Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Foto: Freepik / Anastasia Kazakova

Bērniņa laišana pasaulē ir milzīgs prieks – un vienlaikus tas ir milzīgs pārbaudījums un pārmaiņas visam sievietes ķermenim. Ne vienmēr izdodas iepriekšējo formu atgūt saviem spēkiem – tikai ar sabalansētu uzturu un fiziskām aktivitātēm. Kas var palīdzēt? Tā saucamais Mommy Makeover – krūšu palielināšana un vēdera plastika. Turpinājumā vairāk par to, ko tā var sniegt, kā arī par kādu pavisam īpašu piedāvājumu tieši māmiņām!

Plastiskā ķirurģija var palīdzēt

Lielu slodzi un pārmaiņas grūtniecības, dzemdību un tām sekojošās bērniņa zīdīšanas rezultātā piedzīvo divas sievietes ķermeņa zonas – vēders un krūtis. Ādai jāspēj izstiepties, kas var izraisīt, piemēram, strijas, savukārt pēc tam jāspēj atgriezties ierastajā izmērā. Un tas nebūt nav viegli – to ietekmē gan individuālas ķermeņa īpatnības, gan dzīvesveids, uzturs un iespēja pilnvērtīgi nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Latvijā daudziem plastikas ķirurģija asociējas ar diviem vārdiem – Ģīlis un krūtis, intervijā DB smej plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis, atzīstot, ka pēc 25 gadiem, kas pavadīti pie operāciju galda, viņam krūtis vēl joprojām ļoti patīk

Sarunāt interviju ar Jāni Ģīli var tikai pēc darba laika, jo viņa diena paiet operējot un konsultējot pacientus. Liela daļa klientu uz viņa vadīto plastikas ķirurģijas klīniku ierodas no citām valstīm, ir arī tādi, kuri atlido ar privātajām lidmašīnām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pieļauju, ka daudziem plastikas ķirurģija asociējas tieši ar krūšu palielināšanu...

Jā, protams, ar vārdu Ģīlis un krūtīm. (Smejas.)

Cik attīstīts ir plastikas medicīnas tūrisms? Cik daudz jūsu klīnikas pacientu ir no ārvalstīm?

Katru dienu ar pacieniem runāju trijās valodās. 40–45% no viņiem pie manis atlido ar lidmašīnu. Daži no viņiem – arī ar privātajiem gaisa kuģiem. No ārvalstniekiem aptuveni puse latviski nerunā, bet otra puse – tie, kuriem Latvijā ir kādas saknes. Mazāk ir pacientu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, taču arī viņu īpatsvars ir vērā ņemams. Klientu vidū ir bijuši gan politiķi, gan estrādes zvaigznes no dažādām pasaules valstīm, bet viņu vārdus nekad neizpaužam, jo ievērojam stingru konfidencialitāti.

Potenciālie Jelgavas novada attīstības scenāriji līdz 2032. gadam paredz uzbūvēt atomelektrostaciju un novadā nodrošināt galvenokārt tikai pamatizglītību, kā arī citus visais neparastus risinājumus.

Par to liecina izstrādātā Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam.

«Visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam, labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildu labi apmācīts darbaspēks,» paredz scenārijs, kas stratēģijā nodēvēts par Silikona līdzenumu. Jau vēstīts, ka acīmredzot šī scenārija radītājiem bijusi vēlme radīt ilūziju par Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

«Kā papildu kravu pārvadājumu ceļš tiek izmantota Lielupe, lai saistītu ražotnes upes krastos,» paredz nākamo divdesmit gadu novada attīstības stratēģija. Tāpat saskaņā ar to «ražošanas teritorijās tiek veidoti helikopteru laukumi, plašajos laukos tiek izveidoti vairāki lidlauki».

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Kāda Horvātijas ierēdne, kas atkailinājusi krūtis pēc tam, kad viņas valstsvienība guva uzvaru Eiropas čempionātā futbolā, tagad varētu palikt bez darba, jo «svinību» fotogrāfijas nonākušas globālajā tīmeklī.

Horvātijas valsts ierēdne Jeļena Mikša, kas pārstāv Kultūras ministriju un bija devusies uz Poliju, lai vērotu Eiropas čempionātu futbolā klātienē, svinēja savas valsts futbola komandas uzvaru pār Īrijas valstsvienību (3:1), kad nolēma, ka ir piemērots brīdis, lai atkailinātu savas krūtis.

Par notikušo sajūsmā nav sievietes darbadevējs, norādot, ka sabiedriskā sektora darbiniekiem būtu jāzina, kā uzvesties sabiedriskās vietās. Tajā pat laikā pati Jeļena neko nenožēlo. «Es neko nenožēloju... Man vienīgā nozīmīgā lieta ir, kā mana komanda nospēlēja. Iesim uz uzvaru!» Horvātijas izdevumam Vecernji List Daily norādīja Jeļena.

Reklāmas «sargsuns » Lielbritānijā aizliedzis divus apģērbu kompānijas Diesel plakātus, kuros redzamas sievietes. Tie atzīti par ļoti aizskarošiem, ziņo BBC.

Reklāmas Standartu Iestāde norādījusi, ka plakāti ir atklāti seksuāli un pārkāpj pieklājības normas, bet līdzīgas reklāmas, kas iespiestas žurnālos ir pieņemamas.

Vienā reklāmā redzams, ka sieviete rāda savas krūtis drošības kamerai, bet otrā sieviete fotografē savus dzimumorgānus.

Savukārt kompānija akcentējusi, ka tā «atainojusi spēcīgu un negaidītu sieviešu dzimuma tēlu».

Attēli ir no Diesel reklāmas kampaņas ar saukli: «Esi stulbs/stulba.»

Par reklāmām saņemtas 33 cilvēku sūdzības, kurās norādīts, ka tās nav piemērotas bērniem, ir aizskarošas un veicina antisociālu uzvedību.

Reklāmas «sargsuns » atzinis, ka abas konkrētās reklāmas var nopietni aizskart daudzus pieaugušos. Tas piebildis, ka attēli, kuros jaunas sievietes fotografē savus dzimumorgānus un rāda savas krūtis kamerai nav piemēroti plākatiem, kas tiek izstādīti sabiedriskās vietās, jo tos var redzēt bērni, kuri nav to mērķauditorija. Līdz ar to konkrētās reklāmas vairs nedrīkst parādīties plakātu formā.

Kijevas milicija ceturtdien (27. maijā) izdzenāja sieviešu organizācijas FEMEN rīkoto protesta akciju, kuras mērķis bija paust atbalstu Krievijas «zilo spainīšu» kustībai.

Šī kustība cīnās pret Krievijas birokrātiem, kas savos limuzīnos ar zilām bākugunīm lielā ātrumā traucas pa ielām, apdraudot pārējo satiksmes dalībnieku drošību. Lai paustu protestu, akcijas dalībnieki aicināti piestiprināt pie automašīnas jumta zilu spainīti, kas no attāluma izskatās kā bākuguns, ziņo Diena.lv.

FEMEN aktīvistes, kas nereti izmanto savu atkailināto ķermeni uzmanības piesaistīšanai, bija iecerējušas paust savu viedokli pie Krievijas vēstniecības Kijevā. Viņas bija nokrāsojušas savas krūtis zilā krāsā, paužot atbalstu Krievijas aktīvistiem. Taču savdabīgā protesta akcija nebija pa prātam Kijevas milicijai, kas nolēma aizturēt akcijas dalībnieces.

http://www.db.lv/images/article/2008/05/23/cb4b1273-e59b-4c71-bb89-279d81165272.jpg

«Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā vīriešiem un sievietēm piemīt patoloģiska vēlme būt seksīgiem līdz pat zārka vākam,» ar vieglu ironiju saka Konstantīns Bogomolovs. «Zvaigžņu parādīšanās uz sarkanajiem paklājiem Losandželosā, Kannās un Venēcijā to tikai apstiprina. Mēs redzam maksimāli atkailinātus plecus, rokas un dekoltē neatkarīgi no vecuma. Karikatūras ar pigmentācijas pleķiem, grumbām un savītušu ādu! Un nevienam tas nešķiet nenormāli!»

Iespējams, es pārspīlēju, bet arī ikdienas dzīvē sievietes neatkarīgi no vecuma šķiet nodarbinātas tikai ar vienu vienīgu domu – cik īsi drīkst būt mani svārki un cik atkailināts vēders. Šī uzbāzīgā atkailināšanās, manuprāt, atņem visus imidža jaukumus. Jo seksualitāte ir līdz galam nepateiktais. Mūsu erotiskās fantāzijas parasti darbojas, kad nav iespējas ieraudzīt visu.

Jelgavas novada pašvaldība sabiedrībai prezentējusi novada attīstības stratēģiju 2012.-2032.gadam, kas izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā tajā iekļauto utopisko ideju dēļ. Izdevums Zemgales Ziņas noskaidrojis, ka galvenā stratēģijas gatavotāja bijusi iepriekš kādā ES finansētā projektā nolīgtā arhitekte Iveta Lāčauniece.

Viņai tikai palūgts savulaik rīkotās «prāta vētrās» saklausītas runas apkopot vienā dokumentā. To pašvaldība nosaukusi par attīstības stratēģiju.

I. Lāčauniece Zemgales Ziņām skaidrojusi, ka tik dažādas vīzijas minētas, lai «rosinātu diskusiju par novada nākotni».

Daudzās gramatikas kļūdas attīstības plānā liek domāt, ka dokumentā iekļauti internetā atrasti un ar programmu palīdzību tieši pārtulkoti teksti. Stratēģijai nav norādīti autori, nav arī nevienas atsauces uz informācijas izcelsmi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas eksperte Indra Ciukša Zemgales Ziņām apgalvojusi, ka pašvaldību stratēģijām arī ilgtermiņa - 20 gadu - periodam jābūt reālistiskām, jo tās kalpo kā biznesa plāns, kas pašvaldībām ilgtermiņā jāpilda. Turklāt VARAM izstrādājusi metodiku, kas skaidri pasaka priekšā, kā tādas stratēģijas gatavojamas. Viņa uzsvērusi, ka ministrija stingri sekos Jelgavas novada attīstības plāniem un «utopiskas fantāzijas» stratēģijā netikšot pieļautas.

Iespējas un tehnoloģijas mūsdienās strauji attīstās visās dzīves jomās, arī estētiskajā ķirurgijā. Plastiskā operācija, ko veic pieredzējis ķirurgs, ir iespēja uzlabot izskatu, iegūstot pamanāmu, ilgnoturīgu rezultātu. Izpētīsim, kādas ir populārākās plastiskās ķirurģijas procedūras, kā arī noskaidrosim, kādi ir to ieguvumi un varbūtējie riski.

Vēdera plastika un citas populārākās plastiskās operācijas

Izskatam ir liela nozīme mūsu pašapziņas veidošanā, kas savukārt ietekmē socializēšanos, darba un personisko dzīvi. Jo labāk mums patīk tas, ko redzam spogulī, jo labāk, pārliecinātāk jūtamies. Un šī pārliecība ietekmē to, ko sakām un kā rīkojamies, paplašinot mūsu iespējas dzīvē. No šāda viedokļa raugoties, plastiskā operācija ir vērtīga investīcija dzīves kvalitātē. Pretēji stereotipiem, plastiskās operācijas veic gan sievietes, gan vīrieši. Ar to palīdzību iespējams novērst iedzimtus vai iegūtus defektus, uzlabot sejas kontūru, ausu un deguna formu, pilnveidot krūšu formu, veikt tauku atsūkšanu un vēdera plastiku.

Skaistuma un veselības kults diktē toni arī darba tirgū, ārējie dotumi tiek ņemti vērā arī personāla atlasē, īpaši, ja darbs saistīts ar klientu apkalpošanu.

Skaistuma kults ir bijis visos laikos, taču mūsdienās plašsaziņas līdzekļi, izklaides un skaistumkopšanas industrija ir kultivējuši pārliecību, ka tie, kas labi izskatās, ir tie veiksmīgākie. Piemēram, Kolonnas moto kopš uzņēmuma pirmsākumiem, ir bijis: «Tu labi izskaties, Tev veicas!»

«Taču veiksme nenāk tāpat vien. Lai sasniegtu panākumus, labi justos un izskatītos, ir smagi jāstrādā un jāiegulda sevī,» uzsver Taka Spa vadītāja Lolita Millersone. Pēc viņas teiktā, ikviens cilvēks, kas novērtējis labu atpūtu un atguvis veselību caur ūdeni (Sanus per Aquam), jau ir veiksminieks.

Silikona ieleja ir viens no lielākajiem izveidotajiem ofisu projektiem. Šobrīd ASV tehnoloģiju centrā esošās augstceltnes un biroju parks netiek izmantoti, līdz ar to, zemes īpašnieki nespēj saglabāt vidējo īres maksu, vēsta Bloomberg.

Vairāk nekā 4 miljoni kvadrātmetru plašās telpas bija palikušas brīvas trešā ceturkšņa beigās, lielākā daļa no tām, ir tukšas jau 5 gadus. Līdzīgi ir arī Sanhosē, Sunnyvale un Palo Alto, kur ir 11 tukšas labākās kvalitātes biroju ēkas, kuras nu jau ir zaudējušas vairāk kā pusi no savas vērtības.

Bezdarbs Sanhosē apgabalā, kas ietver arī Silikona ieleju novembrī bija samazinājies līdz 11.8%, salīdzinājumā ar rekordaugsto bezdarba līmeni Augustā, kad tas sasniedza 12.1%

Kompānija Applied Materials un Sun Microsystems Santa Clarā un Adobe Systems Sanhosē, kopš Oktobra ir atlaidušas vairāk nekā 5 000 darbiniekus, datoru čipu, programmatūru un aprīkojuma pieprasījuma samazināšanās dēļ.

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Jelgavas novada attīstības stratēģija 2012. - 2032. gadam paredz četrus scenārijus, tostarp viens nosaukts par «Silikona līdzenumu», acīmredzot, vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV.

Otrs scenārijs nosaukts «Maizes fabrika» un balstīts uz intensīvo lauksaimniecību, trešais scenārijs ir «Drošā māja», bet ceturtais - «Tūrisma meka». Stratēģijā norādīts, ka tie ir atšķirīgi, tomēr savstarpēji ļoti cieši saistīti attīstības scenāriji.

Savdabīgi skan ne tikai pirmā scenārija nosaukums, bet arī tā formulējums: «Intensīva ražošanas attīstība pielietojot intelektuālās tehnoloģijas- Eiropas līmeņa». Spriežot pēc interpunkcijas un stila, stratēģija izstrādāta kādā svešvalodā un latviešu versija tapusi ar tulkošans programmas palīdzību. Dokumenta teksts vēstī, ka viena no Jelgavas tuvumā esošajām automaģistrālēm veido «tiešu sasisti ar Eiropu, novadā ieplūst apjomīgas ārvalstu investīcijas». Tāpat norādīts, ka «visā teritorijā tiek veidoti milzīgi uzņēmumi un ražotnes, kas nodrošina darbu vietējam labi izglītotajam darbaspēkam, kā arī tiek ievests papildus labi apmācīts darbaspēks. Ražošana galvenokārt pamatojas uz intelektuālajām tehnoloģijām». Stratēģija zīmē ainavu, kur ierīkoti vairāki lidlauki, kravu plūsma ceļo pa Lielupi, savienojot ražotnes abos krastos. Ražotnes aprīkoptas ar helikopteru laukumiem, un Jelgava kļūst par Eiropas «Silikona līdzenumu». Aug novada «momentānais iedzīvotāju skaits», kurš turklāt ir mainīgs, jo iedzīvotāji ir internacionāli un pakļauti rotācijai. Tāpēc te tiek domāts par «īslaicīgām ēkām un būvēm», toties Jelgavas novads kļūst par biznesa tūrisma meku. «Nav nepieciešamība izkopt vietējās tradīcijas. Brīvā laika pavadīšanai tiek piedāvātas uz intelektuālām tehnoloģijām balstītas izklaides. Esošās upes tiek izmantotas enerģijas ražošanai vai transportam, upju krasti tiek maksimāli apbūvēti,» norādīts plānošanas dokumentā.

Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers izteicies, ka, apmeklējot Silikona ieleju šovasar, Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu visvairāk pārsteidzis ASV tehnoloģiju centra brīvais gars, ziņo Bloomberg.

«Ja neesi savējais, tur izskatās mežonīgi,» intervijā Bloomberg Televīzijai Maskavā sacījis 63 gadus vecais Švarcenegers, piebilstot: «Tā ir pilnīgi atšķirīga atmosfēra. Viņam tā patika. Ko tādu viņš vēlas radīt šeit.»

Švarcenegers, kurš pirmo reizi satika Medvedevu Sanfrancisko jūnijā, nekavējoties atbalstīja 45 gadus vecā līdera plānu radīt Silikona ieleju ārpus Maskavas. Gubernators patlaban pilda savu solījumu aizvest uz Maskavu Kalifornijas biznesa līderu komandu, lai palīdzētu īstenot Medvedeva ideju.

