Jaunākais izdevums

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Ar laiku iekārtā iecerēts integrēt kameru un analizēt, kā spēlētājs atsit bumbu. "Tas pavērs daudz iespēju produktu izmantot gan izklaidē, gan beisbola turnīros. Piemēram, ASV jau šobrīd notiek turnīri, kur katram spēlētājam ir jāatsit desmit bumbas, par katru no tiem tiek dots konkrēts punktu skaits un šādā veidā tiek veidoti spēlētāju rangi," saka M.Marenis.

Oktobrī beisbola iekārtu iecerēts vest uz ASV un viena no tām nonāks pie profesionālas beisbola komandas, kas ir uzņēmuma pilotklients un sadarbības partneris iekārtas izstrādē, bet pārējie klienti ir NCAA beisbola programmas un privāta beisbola akadēmija Čikāgā.

Par hokeja produktu šobrīd notiek pārrunas ar slovāku uzņēmumu, lai tas kļūtu par "Winmill" sadarbības partneri un nodarbotos ar produkta virzību tirgū. "Viņi būvē hokeja treniņu centrus un mūsu produkts labi iekļaujas viņu piedāvājumā. Iecerēts, ka nākotnē, būvējot treniņi centrus, mūsu iekārta būs to pamatpiedāvājumā," norāda M.Marenis.

Kopš 2015. gada uzņēmums strādā pie treniņu ierīces hokejam. Tirdzniecībā tās ir aptuveni gadu un līdz šim ir pārdotas desmit. Iekārtas tiek izmantotas treniņos Krievijā, Šveicē, Somijā, Čehijā. "No pirmās dienas bija plāns šo tehnoloģiju izmantot arī citos sporta veidos. Ilgi analizējām, kurā sporta veidā to piedāvāt pēc hokeja – beisbolā vai Eiropas futbolā. Par labu beisbolam izlēmām tāpēc, ka bez šādām iekārtām treniņi nevar notikt un tur tās ir pirmās nepieciešamības lieta. Futbolā tā vairāk ir ekskluzīva lieta, bez kā var iztikt," stāsta M. Marenis.

Līdzīgus produktus iespējams piedāvāt katrā sporta veidā, kur vien ir bumba vai ripa. Taču viņš teic, ka šobrīd koncentrējas tikai uz hokeju un beisbolu un tuvākajā nākotnē neplāno piedāvāt risinājumu vēl citiem sporta veidiem. Beisbolā esot plašas iespējas attīstīt dažādus virzienus, strādāt ar dažāda līmeņa klubiem, izstrādāt risinājumu īpaši bērniem utt. Tomēr tālākā nākotnē M. Marenim ir ideja arī par risinājumu kriketam, kas pasaules mērogā ir populārs sporta veids.

Stāstot par to, kā radās ideja par hokeja treniņu iekārtu, M. Marenis teic, ka vēlējās sniegt iespēju hokejistiem trenēties neierobežoti un izstrādāt ierīci, kas nodrošinātu piespēles un metienus. Tirgū līdzīgi produkti jau bija, bet viņa mērķis bija padarīt ierīci gudrāku. "Ierīce seko līdzi, kur atrodas spēlētājs, un izdara reālistiskus metienus, lai process maksimāli līdzinātos dabiskam treniņam," teic M. Marenis. Spēlētājs var autonomi trenēties bez kolēģu palīdzības ripas vai bumbas padošanā.

Runājot par nozares atsaucību, M. Marenis teic, ka tā ir atkarīga no katras konkrētās valsts. Ir tādas zemes, kur hokejam ir zināmas tradīcijas un treneri turpina savām komandām mācīt spēli tā, kā paši to apguvuši, bet viņš uzsver, ka mūsdienās viss mainās un arī hokejā daudz kas balstās uz datiem. "Visiem lēmumiem treniņu procesā ir pamatots iemesls, nevis tikai viena cilvēka viedoklis," viņš saka.

"Sākām pirms pieciem gadiem, kad Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā tapa pirmais prototips," stāsta M. Marenis. Kopš tā laika uzņēmums ir izmantojis dažādus atbalsta instrumentus un ir strādājis arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras biznesa inkubatorā, izmantojis LIAA vaučerus un citas atbalsta programmas.

"Winmill" ir patentējis savu hokeja treniņu iekārtu un ir arī reģistrējis patenta pieteikumu beisbola treniņu ierīcei.

Uzņēmums divās investīciju kārtās ir piesaistījis 600 tūkstošus eiro, tostarp no "Buildit" akselerācijas fonda un ASV investīciju fonda "Gagarin Capital Partners". Šobrīd "Winmill" plāno piesaistīt vēl 800 tūkstošus eiro, lai ieietu Amerikas tirgū. Šoreiz uzņēmums meklē vietējo investoru, kas atrastos Čikāgas apkārtnē, jo iecerēts, ka sākotnēji bizness saistībā ar produktu beisbolam attīstīsies tur.

Šobrīd komandā strādā septiņi cilvēki. M. Marenis atzīst, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem saistās ar tehniskām lietām, jo uzņēmumam strādā pie produkta, ko neviens cits iepriekš nav veidojis. "Nav viegli sasniegt atbilstošu tehnisko līmeni ar salīdzinoši nelieliem resursiem," viņš teic.

M. Marenis spriež, ka šobrīd Latvijā ir labi attīstīts sporta tehnoloģiju jaunuzņēmumu klaseris – līdzīgi kā finanšu tehnoloģiju un citos virzienos. "Cik zinu, visi cilvēki, kuri dibinājuši sporta tehnoloģiju jaunuzņēmumus, ir sporta atkarīgie un vēlas saglabāt darbu nozarē. Arī es – gribēju saglabāt sasaisti ar sportu. Šajā nozarē ir cilvēki, kas mīl sportu un kuros ir uzņēmēja gēns. Tāpēc mums ir salīdzinoši daudz interesantu sporta tehnoloģiju uzņēmumu," viņš teic. Vaicāts par labākajiem piemēriem, M. Marenis izceļ "Hackmotion".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvu saņem HackMotion

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas 2020 uzvarētāji.

Izvērtējot konkursa pieteikumus, žūrijas komisija balvu nolēma piešķirt uzņēmumam "HackMotion" par inovatīvo tehnoloģiju jaunu fizisko aktivitāšu apgūšanai, bet otro vietu – "Winmill" par beisbola treniņa iekārtu. Uzņēmumi ieguva attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro balvas.

"HackMotion" ir inovatīva tehnoloģija, kas palīdz pilnveidot kustības dažādos sporta veidos un to var izmantot arī rehabilitāciju medicīnā. Šī inovatīvā tehnoloģija apvieno mūsdienīgu kustību sensoru sistēmu ar speciālu programmatūru, kas pēta kustības ar tajā iestrādātiem sensoriem. Tā var detalizēti izmērīt cilvēka ķermeņa kustību un nodrošināt lietotājam atgriezenisko saiti ar vizuālajiem un statistikas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim "Buildit" ir īstenojis četras akselerācijas programmas un veicis 23 investīcijas; katrā no uzņēmumiem investēti līdz 50 tūkstošiem eiro un kopējā summa tuvojas 900 tūkstošiem eiro.

Tālākas investīcijās 11 komandas piesaistījušas vairāk nekā vienu miljonu eiro. Aptuveni puse no visām akseleratorā uzņemtajām komandām līdz šim ir bijušas no Latvijas.

"Interese visu laiku ir diezgan stabila, katru reizi saņemam aptuveni 300 pieteikumus no daudzām pasaules valstīm. Pēdējās programmās vairāk komandu bijis no Igaunijas un citām tuvējām valstīm. Ir interese arī no Indijas un Amerikas, bet cilvēkiem ir pārāk grūti te nokļūt, tāpat komandām no tālām valstīm ir gandrīz neiespējami atvērt bankas kontu Latvijā. Tikai atsevišķos gadījumos veicam pārrunas un motivējam komandu pārcelties, jo zinām, ka tas būs grūti. Tas samazina mūsu izvēles iespējas un tāpēc vairāk skatāmies uz Baltiju un Eiropu, ar atsevišķiem izņēmumiem – arī Gruziju, Krieviju, Baltkrieviju," saka Matīss Neimanis, "Buildit" partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas aptuveni 850 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem un citviet bāzētiem fondiem ar interesi Baltijas uzņēmumos, informē Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Izaugsmes kapitāla investīcijas šobrīd pieejamas patiešām lielā apjomā, fondi šobrīd ļoti aktīvi lūkojas pēc uzņēmumiem ar ambiciozu nākotnes izaugsmes potenciālu,” informē LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Ja ir labi attīstīta un ilgtspējīga biznesa ideja, Latvijas uzņēmēji droši var lūkoties arī ārvalstu privātā un riska kapitāla fondu virzienā, kuri par savu investīciju mērķa ir noteikuši arī Baltijas uzņēmumus. Izaugsmes investīcijas ir liels tautsaimniecības virzītājspēks, veicinot inovācijas, radot jaunas darba vietas un palīdzot attīstīties uzņēmējdarbībai.”

Šā gada septembrī darbību sācis fonds “KS Livonia Partners Fund II”. Tas tuvākajos gados plāno piedāvāt kapitālu 147 miljonu eiro apjomā, īpašu uzmanību pievēršot biznesa idejām, kas vērstas uz klimata pārmaiņu novēršanu un vides ilgtspēju. Fonds piedāvās investīcijas gan uzņēmumu izaugsmes, gan arī izpirkšanas (buyout) stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas spēļu izstrādātāja Beetroot Lab pasaules līmeņa veiksmes stāsts

Db.lv, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas spēļu izstrādātāja "Beetroot Lab" radītā mobilā spēle “Dystopia: Contest of Heroes” ir kļuvusi par pasaules līmeņa Latvijas veiksmes stāstu 2021.gadā un visu laiku veiksmīgāko mobilo stratēģijas spēli, kas radīta Eiropā.

Par spēles varoni, reklāmas seju un partneri kļuvis UFC cīņu čempions Konors Makgregors, kurš šobrīd ir viens no populārākajiem sportistiem pasaulē.

Kopš spēles izlaišanas visā pasaulē pērn novembrī, tā guvusi milzīgus panākumus un piesaistījusi spēlētāju uzmanību visā pasaulē. Huawei to ir nosaucis par labāko mobilo stratēģijas spēli Eiropā, tā ir pieminēta Apple App Store lietotņu veikala sadaļā “Top-5 Games We Love” (angļu val. Piecas iemīļotākās spēles) un parādīta Google Play un Samsung App Store lietotņu veikalu galvenajās lapās.

Konors Makgregors ar Dystopia ir ceļā uz 2021. gada labākās spēles balvas titula iegūšanu pasaulē

Spēle tika izlaista visā pasaulē vairāk nekā 20 valodās 2020. gada 18. novembrī, sadarbojoties ar cīņas sporta zvaigzni un starptautisko fenomenu Konoru Makgregoru un Paradigm Sports Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Decathlon ienāks Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Francijā izveidotajā "Decathlon" ķēdē ietilpst vairāk nekā 1400 veikalu 47 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā (attēlā veikals Spānijā).

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Rimi Rīgas maratona medaļu dizainējis olimpisko medaļu autors

Zane Atlāce - Bistere, 04.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

LFF aicina izvērtēt sportisko āra aktivitāšu atjaunošanas iespēju

Lelde Petrāne, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Futbola federācija (LFF), vēršoties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un Veselības ministrijā (VM), aicina izvērtēt un pieņemt lēmumu atļaut organizēt bērnu, jauniešu un pieaugušo sportisko āra aktivitāšu vadīšanu visā Latvijas teritorijā no drīzākā iespējamā termiņa tām sporta organizācijām, kuras ir spējīgas nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus un drošības pasākumus.

LFF pauž pateicību un gandarījumu par atbildīgo institūciju - īpaši IZM - līdzšinējo darbību un izstrādātajām kopējām rekomendācijām fizisko aktivitāšu norisei āra sporta bāzēs, kuras pašlaik izvērtē VM, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) profesionāļi. Tāpēc LFF un tās biedri - futbola klubi un organizācijas – ir izstrādājuši specifiski futbolam paredzētas treniņu aktivitāšu norises rekomendācijas, kuras LFF vērtējumā var palīdzēt risināt esošo situāciju. Rekomendācijas nodotas izvērtēšanai atbildīgajām institūcijām.

Sports + Covid-19 = ? 

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet,...

Aktivitāšu organizatoriem nodrošinot un īstenojot strikti noteiktus preventīvos un drošības pasākumus, ir iespējams nodrošināt kontrolētu procesa organizēšanu, lai bērni, jaunieši un pieaugušie varētu iesaistīties fiziskajai un garīgajai veselībai tik ļoti būtiskajās āra sporta aktivitātēs, pauž LFF.

"It īpaši bērniem un jauniešiem ierobežotās socializēšanās iespējas ilgtermiņā var iezīmēt negatīvas sekas. Kontrolētas nodarbības trenera vadībā un distancēta citu vienaudžu klātesamība kalpotu kā būtisks atspaids esošajā situācijā, kā arī mazinātu jauniešu vēlmi nesankcionēti un neorganizēti tikties citās publiskās vietās," akcentē federācija.

Izsakot piedāvātās rekomendācijas, LFF vadījusies no vispārzināmajiem principiem imunitātes stiprināšanai, kas tostarp paredz nepieciešamību nodrošināt nodarboties organizētās āra sporta aktivitātēs ar koordinētu piekļuvi āra sporta infrastruktūrai vismaz reizi nedēļā bērniem līdz 6 gadu vecumam, vismaz divas reizes nedēļā bērniem no 7 līdz 9 gadu vecumam, vismaz trīs reizes nedēļā jauniešiem no 10 līdz 14 gadu vecumam un neierobežotu skaitu reižu nedēļā jauniešiem no 15 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Piedāvātajā drošības un prevencijas pasākumu plānā uz vienu futbola nodarbības dalībnieku tiek paredzēti vismaz 50 kvadrātmetri teritorijas nodarbības aizvadīšanai. Vadoties pēc noteiktās nodarbības vietas platības un nepārsniedzot 8 cilvēku grupu, piedāvāts starp dalībniekiem nodrošināt noteikto distanci un izvairīties no dalībnieku fiziska kontakta.

"Balstoties uz piedāvātajām vadlīnijām, āra sporta nodarbību laikā ir iespējams ievērot visus valstī noteiktos ārkārtējā stāvokļa ierobežojumus un neveicināt infekcijas izplatības riskus," uzskata LFF.

LFF cer, ka piedāvātās rekomendācijas, pieņemot attiecīgus lēmumus, būs noderīgas turpmākas "Covid-19" ietekmes mazināšanai un Latvijas sporta dzīves stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Paralimpiskā sporta centra projekts iestrēdzis birokrātijas gaiteņos

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralimpiskā sporta centra projekta īstenošana ir iestrēgusi valsts birokrātiskajos gaiteņos, noraizējusies Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK).

Lai arī jau 2017. gadā tika pieņemts Ministru kabineta lēmums par šāda sporta centra nepieciešamību un līdz šim tā īstenošanā ieguldīti 817,9 tūkstoši eiro, šobrīd projekta virzība esot neskaidra.

"Ir skaidrs, ka Latvijai Paralimpiskais sporta centrs ir vajadzīgs. Tas ir kritiski svarīgi gan sporta pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar invaliditāti, viņu veselībai un integrācijai, gan profesionālā parasporta attīstībai. Jau kopš 2017. gada valsts līmenī ir pieņemti gan Ministru kabineta, gan Saeimas komisiju un apakškomisiju lēmumi par šī sporta centra īstenošanu, tā izveide atbalstīta Nacionālajā sporta padomē un tam līdz šim atvēlēti arī budžeta līdzekļi. Tomēr šī projekta nākotne ir neskaidra, jo joprojām nav zināms, kas par šī projekta virzīšanu valsts līmenī atbild," saka LPK ģenerālsekretāre Liene Apine.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu tiešsaistes modes grupa "Bohoo" pirmdien paziņoja, ka iegādājusies bankrotējušā Lielbritānijas lielveikalu tīkla "Debenhams" intelektuālā īpašuma aktīvus, ļaujot izmantot tā zīmolus.

Darījuma summa veido 55 miljonus sterliņu mārciņu (62 miljonus eiro).

"Bohoo" aktīvus, tostarp klientu datus, iegādājusies no ārējiem investoriem, kas piesaistīti "Debenhams" likvidācijas procesam.

Uzņēmums norāda, ka plāno atjaunot un atsākt "Debenhams" interneta platformas darbību.

Debenhams veikali Latvijā un Igaunijā turpinās darbu 

Latvijā un Igaunijā "Debenhams" veikali turpinās darbu, neskatoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmuma...

Lielbritānijas lielveikalu tīkls "Debenhams" slēgs visus savus veikalus, likvidējot aptuveni 12 000 darbavietu, pirmdien informēja bankrotējušā uzņēmuma administratori.

"Debenhams" administratori norāda, ka pēc koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu atcelšanas Lielbritānijā atkal tiks atvērti uzņēmuma veikali, lai izpārdotu preču krājumus.

Līdz ar šo veikalu atvēršanu "Debenhams" mājaslapu pārvaldīs "Bohoo".

Preču izpārdošana veikalos turpināsies vairākas nedēļas, kamēr tiks pārdoti visi preču krājumi, bet pēc tam veikali tiks slēgti pavisam.

"Debenhams", kas dibināts 1813.gadā, bankrotēja decembrī.

Uzņēmums likvidācijas procesu sāka pēc tam, kad britu sporta apģērbu kompānija "JD Sports" pārtrauca sarunas par lielveikalu tīkla iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Debenhams" veikali Latvijā un Igaunijā turpinās strādāt ar esošo zīmolu, uzsvēra uzņēmuma SIA "DBH Ltd Baltics" izpilddirektors Armands Vīksne.

Britu tiešsaistes modes grupa "Boohoo" pirmdien paziņoja, ka iegādājusies bankrotējušā Lielbritānijas lielveikalu tīkla "Debenhams Plc" intelektuālā īpašuma aktīvus, ļaujot izmantot tā zīmolus.

Vīksne uzsvēra, ka "DBH Ltd Baltics" ir patstāvīgs, neatkarīgs Latvijas uzņēmums, kura sadarbība ar "Debenhams Plc" notiek uz franšīzes līguma pamata.

"Līdz ar to arī Latvijas un Igaunijas "Debenhams" veikali, kas ir "Debenhams" franšīzes partneri, varēs turpināt strādāt ar esošo vārdu," skaidroja Vīksne.

Viņš uzsvēra, ka darījums ļaus stabilizēt preču piegādes sistēmu, un, pateicoties "Boohoo" veiksmīgajiem e-komercijas risinājumiem, tiks uzlabota e-komercijas darbība Latvijas un Igaunijas uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saslimstībai nokrītoties zem 200, "luksofora princips" paredz atsevišķu ierobežojumu mīkstināšanu

LETA, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu nedēļu saslimstībai ar Covid-19 nokrītoties zem 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, Latvija pārgājusi uz zemāku, lai gan aizvien augstu riska "luksofora principa" kategoriju, kad paredzēts mīkstināt noteiktus ierobežojumus, liecina iepriekš valdībā apstiprinātais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums.

"Luksofora princips" ir Ministru kabinetā apstiprināts, Veselības ministrijas virzīts dokuments, kas regulē valstī ieviesto Covid-19 ierobežojumu pārskatīšanu pēc konkrētiem kritērijiem. Turklāt "luksofora principa" dokumentā ir apspriesti tikai maksimālie risinājumi katrā riska fāzē.

Vadoties pēc "luksofora principa", šobrīd, kad saslimstība ir nokritusies zem 200 gadījumiem, pakalpojumu sniegšanai un tirdzniecībai būtu jānotiek, nodrošinot stingru kontroli un drošības pasākumu ievērošanu, kā arī prioritāri ārtelpās. Tomēr šajā aspektā, tāpat kā citos, jau pirms dokumentā noteiktā rādītāja sasniegšanas tika pieņemti lēmumi ieviest konkrētus atvieglojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti lems par nakts mēra iecelšanu dzīves kvalitātes uzlabošanai nakts tumšajā laikā, liecina Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā iesniegtā informācija.

Deputātiem tiek piedāvāta prezentācija par to, kā vēsturiski tikusi organizēta nakts dzīve pilsētās. Tiek norādīts, ka, pašplūsmā atstāta, nakts dzīve izpaužas kā cilvēku pastiprināta alkohola lietošana, ballītes un trokšņošana. Savukārt, ja tā tiek apzināti organizēta, tad kļūst daudzveidīga, pilnvērtīga un droša.

Kā piemērs prezentācijā iekļauta Ņujorkas nakts dzīve, kas iedalīta vairākās kategorijās - bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.

Galvenie problēmjautājumi Rīgā esot apgaismojuma neesamība, dažādu aktivitāšu trūkums, drošības izaicinājumi, tostarp konflikti, alkohola un narkotiku lietošana, transporta trūkums, prostitūcija u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā konkursā "Ideju kauss" saņemtas 217 idejas, no kurām 109 izvirzītas otrajai kārtai.

Biznesa ideju autori 26. septembrī uzsāks sešu nedēļu mācību ciklu pieredzējušu pasniedzēju vadībā, lai turpinātu attīstīt savu biznesa ideju.

"Gandrīz puse jeb 48 no konkursa otrajai kārtai izvirzītajām biznesa idejām ir saistītas ar informācijas tehnoloģiju jomu, kas saskan ar LIAA stratēģiju arvien lielāku uzsvaru likt uz augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību," norāda LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Savukārt 11 biznesa idejas ir saistītas ar pārtikas ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet trešā populārākā kategorija ar 9 biznesa idejām ir izklaide un atpūta. Vēl otrajai kārtai izvirzītas biznesa idejas, kuras saistītas ar dažādu iekārtu ražošanu, lauksaimniecību, transportu, apģērbu un tekstila izstrādājumu ražošanu, izglītību, vides risinājumiem un citām jomām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā nelegālo interaktīvo azartspēļu daļa Latvijā bija 34,3 miljoni eiro, tad pērn tā pieauga par vairāk nekā 10 miljoniem eiro un sasniedza gandrīz 46 miljoni eiro apmēru, kas ir 45% no kopējā azartspēļu tirgus Latvijā, liecina pētījumu aģentūras H2GC dati.

Nelegālā tirgus daļas pieaugumu veicināja parlamenta lēmums aizliegt darboties legālajiem, Latvijā licencētajiem operatoriem. Jau vēstīts, ka pērn no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam, saskaņā ar Saeimas deputātu lēmumu licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru vietnes tika slēgtas. Savukārt 2020.gada 11.decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus interaktīvajām azartspēlēm. Latvija bija vienīgā valsts, kas liedza darbības interneta vidē, kur nepastāv fizisks kontakts ar citiem cilvēkiem.

Interneta azartspēļu aizliegums Covid laikā ir nelikumīgs  

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada...

“2020.gads ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, cik būtiski ir pieņemt pārdomātus lēmumus un uzturēt valstī sapratīgu regulējumu, lai neveicinātu nelegālā azartspēļu tirgus attīstību,” norāda Optibet vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra.

“Iesaistoties nelegālajā interaktīvo azartspēļu vidē, cilvēki sevi pakļauj nedrošai, neuzraudzītai un nekontrolētai videi. Nelegālajās vietnēs ir īpaši augsts risks, ka spēlētājs var tikt apkrāpts vai, tajās tiek izmantotas pārmērīgas un maldinošas reklāmas, kā rezultātā pieaug atkarību risks. Nevienā nelegālajā azartspēļu vietnē nedarbojas pašatteikušos personu reģistrs, tajās arī nav pieejami atbildīgas spēles rīki, ar kuriem spēlētāji ierobežo savu spēli. Taču šiem nelegālajiem operatoriem ir plašas reklāmas iespējas, to vietnes ir viegli pieejamas internetā,” uzsver D.Niedra.

Arī Baltijas valstu licencēto interaktīvo spēļu nozares ieņēmumu dinamika apliecina nelegālā tirgus daļas pieaugumu Latvijā.

Lai arī online izklaide 2020.gadā bija praktiski vienīga iespējamā (online kino, e-sports, interaktīvās azartspēles un tiešsaistes koncerti), Latvijā legālās nozares ieņēmumi praktiski nav mainījušies, salīdzinot ar 2019.gadu. Turpretim kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā situācija ir pavisam atšķirīga. Licencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumi 2020.gadā Latvijā bija 56,8 miljoni eiro, kas ir pa 4% vairāk, nekā 2019.gadā, savukārt Igaunijā pērn nozares ieņēmumi pieauga par 36% un bija 50,7 miljoni eiro, bet Lietuvā nozares ieņēmumi pieauga par 53% un sasniedza 62 miljonus eiro.

Latvijā Licencēto interaktīvo azartspēļu operatori 2019. gadā nodokļu veidā iemaksāja valsts budžetā 12.3 miljonus eiro, 2020. gadā tie būs ap 13 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis

Monta Šķupele, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igora Mieža profesionālā pieredze ir gana raiba. Vairāk nekā 25 gadus viņš strādājis vadošos amatos tādos zināmos Latvijas pārtikas un cita veida uzņēmumos kā Tabakas fabrika, Kraft Jacobs, Ādažu čipsi, Latvijas balzams, Rīgas piena kombināts, Laima un citi. Un viņš joprojām ar interesi seko līdzi visu šo uzņēmumu darbībai.

"Latvijas pārtikas uzņēmumu vidē vadošo darbinieku rotācija vispār ir ļoti interesanta, jo liela daļa no man zināmiem, vadīt spējīgiem speciālistiem veic savu karjeras goda apli, iekļaujot pieminētos un citus uzņēmumus. Mēs tomēr esam ļoti mazs tirgus," stāsta I. Miezis. Savā pieredzē viņš lielākoties visur bijis atbildīgs par pārdošanas un mārketinga sektoriem.

"Protams, katra darbavieta ir devusi savu pienesumu profesionālo iemaņu izveidē. Domājot par bijušajām darbavietām, pret visām izjūtu dziļu cieņu un pateicību kolēģiem. No agras bērnības nevaru iedomāties savu dzīvi bez sporta. Kādreiz tie bija daudzi gadi austrumu cīņās, esmu noskrējis sešus maratonus, bet pēdējos gados izbaudu motokrosa braukšanu. Uzskatu, ka sports kādreiz ir reāli palīdzējis sakārtot sevi un tumšākos dzīves brīžos ļāvis kā Minhauzenam izvilkt sevi aiz matiem laukā," atklāj SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko šobrīd meklē mājokļu pircēji Baltijā?

Karmena Kuka (Carmen Kukk), nekustamā īpašuma attīstītāja "Pro Kapital" Pārdošanas un mārketinga vadītāja Igaunijā, 28.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā lielākā daļa no mums savos mājokļos pavadījuši vairāk laika nekā jebkad agrāk. Viss, kas līdz šim licis mums atrasties ārpus mājas – darbs, skola un pulciņi bērniem, pat sports un izklaide – pēkšņi pieejams tikai pašu mājokļos. Daudziem tas licis uz savu dzīvesvietu un vajadzībām attiecībā uz to palūkoties ar jaunām acīm.

Kādi ir pirmie secinājumi un kā tas ietekmējis mājokļu pircēju čeklistu?

Birojs, skola un kafejnīca vienuviet

Ja daudziem doma par darbu no mājām pirms tam šķita pilnīgi nepieņemama, tad tagad tikpat daudz ir tādu, kas vairs nevar iedomāties katru dienu doties uz darbu birojā. Domāju, ka ikviens jau pārdzīvojis tā saucamo medusmēnesi ar darbu no mājām un paspējis izbaudīt arī ar to saistītos izaicinājumus un ēnas puses. Īpaši, ja mājās ir mazi bērni. Lai pienācīgi nodotos darbam, ar mazu stūrīti pie virtuves galda ir par maz. Klusa, no pārējā mājokļa norobežota un pārdomāti izplānota darba vieta nu ir tas, uz ko vairums no mums tiecas. Daudzi šo mēnešu laikā mājās iekārtojuši darba galdu vai vismaz pie sienas stiprināmu darba stacijas stendu, pārdomājuši darba vietas izskatu un iekārtojumu videokonferenču laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez skaidrām reformām Latvija var netikt līdz sarunām par naudu no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaidri iezīmētām reformām un to sasniedzamajiem mērķiem Latvija var nenonākt pie sarunām par līdzekļu iegūšanu no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda.

Tā otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē atzina Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Armands Eberhards.

Pēc FM aplēsēm, ministrijas un citas institūcijas ES Atveseļošanas fondam pieteikušas projektus 7,5 miljardu eiro apmērā, lai gan pieejamā summa būs mazāka par diviem miljardiem eiro.

Eberhards informēja, ka darbs pie Latvijas piedāvājuma izstrādes ES Atveseļošanas fondam ir progresā, tomēr nedz Eiropā, nedz Latvijā joprojām nav pieņemti konkrēti lēmumi. "Šis ir maratons, nevis sprints, jo mērķis ir apstiprināt nacionālos atveseļošanas plānus, kas ir jāizstrādā līdz nākamā gada aprīlim," skaidroja FM eksperts, piebilstot, ka paralēli nacionālo plānu izstrādei notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas sporta apģērbu, apavu un aksesuāru ražotājs "adidas" otrdien paziņoja, ka nolēmis pārdot ar zaudējumiem strādājošo ASV meitasuzņēmumu "Reebok".

""adidas" nolēmis oficiāli sākt "Reebok" pārdošanas procesu," sacīts kompānijas paziņojumā.

Tajā nekas nav teikts par iespējamajiem pircējiem, taču solīts sīkāku informāciju sniegt 10.martā.

Par to, ka apsver iespēju pārdot "Reebok", "adidas" paziņoja decembrī.

Vācijas lietišķais žurnāls "Manager Magazin" pagājušā gada beigās rakstīja, ka "Reebok" iegādē esot ieinteresēti Ķīnas uzņēmums "Anta Sports" un ASV kompānija "VF Corp.", kurai pieder zīmols "North Face".

"adidas" iegādājās "Reebok" 2006.gadā par 3,1 miljardu eiro. Pašlaik "Reebok" vērtība ir apmēram 800 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiek atklātas Covid-19 pandēmijas ietekmētās Tokijas olimpiskās spēles

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 23.jūlijā tiks atklātas Tokijas vasaras olimpiskās spēles, kas Covid-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas no pērnā gada uz šo vasaru.

Atklāšanas ceremonija Tokijas olimpiskajā stadionā sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, tiešraidē to translējot Latvijas Televīzijai (LTV).

Nāciju parādi uzsāks antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis sekos pēc japāņu alfabēta, izņemot mājinieci Japānu, kas stadionā iesoļos kā pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļos kā 194., sarkanbaltsarkano karogu nesot tenisistei Aļonai Ostapenko un 3x3 basketbola izlases spēlētājam Agnim Čavaram.

Ceremonijas noslēgumā tiks iedegta 2021.gada vasaras olimpisko spēļu lāpa.

Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremonija un spēļu sacensības noritēs bez skatītāju klātbūtnes.

Tokijai olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2013.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Stambulu un Madridi. Tokija olimpiskās spēles uzņēma arī 1964.gadā. Tokijai tika uzticēta arī 1940.gada spēļu rīkošana, taču vēlāk tā atteicās uzņemt sporta forumu, kas vēlāk Otrā pasaules kara dēļ tika atcelts pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta klubi pielāgojas situācijai un piedāvā nodarbības tiešsaistē; par atsaucību nesūdzas.

"Mēs esam pārorientējušies. Es nevarētu sūdzēties, ka mēs bēdājamies un mums iet slikti. Pagaidām esam labi tikuši pāri šai situācijai un piedāvājam treniņus internetā," biznesa portālam "db.lv" saka Kārlis Sprukts, "KSMR Fitness" līdzīpašnieks.

Viņš atzīst - jau kādu laiku domājis, ka varētu pamēģināt piedāvāt tiešsaistes treniņus, bet līdz šim komanda tam īsti neredzēja iemeslu. Tagad, kad sākās ārkārtas situācija, šī ideja atdzima un to nekavējoties īstenoja.

K. Sprukts secina, ka šāda līmeņa pārmaiņām ir vajadzīgs spēcīgs pamudinājums, kas šajā gadījumā ir pandēmijas izraisīta ārkārtas situācija, kuras laikā ir slēgti sporta klubi un daudzi cilvēki atrodas pašizolācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru