Jaunākais izdevums

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.

Starp līdz šim veiksmīgākajiem projektiem viņš min vietējo uzņēmumu "Roboeatz", kas strādā ar robotisko roku, kas gatavo ēdienu. Piemēram, ja cilvēks ātrās ēdināšanas iestādē pasūta ēdienu un viņam to pasniedz cilvēks, šis uzņēmums ir izstrādājis risinājumu, kur to var darīt robotiskā roka. "Roboeatz" ir uzņemts "ABB" akselerācijas programmā.

"Labi veicas arī citiem vietējiem uzņēmumiem – sporta tehnoloģiju uzņēmumam "xTimer", kas izstrādā laika mērīšanas sistēmu sportistiem, sporta treniņu robotam "Winmill", kā arī mākslīgā intelekta mobilajai lietotnei "Asya", kas analizē lietotāja balsi sarunu laikā un sniedz ieskatu to kvalitātē, lai cilvēki uzlabotu savas komunikācijas spējas," saka M. Neimanis.

Viņš izceļ arī ceļotājiem domātas silikona elektriskās zobubirstes "PomaBrush" izstrādātājus no Krievijas. Uzņēmumam šobrīd norit pūļa finansējuma kampaņa "Kickstarter' platformā, kurā piesaistīti jau 330 tūkstoši dolāru. M. Neimanis priecājas, ka ir uzņēmumi no ārzemēm, kas ir pabeiguši akselerāciju, bet turpina darbu Latvijā, piemēram, "Lastbit" no Indijas. Lai gan investoru prasības dēļ ir atvērts uzņēmums ASV, saikne ar Latviju neesot zudusi un meitasuzņēmums arvien ir te. Tāpat arī citi uzņēmumi te ir ieguvuši PVN maksātāja statusu un nepazūd pēc programmas beigām.

"Buildit" pavasara programma noslēdzās Covid-19 ēnā, tomēr M. Neimaņa skatījumā šajā situācijā kopumā plusu bija vairāk, nekā mīnusu. Līdz ar ārkārtas situācijas sākumu akselerators bija gatavs darbam virtuālā vidē. Viss noritēja veiksmīgi un tika nolemts, ka arī nākamā programma būs daļēji virtuāla.

"Mums ir četru mēnešu programma un plānots, ka katru mēnesi būs divas nedēļas virtuālās akselerācijas un divas nedēļas klātienē "Buildit" telpās. Virtuālā komponente dod iespēju vieglāk piedalīties ārzemju komandām. Tāpat komandām, kur ir vairāk cilvēku, ir vieglāk organizēt tikšanos ar mentoriem, jo virtuāli šādās sanāksmēs var piedalīties visi, jo klātienē praktizējam, ka mentoringa sesijās piedalās divi cilvēki no uzņēmuma. Tas ir ērtāk arī mentoriem, jo eksperts var atrasties jebkur, kur vien ir internets," saka M. Neimanis. Nākamā akselerācijas programma sāksies septembra beigās. Ideālais plāns paredz uzņemt 15 komandas, bet parasti programmu absolvē un "Buildit" investē septiņos līdz astoņos uzņēmumos.

Kopš pavasara "Buildit" ir konkursa "Prototron" partneris. Jauniem uzņēmumiem, kas grib attīstīt prototipu, tas sniedz finansējumu bez saistībām. Jaunizveidotā sadarbība ļauj "Buildit" komandai noskatīt tehniskas idejas Latvijā, kuras ar laiku varētu uzņemt akseleratorā.

Tāpat nesen "Buildit" ir kļuvis arī par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas "EIT Manufacturing" kontaktpunktu Latvijā, sniedzot dažāda veida atbalstu jauniem uzņēmumiem un veicināt jaunu uzņēmumu rašanos.

Līdzīgi kā "Overkill Ventures" un "Commercialization Reactor Fund", "Buildit" sniedz attīstības finanšu institūcijas "Altum" līdzfinansētus akselerācijas pakalpojumus. Šāds atbalsts turpināsies līdz 2021. gadam un iepriekš bija paredzēts, ka katrs fonda pārvaldnieks izsludinās piecas uzņemšanas, kurās kopumā varēs piedalīties 150 uzņēmumi un jaunuzņēmumu komandas.

Akselerācijas fondu pārvaldnieku komandām, kuras publiskā atlasē izraudzījās "Altum", no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un publiskā finansējuma paredzēti 15 miljoni eiro. Papildus tam fondu pārvaldnieki ir piesaistījuši 1,35 miljonus eiro no privātajiem investoriem, kas atbalsta apjomu palielina līdz 16,35 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās vienotās Latvijas un Igaunijas "Prototron" programmas komandās iegulda 70 tūkstošus eiro.

"Prototron" programma nodrošina mentoringu un palīdz izstrādāt strādājošu prototipu, ieguldot uzņēmumos līdz 35 tūkstošiem eiro, neņemot pretī kapitāldaļas par to. Organizāciju 2012. gadā Igaunijā dibināja "Swedbank", "TalTech" un Tallinas zinātnes parks "Tehnopol". Šogad organizācijai pievienojās jauni partneri – Tartu Universitāte, kā arī jaunuzņēmumu akselerators "Buildit Latvia", kas deva iespēju komandām no Latvijas piedalīties konkursā.

Šī gada pavasarī īstenotajā "Prototron" programmā Igaunijā un Latvijā tika saņemti vairāk nekā 300 pieteikumi, no kuriem 74 bija no Latvijas. "Ja godīgi, esmu nedaudz pārsteigts par nelielo pieteikumu skaitu no Latvijas. Manuprāt, šī programma ir viena no labākajām un izdevīgākajām no jaunuzņēmuma skatupunkta. Varbūt bija pieejama pārāk maz informācijas par programmu, varbūt ir pārsātinājums tirgū? Taču kopumā esmu apmierināts ar rezultātu un "Buildit Latvia" dalība gan organizatoriskajā, gan finansiālajā daļā ir bijusi lietderīga," norāda Matīss Neimanis, "Buildit Latvia" vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu.

Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Līdz ar izmaiņām vairs nav spēkā vairāki kritēriji, kuriem jaunuzņēmumam bija jāatbilst, lai varētu pieteikties atbalsta programmām. Tostarp atcelta prasība, kas noteica, ka vismaz 70% darbinieku ir jābūt maģistra vai doktora grādam. Tāpat atcelts nosacījums, ka jaunuzņēmums veic komercdarbību pirmos piecus gadus kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā, kā arī prasība, ka jaunuzņēmuma peļņa kopš tā reģistrēšanas komercreģistrā nav sadalīta dividendēs, bet tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Izmaiņas paredzētas, lai vairotu uzņēmumu iespējas kvalificēties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Divos gados 31 zinātņietilpīgs jaunuzņēmums

Anda Asere, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platformas "Commercialization Reactor" akselerācijas programmā kopš 2018. gada ir piedalījusies 31 komanda.

22 komandas ir pabeigušas programmu, bet deviņas vēl ir attīstības procesā. Kopumā piecās akselerācijas programmās saņemti 208 pieteikumi, informē Nikolajs Adamovičs, "Commercialization Reactor" dibinātājs.

Latvijā darbojas trīs akselerācijas fondi – "Buildit", "Commercialization Reactor" un "Overkill Ventures". Katrs no tiem vairāku desmitu uzņēmumu atbalstam no finanšu institūcijas "Altum" saņēmis piecus miljonus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Akselerācijas fondu pārvaldītāji veic ieguldījumus inovatīvos un agrīnas attīstības stadijas startup jeb jaunuzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Finansējums tiek sniegts divos posmos – pirmssēklas un sēklas naudas ieguldījumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Igaunijas startup piesaistījuši 258,3 miljonus eiro

Anda Asere, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan summa ir mazāka nekā gadu iepriekš, kad investīciju apjoms sasniedza 330 miljonus eiro, ir palielinājies kopējais investīciju gadījumu skaits, liecina "Startup Estonia" informācija.

Atsaucoties uz Igaunijas jaunuzņēmumu publisko datubāzi, "Startup Estonia" norāda, ka 2019. gadā bija 71 investīcija, kamēr 2018. gadā notika 40 investīciju darījumi. Tāpat 2019. gadā 28 investīcijas bija vismaz viena miljona eiro apmērā. 2018. gadā tādas investīcijas bija 20.

2019. gadā lielākās investīcijas piesaistīja "Bolt" (128 miljoni eiro), "Starship Technologies" (36 miljoni eiro), "Glia" (18 miljoni eiro), "Realeyes" (11 miljoni eiro), "Skyselect" (9 miljoni eiro), "Coolbet" (7,6 miljoni eiro) un "Xolo" (5,5 miljoni eiro).

2019. gadā Igaunijas jaunuzņēmumu kopējais apgrozījums bija 395,4 miljoni eiro, kas ir par 9% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad tas bija 363,8 miljoni eiro. Lielāko daļu apgrozījuma veido jaunuzņēmumi, kas nodarbojas biznesa programmatūras, pakalpojumu un personālvadības sektorā (106,7 miljoni eiro). Tam seko reklāmas tehnoloģijas un radošo tehnoloģiju sektors ar 65 miljoniem eiro un finanšu tehnoloģijas (46,8 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus

Anda Asere, 10.09.2020

Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore

Foto: Anda Asere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," norāda par likumprojektu Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Castprint" izdrukājis 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā pašā periodā.

Nav pamata domāt, ka šogad cilvēki gūtu vairāk traumu nekā citas vasaras, tāpēc "Castprint" līdzdibinātājs Sigvards Krongorns secina, ka "Castprint" popularitāte aug. Uzņēmums sākotnēji cerēja, ka Latvijā tam ir potenciāls apgūt 7 līdz 10% no kopējiem kaulu lūzumiem, kuros izmanto tradicionālos ģipšus. "Tagad ir jautājums, vai esam sasnieguši šos griestus. Nezinot precīzu statistiku par šī gada traumām, grūti spriest," viņš saka.

Šovasar visvairāk drukāti fiksatori delnām – 50. Tiem seko 30 fiksatori kājām un 25 pēdām.

Pēdējo pusgadu S. Krongorns salīdzina ar amerikāņu kalniņiem. "Ņemot vērā, ka mūsu pakalpojums vairāk ir ambulators, nevis akūts, līdz ko tika paziņots, ka privātās klīnikas nevar sniegt pakalpojumus, kas nav akūti, un valsts slimnīcas strādā tikai ar akūtajiem pacientiem, mūsu apgrozījums nokritās līdz nullei. Aprīlis un maijs bija pārdomu laiks, kad vairāk koncentrējāmies uz iekšējām lietām, ko iepriekš nebija laika izdarīt – pievērsāmies uzskaitvedībai, kvalitātes kontrolei u. tml. Kad privātās klīnikas atkal varēja sniegt pakalpojumus, mēs bijām uzmanīgi, jo nevarējām saprast, vai mūsu risinājums šādos ekonomiski spiedīgos apstākļos cilvēkiem šķitīs pietiekami aktuāls, tomēr šajā vasarā esam uzdrukājuši 120 fiksatorus, kas ir par 59% vairāk, nekā pērn periodā no jūnija līdz augustam," teic S. Krongorns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Overkill Ventures atbalstītie uzņēmumi veiksmīgi attīsta darbību

Db.lv, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki akcelerācijas fonda "Overkill Ventures" jaunuzņēmumi ir veiksmīgi izvērsuši darbību, piesaistot papildu finansējumu, tajā skaitā arī Silīcija ielejā.

Kopš starta 2018. gadā fonds ir atbalstījis 19 uzņēmumus no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Bulgārijas, Polijas, Dānijas un Baltkrievijas. Divu gadu laikā ir aizvadītas trīs mentoringa programmas, un tikko noslēgusies pieteikumu pieņemšana ceturtajai, kur interesi par programmu izrādījuši vairāk nekā 500 jaunuzņēmumi no visas pasaules.

"Overkill Ventures" ceturtā mentoringa programma sāksies 27. jūlijā, un tajā piedalīsies līdz 11 jaunuzņēmumiem.

"Pēc diviem gadiem fonda aktīvās darbības redzam, ka vairāki uzņēmumi, kas izgāja mentoringa programmas, ir izveidojuši daudzsološus biznesus gan piesaistot papildu finansējumu, gan saņemot starptautisku atzinību. Arī "Tet" izskata dažādas sadarbības iespējas ar programmu dalībniekiem, piemēram, vairākus risinājumus esam testējuši, bet ar vienu no jaunuzņēmumiem plānojam uzsākt ilgstošu sadarbību. Izvērtējot potenciālo sadarbību, mēs ņemam vērā ne tikai "Tet" biznesa procesus un virzienus, ko jaunuzņēmums varētu uzlabot vai veicināt, bet arī pienesumu sabiedrībai un Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā," stāsta "Tet", kas ir "Overkill Ventures" atbalstītājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jaunuzņēmumi attālinātam darbam gatavi; investori iepauzē

Anda Asere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jaunuzņēmumi šī brīža situācijai ir gatavāki nekā citi, jo jau ikdienā to darbs ir lielā mērā digitāls un strādāt attālināti tiem nav jāmācās. Uzņēmumi, kas nodrošina attālinātā darba iespējas arī citiem, pašlaik svin uzvaras gājienu.

"Skaidrs, ka šis visiem ir ļoti turbulents laiks, tomēr tehnoloģiju uzņēmumu ikdienas darbu tas skar mazāk. Jā, pārdošanas apjomi samazinās, jo visiem uz brīdi budžeti ir iesaldēti, tāpat daudzi jaunuzņēmumi ir apturējuši darbinieku piesaisti. Taču darba organizācijas ziņā jaunuzņēmumi ir vislabāk sagatavojušies.

Atšķirībā no citām organizācijām, to darbs jau ikdienā norit digitāli un attālināti, līdz ar to ikdienas darbības ziņā jaunuzņēmumu darbs tiek skarts vismazāk. Protams, biznesa attīstībai tuvākais laiks būs lēnāks, jo neviens nezina, kā šī situācija atrisināsies," biznesa portālam db.lv teic Diāna Lāce, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pilnveidos likumu, lai jaunuzņēmumiem atvieglotu valsts atbalsta saņemšanu

Db.lv, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.augustā, trešajā lasījumā atbalstījuši grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā, informē Saeimas Preses dienests.

"Trīs gadu laikā valsts atbalstu ir saņēmuši tikai pieci jaunuzņēmumi, kas ir gaužām maz, lai gan šādi uzņēmumi strauji attīstās un pieaug to ekonomiskais pienesums, investīciju piesaiste un darbinieku skaits. Ik gadu sāk strādāt ap 50 jaunuzņēmumu, tāpēc jādod šādiem uzņēmumiem iespēja attīstīties un jānodrošina vieglāka pieeja valsts atbalstam," iepriekš norādījis komisijas priekšsēdētājs Ralfs Nemiro.

Plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienradžu veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums

LETA, 12.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardu eiro vērtu jaunuzņēmumu jeb "vienradžu" veidošanos Latvijā kavē vietējo riska kapitāla investīciju trūkums, ceturtdien konkursa "Gada investors 2020" apbalvošanas pasākumā atzina eksperti - jaunuzņēmumu dibinātāji un vadītāji.

Audiotehnoloģiju uzņēmuma "Sonarworks" līdzdibinātājs un vadītājs Helmuts Bēms atzina, ka Latvijā ir vāja vietējā riska kapitāla pieejamība, salīdzinot ar Igauniju vai citām Eiropas valstīm. Bēms norādīja, ka ir tikai viens fonds, kas investē sēklas kapitālā un nav neviena, kas investētu pēc tam.

"Agrīnajā stadijā finansējuma piesaiste ir diezgan lokalizēta un tikai pēc tam jaunuzņēmumi sāk piesaistīt globālas investīcijas," sacīja Bēms.

Riska kapitāla un izaugsmes fondu investīcijas sarukušas par 17 miljoniem eiro 

Pērn Latvijā reģistrētie riska kapitāla un izaugsmes fondi veikuši investīcijas 6,3 miljonu...

Viņš gan atzina, ka pirmais "vienradzis" Latvijā varētu parādīties jau tuvāko viena vai divu gadu laikā un tas varētu būt kāds no apdrukas pakalpojumu sniedzējiem - "Printful" vai "Printify".

Robotikas jaunuzņēmuma "Giraffe360" valdes loceklis Gints Sloka piekrita, ka Latvijas riska kapitālu fondu riska apetīte ir visai zema - jo inovatīvāks ir jaunuzņēmuma produkts, jo grūtāk piesaistīt investīcijas.

Vienlaikus Sloka atzina, ka pirmais "vienradzis" varētu parādīties pāris gadu laikā. "Vajag parādīties pirmajam un tad jau tam diezgan drīz sekos arī nākamie," sacīja Sloka.

Jaunuzņēmuma "Lokalise" finanšu vadītājs Mikus Krams piebilda, ka jaunuzņēmumu izaugsmi veicinās iespēja piešķirt darbiniekiem uzņēmumu kapitāldaļas kā akciju opcijas.

2020. gada veiksmīgākie investori Latvijā 

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls...

"Šāda jaunuzņēmuma pārdošanas gadījumā arī darbinieki iegūs ievērojamas naudas summas. Domājams, ka pēc šīs naudas iegūšanas viņi turpinās investēt tajā, ko prot - audzēt uzņēmumus," sacīja Krams.

Programmatūras izstrādes uzņēmuma "ZoomCharts" vadītājs Jānis Volbergs sacīja, ka jaunuzņēmumu kļūšanu par "vienradžiem" ir kavējis arī tas, ka valsts līdz šim nav izvirzījusi mērķi sasniegt noteiktu "vienradžu" skaitu noteiktā laika periodā.

Volbergs uzskata, ka Nacionālajā attīstības plānā ir jāieraksta mērķis desmit gados panākt desmit "vienradžu" izveidošanos Latvijā, kā arī jāveido valsts riska kapitāla fonds, kurš ieguldītu tieši jaunuzņēmumu sākuma stadijā.

Savukārt digitālās rehabilitācijas programmas pēc insulta "Vigo Health" vadītājs Jānis Šlēziņš atzina, ka perspektīvākās nozares, kurās Latvijā varētu parādīties "vienradzis", ir dabas zinības, veselības aprūpe un ar to saistītās tehnoloģijas. "Šajās nozarēs tuvākajos piecos gados gaidāma strauja izaugsme un jaunuzņēmumi var sasniegt augstu kapitalizācijas pakāpi," sacīja Šlēziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai digitālā nomadu vīza ir nākamā jaunuzņēmumu vīza?

Viedokļa autors: "Twino" īpašnieks Armands Broks; viedokli publicēšanai sagatavojusi Anda Asere, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumi, ātri augoši uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi no visas Latvijas līdz 6. martam var pieteikties "PowerUp! Challenge"

Šā gada sacensību tēmas ir enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas, taču ir iespēja pieteikt arī citas idejas.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) fonda "InnoEnergy" rīkotās sacensības "PowerUp! Challange" norisināsies Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs – pirmajā kārtā dalībnieki sacentīsies reģionāli un katras valsts uzvarētājs saņems ceļazīmi uz finālu Krakovā, kur varēs sacensties par naudas balvām līdz 65 tūkstošiem eiro.

"InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā uzsver, ka organizācijas galvenais mērķis šo sacensību rīkošanā ir sekmēt uzņēmumu attīstību, sniedzot finansiālu atbalstu investīciju veidā, kā arī rodot iespēju konsultēties ar dažādu nozaru un "InnoEnergy" partneru tīkla ekspertiem. Organizācija darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs un L. Kuplās novērojumi rāda, ka uzņēmējdarbībā svarīgi savu ideju prezentēt jebkādai auditorijai, jo katra biznesa ideja var palīdzēt atrisināt kādu problēmu sabiedrībā. Iepriekš viņa norādījusi, ka uzņēmumi, kuri piedalās šajās sacensībās, nodrošina sev starptautisku pieredzi un sagatavojas turpmākām biznesa attīstības iespējām

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvija jaunuzņēmumus vilina ar labākajiem nosacījumiem

Anda Asere, Māris Ķirsons, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā par jaunuzņēmumu var uzskatīt jebkuru uzņēmumu, ja vien tas spēj komisijai nodemonstrēt inovatīva produkta izstrādi, ražošanu vai attīstību, tādējādi tā kļūst par teju visdraudzīgāko valsti jaunuzņēmumiem.

To paredz grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Pēc ekspertu sacītā, šīs izmaiņas, kas atvieglo prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, Latviju padara par vienu no pievilcīgākajām valstīm jaunuzņēmumu attīstībai. Tie ir būtiski grozījumi, kas klusi, bet būtiski uzlabojuši jaunuzņēmumu ekosistēmu Latvijā.

“To jau ir novērtējuši arī ārvalstu eksperti un uzņēmēji, jo tādu priekšrocību nodokļos nevienai citai valstij pagaidām nav,” secina ZAB Sorainen partneris Jānis Taukačs. Viņš norāda, ka likuma grozījumu anotācijā minēts: kopš 2012. gada jaunuzņēmumi tautsaimniecībā piesaistījuši investīcijas vairāk nekā 300 milj. eiro apjomā un Latvijā nodarbina vairāk nekā 1600 darbinieku. Vai izmaiņas patiešām radīs būtisku grūdienu jaunuzņēmumiem Latvijā, rādīs laiks. Visticamāk, konkurentvalstis centīsies neatpalikt, taču būtiskākais jautājums ir un būs par šo normu ilgtermiņa darbību un arī šīs jomas uzņēmēju vēlmi izvēlēties savai darbībai tieši Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Insulta rehabilitācijas asistentam pirmie pacienti

Anda Asere, 15.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības jaunuzņēmuma SIA "Vigobot" digitālais insulta rehabilitācijas asistents "Vigo" ir pieejams pirmajiem lietotājiem.

"Esam tikko palaiduši produktu Latvijas tirgū un pirmie 15 "Vigo" komplekti, kur ietilpst lietotne, planšetdators, statīvs un internets, jau ir pieejami lietotājiem. Paralēli sadarbojamies ar mediķiem, lai arī viņi varētu ieteikt "Vigo" insultu pārcietušajiem pacientiem, kam tas ir nepieciešams," teic līdzdibinātājs Kristaps Krafte.

Vaicāts par potenciālo lietotāju interesi, viņš norāda, ka šobrīd uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. "Vēl neesam sākuši reklāmas kampaņu, bet jau esam saņēmuši pirmos pieteikumus no interesentiem. Testa lietotāji ir atzinīgi novērtējuši "Vigo" sniegtās iespējas un viņu atveseļošanās ir bijusi veiksmīga. Tāpat mūs atzinīgi novērtē insulta rehabilitācijas profesionāļi," saka K. Krafte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru