Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Šodien Japānas premjerministrs Naoto Kans paziņoja, ka valsts centrālā banka ir gatava veikt jaunas intervences valūtu tirgū, ja būs straujas Japānas jenas cenas izmaiņas.

Vēl pagājušajā nedēļā Japānas CB pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā iejaucās valūtu tirgū (pārdeva jenas) pēc tam, kad dolāra cena jenās sasniedza 82,85 jenu atzīmi, kas ir kursa zemākais līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Pēc minētās Japānas CB intervences dolāra cena atkāpās gandrīz līdz 86 jenu atzīmei. Tomēr šonedēļ dolāra cena atkal turpina toties augstākos līmeņos un šobrīd atrodas pie 84,6 jenu atzīmes.

Daudzi tirgus dalībnieki gan norādījuši, ka Japānas CB intervences neveiks, ja dolāra cena atradīsies virs 84 jenu atzīmes. Japānas CB rīkoties varētu pamudināt dolāra cenas došanas 82 jenu virzienā, raksta Reuters.

Tuvākā gada laikā būs novērojamas pakāpenisks Japānas jenas vērtības kritums, jo Japānas centrālā banka cīnīsies pret pārlieku dārgu jenu, kas negatīvi ietekmē valsts eksportu, norādījusi Reuters 60 valūtu stratēģu aptauja.

Analītiķi paredz, ka dolāra cena pēc viena sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 85, 89,5 un 95 Japānas jenu atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Vēl pirms mēneša dolāra cena minētajos termiņos tika pareģota pie 86,8, 92 un 97 jenu atzīmēm.

Jāpiebilst, ka pašlaik dolāra cena atrodas pie 84,3 Japānas jenu atzīmes, kas ir tuvu kursa zemākajam līmenim pēdējo 15 gadu laikā, kas tika sasniegts pagājušonedēļ (dolāra cena atzīmējās pie 83,58 jenām). Jānorāda, ka daudzi aptaujātie eksperti uzvēruši, ka īsākā termiņa ir iespējami jauni jenas cenu rekordi, ja vien Japānas centrālā banka intervenču veidā neiejauksies tirgū. Vēl šo pirmdien Japānas CB, lai ierobežotu jenas cenas kāpumu, ziņoja, ka līdz 30 triljoniem jenu (no 20 triljoniem) palielinās valsts bankām pieejamos fiksēto kredītu apjomus. Tiesa, daudzi tirgus dalībnieki minēto Japānas CB lēmumu uztvēra kā nepietiekoši agresīvu un jena cena turpina atrasties augstos līmeņos. Tirgū spekulē, ka Japānas CB tirgū varētu iejaukties, ja dolāra cena paslīdētu zem 80 jenām.

ASV dolāra cena Japānas jenās šodien noslīdēja līdz visu laiku zemākajam līmenim un sasniedza 76,25 ASV dolāru atzīmi.

Jāpiebilst, ka dolāra cena šādos līmeņos turējās neilgu laiku un, dienai ejot, atkāpās līdz 79 Japānas jenu atzīmei. Kopumā Japānas jenas cenas pieauguma pamatā ir tas, ka zemestrīce Japānas investorus padarījusi piesardzīgākus un valstī atgriežas ārvalstu investīcijas (tās tiek pārdotas un valstī atgriežas nauda). Tāpat savu lomu ieņēmusi spekulatīvā jenu pirkšana, raksta Reuters.

Japānas jenas cenai pieaugot, pastāv liels risks, ka ar intervencēm valūtu tirgū iesaistīsies Japānas centrālā banka. Spēcīga Japānas jena sarežģī dzīvi jau tā no zemestrīces cietušajiem Japānas ražotājiem (domājams, Japānas CB pārlieku stipri jenu ilgstoši nepieļaus). Daudzi Japānas eksportētāji norādījuši, ka tie var palikt pelnoši, ka dolāra cena atrodas pie 86,3 jenu atzīmes vai augstāk. Valda viedoklis, ka tas ir tikai laika jautājums, kad tirgū tiks veiktas centrālās bankas intervences.

Šobrīd vairums analītiķu paredz, ka tuvākā gada laikā ASV dolāra cena Japānas jenās pamazām dosies arvien augstākos līmeņos, liecina Reuters veiktā 55 valūtu tirgus ekspertu janvāra aptauja.

Analītiķi prognozē, ka dolāra vērtība pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 82,5, 86, un 89 Japānas jenu atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā pirms mēneša dolāra vērtība jenās šādos pašos termiņos tiek paredzēta pie attiecīgi 83,6, 85, un 89,9 jenu atzīmēm (šodien dolāra cena atradās pie 83,1 jenu atzīmes).

Jāatgādina, ka pagājušogad tika novērotas ievērojamas Japānas jenas kursa kāpums, kas ļāva dolāra cenai saukt līdz 80,22 Jenu atzīmei, kas bija zemākā šo divu kursu attiecība 12 gadu laikā. Kopumā dolāra cenas kritums pret jenu 2010. gada bija 13 % apmērā. Dārgā jena nebūt nepatika Japānas centrālajai bankai (drauds ekonomikas atveseļošanās procesam) un, tā, lai ierobežotu jenas cenas kāpumu, pirmo reizi sešu gadu laikā veica intervences tirgū.

Pasaules akciju tirgos trešdien kāpumu bremzēja bažas par Ķīnas ekonomikas stāvokli, bet naftas un ar to saistīto uzņēmumu akciju cenu palielināšanās ļāva Volstrītas indeksiem nedaudz pieaugt.

Honkongas biržas indekss kritās par 2,8% un Šanhajas biržas indekss – par 1,2%, reaģējot uz Ķīnas ražošanas aktivitātes samazināšanos decembrī.

Āzijas biržu indeksu kritumam sākotnēji sekoja Eiropas un ASV biržu indeksi, tomēr Londonas un Frankfurtes biržu indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar nelielu pieaugumu.

Volstrītas biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar nelielu kāpumu, pateicoties naftas cenu un naftas kompāniju akciju cenu pieaugumam pēc «Bloomberg News» ziņojuma par naftas ieguves apjoma samazināšanu Saūda Arābijā.

«Investori, kurus smagi skāra 2018.gada 4.ceturkšņa nestabilitāte, vēl nesteidzas izmantot izdevību pirkt akcijas ar abām rokām, bet ir vismaz iedrošinoši redzēt, ka turpinās virzība uz augšu, nevis dažu pēdējo nedēļu nemitīgā izpārdošana,» sacīja interneta tirdzniecības nama IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

Pēdējā laika straujais Japānas jenas vērtības pieaugums jau licis ciest Japāna eksporta apjomiem. Ja jenas vērtība turpinās celties, ražošanas apjomi turpinās samazināsies un kompāniju ieņēmumi kritīs. Tas var pamudināt Japānas centrālo banku ierobežot jenas vērtības kāpumu, šodien paziņojis bijušais Japānas CB valdes loceklis Teizo Taja (Teizo Taya).

Jāatgādina, ka pēdējo reizi Japānas CB intervenču veidā ietekmēja jenas cenu 2004. gada martā, kad tā 15 dienu laikā tā pārdeva 35 triljonus jenu, lai bremzētu tās kāpumu un palīdzētu valsts ražotājiem.

Šobrīd dolāra cena atrodas pie 86 Japānas jenu atzīmes, kas ir tuvu kursa zemākajam līmenim pēdējo 15 gadu laikā (84,82 jenu atzīmei).

Jāpiebilst gan, ka daudzi valūtu analītiķi sagaida, ka Japānas jena šobrīd pret ASV dolāru ir tuvu savu spēku izsīkumam. Augusta Reuters 60 valūtu tirgus ekspertu aptauja liecina, ka dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tiek prognozēta pie attiecīgi 86,8 jenu, 92 jenu un 97 jenu atzīmēm.

Šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu.

Jāpiebilst, ka vēl šorīt ASV dolāra cena atzīmējās zem 83 jenu atzīmes, kas ir jauns zemākais minētā kursa līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Japānas valdība jau izsenis izteikusi neapmierinātību ar augstu jenas cenu, kas krietni paplacina Japānas eksportētāju maciņus un apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos. Taču šoreiz Japānas CB nolēma rīkoties un pārdot jenas, pērkot ASV dolārus.

Tirgus dalībnieki lēš, ka šajā pirmajā intervencē Japānas CB pārdevusi 300 līdz 500 miljardus jenu (3,6 līdz 6 miljardus USD). Jāsaka, ka minētās Japānas CB intervences palīdzēja un ASV dolāra cena pieauga līdz 85,4 jenām, kas ir kursa augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

2021.gada Tokijas olimpisko spēļu izmaksas sasniegušas 1,64 triljonus jēnu (aptuveni 13 miljardus eiro), otrdien paziņoja četrgades vērienīgākā sporta foruma rīkotāji.

Olimpisko spēļu pārcelšana no šī gada uz nākamo gadu izmaksājusi papildu 294 miljardus jēnu (2,3 miljardus eiro), no kuriem 96 miljardi jēnu atvēlēti koronavīrusa izplatības ierobežošanai.

Pirms olimpisko spēļu pārcelšanas to izmaksas tika lēstas 1,35 triljonu jēnu apmērā. No šī brīža izmaksām 721 miljardu jēnu segs organizācijas komiteja, ar 702 miljardiem palīdzēs Tokijas pilsēta, bet ar 221 miljardu jēnu - Japānas valdība.

2013.gadā, kad Tokija kandidēja uz spēļu rīkošanu, izmaksas tika lēstas 734 miljardu jēnu apmērā, taču tagad tās pieaugušas divkārt. Spēļu pretinieki min, ka galējās izmaksas pārsniegs par trīs triljonus jēnu.

Vienkāršojot un optimizējot izmaksas, no iepriekš plānotās summas izdevies ietaupīt 280 miljonus ASV dolāru.

Pašlaik vairums analītiķu paredz, ka tuvākā gada laikā ASV dolāra vērtība Japānas jenās pieaugs, liecina Reuters novembra 60 valūtu analītiķu aptauja.

Jānorāda, ka šobrīd ASV dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tiek prognozēta pie attiecīgi 80,9, 85 un 88 Japānas jenu atzīmēm. Vēl pirms mēneša prognozes paredzēja straujāku šī valūtu kursa došanos augstākos līmeņos. Oktobrī dolāra cenas pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tika prognozēta pie attiecīgi 83,3, 87,8 un 92 Japānas jenu atzīmēm.

Tiesa, tirgus dalībnieki piebilst, ka jaunākās prognozes esot veiktas tieši pirms ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) lemj par jaunu ASV dolāru drukāšanas programmu (šis paziņojums būs šovakar).

Daudzi aptaujātie norāda, ka, ja ASV dolāra vājums turpināsies, tad, visticamāk, dolārs tuvākajā laikā testēs 80 Japānas jenu atzīmi. Lielākā daļa aptaujāto arī norādījuši, ka sagaida to, ka Japānas centrālā banka tirgū veiks intervences (ar mērķi apstādināt jenas cenas kāpumu), ja dolāra cena pakļūs zem 80 jenu atzīmes.

Analītiķi paredz, ka ASV dolāra cena Japānas jenās tuvākā gada laikā pamazām dosies augstākos līmeņos, liecina Reuters jūnija veiktā valūtu tirgus ekspertu aptaujas rezultāti.

Tiek paredzēts, ka ASV dolāra vērtība pēc viena, trīs, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies attiecīgi pie 82 JPY, 83 JPY, 85,3 JPY un 90 JPY atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Līdzīgā aptaujā pirms mēneša ASV dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tika prognozēta attiecīgi pie 82 JPY, 86 JPY un 90 JPY atzīmēm. Šodien ASV dolāra cena dzīvojās nedaudz zem 80 Japānas jenu atzīmes.

Jāpiebilst, ka pēdējā gada laikā ASV dolāra cena Japānas jenās ir sarukusi par aptuveni 12% (straujāk pēc tam, kad ASV ziņoja par dolāru drukāšanas otro kārtu). Japānas jenas cenai īpaši krist neļāva pat marta sākuma postošā zemestrīce un pēc tam sekojošā atomkatastrofa Fukušimas reaktoros. Aptaujātie analītiķi norāda, ka jenas cenu balsta pastāvīgais ASV dolāra vājums un jenas drošā patvēruma statuss. Tāpat pēc zemestrīces esot novērojama Japānas investoru līdzekļu repatriācija mājup, kas papildu nodrošinājusi dārgas jenas esamību.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Latvijas un Japānas ekonomiskajai sadarbībai ir plašs potenciāls. Ievērojamā Japānas uzņēmēju delegācija, kas šajās dienās viesojas Rīgā, un notikušais biznesa forums apliecina abu pušu interesi, norāda Ēriks Eglītis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.

Lai arī Latvijas un Japānas tirdzniecības apjomi ir nelieli, tiem ir tendence palielināties. Japāna ir Latvijas 40.lielākais tirdzniecības partneris un 2017. gadā tirdzniecības apjomi sasniedza 77 miljonus eiro. Šobrīd Japānas investīcijas ir 12 Latvijas uzņēmumos.

Tikšanās laikā puses atzina, ka Latvijai un Japānai ir interese attīstīt sadarbību tūrisma, aviācijas, transporta un loģistikas, kā arī IKT, inovāciju un investīciju jomās.

«Pēdējo piecu gadu laikā Japānas tūristi arvien biežāk viesojas Latvijā un 2017. gadā Japānas tūristu skaits Latvijā pieauga gandrīz par 6% salīdzinājumā ar 2016. gadu, un Latvija aktīvi strādā, lai vēl vairāk paplašinātu sadarbību šajā jomā,» sarunās uzsvēra Ē.Eglītis.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Tuvākā gada laikā pieaugs ASV dolāra cena Japānas jenās, liecina Reuters veiktā 65 tirgus analītiķu februāra aptauja.

Tiek prognozēts, ka ASV dolāra vērtība jenās pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 83 jenu, 86 jenu, 90 jenu atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka tieši tādi pašus jenas cenas līmeņus analītiķi prognozēja līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša. Šodien dolāra cena atradās pie 81,7 jenu atzīmes.

Aptaujātie investori sagaida, ka dolāram palīdzēs ātrāki ASV ekonomikas atveseļošanās tempi. Savukārt jenas kursam var palīdzēt kāp tas, ka ievelkas nemieri Ziemeļāfrikā un Tuvo Austrumu reģionā, jo Japānas jena tradicionāli tiek uzpirkta tad, ja riska apetīte tirgū samazinās, raksta Reuters.

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Japānas valdība piektdien apstiprinājusi pretrunīgi vērtēto plānu izveidot valstī pirmo legālo kazino.

Apstiprinātais plāns paredz Osakā atvērt kazino ar mērķi pievilināt tūristus.

Japānas rietumos esošās Osakas un Nagasaki pašvaldības ilgstoši ir centušās saņemt atļauju veidot "kūrorta kompleksus", kas apvienotu kazino, konferenču centrus, viesnīcas, restorānus un citas izklaides vietas.

Osakas plāns, kas paredz kazino atklāt līdz 2029.gadam, valdībā tika apstiprināts pēc rūpīga izvērtējuma, žurnālistiem pavēstīja Japānas zemes un satiksmes ministrs Tecuo Saito.

Japāna ilgstoši bija vienīgā attīstītā ekonomika, kurā kazino bija aizliegti, tomēr 2016.gadā pieņemtais likums pavēra ceļu uz nozares legalizēšanu.

Savukārt 2018.gadā Japānas parlaments pieņēma likumu, kas dod iespēju kūrorta kompleksu būvniecībai, saņemot īpašu valdības atļauju. Cita starpā likums nosaka, ka Japānas pilsoņiem diennakts ieejas biļete kompleksā maksās 6000 jenu (41 eiro) un ka japāņi tos var apmeklēt tikai noteiktu reižu skaitu. Viņiem ir arī tiesības lūgt ģimenes locekļa neielaišanu kazino.

Japānas autobūves uzņēmums Mitsubishi Motors Corp. piektdien būtiski paaugstināja zaudējumu prognozi šim biznesa gadam, šādu lēmumu skaidrojot ar ražošanas apturēšanu un vērienīgiem kompensāciju izdevumiem saistībā ar degvielas ekonomijas testu manipulēšanas skandālu.

Mitsubishi prognozē, ka zaudējumi biznesa gadā, kas noslēgsies martā, veidos 239,6 miljardus jenu (2,09 miljardus eiro), nevis 145 miljardus jenu (1,2 miljardus eiro), kā tika lēsts pirms trīs mēnešiem.

Tikmēr biznesa gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, uzņēmums strādājis ar 89,9 miljardu jenu zaudējumiem, salīdzinot ar 28,1 miljarda jenu peļņu attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Mitsubishi tirdzniecības apjoms šajā periodā sarucis par 23,4% - līdz 436,1 miljardam jenu.

Japānas autobūves uzņēmums Nissan Motor Co. pagājušajā nedēļā pabeidza 34% Mitsubishi akciju iegādi par 237 miljardiem jenu.

Darījums arī paredz, ka Nissan vadītājs Karloss Gosns kļūs par Mitsubishi padomes priekšsēdētāju.

Šī gada trešajā ceturksnī Japānas tehnoloģiju kompānija Sony piedzīvojusi zaudējumus 27 miljardu Japānas jenu (346 miljoni ASV dolāru) apmērā, kā arī prognozē, ka kopējie biznesa gada, kas noslēgsies 2012. gada martā, zaudējumi būs 90 miljardu jenu (1,2 miljardu ASV dolāru) apmērā, vēsta AP.

Iepriekš Sony prognozēja, ka biznesa gadu noslēgs ar peļņu 60 miljardu jenu (769 miljoni ASV dolāru) apmērā.

Trešā ceturkšņa zaudējumus kompānija piedzīvojusi pateicoties augstajam jenas kursam un zemajiem TV iekārtu pārdošanas rādītājiem. Tāpat Sony finanšu rādītājus ietekmējušas dabas katastrofas Taizemē un Japānā.

Kompānija arī paziņojusi, ka mainīs zaudējumus nesošo TV struktūrvienību darbības stratēģijas. Sony norāda, ka samazinās TV iekārtu ražošanas apjomus no 40 miljoniem vienību gadā līdz 20 miljoniem.

Db.lv jau vēstīja, ka cita Japānas tehnoloģiju kompānija – Panasonic prognozējusi, ka šo biznesa gadu kopumā noslēgs ar zaudējumiem 420 miljardu Japānas jenu (aptuveni 5,5 miljardi ASV dolāru) apmērā, kas kompānijai būs smagākie zaudējumi pēdējo desmit gadu laikā.

Tuvākā gada laikā vairums analītiķu paredz ASV dolāra cenas kāpumu Japānas jenās, liecina Reuters 58 valūtu ekspertu aptauja.

Tiek prognozēts, ka ASV dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies attiecīgi pie 82, 86 un 90 Japānas jenu atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna).

Jāpiebilst, ka ASV dolāra vērtība Japānas jenās joprojām ir zema un šodien atradās pie 80,6 Japānas jenu atzīmes. Kopumā dolāra cenas noturīgāks kāpums Japānas jenās tiek pareģots tad, kad ASV monetārās politikas noteicēji sāks runāt par stingrākas monetāras politikas ieviešanu. Jāpiebilst, ka formālais ASV dolāru drukāšanas programmas beigu termiņš ir šī vasara, tomēr no ASV dolāra bāzes likmēm izmaiņas vairums finanšu tirgus dalībnieku negaida vēl visu šo gadu.

Japānā notikusī zemestrīce ir līdz šim postošākā valsts vēsturē, un, ņemot vērā Japānas parāda līmeni, eksperti saskata ekonomikas lejupslīdes iespējas, taču tajā pat laikā viņi norāda, ka valsts var kompensēt zaudētās ražošanas jaudas, jo citos Japānas reģionos ražošanas kapacitāte nav līdz galam izmantota.

Pasaules ekonomisti nākuši klajā ar pirmajām aplēsēm par zemestrīces un tai sekojošā cunami ietekmi uz Japānas ekonomiku.

Bank of America Merrill Lynch ekonomisti pašreizējo situāciju mēģinājuši salīdzināt 1995. gadā notikušo līdzīga rakstura dabas katastrofu Japānas pilsētas Kobes reģionā. Toreiz gada griezumā vissmagāk skartajā Hjogo prefektūrā ražošana saruka par 3,1%. Tuvākajā apkārtnē ražošanas kritums bija aptuveni 1 - 2 %. Kobes reģions ir relatīvi liels un toreiz veidoja aptuveni 12,4% no Japānas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ekonomistu aprēķini liecina, ka kopumā toreizējā katastrofa samazināja Japānas ekonomikas izaugsmi par aptuveni 0,4 līdz 0,5 procentpunktiem. Taču ražošanas kapacitāte citos Japānas reģionos spēja kompensēt zemestrīces skarto radīto ražošanas iztrūkumu, tāpēc valsti joprojām turpinājās ekonomikas izaugsme. Turklāt zemestrīces postījumu likvidēšanas darbu devums Japānas ekonomikai bija aptuveni 2 – 3 % apmērā no IKP, kas atstāja pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku nākamo divu gadu laikā.

Autoražotājs Toyota Motor Corp. otrdien paziņojis, ka tā tīrā peļņa ceturksnī no pagājušā gada oktobra līdz decembrim samazinājusies par 39%, kas saistīts ar spēcīgo jēnu un pārdošanas apjomu kritumu Japānā, ziņo The Wall Street Journal.

Taču Japānas autoražotājs optimistiski raugās uz finanšu gadu kopumā, kas noslēdzas martā, palielinot tīrās peļņas prognozi līdz 490 miljardiem jēnu no 350 miljardiem jēnu.

Toyota, pasaulē lielākais auto ražotājs pēc pārdošanas apjomiem, trīs mēnešu periodā strādājis ar tīro peļņu 93,63 miljardu jēnu apmērā. Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā autoražotājs nopelnīja 153,22 miljardus jēnu.

Tomēr analītiķi bija prognozējuši, ka Toyota ceturksnī nopelnīs vēl mazāk - 89,70 miljardus jēnu.

Toyota patlaban cīnās, lai noturētu savu pasaulē lielākā auto ražotāja pozīciju, jo masveida pasaules mēroga automašīnu atsaukumi negatīvi ietekmējuši tās reputāciju.