bezdarbs, veselības aprūpe un ceļu infrastruktūra

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trim nozīmīgākajām problēmām, vērtējot drošību, gaisa piesārņojumu, troksni, sabiedrisko transportu, veselības aprūpes, sociālos un izglītības pakalpojumus, bezdarbu, mājokļa apstākļus un ceļu infrastruktūru, sešās no astoņām lielajām pilsētām visbiežāk atzītās ir bezdarbs, ceļu infrastruktūra un veselības aprūpes pakalpojumi, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktajā aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils.

Tikai Ventspilī ir atšķirīgs iedzīvotāju vērtējums par trim galvenajām problēmām, kur pirmajā trijniekā minēts gaisa piesārņojums (61 % iedzīvotāju).

Bezdarbs ir problēma, kuru iedzīvotāji ir norādījuši kā galveno savā pilsētā, jo īpaši – Daugavpilī (91 %) un Rēzeknē (90 %). Vairāk nekā puse iedzīvotāju bezdarbu kā galveno problēmu minēja arī Liepājā (79 %), Ventspilī (77 %), Jēkabpilī (69 %), Jūrmalā (65 %) un Jelgavā (58 %). Bezdarbs mazāk par pusi iedzīvotāju uztrauca vienīgi Valmierā (49%).

Jaunieši – iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 30 gadiem – bezdarbu kā vienu no galvenajām problēmām visbiežāk bija norādījuši Daugavpilī, kur tā ir problēma 99 % jauniešu (+8 procentpunkti, salīdzinot ar visu iedzīvotāju vērtējumu), Jelgavā (+3 procentpunkti) un Ventspilī (+2 procentpunkti), retāk Jēkabpilī (-15 procentpunkti), Jūrmalā (-12 procentpunkti) un Valmierā (-14 procentpunkti). Rēzeknē jauniešu un visu iedzīvotāju vērtējums bija identisks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas Jūras medicīnas centrs veiks investīcijas, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu pacientus

Db.lv, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) turpina piesaistīt jaunus vietējos un ārvalstu pacientus, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

Par vienu no 2017. gada attīstības virzieniem pērn noteikta ārvalstīs dzīvojošo pacientu piesaiste. Šāda pieeja līdzās piedāvāto pakalpojumu pilnveidošanai 2017. gadā veicināja ārvalstu pacientu skaita pieaugumu, kā arī sekmēja to, ka LJMC ir iekļauts valsts oficiālajā Medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēju reģistrā, ko veido Veselības inspekcija.

Līdzās veiksmīgajai ārvalstu pacientu piesaistei 2017. gadā aktīvi popularizējot maksas medicīnas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem, LJMC nodrošināja arī Latvijā dzīvojošo pacientu skaita pieaugumu.

LJMC 2018. gadā ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu 2018. gada budžetā paredzētajā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Panākta vienošanās par Breksita nosacījumiem

LETA--DPA/BBC/REUTERS/AFP, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija un Eiropas Komisija (EK) piektdien beidzot panākušas vienošanos par nosacījumiem, uz kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES).

Papildināts viss teksts

Sarunās panākts «apmierinošs progress» visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos, un EK iesaka ES dalībvalstīm pāriet uz «Breksita» saruna otro fāzi, kurā tiks spriests par bloka turpmākajām attiecībām ar Lielbritāniju, tostarp par pārejas periodu pēc Lielbritānijas aiziešanas no bloka un par jauno savstarpējās tirdzniecības līgumu, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Lai sarunās pārietu uz to otro posmu, Brisele pieprasīja vienoties par trīs izstāšanās pamatjautājumiem - par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Galīgo lēmumu par pāreju sarunās pie abu pušu nākotnes attiecībām jāpieņem dalībvalstu līderiem, kas nākamnedēļ pulcēsies Briselē uz kārtējo samitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas pilsoņi kļuvuši par Lietuvas lielāko ārvalstnieku kopienu, paziņojis Lietuvas Migrācijas departaments.

Saskaņā ar tā apkopotajiem datiem šā gada sākumā Lietuvā dzīvoja gandrīz 17 000 Ukrainas pilsoņi jeb par aptuveni 42% vairāk nekā pirms gada.

Lietuvā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits šobrīd sasniedz gandrīz 12 500 jeb teju par 3% mazāk nekā 2018.gadā.

Aptuveni tikpat daudz Lietuvā ir Baltkrievijas pilsoņu, un viņu skaits gada laikā pieaudzis par trešo daļu.

Triju minēto valstu pilsoņi kopā veido 84% no visiem Lietuvā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

No Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Lietuvā visvairāk dzīvo Latvijas, Vācijas un Polijas pilsoņi.

Kopumā Lietuvā dzīvojošo ārvalstnieku skaits gada laikā pieaudzis par 17,5% un viņu īpatsvars Lietuvas iedzīvotāju kopējā skaitā nedaudz pārsniedz 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru