Jaunākais izdevums

Pierīgas premium klases nekustamo īpašumu tirgū šis gads ir iesācies neveiksmīgi, jo ir vērojams pārdošanas darījumu aktivitātes samazinājums un premium klases īres tirgū augstu pieprasījumu uztur tikai starptautisko organizāciju darbinieki, pastāstīja Inese Zaķīte, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas konsultante.

Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium klases mājokļiem ir samazinājies. Šogad ir noslēgts par 5 darījumiem mazāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā. Savukārt premium mājokļu īres tirgū nemainīgi augstu pieprasījumu palīdz uzturēt Latvijā dislocēto starptautisko organizāciju darbinieku vajadzība pēc augstas klases dzīvojamās platības, kurā manāmas deficīta pazīmes un katrs atbilstošais mājoklis tirgū tiek realizēts ļoti ātri.

Par to liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby's International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti ar dzīvokļiem, privātmājām un zemes nekustamiem īpašumiem Pierīgas teritorijā (aptver Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Inčukalna, Ķekavas, Krimuldas, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Siguldas un Stopiņu novadus).

Interese par mājokļu iegādi Pierīgas teritorijās 2018. gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu sarukusi par 3,6% jeb par 2,9 miljoniem eiro, sasniedzot 76,8 miljonus eiro apgrozījumu. Darījumu skaits, kas veido šo apgrozījumu, sarucis no 1455 līdz 1318 darījumiem.

I. Zaķīte stāsta, ka iepriecinošs pieaugums novērojams darījumos cenu segmentā virs 150 000 eiro, jo šā gada pirmajos sešos mēnešos slēgti 114 darījumi 22,4 miljonu eiro vērtībā pret iepriekšējā gada attiecīgajā periodā slēgtajiem 99 darījumiem 20,4 miljonu eiro vērtībā.

«Pierīgas premium īpašumu segments ir īpaša niša, jo tie veido salīdzinoši mazu daļu no kopējā nekustamā īpašuma tirgus šajā reģionā. Šogad pirmajā pusgadā pieprasījums pēc premium īpašumiem ir kļuvis nedaudz mazāks, jo iegādāti 17 īpašumi 3,4 miljonu eiro vērtībā, 2017. gadā tie ir bijuši 22 īpašumi 5,1 miljonu eiro vērtībā,» komentē I. Zaķīte.

Dzīvokļu tirgus - teju nemainīgs

Apgrozījums Pierīgas dzīvokļu tirgū gada pirmajā pusē pieaudzis vien par 100 000 eiro, sasniedzot 30,6 miljonus eiro un to veidojuši 580 darījumi pret 574 darījumiem 30,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Vidējā dzīvokļa cena arī bijusi stabila - 53 000 eiro jeb 750 eiro kvadrātmetrā. Vidējā pircēja optimālais dzīvokļa izmērs ir 70 kvadrātmetri jau trešo gadu pēc kārtas.«Analizējot Pierīgas dzīvokļu tirgu cenu dalījumā, var novērot nelielu samazinājumu cenu intervālā virs 150 000 eiro (kritums par diviem darījumiem līdz 15), ko kompensē intereses pieaugums cenu intervālā no 50 000 līdz 150 000 eiro, kur apgrozījums pieaudzis par 1 miljoniem eiro līdz 19,4 miljoniem. Darījumu skaita dalījums pa cenu intervāliem palicis gandrīz nemainīgs,» saka I. Zaķīte.

Pierīgas privātmāju tirgū - neliels aktivitātes sarukums, vidējā cena pieaugusi par 11%

Šī gada pirmajā pusē Pierīgas teritorijās iegādāto privātmāju kopējā vērtība kritusies par 800 000 eiro pret 2017. gada attiecīgo periodu, sasniedzot 37,3 miljonus eiro. Šo apgrozījumu veidoja par devīto daļu mazāks darījumu skaits, jo 2017. gada 6 mēnešos tika noslēgti 460 darījumi pret šā gada 403 darījumiem. Apgrozījums saglabājies vienmērīgs tāpēc, ka vidējā privātmājas cena pieaugusi par 11 % no 82 900 eiro gadu iepriekš līdz 92 700 eiro šogad. Šogad Pierīgas privātmājas vidēji maksājušas 500 eiro kvadrātmetrā un to izmērs bijis 190 kvadrātmetri (no attiecīgi 460 eiro kvadrātmetrā un 185 kvadrātmetru gadu iepriekš). Lielākā daļa pircēju intereses zuduma novērojama no 50 000 līdz 150 000 eiro cenu diapazonā, kur no 178 darījumiem 2017. gadā šogad slēgti vien 142 darījumi. «Pieaugums koncentrējies no 150 000 līdz 350 000 eiro cenu intervālā, šogad pircēji šādā cenu līmenī iegādājušies par 20 mājokļiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Premium privātmāju tirgus segments (mājas cenā no 350 000 eiro) saglabājies stabils, jo šogad iegādāti 2 īpašumi 900 000 eiro vērtībā pret 3 mājokļiem 1,3 miljonu eiro vērtībā 2017. gadā,» stāsta I. Zaķīte.

Zemes tirgū kritums bijis visiespaidīgākais

2018. gads apbūvējamās zemes tirgotājiem nav bijis pārāk iepriecinošs, jo pirmajos sešos mēnešos slēgti 335 darījumi 8,8 miljonu eiro vērtībā. «Šis rādītājs ir iespaidīgi zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Šogad nav iegādāts neviens zemes īpašums vērtībā virs 150 000 eiro, lai gan gadu iepriekš šajā cenu līmenī tika iegādāti divi īpašumi ar kopējo vērtību 400 tūkstošiem eiro,» komentē I. Zaķīte.

Premium īres tirgū aktīvi starptautisko organizāciju darbinieki

Komentējot norises Pierīgas nekustamo īpašumu tirgū, Marika Alksnīte, Baltic Sotheby`s International Realty īres projektu menedžere, norāda, ka šogad pirmajā pusgadā saglabājusies nemainīgi augsta darījumu intensitāte augstākā komforta jeb premium īpašumu īres tirgū.

«Pierīgā izmitināto starptautisko organizāciju darbinieki uztur augstu pieprasījumu premium īres tirgū, turklāt ne tikai tuvējos Pierīgas novados, bet arī Rīgā. Strādājot ar ārvalstu speciālistiem, vēstniecību un starptautisku kompāniju darbiniekiem, un ārvalstu studentiem, redzam, ka tirgū pieejamu cenai atbilstoša līmeņa – mājokļu (dzīvokļi vai privātmājas) piedāvājums nav plašs, tāpēc ikviens labs īpašums tiek izīrēts ļoti ātri,» piebilst M. Alksnīte. Gada sākumā, kā arī pateicoties vairāk nekā 100 dienu siltajai un garajai vasarai, liels pieprasījums bijis pēc mājokļu īres Jūrmalā un citās piejūras un gleznainas dabas apkaimēs, bet, tuvojoties rudenim, pieaug ārvalstu studentu interese par īres mājokļiem ne tikai universitāšu bagātajā Pārdaugavā, bet arī Rīgas centrā.

Savukārt dažādu starptautiski organizāciju darbinieki, kas Latvijā ierodas uz 3 līdz 4 gadiem, un lielāko tiesu kopā ar visu ģimeni, iedzīvi un arī mājdzīvniekiem, pieprasa premium mājokļus ilgtermiņa īrei. Tie var būt gan mēbelēti, gan nemēbelēti, ar 3 līdz 4 guļamistabām, vairākām vannas istabām, palīgtelpām (lietu glabāšanai, veļas mazgāšanai un izžaušanai utt.), iespējām novietot automašīnu (garāža vai stāvvieta) un iespējām mājoklī dzīvot bērniem un mājdzīvniekiem. Visbiežāk tiek pieprasītas privātmājas platībā līdz 250 kvadrātmetriem vai arī plaši dzīvokļi īres cenās no 1700 līdz 2500 eiro mēnesī, atkarībā no dzīvokļa platības.

