Tradicionāli 1. aprīlis ir smieklu un joku dienu, kad varam nenopietni palūkoties arī uz nopietnām tēmām, piemēram, uz darba sludinājumiem. Teju ikviens no mums kādreiz ir lasījis vai pat sagatavojis darba sludinājumus, kur neiztrūkstošas ir tādas frāzes kā “elastīgs darba laiks”, “draudzīgs kolektīvs” vai “izaugsmes iespējas”.

Ar humoru palūkosimies uz to, ka šīs frāzes mēdzam saprast, un kā tām jāizpaužas organizācijā, kurā ir pārdomāta darba kultūra un rūpēs par darbinieku labbūtību.

Konkurētspējīgs atalgojums

Viena no populārākajām frāzēm darba sludinājumos ir “piedāvājam konkurētspējīgu atalgojumu”, taču kontekstā ar konkrētiem skaitļiem reizēm rodas pamatots jautājums – vai attiecīgais atalgojums spēj konkurēt arī ar pieaugošajām degvielas un pārtikas cenām? Izvēloties potenciālo darba devēju, aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību ne tikai tam, vai atalgojums ir konkurētspējīgs, bet tam, vai tas šķiet taisnīgs. Šeit svarīgi saprast, ka ir iekšējais taisnīgums jeb tas, kā tiek maksāts atalgojums vienādiem amatiem uzņēmuma iekšienē; ārējais taisnīgums - kāds ir uzņēmuma maksātais atalgojums attiecībā pret darba tirgus atalgojuma rādītājiem, kā arī sociālais taisnīgums, kurā tiek vērtēts, vai darba devējs nodrošina vairumam darbinieku dzīvei nepieciešamo atalgojumu.

Kamēr daudzu uzņēmumu un organizāciju vadītāji plāno dažādu digitālo risinājumu ieviešanu, darbinieki nereti to jau dara “pa kluso”, izmantojot dažādus publiskos mākslīgā intelekta (MI) rīkus bez saskaņojuma ar IT nodaļu vai datu drošības speciālistiem. Tā sauktais ēnu IT jeb neapstiprinātu MI, programmatūras un citu digitālo rīku izmantošana ir izplatīta problēma. Tā radītā ietekme var būt dažāda - datu drošības vai pārmaksas risks, izsekojamības trūkums, kiberdrošības risks, neatbilstība Vispārīgai datu aizsardzības regulai u.c.

Lai risinātu šos izaicinājumus, ar aizliegumiem vien nepietiek, tieši pretēji – tie var radīt viltus drošības sajūtu. Daudz lielāks efekts ir drošas eksperimentēšanas vides izveidošanai, proaktīvai uzraudzībai attiecībā uz to, kādus rīkus darbinieki izmanto un izglītošanai par digitālo higiēnu un drošību.

Darba tirgus, paradumu un organizāciju attīstības tendenču pētījuma “Work Trend Index” 2024. gada dati liecina, ka gandrīz 80% darbinieku visā pasaulē izmanto ēnu IT. Arī Latvija nav izņēmums. Savukārt, kiberdrošības uzņēmuma “Cyberhaven” aizvadītā gada pētījums liecina, ka 83,8% datu, ko darbinieki ievada MI rīkos, nonāk paaugstināta riska vidēs. Riski pieaug arī Latvijā – Cert.lv dati liecina, ka 2025. gada nogalē Latvijas kibertelpā reģistrēts vēsturiski augstākais incidentu skaits. MI rīki arvien straujāk ienāk ikdienas darbā, tie ir viegli pieejami un kļūst par dabisku pirmo izvēli, kur vērsties, lai rastu atbildes, automatizētu uzdevumus vai paaugstinātu produktivitāti. Taču tieši šī pieejamība un brīvā, bieži nekontrolētā izmantošana rada jaunus riskus. Problēma nav tikai kiberuzbrukumos – būtiska loma ir darbinieku paradumiem, piemēram, ievadot sensitīvu informāciju neapstiprinātos MI rīkos. Tāpēc drošības izaicinājums arvien vairāk kļūst par cilvēku uzvedības un iekšējo procesu jautājumu.

Digitālās prasmes šodien vairs nav nākotnes ambīcija vai papildu priekšrocība – tās ir ikdienas nepieciešamība ikvienam uzņēmumam, kas vēlas augt, noturēt konkurences latiņu un strādāt efektīvi mainīgā tirgus apstākļos.

Ar skaidru redzējumu par savu lomu reģionālajā un nacionālajā attīstībā Daugavpils Universitāte (DU) uzsākusi Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansētu projektu “Digitālās inovācijas un uzņēmējdarbības digitālo prasmju attīstība komersantiem”, piedāvājot uzņēmumiem visā Latvijā praktiskas, bezmaksas un uzņēmumu vajadzībām pielāgotas digitālo prasmju apmācības.

Šī iniciatīva apliecina Daugavpils Universitātes spēju būt ne tikai augstākās izglītības un zinātnes centramn reģionā, bet arī aktīvam partnerim uzņēmējdarbības attīstībā. Projekts radīts ar mērķi palīdzēt uzņēmējiem apgūt digitālos rīkus, kas ļauj strādāt gudrāk, samazināt izmaksas, uzlabot darba organizāciju un sasniegt jaunus klientus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Savu darbību Eiropā veicoša konservatīva riska investēšanas platforma “Letsinvest“ un licencēta tirdzniecības un norēķinu veikšanas sistēma “Axiology“ sadarbosies piešķirot iespēju uzņēmumiem vienkāršāk un efektīvāk izplatīt obligāciju emisijas, bet investētājiem – tās iegādāties. Septembrī plānojams izplatīt pirmo obligāciju emisiju, izmantojot jaunu tehnoloģisko risinājumu, kas ļauj efektīvāk organizēt obligāciju izplatīšanu un pārvaldīšanu. Jaunā digitālā infrastruktūra samazina ierastas obligāciju izdošanas izmaksas vairāk kā par 40%, līdz ar to kļūst par īpaši pievilcīgu finansēšanas instrumentu uzņēmumiem, kuru mērķis ir diversificēt kapitāla piesaistīšanas avotus.

Uzņēmumiem ļaus obligācijas izdot efektīvāk

“Letsinvest“ un “Axiology“ nesen prezentēja inovatīvu tehnoloģisko partnerību, kas ļauj parastas emisiju un izplatīšanas izmaksas biznesam samazināt vairāk kā par 40%, bet investētājiem piešķir iespēju obligācijas iegādāties ātrāk un ērtāk.

“Šīs projekts iezīmē jaunu posmu Baltijas valstu kapitāla tirgū. Mūsu mērķis ir lai obligācijas uzņēmumi varētu izdot vienkāršāk, bet investētājiem būtu ērta piekļuve tās iegādājoties. Ar jaunu darbības virzienu savai kopienai pavērsim ceļus ātrākai un drošākai izaugsmei”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

Latvija ierindojas starp valstīm ar vislielāko svētku dienu skaitu Eiropā – katru gadu mums ir 15 svētku dienas, bet gadā, kad norisinās Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, – 16 svētku dienas. Saskaņā ar Darba likumu par virsstundu darbu un darbu svētku dienās ir jāmaksā dubultā.

No malas tas izklausās godīgi un saprotami, bet daudzās nozarēs, tostarp ēdināšanas nozarē, šādas dienas ir ļoti neefektīvas dienas. Piemēram, realitātē bieži vien izmaksas par darbu svētku dienās ir finansiāla katastrofa, jo, lai svētku dienā paveiktu tieši to pašu darbu, uzņēmuma darbaspēka izmaksas pēkšņi kļūst divas reizes lielākas.

Ēdinātāji ļoti labi zina, kuri mēneši nesīs zaudējumus. Tie parasti ir klusie nesezonas mēneši ar “bagātīgu” svētku kalendāru. Daudzi patiesībā ir pārsteigti, uzzinot, cik un kādas ir likumā noteiktās svētku dienas. Piemēram, maijs, kurā ir četras svētku dienas. Par 1. un 4. maiju viss ir skaidrs. Arī Mātes diena ir saprotama. Bet pārsteigums parasti sākas maija beigās. Piemēram, Vasarsvētki, kuri var būt maija beigās vai jūnija sākumā – arī ir oficiāla svētku diena ar dubulto samaksu. Un pēkšņi izrādās, ka mēnesī jau ir četras dienas, kurās darbaspēka izmaksas ievērojami pieaug. Tāpat marts vai aprīlis, kas “atnes” vēl trīs dubultās samaksas dienas – atkarībā no tā, kurā mēnesī ir Lieldienas.

Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē finansējuma pieejamība un lēmumu pieņemšanas ātrums bieži ir izšķiroši faktori uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanā. Kamēr tradicionālie finanšu modeļi turpina slīkt smagnējā birokrātijā, alternatīvie finanšu iespēju risinājumi ir kļuvuši par vienīgo racionālo izvēli uzņēmumiem, kuru mērķis ir attīstīties, nevis tikai eksistēt.

Lonzo Finance pēdējo divu mēnešu laikā ir finansējis vietējo uzņēmumu attīstības projektus vairāk par 1,5 miljonu eiro. Tas apliecina, ka pieprasījums pēc elastīga un profesionāla finanšu partnera šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk.

Latvijas biznesa vidē vairs nav vietas ilūzijām par “ideālo brīdi”. Tāds neeksistē. Uzņēmumu izaugsme ir tiešas rīcības un savlaicīgu investīciju rezultāts. Tie uzņēmumi, kas šodien vilcinās investēt attīstībā, rītdienas tirgū būs zaudētāji. Alternatīvais finansējums šeit vairs nav “plāns B”, bet gan efektīvs instruments, kas ļauj realizēt projektus tagad, rīkojoties ātri un mērķtiecīgi, neiestrēgstot ilgstošos saskaņošanas un vērtēšanas procesos.

Ja pārvaldāt e-veikalu vai klātienes veikalu, jūs to ļoti labi ziniet – gada pēdējais ceturksnis nav tikai intensīvs, tas ir izšķirošs. Ar Melnās Piektdienas, Ziemassvētku un Jaunā gada izpārdošanām pircēju plūsma strauji pieaug.

Taču ir kāda būtiska nianse – pircēju plūsmas pieaugums ne vienmēr nozīmē pārdošanas apjoma kāpumu, it īpaši, ja norēķinu process klientam šķiet neērts.

Ko darīt, ja pircējs pie apmaksas apstājas, vilcinās un saka: “Varbūt nākamajā mēnesī”?

Viņš nesaka “nē”. Viņš saka, ka vēlas elastīgas maksājumu iespējas.

Pircēji joprojām vēlas veikt pirkumum

Visā Baltijā patērētāji rūpīgi izvērtē katru pirkumu. Cenas aug, ģimeņu budžeti kļūst ierobežotāki, un tirgotājiem nākas pielāgoties.

Saskaņā ar Baymard (neatkarīgs web UX pētniecības institūts) datiem gandrīz 70 % tiešsaistes iepirkumu grozu tiek pamesti, un viens no galvenajiem iemesliem ir ierobežotas maksājumu iespējas.

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Latvijas un Baltijas uzņēmēju zināšanas finanšu jomā ir konkurētspējīgas arī starptautiskā mērogā, norāda Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors.

Ziemeļvalstīs uzņēmumu finansēšanas un kredītu salīdzināšanas tirgus ir mazāk attīstīts, tāpēc mums ir iespēja iekarot šo segmentu un kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem reģionā, pārliecināts ir A.Geisari. Viņš piebilst, ka šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja “Oferta Finance” komandas dalība Kopenhāgenā notikušajā “Nordic Fintech Week” - vienā no nozīmīgākajiem finanšu tehnoloģiju nozares pasākumiem Ziemeļvalstīs. Tur aizvadītās tikšanās ar potenciālajiem sadarbības partneriem un klientiem apliecināja, ka Latvijas pieredzei ir liels pieprasījums arī ārpus Baltijas.

Šobrīd uzņēmums “Oferta Finance” jau ir uzsācis sarunas ar uzņēmējiem Dānijā, bet drīzumā plāno spert pirmos soļus arī Somijā, Islandē un citās Ziemeļvalstīs. “Mēs redzam, ka mūsu piedāvātie risinājumi tur ir vajadzīgi, jo uzņēmējiem šajās valstīs bieži vien trūkst plašāka alternatīvu klāsta finansējuma piesaistei. Tas paver mums iespēju nostiprināties reģionā un parādīt, ka Latvijas pieredze var būt noderīga arī ārpus mūsu valsts robežām,” spriež A.Geisari, uzsverot, ka arī citiem Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu baidīties mēģināt attīstīt savu biznesu plašākā mērogā.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Latvijas apstrādes rūpniecība tradicionāli balstās uz trīs stratēģiski nozīmīgiem pamatelementiem – pārtikas pārstrādes, kokapstrādes un inženiertehniskajām nozarēm, kurās ietilpst metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šoreiz tuvāk paraudzīsimies uz metālapstrādi, kas, neskatoties uz vairākiem sarežģītiem gadiem, sāk demonstrēt mērenu atveseļošanās dinamiku.

Kopš 2023. gada pavasara metālapstrādes un mašīnbūves nozarē vērojama lejupslīdes tendence, ko veicinājušas gan Covid-19 pandēmijas radītās sekas, gan ģeopolitiskā nestabilitāte, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie faktori ir būtiski ietekmējuši nozares attīstības dinamiku, aizstājot iepriekšējo izaugsmi ar ražošanas apjomu samazinājumu. Papildus tam nozari negatīvi ietekmē vājš pieprasījums un stagnējoša ekonomiskā situācija Eiropas galvenajos eksporta tirgos.

Kā uzsver Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas (MASOC) vadītājs Toms Grīnfelds, pieaugošā konkurence un cenu dempings ir kļuvuši par ikdienas izaicinājumu nozarē. Turklāt papildus ekonomiskajiem faktoriem uzņēmēji sastopas arī ar regulatīvajiem un birokrātiskajiem šķēršļiem Eiropas tirgū, kas kavē inovāciju ieviešanu un elastīgu pielāgošanos tirgus prasībām. Vienlaikus, neskatoties uz šiem izaicinājumiem, metālapstrādes un mašīnbūves sektors Latvijā demonstrē strukturālu noturību un pielāgošanās spējas, kas ļauj prognozēt pozitīvākas attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.

Meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izaugsmei nepieciešama ilgtermiņā prognozējama, stabila uzņēmējdarbības vide, kurā valsts politika vērsta uz ilgtspējīgu un racionālu resursu izmantošanu, nevis saimnieciskās darbības ierobežojumiem, liegumiem un vienpusēju izpratni.

Tādu ainu rāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas meža nozares darba grupas sēde, kurā tika apspriesti aktuālie izaicinājumi meža nozares kooperatīvu attīstībā un izskanēja priekšlikumi efektīvas, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas veicināšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā sekmīgi darbojas arī Zviedrijas meža īpašnieku kooperatīva Sodra (kuram ir gan koksnes mehāniskās, gan ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas) meitas kompānija, kas var kalpot kā labs piemērs arī pašmāju meža īpašnieku kooperatīviem.

Specifiskas nianses

„Ja lauksaimnieku, jo īpaši piena un graudkopības segmentos, kooperācija ir gana plaši izplatīta un šo zemnieku kooperatīviem ir pat pārstrādes jaudas, tad mežu īpašnieku kooperācija Latvijā ir tikai sava veida sākumposmā, un tāpēc par kooperācijas iespēju plašu izmantošanu vismaz pagaidām nevar runāt,” situāciju meža īpašnieku kooperācijā analizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš uzsver, ka meža īpašnieku kooperācijai ir specifiskas nianses, kādu, piemēram, nav lauksaimnieku kooperatīviem. „Latvijā ir vairāk nekā 100 000 meža īpašnieku, un atkarībā no meža augšanas apstākļiem (un tajos aug atšķirīgas koku sugas) ir atšķirīgi valsts noteiktie koksnes ieguves vecumi, kas nozīmē būtībā šo resursu ieguves iespēju pašreizējam īpašniekam reizi vai labākajā - divas reizes savā mūžā baudīt sava darba augļus, kamēr graudkopji ražu novāc reizi gadā, bet piensaimnieki - katru dienu,” skaidro R. Feldmanis. Viņš uzsver, ka mežu īpašniekiem ražas novākšanas specifika arī rada papildu riskus, kuru avots ir valsts politika, proti, lēmumi par jaunu — papildu – teritoriju iekļaušanu saimnieciskās darbības pilnīga vai daļēja aizlieguma zonās. „Lauksaimnieki un arī mežsaimnieki jau gadu desmitiem klauvē pie ministriju, iestāžu vadītāju, pie politisko spēku vadītājiem durvīm par neatbilstošu kompensācijas līmeni par liegumu izmantot savu īpašumu, taču naudas valstij nav, vienlaikus arvien jaunas teritorijas tiek izstumtas no saimnieciskās aprites, kas kopumā samazina ne tikai mežu īpašnieku ienākumus, arī peļņu, bet arī valstī pieejamos koksnes resursu apmērus un arīdzan maksājamo nodokļu apmērus valsts un pašvaldību budžetā,» norāda R. Feldmanis. Gan viņa, gan daudzu mežu īpašnieku ieskatā pašlaik, kad valstij ir akūti nepieciešama papildu nauda drošībai un veselības aprūpei, valdība nedrīkst noteikt kādus jaunus saimnieciskās darbības ierobežojumus, liegumus, tieši pretēji - jāmotivē mežsaimnieki efektīvi saimniekot savos īpašumos.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Latvijas attīstības finanšu institūcija ALTUM un Lietuvas attīstības banka ILTE atklājusi Baltijas kapitāla tirgus akcelerācijas fondu “Baltic Capital Markets Acceleratuon Fund – pirmo šāda veida iniciatīvu reģionā.

Ar sākotnējo vērtību vairāk nekā 50 miljoni eiro fonds nodrošinās ilgtermiņa atbalstu Baltijas uzņēmumiem, kas gatavojas sākotnējiem publiskajiem akciju piedāvājumiem (IPO), un palīdzēs paātrināt vietējo kapitāla tirgu attīstību. Iniciatīvu papildus stiprina arī privāto investoru dalība – ieguldījumu pārvaldības uzņēmuma “1 Asset Management” un finanšu konsultāciju uzņēmuma “Baltic Partners” ieguldījumi.

Fonda mērķis ir veicināt Baltijas kapitāla tirgus attīstību, uzlabojot piekļuvi izaugsmes finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī inovatīviem vidēja lieluma uzņēmumiem. Fonds sniegs finansējumu uzņēmumiem pirms kotēšanas un kotēšanas posmā, investējot jaunemitētajā akciju kapitālā vai obligāciju emisijās. Virzot šos uzņēmumus uz publiskajiem tirgiem, fonds palīdzēs paplašināt izaugsmes iespējas, palielināt tirgus likviditāti un piesaistīt reģionam daudzveidīgāku investoru bāzi.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēti kopumā 6020 jauni uzņēmumi, kas ir par 10,2% jeb 555 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp 2025.gada jūlijā reģistrēti 924 jauni uzņēmumi, kas ir par 187 uzņēmumiem mazāk nekā šogad jūnijā un par 134 uzņēmumiem vairāk nekā pērnā gada jūlijā.

Jūlijā jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 100,31 miljonu eiro, un no tiem vairāk nekā pusi, tas ir, 68,25 miljonus eiro, veido jūlijā reģistrētais lielākais uzņēmums - AS "SGCP Real Estate". Tā vienīgais akcionārs ir KS "SG Capital Partners Fund", kam pieder arī SIA "SG Capital Partners". "Lursoft IT" izpētījis, ka drīz vien pēc reģistrācijas jaunā akciju sabiedrība kļuvusi par SIA "Skanstes City" un SIA "Nordo" kapitāldaļu turētāju. "Skanstes City" pērn apgrozījusi 7,84 miljonus eiro un nopelnījusi 1,80 miljonus eiro, bet "Nordo" apgrozījums pieaudzis līdz 6,15 miljoniem eiro, peļņai pēc nodokļu nomaksas veidojot 1,58 miljonus eiro.

Ātrums lēmumu pieņemšanā, elastīgi nosacījumi un lai banka nejautā neko lieku – tās ir svarīgākās lietas, ko uzņēmēji sagaida no bankas sadarbības procesā.

Tas secināts tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pēc Industra Bank pasūtījuma veiktajā pētījumā par uzņēmēju attieksmi pret bankām.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis akcentē: “Uzņēmēji gan saistībā ar savu biznesu, gan kā privātpersonas, sagaida no bankas atsaucību un sasniedzamību sadarbības gaitā. Lai sadarbība būtu patiesi veiksmīga, vienmēr svarīgi ir saprast, kas darījumu partnerim ir būtiskākais. Lai arī Industra Bank ir uzņēmēju izveidota banka uzņēmējiem, mēs atceramies rūpīgi klausīties dažādu industriju vajadzībās – kas klientiem ir svarīgi, kas ir lielākie izaicinājumi jeb problēmu punkti sadarbībā ar bankām un kā tos risināt. Mūsu ambīcija ir divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, tāpēc dziļa izpratne par uzņēmēju vajadzībām ļauj mums piedāvāt precīzi atbilstošus risinājumus – bez liekas sarežģīšanas tiem, kuri dara – tiem, kuri attīsta savus biznesus un aug, tiem, kuri grib eksportēt un iekarot jaunus tirgus.”

Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir apsverams risks, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Lai datu glabāšanu un pārvaldību nodrošinātu tikai ES jurisdikcijā, Latvijas IT uzņēmums Capital noslēdzis sadarbību ar Luksemburgā bāzēto mākoņpakalpojumu uzņēmumu Gcore.

Risinājums paredz lokāli pārvaldāmu mākoņpakalpojumu ar datu glabāšanu tikai Eiropas Savienības teritorijā, atbildot uz augošo pieprasījumu pēc pārskatāmas un ES regulējumiem atbilstošas datu pārvaldības.

“Datu nonākšana ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas šobrīd kļūst par apsveramu risku, kas jāvērtē uzņēmumiem un valsts pārvaldē. Uzņēmumi Eiropā, arī Latvijā, aizvien biežāk interesējas, lai dati tiktu glabāti ES robežās vai pat konkrētā valstī. Šo izvēli nosaka gan valstu normatīvās prasības, gan uzticēšanās jautājumi,” skaidro Capital IKT vadītājs Eduards Harčuks.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt stratēģiski drošu risinājumu, kurā datu glabāšanas atrašanās vieta un piekļuves kontroles mehānismi atbild tikai Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam,” uzsver E.Harčuks. “Šādi varam palīdzēt vietējiem uzņēmumiem un iestādēm izvairīties no potenciāliem konfliktiem, kas var rasties datu apstrādes vai pārsūtīšanas gadījumā uz ārpus ES jurisdikcijām.”

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Baltijas uzņēmējdarbībā ilgstoši valdīja vienkārša loģika – ja gribi pilnībā kontrolēt būvniecības procesus, tehnikai ir jābūt īpašumā. Īpašums nozīmēja drošību, neatkarību un iespēju jebkurā brīdī ķerties pie “rezerves plāna”.

Šī domāšana būtiski mainās. Strādājot Storent, un ikdienā runājot ar būvniekiem, industriālajiem klientiem un infrastruktūras projektu īstenotājiem, redzam, ka galvenais jautājums vairs nav par to, kādu tehniku varētu (vajadzētu) nopirkt, bet gan par to, kā noorganizēt darbu izpildi pēc iespējas efektīvāk. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī būvniecībā uzņēmēji tehniku aizvien biežāk uztver un izmanto kā pakalpojumu.

Šo domāšanas pārmaiņu labi izskaidro CAPEX un OPEX pretstats. CAPEX – kapitālieguldījums – dod īpašuma un drošības sajūtu, bet vienlaikus “iesaldē” naudu. OPEX – operatīvie izdevumi – nozīmē maksāt par izmantošanu, pārvēršot tehniku par mainīgo izmaksu, ko var pielāgot projekta norises ritmam. Un tieši šis projektu attīstības un būvniecības ritms Baltijā ir izšķirošs – darbu termiņi kļūst stingrāki, katra dīkstāves diena izmaksā aizvien dārgāk.

Ikdienā bieži sastopamies ar vienu un to pašu jautājumu – kur likt lietas, kurām mājoklī vai birojā trūkst vietas? Dzīves temps kļūst aizvien straujāks, mūsu īpašumā nonāk arvien vairāk mantu. Ja dzīvokļa skapji ir pilni, balkons izskatās pēc noliktavas vai biroja dokumentu kaudzes krājās un ir par daudz, tad risinājums ir pavisam vienkāršs – mantu glabātuves SAFE BOX.

Šis pakalpojums ir piemērots ikvienam – gan ģimenēm un privātpersonām, gan uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs elastīgs un drošs risinājums mantu, preču vai arhīva uzglabāšanai.

Kā mantu glabātavas palīdz mājsaimniecībām?

Mūsdienu mājokļi bieži vien ir kompakti, un tajos svarīgs ir katrs kvadrātmetrs. Mantu glabātava kļūst par mājokļa turpinājumu – papildu vietu, kur droši uzglabāt visu, kam ikdienā trūkst vietas.

•⁠ ⁠Remonts vai interjera maiņa – ja vajadzīgs telpu atbrīvot no mēbelēm vai tehnikas, tās droši var pārvietot uz SAFE BOX, lai mājās darbi ritētu viegli un raiti.

Jau kopš mākoņpakalpojumu pirmsākumiem viena no to stiprākajām pusēm bijusi elastīga cenu politika. Klients abonē tieši to pakalpojumu, kas viņam nepieciešams, vajadzīgajā apmērā un par to maksā atbilstošu samaksu.

Ja darbības izmaiņu dēļ rodas vajadzība palielināt vai samazināt lietotāju skaitu, krātuves ietilpību vai citus pakalpojumus, to var viegli izdarīt, attiecīgi palielinot vai samazinot ikmēneša maksājumu.Pakalpojuma abonēšana ar fiksētu mēneša maksu pastāvējusi vairāk nekā desmitgadi, un pie tās pieraduši kā uzņēmumi, tā privātpersonas. Miljoniem cilvēku abonē mākoņkrātuvi, kur glabāt fotogrāfijas, uzturēt interneta vietni vai ar regulāru maksājumu norēķināties par biroja programmu vai dažādu satura radīšanas rīku izmantošanu.

Tomēr šajā šķietami stabilajā kārtībā ieplūst jaunas vēsmas. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku tā dēvētajam uz lietošanas apjomu balstītajam cenošanas principam (usage-based pricing jeb UBP). Tas ir detalizētāks cenu veidošanas modelis, kurā ikmēneša maksājums tiek aprēķināts pēc pakalpojuma izmantošanas attiecīgajā laika periodā. Ja apjoms ir mainīgs, arī cena vairs nav fiksēta.

DHL GoGreen Plus programma, ko piedāvā DHL Express, sniedz uzņēmumiem iespēju samazināt CO₂ emisijas (turpmāk – emisijas) un veidot tīrāku, ilgtspējīgāku vidi nākamajām paaudzēm. Par to intervijā Dienas Biznesam pastāstīja DHL Express Latvia rīkotājdirektors Artis Dekšenieks.

DHL Group (turpmāk – Grupa) ietilpst divi plaši zināmi zīmoli — DHL un Deutsche Post. DHL Express Latvia ir Grupas meitasuzņēmums, kas nodrošina starptautisko ekspressūtījumu pārvadājumus – dokumentus, pakas, kā arī paletes. Kāda ir Grupas kopējā stratēģija, un kādu lomu tajā ieņem Latvijas uzņēmums?

Es nedaudz precizēšu par Grupas struktūru. Tās sastāvā ir vairāki biznesa virzieni, tostarp DHL Express jeb starptautisko eksprespārvadājumu pakalpojums, ko Latvijā pārstāv mūsu uzņēmums – DHL Express Latvia. Grupā ietilpst arī loģistikas virziens (sauszemes kravu pārvadājumi, jūras pārvadājumi), kas darbojas arī Latvijā, kā arī Deutsche Post — pasta un e‑komercijas pakalpojumi.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.