Man šķiet, ka jebkuram nekustamā īpašuma attīstītājam un jebkuram nekustamā īpašuma īpašniekam bažas izraisa fakts, ka tagad Latvijā ir divas nekustamā īpašuma vērtības – viena nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet otra – visām pārējām vajadzībām.

Pirmā balstās uz 2012. gada nekustamo īpašumu kadastra vērtībām, otra – pielīdzināta pašreizējai tirgus situācijai.

Skaidrs, ka šādas otras, aktualizētas, kadastra vērtības parādīšanās ir pazīme virzībai uz jaunu nekustamā īpašuma nodokļu noteikšanu, jo ilgstoši uzturēt divu kadastra vērtību sistēmu nav nekādas jēgas. Domāju, ka šo divu kadastra vērtību parādīšanās galvenais mērķis ir pieradināt sabiedrību pie domas, ka kadastra vērtības agri vai vēlu mainīsies uz augšu. Tādēļ nevajadzētu ļauties iemidzinošajiem vārdiem, ka tuvākajā laikā nekustamā īpašuma nodokļa likmes mainītas netiks. Sagaidīs piemērotu brīdi un mainīs gan, vai nu tādēļ, ka atkal nevarēs sastādīt budžetu vai kāda cita iemesla dēļ.

Tuvākajā laikā ir plānota Finanšu ministrijas (FM) un Tieslietu ministrijas (TM) tikšanās, lai izdiskutētu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas sasaisti ar jaunajām kadastra vērtībām, pavēstīja FM pārstāvji.

FM norāda, ka lielākas izmaiņas NĪN likmēs pašvaldības varēs īstenot tikai tad, ja spēkā esošie normatīvie akti un nepieciešamie dati būs pieejami vismaz pusgadu iepriekš, lai pašvaldības varētu veikt nepieciešamās izmaiņas savās programmatūrās un saistošajos noteikumos.

Tāpat FM pārstāvji atgādina, ka NĪN sistēmiska analīze ir iekļauta pērn pabeigtajā valsts nodokļu politikas izvērtējumā. Tajā teikts, ka ka pāreja uz jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāveic no 2026.gada.

Izvērtējumā norādīts, ka nepieciešams pārskatīt NĪN likmes un noteikt turpmāku pieauguma ikgadēju ierobežojumu ar mērķi nodrošināt ilgtermiņā funkcionējošu nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu, orientējoties uz NĪN ieņēmumu apmēra stabilizēšanu.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšanas uzņēmums “KAITA Living”, kas ir Lietuvas nekustamā īpašuma attīstības grupas “KAITA Group” daļa un pārvalda 58 miljonus eiro vērtu īres projektu portfeli Viļņas centrā, uzsāk divu gadu obligāciju emisijas publisko piedāvājumu. Ieguldītājiem tiek piedāvāta 11,5% peļņa gadā, un emisija tiks iekļauta NASDAQ First North alternatīvajā tirgū.

“Šī emisija ir paredzēta investoriem, kuri meklē peļņu, kas balstīta uz reāliem aktīviem un stabilām, paredzamām īres ienākumu plūsmām. Pēdējo gadu laikā strauji augošais pieprasījums pēc kopdzīvošanas tipa mājokļiem, stratēģiski izvēlētas vietas un ilgtspējīgs biznesa modelis ir ļāvis mums saglabāt augstu 95% telpu aizpildījuma līmeni,” saka “KAITA Group” izpilddirektors Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).

Pirmās tranšas ietvaros uzņēmums plāno piesaistīt 2 miljonus eiro ar iespēju palielināt kopējo summu līdz 8 miljoniem eiro. Obligāciju piedāvājums sākās 23. jūnijā un turpināsies līdz 11. jūlija plkst. 15.30. Piedalīties var gan privātie, gan institucionālie investori Latvijā, iesniedzot ieguldījumu pieteikumus ar finanšu brokeru sabiedrību vai banku (“Signet”, “Swedbank”, “SEB Bank”, “Danske Bank” u. c.) starpniecību. Minimālais ieguldījums ir 1000 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā. Piedāvājumu organizē Lietuvas ieguldījumu sabiedrība “Orion Securities”.

Vanagas Asset Management UAB, Lietuvas investīciju holdinga sabiedrība, kas finansē nekustamā īpašuma attīstību, ir uzsākusi otro obligāciju emisijas kārtu 2 miljonu eiro apmērā ar iespēju palielināt summu līdz 3 miljoniem eiro.

Obligācijas tiks dzēstas 2027. gada 29. oktobrī, piedāvājot investoriem 9,5% ienesīgumu gadā. Minimālais ieguldījuma apjoms ir 1043,69 eiro, un procenti tiks maksāti reizi pusgadā.

Šī ir otrā kārta kopējā obligāciju emisijas programmā. Vanagas Asset Management Latvijas investoriem jau ir pazīstams, jo tie aktīvi piedalījās pirmajā kārtā šā gada sākumā, palīdzot veiksmīgi piesaistīt 3,4 miljonus eiro.

Vanagas Asset Management ir daļa no lielākas Vanagas Group koncerna, kuram pieder tādi Lietuvā labi pazīstami uzņēmumi kā viens no trim vadošajiem nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumiem Citus, aktīvu pārvaldības uzņēmums Demus Asset Management, modernu ventilācijas sistēmu izstrādātājs un ražotājs Oxygen un kolektīvās finansēšanas platforma Profitus.

Tiesību akti, kas nosaka ierobežojumus rīcībai ar nekustamo īpašumu un par to paredzētās kompensācijas nav pilnīgi un sakārtoti, atklāj tiesībsarga uzdevumā veiktais pētījums "Nekustamā īpašuma apgrūtinājumu un kompensāciju kartēšana".

Kā informēja Tiesībsarga birojā, šie tiesību akti ir fragmentāri, nav saskaņoti ar visām iesaistītajām nozarēm, daudzos gadījumos vērojams pat konsekvences trūkums kompensāciju noteikšanā un samērīguma neievērošana ierobežojumu kritēriju noteikšanā.

Tiesībsargs līdz šī gada 6.jūlijam sagaida skaidru Ministru kabineta redzējumu tiesību aktu sakārtošanā.

Tiesībsarga birojā skaidro, ka īpašuma tiesības uz kādu lietu vai nekustamo īpašumu nozīmē, ka īpašnieks var brīvi, pēc saviem ieskatiem rīkoties ar to. Tomēr, kā atzīmē birojā, šīs tiesības nav absolūtas un faktiski vienmēr ir pakļautas zināmiem ierobežojumiem.

"Cilvēktiesību standarti pieļauj un noteiktos gadījumos atzīst par nepieciešamiem ierobežojumus, ja tie ir noteikti leģitīma mērķa labad, ir samērīgi un par tiem ir paredzēta taisnīga kompensācija. Būtiska nianse - tie nebūs samērīgi, ja cilvēku ierobežos vairāk, nekā sabiedrība gūs labumu no tā," skaidro birojā, atzīmējot, ka tāpat katra situācija ir individuāli un detalizēti jāvērtē, tādēļ īpašuma tiesību ierobežojuma būtiskumu nevar novērtēt abstrakti.

Summus Capital – investīciju uzņēmums, kas veido vienu no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā – gatavojas izziņot jaunu obligāciju emisiju, lai finansētu uzņēmuma turpmāku paplašināšanos un stratēģisku aktīvu iegādi.

Summus Capital aktīvu portfeļa kopējā vērtība šobrīd pārsniedz 500 miljonus eiro un uzņēmums plāno turpināt izaugsmi.

“Mūsu biznesa modelis balstās uz labi diversificētu un noturīgu portfeli, kas ietver mazumtirdzniecības, biroju, loģistikas un, kopš 2021. gada, arī medicīnas nozares nekustamos īpašumus,” norāda Summus Capital valdes loceklis Āvo Koppels. “Papildus mūsu pamata tirgiem Baltijā, 2024. gada nogalē esam uzsākuši starptautisku paplašināšanos, ienākot Polijā – Eiropas straujāk augošajā ekonomikā – iegādājoties augstākās klases biroju ēkas Varšavā un Lodzā.”

“Plānotās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītais kapitāls stiprinās mūsu pozīcijas kā vienam no vadošajiem komerciālā nekustamā īpašuma investoriem reģionā un nodrošinās papildu resursus stratēģiskai izaugsmei,” turpina Koppels. “Redzam ievērojamu attīstības potenciālu komerciālā nekustamā īpašuma tirgos gan Baltijas valstīs, gan Polijā un plānojam aktīvi piedalīties šīs nozares nākotnes veidošanā.”Summus Capital, atšķirībā no tradicionālajiem attīstītājiem (kas būvē projektus, lai tos pārdotu), pats patur īpašumā savus investīciju objektus un gūst no tiem ikmēneša nomas ienākumus, nodrošinot ilgtermiņa stabilitāti investoriem. Uzņēmums koncentrējas uz ienākumus nesošiem komerciālā nekustamā īpašuma aktīviem ar prognozējamu naudas plūsmu. Starp ievērojamākajiem objektiem ir Veerenni veselības centri Igaunijā, tirdzniecības centrs Riga Plaza Latvijā, Park Town biroju komplekss un tirdzniecības centrs Nordika Lietuvā, kā arī Lakeside biroju ēka Varšavā un React biroju ēka Lodzā, Polijā.

Igaunijā pērn ārvalstnieki pārdeva divas reizes vairāk nekustamo īpašumu nekā iegādājās, un aktīvākie nekustamā īpašuma pārdevēji bija Krievijas un Somijas pilsoņi, liecina Igaunijas Zemes departamenta un nekustamā īpašuma sludinājumu portāla "Kinnisvara24" dati.

Visbiežāk ārvalstnieki Igaunijā darījumus ar nekustamo īpašumu veic Harju apriņķī, kur ir arī galvaspilsēta Tallina, Austrumviru apriņķī un Pērnavas apriņķī.

Vislielākā ārvalstnieku aktivitāte bijusi Harju apriņķa nekustamā īpašuma tirgū, kur ārvalstu pilsoņi pagājušajā gadā iegādājās 308 īpašumus, taču pārdeva rekorddaudz - 670 īpašumus. Somijas pilsoņi iegādājas 55 īpašumus un 176 īpašumus pārdeva, savukārt Krievijas pilsoņi iegādājās 28 īpašumus un 168 - pārdeva.

Austrumviru apriņķī Krievijas pilsoņi pērn pārdeva 333 nekustamos īpašumus. "Kinnisvara24" vadītājs Urmass Uibomē norādīja, ka 2023.gadā Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ietekmē no Igaunijas nekustamā īpašuma tirgus aktīvi aizgāja Krievijā dzīvojošie īpašnieki, taču pērn nekustamā īpašuma pārdošanu aktīvi sākuši arī Igaunijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" (YIT) nodevis ekspluatācijā savu jaunāko projektu - četru stāvu namu "Grafīts", kas atrodas privātmāju apkaimē Bieriņos, Liepājas ielā - blakus Āgenskalnam.

Ekspluatācijā nodotajā projektā "Grafīts" ir pieejami 2 līdz 4 istabu dzīvokļi, ar platību 43,2 līdz 84,4 m2, katram dzīvoklim izbūvēts arī balkons. Noteiktiem 3 istabu dzīvokļiem izveidota papildus palīgtelpa. Dzīvokļi iegādei pieejami ar pilnu komforta klases apdari.

Visā namā abās kāpņu telpās ir pieejams lifts, savukārt pagrabstāvā izbūvētas arī 62 noliktavas platībā no 2,2 līdz 7,5m2.

Katram dzīvoklim ir izbūvēta individuāla ventilācija ar rekuperācijas sistēmu, individuālie skaitītāji apkurei un citi risinājumi, piemēram, LED apgaismojums ar kustību sensoriem koplietošanas telpās, nodrošinot augstu energoefektivitāti un mazākus ikdienas uzturēšanas izdevumus nama iedzīvotājiem. Ēkai ir arī izsniegts pagaidu energosertifikāts un, saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem, ēkas energopatēriņš sasniedz A energoefektivitātes klasi, kas nozīmē, ka nepieciešams mazāks enerģijas daudzums, lai telpās sasniegtu nepieciešamo komforta līmeni.

Nekustamais īpašums vienmēr ir bijis un būs labs naudas ieguldīšanas veids sava kapitāla vairošanai. Kad man vaicā, vai tagad ir īstais brīdis iegādāties dzīvokli kā investīciju, atbildu, ka gandrīz visi brīži ir labi. Protams, atskaitot nekustamā īpašuma nozares dižkrīzes vai ilgstošu ekonomikas lejupslīdi.

Jaunajā projektā pirms desmit gadiem iegādāts dzīvoklis uz šo brīdi jau būtu atmaksājies – ja 2015. gadā par divistabu dzīvokli bija jāsamaksā ap 60 tūkstošiem eiro, šodien tā cena ir ap 100-110 tūkstošiem, turklāt visu desmit gadu laikā dzīvokļa īpašnieks varēja gūt ienākumu no dzīvokļa izīrēšanas, sedzot ikmēneša maksājumus par hipotekāro aizdevumu ar visiem procentiem. Kas būtu jāņem vērā, izvēloties dzīvokli kā investīciju, lai ieguldītā nauda nopelnītu pēc iespējas vairāk?

Veiksmes nosacījumi

Nekustamā īpašuma tirgus ir īpaši jutīgs pret norisēm ekonomikā – globāli un arī lokāli. Ja pasaules ekonomika attīstās, visdrīzāk labi klājas arī Latvijai, un aug nekustamā īpašuma cena (ir lielāks pieprasījums pēc jauniem mājokļiem). Ja attīstības “lēciens” ir vērojams kādā pilsētā vai pat pilsētas rajonā, piemēram, atverot jaunu ražotni vai biroja ēku, nekustamā īpašuma cenas tam seko, jo jauno uzņēmumu darbiniekiem būs vajadzīgi dzīvokļi, un vēlams, lai tie būtu darba vietas tuvumā. Te jāņem vērā vēl citi ietekmes faktori, piemēram, transporta tīkls, demogrāfiskās tendences, konkrētās valsts vai pilsētas pievilcīgums investīcijām, studējošo skaita dinamika un citi. Rīga šādā kontekstā ir bijusi un aizvien ir pievilcīga vieta, jo te durvis ver jauni uzņēmumi, aug studējošo skaits, attīstās publiskā transporta tīkls.

Investētāji, kuru mērķis ir lielāki ieņēmumi un portfeļa diversifikācijas, arvien biežāk atskatās uz ārvalstu nekustamā īpašuma (NĪ) tirgiem. Tomēr individuālās investīcijas nepazīstamos tirgos ir sarežģītas. Tās pieprasa specifiskas zināšanas un efektīvu risku pārvaldību. Līdz ar to pēdējā laikā popularitāti strauji iegūts profesionālas pūļa finansējuma platformas – tās atlasa perspektīvus NĪ projektus ārvalstīs un nodrošina raitu investēšanas procesu.

Viena no tādiem ir līdzinvestēšanas platforma “Letsinvest”. Pēdējo gadu laikā tā ir paplašinājusi aktivitātes Eiropā un Baltijas valstu investētājiem ir pavērusi pieeju Spānijas, Portugāles un Norvēģijas nekustamā īpašuma tirgiem. Kā apgalvo platformas pārstāvji vien tikai šogad aptuveni 60% no visām investīcijām tika novirzītas uz projektiem ārvalstīs– tas liecina par pieaugošu investētāju uzticību alternatīvajiem tirgiem un vēlmi diversificēt portfeļus ģeogrāfiski.

Pašlaik viens no pievilcīgākiem virzieniem ir Portugāle. Balstoties uz starptautiskās NĪ pakalpojumu sabiedrības “CBRE“ datiem, šogad investīciju apjomi šajā valstī var sasniegt 2,5 miljr. EUR, bet tirgus gada izaugsme sastādīs 8%. Šis tirgus ir pievilcīgs pateicoties stabilam pieprasījumam, pieaugošai tūrisma un urbanistiskai attīstībai, kā arī vienlaikus palielinās ienākšanas tirgū barjera individuālajiem investētājiem.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma investīciju uzņēmums Summus Capital pavisam nesen izsludināja savu publisko obligāciju emisiju. Lai noskaidrotu, kur uzņēmums saskata izaugsmes potenciālu komerciālā īpašuma segmentā un kāpēc Polija kļūst par arvien nozīmīgāku fokusu līdzās Baltijas valstīm, aicinājām uz sarunu Hannesu Pihlu (Hannes Pihl) – Summus Capital investīciju vadītāju un valdes locekli.

Kāpēc Summus Capital arvien biežāk raugās ārpus Baltijas tirgus?

Pēdējos gados esam novērojuši, ka iespējas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū Baltijā – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – kļūst arvien ierobežotākas. Šī tendence rada būtiskus izaicinājumus, īpaši lielākiem investoriem, kuriem nepieciešama plaša portfeļa kapacitāte un likviditāte. Tāpēc arvien lielāku uzmanību pievēršam Polijai – tas ir dinamisks tirgus ar spēcīgiem ekonomiskiem pamatiem un labvēlīgu investīciju vidi, kas to padara par ļoti pievilcīgu alternatīvu.

Kas investoriem liek uzskatīt, ka Baltijas tirgus ir pārāk ierobežots?

Galvenie izaicinājumi ir saistīti ar ierobežotu darījumu apjomu un tirgus mērogu, kā arī starptautisko investoru aiziešanu. Pēdējos gados daudzi starptautiskie spēlētāji ir pametuši reģionu, un jaunu ienācēju ir maz. Apjomīgākos darījumus šobrīd galvenokārt veic vietējie privātie investori ar lielu kapitālu un vietējie nekustamā īpašuma fondi. Turklāt pastāv arī risks, ka viena investora portfelis veido ievērojamu daļu no visa gada darījumu apjoma reģionā – tas būtiski ietekmē likviditāti un apgrūtina potenciālo izejas stratēģiju.

Iecerētā kapitāla pieauguma nodokļa likmes palielināšana 2025. gadā no pašreizējiem 20% līdz 25,5% var palielināt motivāciju un vēlmi fiziskajām personām nekustamo īpašumu darījumos izmantot skaidru naudu.

“Tā arī, visticamāk, būs,” situāciju vērtē Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Vestards Rozenbergs. Jau esošā situācija liecina par skaidras naudas klātbūtni nekustamo īpašumu darījumos. “Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā pēc Cenu bankas datiem liecina par to, ka jau pašlaik aptuveni trešdaļa no visu darījumu vērtības ir neredzamā daļa — tā, kura tiek slēpta,” skaidro V. Rozenbergs. Viņš norāda, ka tās ir būtiskas summas, kuras ir paslēptas, jo, ja 2023. gadā nekustamo īpašumu tirgus kopējais apjoms bija 2,3 miljardi eiro, tad trešdaļa no tā ir iespaidīga summa. “Iemesls ir ļoti vienkāršs — cilvēki nevēlas maksāt jau pašreizējo kapitāla pieauguma nodokli 20% apmērā faktiski no darījumu summas, jo nekustamais īpašums ir iegūts jau sen, pirms vairākiem desmitiem gadu, pat privatizācijas laikā par ļoti nelielu vērtību, un cilvēki nespēj uzrādīt šī īpašuma iegūšanas un uzturēšanas izmaksas apliecinošus dokumentus,” norāda V. Rozenbergs. Viņš atzīst, ka šāda situācija neskar tos cilvēkus, kuri pārdod savu vienīgo mājokli, kurā ir bijuši deklarēti pēdējos gados. “Ja jau tagad cilvēki meklē risinājumus, kā maksāt mazāku nodokli, tad nav pamata domāt, ka līdzšinējā tendence mazināsies. Tieši pretēji – šī motivācija līdz ar kapitāla pieauguma nodokļa palielinājumu par vairāk nekā 25% tikai vēl vairāk pieņemsies spēkā,” prognozē V. Rozenbergs. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu nozare saskaras ar daudzu cilvēku negācijām kapitāla pieauguma nodokļa maksājuma un iespējamo mēģinājumu dēļ šo nodokļa maksājumu samazināt.

Līdz 20. jūnijam investori Baltijas valstīs varēs iegādāties Summus Capital obligācijas.

Summus Capital ir viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, kuras aptuveni trešā daļa īpašumu portfeļa atrodas Latvijā. Summus Capital Latvijā pieder tādi pazīstami nekustamo īpašumu objekti kā tirdzniecības centri Rīga Plaza un Damme, kā arī veikala DEPO Imanta ēka. Kopējais obligāciju emisijas apjoms ir līdz 30 000 000 eiro.

Šī ir Summus Capital trešā obligāciju emisija, taču pirmo reizi tiek realizēts publiskais piedāvājums, piedāvājot obligācijas ne tikai institucionālajiem, bet arī privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Piedāvātajām obligācijām ir fiksēta 8% gada likme ar procentu izmaksu katrā ceturksnī. Vienas obligācijas nominālvērtība un minimālā ieguldījuma summa ir 1 000 EUR, termiņš - četri gadi.

No nākamā gada Lietuvā tiks ieviest nekustamā īpašuma nodoklis primārajam mājoklim, kura vērtība pārsniedz 450 000 eiro, bet citiem īpašumiem nodoklis tiks noteikts, ja to vērtība pārsniedz 50 000 eiro, ceturtdien nolēma Seims.

Galīgajā balsojumā grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa likumā atbalstīja 77 Seima deputāti, 46 bija pret, bet četri deputāti atturējās. Seimā ir 141 deputāts.

Deputāti arī apstiprināja priekšlikumu ļaut pašvaldībām noteikt primārā mājokļa vērtības slieksni un nodokļa likmi no 0,1% līdz 1% apmērā.

Pašlaik 0,5-2% likmes piemēro mājokļiem, kuru vērtība pārsniedz 150 000 eiro.

Finanšu ministrijas priekšlikums paredz ar nodokli aplikt īpašnieka pārējos nekomerciālos īpašumus, kuru vērtība pārsniedz 50 000 eiro. Īpašumiem, kuru vērtība ir no 50 000 līdz 200 000 eiro, tiks piemērota 0,2% likme, 200 000 - 400 000 eiro - 0,4% likme un 400 000 - 600 000 eiro - 0,6% likme. Tomēr īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 600 000 eiro, piemēros 0,8% likmi iepriekš ierosinātā 1% vietā, bet īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro, - 1% likmi 2% vietā.

Lietuvas valdība trešdien atbalstīja Finanšu ministrijas ierosināto nodokļu izmaiņu pakotni, kas tagad tiks iesniegta izskatīšanai parlamentā.

Nodokļu izmaņu pakotne ietver nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodokļa izmaiņas, kā arī jauna "cukura nodokļa" noteikšanu saldinātajiem dzērieniem un nodevas apdrošināšanas līgumiem.

Premjerministrs Gintauts Palucks sacīja, ka izmaiņu finansiālā ietekme 2026.gadā būs 280 miljoni eiro, kas valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) palielinās par gandrīz 0,3%. 2027.gadā ietekme varētu sasniegt 560-580 miljonus eiro un 0,6% no IKP.

"Neskatoties uz dažiem ļoti interesantiem argumentiem, diskusijām un faktiem publiskajā telpā, kas ir pilnībā ar realitāti nesaistīti, vēlos skaidri pateikt, šo izmaiņu rezultātā Aizsardzības fondā tieši tiks novirzīti 345 miljoni eiro 2026.gadā un 513 miljoni eiro 2027.gadā," Palucks teica valdības sēdē.

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Viens no Igaunijas lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Everaus Kinnisvara AS 14. maijā uzsāka pirmo publisko uzņēmuma obligāciju emisiju. Piedāvājuma kopējā vērtība ir 3 miljoni eiro. Ja pieprasījums pārsniegs piedāvājumu, emisijas apjoms var tikt palielināts līdz 5 miljoniem eiro. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, obligāciju dzēšanas termiņš - 04.06.2028. Obligāciju fiksētā procentu likme ir 11% gadā, procentu maksājumi tiks veikti katru ceturksni. Obligāciju iegāde iespējama līdz 27. maijam.

Emisijas mērķis ir stiprināt uzņēmuma izaugsmi gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu sektorā, kā arī piesaistīt līdzekļus būvniecības stadijā esošo nekustamo īpašumu projektu papildu finansēšanai. Projektu attīstībai jau ir iegādāta zeme, un būvniecība ir uzsākta vai tiks uzsākta tuvākajā laikā. Everaus Kinnisvara obligāciju emisija piedāvā investoriem iespēju droši ieguldīt uzņēmumā, kas ir veiksmīgs un ilgtspējīgs tirgus dalībnieks.

Vairāk informācijas par obligāciju piedāvājumu iespējams atrast uzņēmuma un Nasdaq Tallinas mājaslapās.

Publiskais sektors varētu ietaupīt 850 miljonus eiro gadā, samazinot izdevumus par 5%, ceturtdien, parakstot deklarāciju par sadarbību valdības izdevumu samazināšanā, sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Ceturtdien četras uzņēmēju organizācijas - LDDK, Finanšu nozares asociācija (FNA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) - parakstīja deklarāciju, kurā apņēmas sadarboties un sniegt Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) redzējumu par darāmo valdības izdevumu samazināšanā.

LDDK norāda, ka 850 miljoni eiro ir minimālā summa, kādu jāspēj ietaupīt publiskā sektora izdevumos, veidojot nākamā gada budžetu, pie kura izstrādes darbs sāksies martā.

Gorkšs sacīja, ka šobrīd publiskais sektors dzīvo pāri saviem līdzekļiem, līdz ar to LDDK ir rosinājusi valdības izdevumu samazinājumu vismaz 5% apmērā, pārskatot ne tikai prioritāšu budžetus, bet arī pamatbudžeta pozīcijas.

Noskaņojums mājokļu tirgū lēnām sāk uzlaboties, novērojuši nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” darījumu vadītāji.

Pircēju uzmanības starmešos nonāk jaunie projekti otrreizējā tirgū. Sevišķi augsta interese manāma privātmāju segmentā, kur interese sastopas ar zemu piedāvājumu – trūkstot labas kvalitātes savrupmājām, sākas pircēju cīņa par izdevīgāko piedāvājumu. Analizējot nekustamā īpašumu tirgus rādītājus, atklājas vēl viena nianse – būtiska plaisa starp mājokļu patieso vērtību un cenām, kas norādītas oficiālajos darījumos. Proti, 50% mājokļu tiek pārdoti par mazāk nekā 35 000 tūkstošiem EUR, turklāt daļā darījumu pirkuma maksa ir vien 1 EUR. Lai gan zem eiro vērtā darījuma visticamāk slēpjas dāvinājuma līgumi, aktuāls kļūst jautājums, kā šādi tirgus dati pēcāk ietekmē nekustamā īpašuma vērtēšanu un kreditēšanu un cik lielā daļā gadījumu pircējs īpašniekam daļu darījuma summas maksā neoficiāli. Darījumu zemūdens akmeņi pētīti jaunākajā “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indeksā.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) piešķīrusi finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” ilgtspējīgu komercīpašumu attīstībai Rīgā.

RIB piešķirtais aizdevums 2,5 miljonu eiro apmērā SIA “Industriālais parks Dambis” paredzēts nekustamā īpašuma iegādei Ilzenes ielā 1B un Lugažu ielā 2, Rīgā. Kopējā darījuma summa sasniedz 3,8 miljonu eiro.

Šis stratēģiskais solis atbilst “Industriālais parks Dambis” mērķim veidot ilgtspējīgus ieguldījumus komercīpašumos, paplašinot un attīstot stabilu un pievilcīgu nekustamā īpašuma nomas platību portfeli.

SIA “Industriālais parka dambis” ir SIA “Pantheon” grupas uzņēmums, kas specializējas nekustamā īpašuma iegādē un attīstībā, īpašu uzsvaru liekot uz infrastruktūras modernizāciju, īpašumu vizuālās pievilcības uzlabošanu un ilgtspējas prasību integrēšanu.

Investīciju platforma Mintos, kas piedāvā dažādas investīciju iespējas regulāru pasīvo ienākumu gūšanai, informē par nekustamā īpašuma portfeļa papildināšanu ar īstermiņa īres dzīvokļiem.

Šis jaunais investīciju produkts ļauj investoriem gūt peļņu no ienesīgā īstermiņa īres tirgus Eiropā, investējot īpašumos, kas pieejami īrei platformās Airbnb un Booking.com.

Minimālā investīciju summa ir tikai 50 eiro, un paredzamais neto īres gada ienesīgums ir no 6% līdz 8%*. Tā vietā, lai iegādātos un apsaimniekotu atsevišķus dzīvokļus, investori ar Mintos starpniecību var investēt īpašumos, kas atrodas labākajās vietās Eiropas galvenajās pilsētās, uzsākot ar dzīvokļiem Rīgas centrā.

Tradicionāli investīcijas nekustamajā īpašumā prasa ievērojamu kapitālu, tām ir augstas komisijas maksas, un to veikšana prasa laiku, jo ir nepieciešams nepārtraukti rūpēties par īrniekiem un veikt īpašuma uzturēšanas darbus. Turpretī Mintos vienkāršo šo procesu, piedāvājot ērtu piekļuvi īres ienākumiem ar likviditātes iespējām Mintos otrreizējā tirgū, sniedzot investoriem iespēju piekļūt līdzekļiem jebkurā laikā.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kas citos reģionos prasītu vairākus gadu desmitus. Tagad veidojas jauns pārmaiņu posms – to virza mainīgās nomnieku prasības, aizvien profesionālāka īpašumu pārvaldība un izteiktāks fokuss uz ilgtspēju.

Pandēmija kļuva par pagrieziena punktu attiecībā uz biroju un tirdzniecības telpu izmantošanu. Lai gan daudzi prognozēja krasu un neatgriezenisku pieprasījuma kritumu pēc biroju telpām, realitātē pārmaiņas izrādījās niansētākas. Hibrīddarbs ir palielinājis slēptu brīvu platību pieejamību biroju ēkās, vienlaikus būtiski uzlabojot telpu izmantošanas efektivitāti, kas liek īpašniekiem piedāvāt risinājumus, kas ir pielāgoti nomnieku vajadzībām.

Neskatoties uz kopējo pieprasījuma samazinājumu, energoefektīvas ēkas ar mūsdienīgu plānojumu, spēcīgiem ESG rādītājiem un elastīgiem nomas nosacījumiem joprojām piesaista kvalitatīvus nomniekus. Visticamāk, biroju tirgus attīstība nākotnē balstīsies nevis uz jaunu projektu būvniecību, bet gan uz esošo A un B klases ēku veiksmīgu pārveidi, ļaujot piedāvāt modernus risinājumus par konkurētspējīgāku cenu nekā jaunās ēkās.

Pateicoties profesionālai sadarbībai starp biznesa kredītu brokeru uzņēmumu “Oferta Finance”, nebanku finansētāju “Capitalia” un Lietuvas investīciju platformu “Profitus”, nekustamā īpašuma attīstības projektam Rīgā izdevies piesaistīt finansējumu gandrīz viena miljona eiro apmērā.

Mūsdienu finanšu vidē sadarbība kļūst par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas ļauj pārvarēt šķēršļus un virzīt projektus uz priekšu pat tad, kad šķiet, ka visi ceļi ir slēgti, atzīmē Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors. “Šis nekustamā īpašuma attīstības projekts Rīgā ir lielisks piemērs tam, kā neatlaidība, radoša pieeja un cieša sadarbība starp dažādiem finansētājiem var nest augļus pat visizaicinošākajos apstākļos. Viens no nozīmīgākajiem panākumu stūrakmeņiem šajā projektā bija spēja apvienot dažādu partneru zināšanas, resursus un risinājumus vienotā redzējumā. Tā vietā, lai fokusētos uz šķēršļiem, mēs pievērsāmies iespējām,” skaidro A.Geisari.