Berģos, Baltezerā un Ādažos labas mājas īrei tirgū nav bieži pieejamas, jo saimnieki paši tajās dzīvo, vai arī izliek īrei īpašumus, kurus ilgstoši nevar pārdot. «Laiku pa laikam īrei parādās mājas no nesen celtā ciemata «Sunīši», kur īpašumus savulaik aktīvi pirka nerezidenti. Turklāt Pierīgas īres īpašumus (mājas, dzīvokļus) tuvuma ar Rīgu, kā arī zaļās dabas un ainaviskās apkārtnes dēļ izvēlas īrēt arī vietējais klients, kurš ir pārdomu procesā par savu personīgo īpašumu,» komentē M. Alksnīte.

«Pircējs ir mainījies, tādēļ ir jāmainās arī pārdevējam. Ļoti bieži īpašnieki ierobežo savu piedāvājumu arī ar nosacījumu, ka nevar tikt uzņemti mazi bērni vai mājdzīvnieki. Jo elastīgāki savā piedāvājumā ir mājokļu īpašnieki, jo vairāk ieklausās pieredzējušu mākleru padomos par īpašuma uzlabojumiem un pielāgošanu augstākā komforta līmeņa prasībām, jo veiksmīgāk un ātrāk šāds mājoklis atradīs savu īrnieku,» piebilst speciāliste.

Lai gan atbilstošu īres mājokļu deficīts tirgū esot jūtams, tomēr tas īres cenas nav ietekmējis, piebilst M. Alksnīte. Viņa paredz, ka arī gada otrajā pusē premium īres tirgū saglabāsies līdzīga aktivitāte, bet kopumā Pierīgas nekustamo īpašumu tirgus – tieši tuvuma galvaspilsētai dēļ - būs pievilcīgs klientiem (gan vietējiem, gan ārvalstu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Swedbank: Sasniegts vēsturiski lielākais pirkumu īpatsvars jaunajos daudzdzīvokļu projektos

Žanete Hāka, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju vēlme pēc jauna mājokļa turpina pieaugt, un, kā liecina Swedbank apkopotie dati, darījumu apjoms, šogad pieaudzis par piektdaļu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Nozīmīgākie tirgus attīstības dzinuļi ir pieaugošs pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos, kā arī iedzīvotāju ienākumu kāpums. Kopumā 57% no visiem iegādātajiem īpašumiem atrodas Rīgā, 24% Pierīgā, bet 19% reģionos. Trešā daļa visu darījumu Rīgā notikuši tieši ar jaunajiem projektiem, kas ir vēsturiski lielākais darījumu īpatsvars šajā segmentā.

«Ir redzams, ka Rīgā un Pierīgā turpinās tirgus pārorientēšanās uz pieprasījumu pēc dzīvokļiem tā sauktajos jaunajos projektos. Šogad pieprasījums pēc Swedbank aizdevuma šajā segmentā audzis par 72%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ko veicinājis gan piedāvājuma pieaugums, gan arī salīdzinoši lēnais novecojušo namu renovācijas process. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī privātmāju celtniecība Pierīgā, kas ir alternatīva izvēle Rīgas centra lielo platību dzīvokļiem. Kopumā, lai arī Latvijas nekustamā īpašuma tirgus attīstās un mājokļu kreditēšanas tempi aug, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, tie joprojām ir vairāk nekā divas reizes mazāki, kas norāda uz nākotnes attīstības potenciālu Latvijas nekustamā tirgus attīstībai,» stāsta Normunds Dūcis, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 17. maijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns speciālizlaidumu – Pierīgas numuru.

Žurnāls Biznesa Plāns stāsta par darbu ārpus Rīgas, un šoreiz tas veltīts uzņēmējdarbībai Rīgas apkaimē. Pierīgas uzņēmējdarbības vide ir īpaša, tā atšķiras gan no citiem reģioniem, gan no galvaspilsētas. Tā ir sevišķa ar savu divdabību – uzņēmumi var izmantot Rīgas tuvuma priekšrocības, tajā pašā laikā domu lidojumam Rīgas reģionā ir plašāks skrejceļš.

Dinamisks miers – tāds ir Pierīgas uzņēmējdarbības šķērsgriezums, tā žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde. Pierīgā ir darba duna, kas atskan no galvaspilsētas, un provinces miers vienuviet.

Logi pasīvajām mājām Salaspils novadā, neprātīgi reklāmas projektu risinājumi Zaķumuižā, kosmētikas stendi lielākajiem kosmētikas ražošanas zīmoliem Jaunmārupē, elektroniskās «smadzenes» autobusiem un gudrajām mājām Salaspilī, māju būvniecība no kaņepēm Tīnūžos, jaunās paaudzes ģipškartons Sauriešos. Šo un citu inovatīvu produktu ražotāji no dažādiem Pierīgas novadiem satiekas žurnālā Biznesa Plāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas augšupeju, uzlabojusies arī Latvijas iedzīvotāju finanšu rezerve, liecina Swedbank apkopotie dati.

Teju piektdaļai (17%) ir izdevies izveidot uzkrājumu trīs un vairāk algu apmērā (par 2% punktiem vairāk nekā pērn), savukārt katram desmitajam tas ir vienas līdz trīs algu robežās. Savukārt nekādu iekrājumu nav salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai – 7%.

Pārējā iedzīvotāju daļa, aptuveni divas trešdaļas sabiedrības jeb 67% atzīst, ka viņu uzkrājums vērtējams apmēram vienas vidējās mēnešalgas apmērā. To, ka kopumā uzkrājumu veidošanas disciplīna pamazām uzlabojas, apstiprina arī paši iedzīvotāji. 53% aptaujāto norāda, ka veido uzkrājumus dažādiem mērķiem, turklāt pēdējo divu gadu laikā piektdaļa (19%) ir spējusi uzkrājumiem novirzīt vairāk naudas, nekā līdz šim, savukārt trešdaļa (34%) līdzšinējā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID brīdina, ka pārdodot nekustamo īpašumu, var būt jāmaksā nodoklis

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma pārdošana ir viens no gadījumiem, kad fiziskai personai var būt jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā no saņemtā ienākuma, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Tādēļ pirms jebkādiem darījumiem ar nekustamo īpašumu VID aicina konsultēties un noskaidrot, vai konkrētajā situācijā nodoklis ir jāmaksā, kā tas aprēķināms un kāds ir tā samaksas termiņš.

Lai noteiktu summu, no kuras maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no nekustamā īpašuma pārdošanas cenas jāatņem tā iegādes vērtība un tajā veikto ieguldījumu vērtība (ja tādi ir bijuši).

Piemēram, fiziskā persona 2018.gadā par 75 000 eiro pārdod nekustamo īpašumu (māju ar zemi), kas nopirkts 2014.gadā par 45 000 eiro, mājai tika nomainīti logi un durvis par 10 000 eiro (ir samaksu apliecinoši dokumenti). Aprēķinātais ienākums no šī darījuma ir 20 000 eiro (75 000-45 000-10 000). Savukārt maksājamais nodoklis budžetā 4000 eiro (20 000x 20%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mājokļu pieejamība palielinās, tāpat arī ekonomiskā vide un bankas finansēšanas nosacījumi ir samērā labvēlīgi, lai iedzīvotāji varētu iegādāties mājokļus, tomēr reālo darījumu skaits ir salīdzinoši neliels, Nekustamais īpašums un būvniecība Baltija 2018 konferencē norādīja Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

«Veicām aptauju, kurā jautājām, vai iedzīvotājiem vispār ir nepieciešams nekustamais īpašums. Vairāk nekā 30% aptaujāto atzina, ka tas ir vajadzīgs. Šā gada janvārī klientu interese par mājokļa kredītu pieauga par 45%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pirms gada. Daļa cilvēku vēlas noskaidrot, vai vispār var aizņemties un cik daudz,» stāsta N. Dūcis.

Tomēr kopējais noslēgto darījumu skaits ir salīdzinoši neliels. Dati rāda, ka 11% cilvēku ir nepietiekami oficiālie ienākumi. Joprojām 28% trūkst līdzekļu pirmajai iemaksai. Te gan novērojama pozitīva tendence, jo pagājušajā gadā tie bija 45% cilvēku. N. Dūcis kā pozitīvu piemēru min Altum atbalsta programmu, ar kuras palīdzību pirmās iemaksas apmērs samazinās līdz 5%. Viņš arī norāda, ka šobrīd katrs trešais aizdevums mājokļa iegādei tiek izsniegts ar Altum garantiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem arī 2020. gada sākumā ir saglabājies pietiekoši augsts. Darījumi notiek un interese par racionāliem nekustamā īpašuma piedāvājumiem var būt pat ļoti augsta. Šādā situācijā, ieraugot savu sapņu īpašumu par atbilstošu cenu, jāspēj ātri rīkoties.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka par labu un pietiekoši izdevīgu īpašumu būs gana liela interese arī no citiem pircējiem, tāpēc ir svarīgi nepalaist garām savu lielo iespēju.

Tā kā sludinājumu portāli ir pilni ar dažādiem piedāvājumiem, no kuriem ļoti liela daļa ir pārāk dārgi un netiek pārdoti pat pusgadu un vairāk, katrreiz, kad parādās racionālas cenas piedāvājums, interese par to ir augsta un darījumi notiek pietiekoši ātri. Pie šādiem apstākļiem ir jāprot sevi sagatavot tā, lai labāko izdevību izmantotu tieši Jūs.

Lai iegādātos īpašumu, protams, ir nepieciešama nauda. Un pārsvarā īpašuma iegādei tiek izmantots bankas finansējums. Līdz ar to, pirms tērēt savu dārgo laiku īpašumu apskatēm, ir būtiski doties uz banku un konkrēti noskaidrot savus limitus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CSP pirmo reizi publicē datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā

Lelde Petrāne, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kinetics Nail Systems plāno celt savu ražotni

Ingrīda Drazdovska, 29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atrast piemērotas telpas mūsu nozares uzņēmumam Rīgā ir gandrīz neiespējami,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Andžejs Stenclavs, kosmētikas ražotāja Kinetics Nail Systems vadītājs.

«Ārpus Rīgas variantus neizskatījām, jo mūsu speciālisti (kas ir uzņēmuma zināšanu atslēga) lielākoties dzīvo Rīgā un tuvējā Pierīgā, ērta nokļūšana ir patiešām svarīga, tāpēc neizvērtējām iespējas, piemēram, Olainē. Piemērotu risinājumu atrast ir sarežģīti, jo trūkst ne tikai modernu telpu, bet arī mūsdienu prasībām atbilstošu platību/teritorijas un sakārtotas vides. Milzīga problēma ir padomju laika mantojums, tā veidotā pilsētvide, ko finansiāli grūti vai neizdevīgi sakārtot. Pat uzbūvējot šādā vidē jaunu ēku, tā neatbilst visām kompānijas vajadzībām. Kosmētikas uzņēmuma partneri pārstāv luksusa segmentu. Pat ja ēka, biroja iekārtojums ir jauks, mūsdienīgs, partneri redz un novērtē arī apkārtējo vidi,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

VARAM mainījusi sākotnēji piedāvāto pašvaldību iedalījumu Pierīgā

Žanete Hāka, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēc konsultācijām ar 114 pašvaldībām ir izstrādājusi un nosūtījusi saskaņošanai konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu pašvaldību reformas ietvaros, informē VARAM.

Pēc iedzīvotāju un pašvaldību deputātu priekšlikumu un viedokļu uzklausīšanas VARAM noslēgusi darbu pie attīstības plānošanas dokumenta – konceptuālā ziņojuma par administratīvi teritoriālo iedalījumu – izstrādes. Ministrija ir paveikusi apjomīgu informācijas izvērtēšanas procesu un strādājusi pie likumprojekta izstrādes.

Dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.

J. Pūce uzsver: «Ir noslēgušās konsultācijas ar pašvaldībām, esam uzklausījuši dažādus viedokļus un argumentus reformas apspriešanas gaitā, tie visi apkopoti un analizēti. Izskatot iegūtos datus par iedzīvotāju paradumiem, ir tapis precizēts pašvaldību iedalījuma modelis ar 36 pašvaldībām. Šis konceptuālais ziņojums ir ievads likumprojektam par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas jau šogad tiks virzīts uz Saeimu»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dzīvošana Rīgā kļūst aizvien nepievilcīgāka

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā - par 0,9 % jeb 3,3 tūkstošiem. Savukārt Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8 % jeb 5,4 tūkstošiem.

Tas saistīts ar to, ka rīdzinieki vairumā pārceļas uz Pierīgu, īpaši uz Jūrmalu un Mārupi. Šie dati tikai apstiprina pilsētplānotāju un arhitektu sen teikto – mūsu galvaspilsēta nav cilvēkiem draudzīga. Līdz ar to tā ir viena no absolūti retajām metropolēm, kur iedzīvotāju skaits rūk. Pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš jau ir izrunājis sausu muti, vairākus gadus stāstot, ka ir nepareizi Rīgu pilnībā atdot autotransportam, ja tā vēlas piesaistīt iedzīvotājus. Rezultātā cilvēki pārceļas uz Pierīgu, katru dienu dodas uz Rīgu ar autotransportu, kas rada sastrēgumus un vairo gaisa piesārņojumu.

Diemžēl līdz šim galvaspilsētas vadībai prioritāte nav bijuši rīdzinieki. Rīgā tā arī nav nedz gājēju ielas, nedz pietiekamā daudzumā un kvalitātē veloceliņu. Arī ar tik daudz piesauktajiem park&ride nevedas. Arī sabiedriskais transports nav tāds, lai tajā gribētos pārsēsties no automašīnas. Un šeit neder atrunas, ka viena gada laikā Rīgu nevar pārvērst. Jo par to, ka galvaspilsētai ir jākļūst draudzīgākai cilvēkiem un mazajam biznesam, ir runāts gadiem. Tikai darīts gan ir ļoti maz. Toties ar plašu vērienu «šeptēšanās» ir notikusi dažādās pašvaldības kapitālsabiedrībās. Simptomātiski, ka, DB, sarunājoties ar lielu industriālo parku attīstītāju, tas paziņoja, ka strādā tikai Pierīgā un galvaspilsētā nedarbojas principiāli, jo birokrātiskās procedūras, kuras Pierīgas pašvaldībās var nokārtot pāris nedēļu laikā, Rīgā aizņem vairāk par pusgadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairāk nekā trešdaļa mājsaimniecību ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām

Žanete Hāka, 14.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība reģionā – misijas apziņa vai reāla biznesa iespēja?

Zane Kriķe - Arbo Windows admnistratīvā direktore, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā veidojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā sabiedrībai atvērts un dabai draudzīgs radošuma caurstrāvots kvartāls.

Andris un Eva Strapcāni, zvērināts advokāts un grafiskā dizainere, iegādājušies vēsturisko Zaļo villu un blakus ēkas, lai pirmie Latvijā realizētu pilnmiesīga radošā kvartāla ideju. Andris, kas iepriekš darbojies kā zvērināts advokāts un bijis saistīts ar nekustamā īpašuma nozari, pašlaik faktiski sarauj savas saites ar advokatūru, lai visu enerģiju koncentrētu Zaļās villas kvartāla attīstībai. Līdzīgi dzīvesbiedre Eva, kas līdz šim veidojusi interneta mājaslapas, dizaineres spējas var izpaust ģimenes jaunajā īpašumā. Strapcāni ir arī bioloģiskās saimniecības Dievkalni īpašnieki, kuru pamazām attīsta Līgatnes pusē. «Tas ir cits mūsu sirds projekts – kad vairs negribēsim pilsētu, mēs būsim tur.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru