Citas ziņas

Plataci varētu meklēt ekstrasenss

Valdis Vikmanis, 03.06.2010

Jaunākais izdevums

Zvērinātu advokātu padome aicina tiesībsargājošās iestādes izmantot visus resursus, lai noskaidrotu kolēģa Aināra Platača pazušanas apstākļus un iemeslus.

Daudzu skandalozu lietu atklāšanā Latvijā piedalījušies ekstrasensi un dziednieki, piemēram, nepilngadīgās zvērīgi nogalinātās Olgas Kozlovas slepkavības vietu Jaunciema mežā pirms gada palīdzēja atrast dziednieks Rolands Tiltiņš.

Laikraksts Neatkarīgā sazinājās ar dziednieci Gaidu Lākuti, lai noskaidrotu, vai A. Platača meklēšanā varētu palīdzēt ekstrasenss. «Jocīgi, šorīt pamodos ar domu par šo cilvēku. Fonā skanēja televizors, un piesaistīja viņa uzvārds. Nodomāju – vai tiešām cilvēkam bija tik platas acis?» saka gaišreģe.

Viņa stāsta, ka lūgumi atrast pazudušas personas izskan bieži un ekstrasenss vairākumā gadījumu spēj palīdzēt. Tomēr informācija bieži vien ir ļoti intīma, tāpēc to nevar stāstīt kuram katram. «Nepazīstamiem cilvēkiem, arī darba kolēģim, ekstrasenss nestāstīs, kas ar cilvēku noticis. Palīdzību jāmeklē vistuvākajam cilvēkam, vislabāk mātei,» saka G. Lākute. Viņa norāda, ka A. Platača lietā nav iedziļinājusies, taču savas vīzijas viņai radušās.

Db.lv jau ziņoja, ka vairāk nekā nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas Aināru Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nekā personīga: Videokameras Plataci pēdējo reizi fiksē savās mājās Baltezerā

Lelde Petrāne, 30.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videokameras fiksējušas, ka advokāts Ainārs Platacis pazušanas dienā uz brīdi ieradies savās mājās Baltezerā. Policija atmetusi versiju, ka A. Platacis pazušanu inscenējis, lai slēptos, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Turpat nedēļa pagājusi kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Lai gan viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, policijas pagaidām spēcīgākā darba versija ir, ka pret pretrunīgās lietās iesaistīto advokātu pastrādāts noziegums viņa privātmājā Baltezerā, noskaidrojuši raidījuma veidotāji.

Pirmdienas vakarā pēc septiņiem A. Platacis esot atvadījies no kolēģiem, sakot, ka dodas mājās. Iesēdies biroja melnajā Mercedes automašīnā un devies uz Baltezeru.

Iepriekš izskanējušo informāciju, ka māju tā arī A. Platacis tovakar nav sasniedzis, apgāžot A. Platača kaimiņa uzņēmēja Jūlija Krūmiņa īpašumā uzstādīto videonovērošanas kameru ieraksts. Kamera fiksējusi, ka apmēram 19.40 Platacis tovakar ir iegriezies mājās. Taču pēc nepilnām desmit minūtēm devies atkal prom.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Platacis izsludināts starptautiskajā meklēšanā

Lelde Petrāne, 01.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pēc advokāta Aināra Platača pazušanas policija nopratinājusi 150 cilvēkus, veiktas astoņas ekspertīzes, izmeklēšanā darbojušies arī starptautiski eksperti. Policija pārliecinājusies, ka skandalozās advokāta aizstāvības lietas nav bijušas par pamatu noziegumam pret advokātu, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Lai arī policija atmetusi iespēju, ka Platača pazušana saistīta ar aizstāvības lietām, vienlīdz stipri pašlaik ir uzturētas divas versijas - advokāts pazudis savas profesionālās darbības dēļ, vai arī saistībā ar viņa privāto dzīvi.

Ekspertīzē ar lietuviešu kolēģiem Platača automašīnā atrastas vairāku personu DNS pēdas. Daļa no paraugiem atbilst cilvēkiem, kuri iepriekš braukuši ar šo Mersedesu, tomēr daži vēl aizvien nav identificēti.

Plataci meklē ne tikai Latvijā, bet arī citur. Valsts policija viņu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā Eiropas valstīs, arī Krievijā un Baltkrievijā. Taču pagaidām vērtīga informācija nav saņemta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - pazudis advokāts Ainārs Platacis; viņa auto atrasts Muceniekos

Vēsma Lēvalde, 26.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā saņemts iesniegums par zvērināta advokāta Aināra Platača pazušanu. Otrdien priekšpusdienā Mucenieku rajonā atrasta automašīna, kuru vadījis advokāts Ainārs Platacis. Viņš pats vēl joprojām ir pazudis bez vēsts un tiek meklēts. Viņa kolēģis Aloizs Vaznis aģentūrai LETA klāstījis, ka mašīnā bijušas gan aizdedzes atslēgas, gan citas A. Platača personīgās mantas.

Kā Diena.lv pastāstīja Valsts policijas pārstāve Linda Neimane-Zobena, automašīna atrasta Mucenieku rajonā jau otrdien, bet A. Platacis tiek meklēts, arī aptaujājot iedzīvotājus. Sīkāku informāciju policija pagaidām nesniedz. Platača pazušanu apstiprinājusi arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL). Ministre atzinusi, ka iesniegums saņemts otrdien pēcpusdienā un sākts kriminālprocess. Ministre piebilda, ka rūpīgi sekos līdzi izmeklēšanai, jo šis neesot parasts gadījums

Bezvēsts pazudušā advokāta automašīna nav bijusi aizslēgta un, pēc kāda vietējā iedzīvotāja novērojumiem, tā konkrētajā vietā nostāvējusi visu nakti. Automašīnā atradušās arī aizdedzes atslēgas un mantas, kas parasti glabājas salonā. "No paša Platača ne vēsts," aģentūrai LETA norādīja Vaznis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts Platacis, visticamāk, nav vairs dzīvs

Dace Skreija, 21.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir vairāki cilvēki, kuriem varētu būt motīvs Plataci iznīcināt un kuri jau paši rakstveidā mēģina paust, ka viņiem ar pazušanas lietu nav sakara,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

«Par Platača pazušanu nav šaubu, ka ir pastrādāts vardarbīgs noziegums un visdrīzāk, viņš nav dzīvs,» tā V. Voins. Viņš arī norāda, ka advokātam pirms kāda laika tika izteikti draudi, par kuriem bija ierosināts pat kriminālprocess. Šobrīd izmeklētāji strādā gan pie versijām par advokāta profesionālo darbību, gan par privāto dzīvi. «Ar mums sadarbojas viņa advokāta birojs, kas sniedz maksimāli daudz informāciju. Mūsu rīcībā ir visi iespējamie videokameru ieraksti, kuros varētu būt redzama Platača automašīna,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Platacim izteiktiem draudiem jau pirms 14 mēnešiem bijis ierosināts kriminālprocess, taču izbeigts. Pēdējo notikumu kontekstā lietas materiālus policija vērtē atkārtoti.

To intervijā Latvijas radio 1 atzina Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Valdis Voins. Krimināllietu iepriekš policija ierosinājusi pēc paša Aināra Platača iesnieguma. No Platača biroja advokātiem arī pašreiz izmeklējāmās lietas (advokāta pazušanu) kontekstā policija saņēmusi informāciju, ka Aināram Platacim izteikti draudi no sabiedrībā zināmām, augsti stāvošām personām. V. Voins nenosauca šo personu vārdus, taču minēja, ka viņu vārdi bijuši nosaukti masu medijos, kā arī apstiprināja, ka advokāta pazušana, visticamāk, saistāma ar viņa profesionālo darbību.

V. Voins noliedz, ka Platača pazušana varētu būt saistīta ar Daugavpils mēra vietnieka Grigorija Ņemcova slepkavību, lai arī Platacis bija Daugavpils domes deputāta Riharda Eigima advokāts. Policijas priekšnieks arī neatzīst, ka Latvijā atgriežas 90. gadi ar tā laika kriminālajām metodēm, jo kopumā noziedzība samazinoties un arī policijas metodes esot attīstījušās. DB jau rakstīja, ka gandrīz nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas Aināru Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāktais kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību liek domāt, ka pastāv pamatotas aizdomas par iespējamo vardarbību pret pazudušo advokātu Aināru Plataci, ziņo Diena.lv.

Kolēģis juridiskā biroja Platacis un partneri advokāts Aloizs Vaznis uzskata, ka nopietnām raizēm par A.Platača pazušanu ir pamats, jo «Platacis ir ļoti atbildīgs cilvēks. Ir skaidrs, ka tāpat vien viņš nepametīs savu auto neaizslēgtu ceļmalā, ar atslēgu aizdedzē un mobilo telefonu mašīnā».

«Šobrīd policija pieļauj divas iespējas – A.Platacis pēc paša gribas nedod par sevi nekādas ziņas vai arī ir noticis noziedzīgs nodarījums pret viņu. Sīkāku informāciju šobrīd sniegt nevaram,» norādīja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vecākā inspektore Linda Neimane–Zobena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija pieļauj, ka Platacis ir dzīvs; pazušanu saista ar privātās dzīves likstām

Sanita Igaune, 04.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija nav izslēgusi versiju, ka pazudušais advokāts Ainārs Platacis joprojām ir dzīvs, bet kā prioritāro versiju vairs neuzskata, ka advokāts pats aizbraucis un kaut kur slēpjas.

Tā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Policija neizslēdz, ka viena no versijām ir vardarbība. «Mēs esam gandrīz pārliecināti, ka ir notikusi vardarbība vienā vai otrā veidā, jo laiks ir pagājis pietiekami ilgs,» sacīja V. Voins.

Tomēr cerību, ka advokāts joprojām ir dzīvs, policija nav atmetusi, lai gan tam nav gūts apstiprinājums.

Vienlaikus policija pieļauj, ka A. Platača pazušana, iespējams, varētu būt saistīta ar advokāta privātās dzīves problēmām. Tāda versija tiek izskatīta, bet pašlaik plašāka informācija netiek sniegta.

Db.lv jau ziņoja, ka vairāk nekā nedēļa pagājusi, kopš mīklainos apstākļos pazudis elites advokāts A. Platacis. Viņa automašīna pamesta atrasta Muceniekos, bet kaimiņa Jūlija Krūmiņa mājas videokameras fiksējušas A. Plataci pēdējo reizi iegriežoties uz 10 minūtēm savās mājās Baltezerā viņa pazušanas vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Voins par Platača pazušanas izmeklēšanu: tās lietas nevirzās tik ātri

Lelde Petrāne, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāsaka, ka tās lietas nevirzās tik ātri. Pa laikam ir informācija, kas mums liek domāt, ka pavirzīsimies straujāk. Pēc tam - nu tā kā nevirzāmies. Pašlaik pabeigts ir darbs ar ekspertīzēm. Pašlaik neko vairāk no procesa virzītāja puses es jums nevarētu teikt,» runājot par pazudušo advokātu Aināru Plataci, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins.

Vaicāts par to, kāda ir pazušanas pamatversija, viņš atbildēja, ka ir apstrādātas trīs, četras pamatversijas, bet sīkāku informāciju nesniedza.

Statistikas dati par desmit mēnešiem rādot, ka noziedzības līmenis Latvijā - kopējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits - ir samazinājies gandrīz par 10%. «Tendence palielināties ir atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem - tās ir sīkās zādzības, lielāko daļu no pieauguma sastāda zādzības no tirdzniecības objektiem, un nedaudz palielinās dzīvokļu un viensētu apzagšana, pieaugums vērojams arī kriminālprocesos par narkotisko vielu glabāšanu, iegādāšanos un realizāciju,» stāstīja Voins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vaškevičs uzskata, ka Platacis vēl ir dzīvs

Dace Skreija, 12.07.2010

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs (no labās) un advokāts Ainārs Platacis

Dienas mediji arhīvs

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Par Plataci runāju kā par dzīvu un domāju, ka policija viņu atradīs,» intervijā laikrakstam Telegraf atklājis bijušais Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs.

«Ar šo lietu nodarbojas profesionāļi. Es viņiem ticu. Tai pat laikā noziedznieku profesionalitāte arī neraisa šaubas — nekādu pēdu. Tā ir jāmāk!» teicis V. Vaškevičs.

Db.lv š.g. 26. maijā vēstīja, ka Valsts policijā saņemts iesniegums par zvērināta advokāta Aināra Platača pazušanu. Mucenieku rajonā tika atrasta automašīna, kuru vadījis advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nemāku, nevaru un negribu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārskats par bezdarba situāciju Latvijā jūnijā liecina, ka pašlaik ir reģistrēti 59 119 bezdarbnieki. Ar to spekulē daudzi politiķi, runājot par nepieciešamību importēt darbaspēku no trešajām valstīm.

Parasti tiek norādīts, ka mums ir gana daudz bezdarbnieku, kas var aizpildīt brīvās darba vietas. NVA pārskats šo retoriku atspēko, jo dati liecina, ka 45% - tātad teju pusei - profilēto bezdarbnieku motivācija meklēt darbu ir vidēji zema. Lielākajai daļai profilēto bezdarbnieku prasmju pašnovērtējums noteikts kā zems – 43%. Lielākajam skaitam profilēto bezdarbnieku darba atrašanas iespējas noteiktas kā vidējas (42%).

Visi šie faktori kopā – zemas prasmes, vidēji zema motivācija un vidējas iespējas – rada situāciju, kad teju puse bezdarbnieku nedz var, nedz grib aizpildīt brīvās darba vietas. Tas arī apgāž tik iemīļotos sabiedrības izsaucienus – valstī pilns ar bezdarbniekiem, jūs vēl gribat kādu ievest! Ja no visiem profilētajiem bezdarbniekiem tikai nedaudz vairāk par 20% ir augsta motivācija meklēt darbu, tad atļaušos teikt, ka situācija ir traģiska. Domāju, ka nav nejaušība vai sakritība tas, ka zema motivācija meklēt darbu sakrīt ar zemu prasmju pašnovērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakārtota ielu infrastruktūra, Latgales vēstniecība Gors, jaunu veidolu un saturu ieguvusi augstskola – beidzamajos gados Rēzekne ir ieguvusi šādus vaibstus

Cerams, ka cilvēki to novērtēs un nebrauks prom, izsakās vairāki Rēzeknes uzņēmēji un organizāciju pārstāvji. Demogrāfiskie dati liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos – no 36,8 tūkst. 2005. gadā līdz 30 tūkst. pērn. Pēdējos gados Rēzeknē samazinājies bezdarba līmenis, pašlaik tas ir 15,7%, tomēr tas ir augstāks nekā valstī vidēji. Rādītājs, kas varētu viest mazliet optimisma, ir darba devēju skaits – tas ir bijis augošs kopš 2008. gada, kad pilsētā bija reģistrēti 1264 darba devēji, bet šogad to ir par 400 vairāk. Tiesa gan, pieaugums vairāk ir bijis uz mikrouzņēmumu rēķina. «Ja infrastruktūras projekti tiktu īstenoti dažus gadus ātrāk, varbūt Rēzekne nebūtu tik tukša kā tagad,» saka Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes dekāne Ērika Teirumnieka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Topošajiem uzņēmējiem savam lolojumam jāvelta vismaz divas trešdaļas sava brīvā laika

Gunta Kursiša, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komericalizācijas reaktors (CommercializationReactor), kurā uzņēmīgi cilvēki var meklēt gatavas idejas tehnoloģiju un zinātnes jomā jauna biznesa uzsākšanai, Latvijā bāzējies vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka cilvēki šeit runā vairākās valodās, turklāt te ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Db.lv stāsta CommercializationReactor pārstāvis Deniss Belajevs.

«Zinātnieks tikai ļoti retos gadījumos var pārtapt par uzņēmēju, bet uzņēmīgs cilvēks atrodas ļoti tālu no tehnoloģijām, un abas puses šķir bezdibenis. Tiltu pāri to būvējam ar reaktora palīdzību. Turklāt reaktorā jaunos uzņēmējus pavada pieredzējis cilvēks, kas pilda pavadoņa lomu un palīdz jaunajiem,» stāsta D. Belajevs.

CommercializationReactor par vietu, kur regulāri notiek speciāli pasākumi, kuru laikā kopā tiek «savesti» uzņēmēji un zinātnieki, izvēlējies Rīgu, un drīzumā gaidāms reaktora septītais pasākums, kurā varētu piedalīties ap 200 – 250 dalībniekiem, kā arī vēl aptuveni 30 eksperti un zinātnieki. Latvija reaktora «mītnes» vietai izvēlēta, jo «uzņēmīgie cilvēki šeit prot gan krievu, gan angļu valodu, šeit ir labs klimats uzņēmējdarbībai, Latvija atrodas Eiropas Savienībā un tai nav starptautisku tirdzniecības ierobežojumu, kā arī aktīvu atbalstu idejas īstenošanai sniegusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA),» Db.lv skaidro D. Belajevs, valdes priekšsēdētājs biedrības Komercializācijas laboratorija cLab, kas darbojas CommercializationReactor ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas novada domes, Satiksmes ministrijas (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pēc diskusijas par Rail Baltica trases novietojumu Salacgrīvā katrs palika pie sava viedokļa, un kompromiss tā arī netika atrasts.

SM pārstāvji paziņoja, ka uz valdību virzīs trases B2-2 variantu, kas nešķērso Natura 2000 teritoriju, jo alternatīvais C5 variants pārkāpj vismaz trīs normatīvos aktus. Turklāt var tikt zaudēti Rail Baltica trases izpētei atvēlētie 4 miljoni eiro. Arī VARAM pārstāvji norādīja, ka nav iespējams atbalstīt Natura 2000 šķērsojošo variantu, jo šis variants pārkāptu likumdošanu.

Salacgrīvas novada domes pārstāvis savukārt norādīja, ka ieturēs pauzi, konsultēsies ar vides speciālistiem un tad pieņems lēmumu, ko darīt tālāk.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, SM neiestājas ne par vienu, ne otru variantu, bet gan akceptē tādu risinājumu, kas ir reāli ieviešams un dod iespēju virzīt tālāk Rail Baltica projektu uz priekšu. Kā pasūtītājs SM tādēļ virzīs tikai vienu variantu. Valdības kompetencē esot lemt par tālāko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) uzskata, ka nav tiesīgs iejaukties Valsts policijas izmeklētajā restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā, tāpēc viņš ar restorāna īpašniekiem un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvjiem šajā jautājumā netiksies.

Pie LTRK vērsās tās biedrs - SIA «Vairāk saules», lūdzot LTRK atbalstu situācijas risināšanā, kas izveidojusies saistībā ar Valsts policijas veiktajām izmeklēšanas darbībām, proti, uzņēmuma nespēju atgūt kratīšanas laikā izņemtos saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju. LTRK ministram pauda uzskatu, ka nepieciešams meklēt risinājumus, lai izmeklēšanas darbības neradītu saimnieciskās darbības nepārtrauktības riskus, apzinot problēmas esamību, kā arī apsverot domu par nepieciešamību grozīt kādus normatīvos aktus.

Iekšlietu ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka ministrs augsti vērtē LTRK sniegto atbalstu Latvijas uzņēmējiem, pārstāvot to intereses uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, taču izmeklēšanu regulē likums un iekšlietu ministrs nav pilnvarots uzraudzīt kriminālprocesa veikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas biznesa epasta adresē iekrita visai vilinošs piedāvājums no mistiska aizdevēja aizņemties naudu ar pievilcīgām procentu likmēm, un nolēma pārbaudīt, vai tiešām aizdevumu ir tik vienkārši saņemt, kā tiek solīts.

DB novēroja, ka sludinājumu ar līdzīgu tekstu var atrast arī portālos, kur apgrozās kredītņēmēji un cilvēki, kas jautā padomu saistībā ar aizdevumiem, un par šo piedāvājumu nereti izrāda interesi. Tādēļ arī DB nolēma pārbaudīt, kas piedāvā šos aizdevumus, kādi ir nosacījumi un vai piedāvājumā neslēpjas kāds āķis. Jo tā kā bankās ne vienmēr iespējams saņemt nepieciešamo aizdevumu un ātro kredītu likmes mērāmas vairākos simtos procentu gadā un daudzi cilvēki jau ir aizņēmušies un meklē alternatīvus veidus, kā segt savas saistības, šāds aizdevums kādam varētu šķist labs risinājums, ja vien to patiešām varētu saņemt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsdrēbju ražotājs SIA Jums, kam iepriekš eksports uz Krieviju veidoja lielāko daļu no apgrozījuma, meklē jaunus tirgus, vienlaikus atzīstot – kaimiņzemes tirgum ir liels potenciāls, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Jums eksports veido teju 100% no apgrozījuma. Šobrīd pašu un pēc citu uzņēmumu pasūtījuma šūtās produkcijas apjoms Eiropas tirgū veido aptuveni 90%, Krievijas – 10%. «Iepriekš dominēja Krievija un, kad tur apjomi samazinājās, mums nebija citas izejas kā sākt meklēt jaunus tirgus. Ir pienācis tas etaps, kad vajag domāt tālāk. Bija vieglāk strādāt ar Krieviju, jo mēs zinām šo tirgu, mentalitāti, bet tagad nākas meklēt citus tirgus,» saka Jurijs Jurins, SIA Jums valdes priekšsēdētājs. Lai arī šobrīd uzņēmuma pārdošanas apjomi Krievijā ir stipri samazinājusies, viņš uzskata, ka šajā tirgū ir liels potenciāls. «Tā kā Krievijā mums ir nozīmīgi pārdošanas apjomi, nolēmām, ka šo tirgu neatlaidīsim un būsim tur. Domāju, ka mēs paliksim, vismaz mēģināsim būt šajā tirgū, jo zinām, ka Eiropas tirgus tik ātri mums neatvērsies. Mūs tur neviens negaida. Daudzi mūsu vietējie ražotāji brauc uz Eiropas izstādēm un arī saka to pašu. Vajag ilgi un cītīgi strādāt, lai tur tiktu,» teic J. Jurins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK prasa atbildīgi izturēties pret finanšu sektora problēmām; paredz ietekmi uz valsts budžetu

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prasa atbildīgajām ministrijām veikt padziļinātu izpēti par to, kādu ietekmi radīs situācija finanšu nozarē, tostarp nerezidentu aizplūšana no Latvijas, čaulu kompāniju kontu slēgšana, sankciju sarakstā iekļauto personu ietekme uz valsts budžetu, kā arī vietējiem uzņēmējiem, informē LTRK.

Biedrība saņem arvien jaunu informāciju par to, ka tiek atteikta sadarbību ar kompānijām, vairākas nozares nostādot ļoti riskantā situācijā.

«Mēs neticam, ka tik lielas pārmaiņas un «turbulences» finanšu sektorā neradīs nekādu ietekmi uz valsts budžetu, jo īpaši zinot, ka vairākas nozares nopietni cietīs, tāpēc ministrijām jau laikus vajadzētu reāli novērtēt nākotnes plānus un iespējas, lai pēkšņi atkal nav jāceļ nodokļi, pārdalot budžeta izdevumus uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Biedrība skaidro, ka, lai arī atbildīgās iestādes pauž, ka izmaiņas neietekmēs Latvijas uzņēmējus, taču pašreiz ir skaidrs, ka katru ārvalstu klientu, viņa akcionāru struktūru un citus aspektus pārbaudīt ir sarežģīti, tādēļ jārēķinās, ka var nākties saskarties ar situāciju, ka var tikt slēgti vai saņemts atteikums atvērt kompāniju kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai izīrēšanai ir uzskatāmi par ļoti stabilu un ilgtermiņā drošu investīciju veidu.

Šādas investīcijas ir samērā pieejamas, jo, lai investētu nekustamajā īpašumā, var izmantot hipotekāro kredītu un nav nepieciešami lieli naudas uzkrājumi. Nepieciešama tikai pirmā iemaksa, kas pārsvarā veido 5-20% no darījuma summas, un nauda mājokļa iekārtošanai.

Pirms tērēt daudz laika, izvēloties pašu īpašumu, noteikti jāapmeklē banka un jānosaka savas finansiālās iespējas. Ikdienā ļoti bieži interesenti vispirms izvēlas īpašumu un tikai tad apmeklē banku, un noskaidro savas iespējas kredītam. Tādā veidā var patērēt daudz laika, izvēloties īsto īpašumu, un gūt lielu sarūgtinājumu uzzinot, ka atrastais īpašums nav pa kabatai. Kad ir skaidri budžeta griesti, ir jāsāk pētīt piedāvājums. Ir jāapskatās pēc iespējas vairāk īpašumu klātienē, lai rastos labākais priekšstats par iespējām un izveidotos spēja pamanīt un atpazīt investīcijām piemērotu, labu īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google lietotāji turpmāk varēs meklēt sev interesējošās interneta vietnes runājot ar datoru vai izmantojot fotogrāfijas. Ar šādu jaunievedumu kompānija nākusi klajā otrdien, Inside Search pasākumā Sanfrancisko, raksta New York Times.

Google jau ir piedāvājusi balss meklēšanu mobilajos telefonos, bet tagad arī Google Chrome pārlūkprogrammas lietotāji varēs diktēt datoram savus meklēšanas vaicājumus. Pagaidām ar Google iespējams «sarunāties» tikai angļu valodā.

Tāpat Google lietotāji varēs meklēt informāciju izmantojot fotogrāfijas – būs iespējams meklēt pēc fotogrāfijas interneta adreses, augšupielādēt fotogrāfiju vai arī to vienkārši «iemest» meklēšanas lauciņā. Google pēc tam salīdzinās fotogrāfiju ar attēliem savā datubāzē, tas nozīmē, ka meklētājs varēs atpazīt, piemēram, Empire State Building, vai kādu slavenību.

Komentāri

Pievienot komentāru