Medvedevs, kurš 2008.gadā amatā nomainīja pašreizējo premjeru Vladimiru Putinu, aicinājis pielikt punktu valsts atkarībai no dabas resursiem un radīt uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas var konkurēt pasaules merogā. Maskavas Skolkovo priekšpilsēta izraudzīta kā vieta jaunajam tehnoloģiju centram.

Francijas iestādes lūgs 30 tūkstošiem sieviešu, kuras saņēmušas potenciāli defektīvus silikona krūšu implantus, tos izņemt, ziņo BBC.

Pastāv bažas, ka implanti, ko piegādājis uzņēmums Poly Implant Prothese (PIP), rada apdraudējumu veselībai.

Pagājušajā gadā tika konstatēts, ka PIP izmantojis neatļautu silikona gelu.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas valdība izveidojusi īpašu komiteju, kas strādā pie šīs problēmas.

«Mums ir jāizņem visi šie implanti,» sacījusi kāda plastikas ķirurģe, kura darbojas šajā komisijā. «Mēs saskaramies ar veselības krīzi, kas ir saistīta ar krāpšanu,» viņa piebildusi.

Savukārt valdības pārstāve Francijas televīzijā paziņojusi, ka par rīcības plānu šajā sakarā tiks informēts šonedēļ.

Latvijā vadošais pasākumu aproču, reklāmas silikona aproču un biznesa kakla lenšu piegādātājs Prowristbands gadu sāk ar ziņām, kas pozitīvi ietekmēs pasākumu organizatorus, reklāmas aģentūras un visus citus, kurus interesē reklāmas produktu iegāde.

No 2017. gada sākuma Prowristbands piedāvā express piegādes uz apdrukātām pasākumu aprocēm. Visi drukas darbi tiek veikti uz vietas un tagad steidzamiem pasūtījumiem

pasākumu aproču piegāde

aizņems tikai 24 stundas

no darba apstiprināšanai līdz pabeigta pasūtījuma piegādei. Jauns digitālās drukas aprīkojums ļauj piedāvāt labāku, ātrāku un lētāku risinājumu, salīdzinot ne tikai ar vietējiem aproču tirgotājiem, bet arī ar vadošajiem Eiropas aproču ražotājiem. Pateicoties sasniegtajiem mērķiem Prowristbands regulāri nodrošina apjomīgas piegādes ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Tāpat piedāvājumā pieejami krāsaini drukas risinājumi, kuri līdz šim Latvijas tirgū nebija pieejami. Mūsu sortimentā pieejamas arī auduma un vinila aproces, kurām ir līdzvērtīgi ātri izgatavošanas laiki.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

«2009. gada sākums bija diezgan vājš darba apjoma ziņā, bet no 2010. gada februāra sākās straujš kāpums. Šķiet, ka emocionālā ziņā mūsu klienti ir krīzei pāri: attapušies no izbrīna un gatavi ieguldīt dzīves kvalitātē,» laikrakstam Dienas bizness stāsta plastikas ķirurgs Jānis Ģīlis.

To pašu apliecina arī citi nozares pārstāji. Evijas Rodkes privātpraksē un klīnikā kopumā pērn tika veiktas vairāk nekā 400 lielās operācijas, no tām viņa pati veica 230, kas ir gandrīz tikpat cik 2008. gadā. «Pašlaik fiziski visus nevaram paņemt,» teic daktere, norādot, ka ir pat jāgaida rindā. Klīnikā pirmajos trīs mēnešos apgrozījums bija 172 tūkst., pērn - 412 tūkst.

Vaicāti par klientiem, plastikas ķirurgi pirmām kārtām runā par sievietēm - viņu alkas būt skaistām un vēl skaistākām ir krietni lielākas nekā vīriešiem, tomēr beidzamajā laikā aug arī stiprā dzimuma interese, galvenokārt par ķermeņa formas korekcijām - samazināt vēderu, likvidēt dubultzodu u.c. Cik procentu no populācijas veic plastiskās ķirurģijas operācijas, uz šo jautājumu īsti atbildēt nevar. Tas pirmām kārtām atkarīgs no tā, ko ietver šajā vārdā, norāda E. Rodke. Ādas veidojumu likvidēšana - papilomu, dzimumzīmju, rētu - šādi gadījumi esot diezgan bieži. Viņasprāt, plastikas ķirurģija ir kļuvusi ikdienišķāka nekā agrāk - gan tāpēc, ka tā pārklājas ar citām medicīnas jomām, gan tāpēc, ka mainās piedāvājums un sabiedrības attieksme.

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.