Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV dolārs turpinās būt spēcīgs un ASV Federālo Rezervju sistēma normalizēs savu politiku straujāk nekā tirgus dalībnieki sagaida, uzskata Goldman Sachs galvenais ekonomists Jans Hatziuss.

«Mēs prognozējam, ka dolārs būs spēcīgs,» viņš uzsvēris, piebilstot, ka prognozē, ka dolārs ar eiro sasniegs paritāti līdz šā gada beigām.

Kopš pērnā gada novembrī notikušajām ASV Prezidenta vēlēšanām dolāra vērtība pret Japānas jenu ir augusi par 7%, bet pret eiro – par 2,6%, tirgus dalībnieku vidū valdot prognozēm, ka jaunais prezidents veicinās ekonomikas izaugsmi, mazinot nodokļus un palielinot izdevumus. D. Tramps ir uzsvēris, ka dolārs ir pārāk spēcīgs, savukārt ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Munhins norādījis, ka ārkārtīgi spēcīgais dolārs var īstermiņā negatīvi ietekmēt ekonomiku.

Izskanot ziņām par situācijas saasināšanos Itālijas ekonomikā, trešdien kritumu piedzīvoja Eiropas biržu indeksi. Tikmēr ASV biržu indeksi pieauga, jo beidzot tika atrisināts jautājums ar valsts parādu griestiem. Nedaudz pieaugušas naftas cenas, bet zelta cenas turpina pārsist visus rekordus.

Pēc panāktās vienošanās par ASV parāda griestu paaugstināšanu trešdien kāpuši ASV biržu indeksi. Dow Jones Industrial Average trešdien kāpis par 0.25%, S&P 500 par 0,50%, bet Nasdaq Composite pieaudzis par 0.89%.

Savukārt Eiropas biržu indeksi trešdien, reaģējot uz ziņām par parādu krīzes uzliesmošanu Itālijā, ievērojami samazinājās. Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 2,34%, Frankfurtes biržas indekss DAX par 2,30%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 1,93%.

Pastiprinoties investoru bažām par ASV ekonomikas perspektīvām, trešdien turpināja krist naftas cenas, sasniedzot 91,93 ASV dolārus par barelu (WTI) un 113,44 dolārus par barelu (Brent). Tomēr ceturtdienas rītā naftas cenas uzrāda nelielu kāpumu - WTI jēlnaftas cena septembra piegādēm sasniegusi 92,08 ASV dolārus par barelu, bet Brent – 113,32 dolārus.

Veiksme nevar turpināties mūžīgi, un arī visām labajām lietām pienāk gals. Līdz šim ASV dolārs bija salīdzinoši veiksmīgs attiecībā pret citām valūtām, taču nu viss pavērsies citādāk.

Tam par pamatu bija ASV Nodarbinātības dienesta 16. martā izplatītā paziņojumu, ka ASV patēriņa cenu indekss februārī pieaudzis par 0,4%. Patēriņa preču cenu kāpumā 80% noteica degvielas cenu pieaugums. ASV inflācija pieauga vairāk nekā iepriekšējos 10 mēnešos un, neskatoties uz Bena Bernanka (Ben Bernanke) un citu federālās politikas lēmumu pieņēmēju izteikumiem, ka šis būs tikai īslaicīgs lēciens, ASV dolāra kurss strauji kritās pret citām «lielajām» valūtām. Dolārs pagājušās nedēļas piektdienā bija piedzīvojis smagāko dienas kritumu šomēnes. Dow Jones Dollar Index bija nokrities par 0,58 %, kamēr eiro piedzīvoja kāpumu no 1,3080 līdz 1,3182, bet britu mārciņa sasniedza 1,5842 atzīmi. Līdzīga tendence turpinājās arī pirmdien, kad eiro un Lielbritānijas mārciņa turpināja pieaugt līdz attiecīgi 1,3238 (EUR) un 1,5899 (GBP), kā arī otrdien, kad dolārs nokritās par 0,4%. Tendences liek domāt, ka ASV dolāra apbrīnojamam kāpumam veiksmīgajam posmam būs pienācis gals.

Sudraba vērtības kritums šogad tuvojas 20%, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pagaidām pagalam neveiksmīgs izvērties pasaulē populārākajiem dārgmetāliem. Turklāt strauji zemāk klejo ne tikai zelta cena, kas kopš janvāra sākuma samazinājusies par 8,5%. Vēl vājāk klājies tā saucamajam nabago zeltam – sudrabam. Šī metāla vērtība Londonas preču biržā šogad sarukusi jau par 17%, un šīs nedēļas beigās tā atradās 14 ASV dolāru atzīmes par unci tuvumā. Turklāt augustā vien šī dārgmetāla vērtība noplanēja zemāk par veseliem 7%.

Dolārs un likmes

Sudrabam, līdzīgi kā tas ir ar daudzām citām izejvielām, netīk spēcīgais ASV dolārs. Šīs valūtas cenai augot, izejvielas (tās tiek pārsvarā tirgotas ASV dolāros), to skaitā metāli, kļūst dārgākas pircējiem citās valūtās. Sevišķi dārgmetāliem neērti ir arī pieņēmumi par procentlikmju paaugstināšanos, jo tad tiem grūtāk konkurēt ar finanšu instrumentiem, kas sola regulārus procentu ienākumus. Vidēji tiek gaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma savas procentlikmes šogad paaugstinās vēl divas reizes. Tāpat tiek skaidrots, ka šobrīd, ja investoriem tomēr ir jāizvēlas kāds drošais patvērums, tad dārgmetālu vietā priekšroka tiek dota atsevišķām valūtām, piemēram, Šveices frankam un Japānas jēnai. Šajā ziņā noteikti jāizceļ, ka šo drošā patvēruma lomu ieņēmis nekas cits kā jau pieminētais ASV dolārs. Ja ziņu fons ir drūms (šajā gadījumā ir liels uztraukums par globālo protekcionismu) – palielinās pieprasījums pēc ASV dolāriem un to vērtība aug. Šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem, un grūti iedomāties, ka tā varētu nebūt (var brukt viss cits, bet ir pārliecība, ka dolārs izdzīvos).

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Ceturtdien ASV dolārs piedzīvoja straujāko kāpumu pēdējā mēneša laikā.

Dolāra vērtība kāpj, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas sanāksmes septembra detalizētu pārskatu, kas atspoguļoja lielas daļas politikas veidotāju vēlmi sākt 85 miljardu ASV dolāru lielās ikmēneša monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu jau šajā gadā.

Bloomberg veidotais U.S. Dollar indekss ceturtdien pakāpās par 0,6%, kas ir straujākais kāpums tirdzniecības sesijas laikā kopš 5. septembra. 3. oktobra sesiju indekss noslēdza pie 1007,87 punktiem, kas ir zemākais līmenis kopš 20. februāra.

Dolāra kurss pret eiro palielinājās par 0,4% līdz 1,3524 dolāriem pret eiro un pēc tam sasniedza 1,3486 dolāru atzīmi, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 30. septembra.

Nostiprinoties dolāram, dārgmetāli piedzīvojuši samērā strauju cenu kritumu – decembra laikā zelta cenas samazinājās par vairāk nekā 12% ASV dolāra izteiksmē un 8,7% eiro izteiksmē. Vēl lielāka cenu korekcija bijusi sudrabam – par 15% kritusi šī dārgmetāla cena ASV dolāros un par 11,5% eiro valūtā, liecina jaunākais Goldinvest Asset Management dārgmetālu tirgus apskats.

Galvenā ietekme uz dārgmetālu cenu svārstībām bija notikumiem valūtu tirgos. Decembrī ievērojami stiprinājās ASV dolāra attiecība pret eiro, un mēneša laikā dolārs nostiprināja savas pozīcijas pret eiro par vairāk nekā 3%, pārsniedzot psiholoģiski svarīgo 1,30 USD/EUR līmeni. Eiropas parādu krīzes un eiro valūtas neskaidrā nākotne radīja labvēlīgu augsni kapitāla pārvietošanai uz dolāra zonu, tādējādi dolārs kļuva par sava veida «drošo ostu», kuru daudzi izvēlējās kā alternatīvu zeltam. Dolāra stiprināšanās atjaunoja ierasto dolāra/zelta virzību – jo stiprāks dolārs, jo zemāka zelta cena.

«Ne mazāk svarīgs iemesls cenu samazinājumam, iespējams, ir arī gada nogale. Gada beigas tradicionāli ir laiks, kad finanšu institūcijām jāuzlabo savi likviditātes rādītāji, lai veiktu tekošos norēķinus. Lai uzlabotu rādītājus, jau tā grūtajos līdzekļu likviditātes apstākļos, daudzi investori spiesti likvidēt daļu no savām peļņu nesošajām aktīvu pozīcijām,» norāda a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš, piebilstot, ka vienlaicīgi ar cenu straujo kritumu netika novērota pasūtījumu mazināšanās pēc fiziskā zelta. Tieši otrādi – pasūtījumu apjoms pēc fiziskā zelta piegādes strauji pieaudzis.

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

ASV dolārs izdzēsis ASV akciju tirgus šā gada guvumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujais ASV dolāra cenas pieaugums pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku vidū sējis bažas, ka šāda situācija ļoti negatīvi ietekmēs daudzu šīs valsts eksportējošo uzņēmumu ienākumus. Spekulācijas gājušas pat tik tālu, ka tiek spriests par to, vai dārgais dolārs neietekmēs visu ASV ekonomikas atgūšanos.

Rezultātā daudzi tirgus dalībnieki steidz pārdot arī savas akcijas, kas pēdējo tirdzniecības sesiju laikā nozīmē vadošo ASV akciju tirgus indeksu vērtību slīdēšanu arvien zemāk. Līdz ar to ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtības izmaiņas kopš šā gada sākuma vairs nevar lepoties ar mērenu plusu – nu tām priekšā jau jāliek mīnusa zīme. Kopumā ASV S&P 500 vērtība kopš šā gada sākuma ir samazinājusies gandrīz par pusprocentu, bet kopš pagājušā mēneša beigām tā ir sarukusi par 2,7%.

Piektdien ASV dolārs nedaudz atguvās, mazinot iepriekšējās divās dienās piedzīvoto kritumu, liecina MarketWatch dati.

Investoru uzmanība patlaban ir vērsta uz ASV nodarbinātības datiem, kas tiks publicēti šodien.

Dolārs iepriekšējo dienu laikā piedzīvoja kritumu pēc tam, kad sasniedza augsto 100 Japānas jenu atzīmi, jo tirgus dalībnieki prognozēja vērtības kāpuma bremzēšanos, turklāt daudzi paredz, ka ASV Federālo Rezervju sistēma drīz dos mājienus par bāzes likmes paaugstināšanu nākamajā gadā.

Eiro vērtība saruka par 0,17% līdz 1,2654 dolāriem, bet dolāra kurss pret jenu pakāpās līdz 108,84 jenām.

Barclays Bank vecākais brokeris Motonari Ogava prognozē, ka dolārs visdrīzāk atjaunos savu augšupejošo virzienu, ko balstīs ASV darba tirgus datu.

Piektdien ASV dolārs turpināja atrasties zem spiediena, jo tirgū nenorimst spekulācijas par sagaidāmo ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmu Nr. 2 (dolāru sadrukāšana).

Daudzi analītiķi izteikušies, ka dolāra cenas nonākšana augstākos līmeņos ir maz ticama pirms ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) sanāksmes šā gada 2. – 3. novembrī, raksta Reuters.

Valdot šādam fonam, šodien eiro cena dzīvojās nedaudz zem 1,41 ASV dolāru atzīmes. Tikmēr Austrālijas dolāra cena šodien ar ASV dolāru gandrīz sasniedza paritāti (viens ASV dolārs = viens Austrālijas dolārs), tā cenai atrodoties gandrīz pēdējo 28 gadu augstākajā līmenī.

Jāpiebilst, ka runas par ASV FRS dolāru drukāšanas pasākumiem ievērojami mainījušas arī banku analītiķu prognozes par eiro/dolāra kursa līmeņiem nākotnē. Piemēram, Danske Bank jaunāka prognoze ir , ka eiro cena pēc gada atradīsies pie 1,5 ASV dolāriem (iepriekšējā Danske Bank prognozē eiro cenai šim termiņam bija pie1,38 dolāru atzīmes). Tikmēr pēc trīs un sešiem mēnešiem Danske Banka eiro cenu prognozē pie attiecīgi 1,45 USD un 1,48 USD atzīmēm.

Bažas par ASV ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos un parādu krīzes izplatību eirozonā, likušas piedzīvot pamatīgus biržu indeksu kritumus abās Atlantijas okeāna pusēs, izraisot satraukumu un izbailes arī Āzijas tirgos.

Biržas indeksi ASV ceturtdien samazinājās par vairāk nekā 4% un Volstrīta piedzīvoja ļaunāko dienu pēdējo divu gadu laikā - ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average, ceturtdien «nogāzās» par 4,31%, S&P 500 par 4,78%, bet Nasdaq Composite par 5,08%.

Londonas biržas indekss FTSE 100 krita par 3,43% līdz 5393,14 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX par 3,40% līdz 6414,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 3,90% līdz 3320,35 punktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksu kritumi atbalsojās arī Āzijā – Japānas biržas indekss piektdienas rītā krita par 3,4%, Dienvidkorejas par 3%, Honkongas par 4,4%, bet Austrālijas par 3,9%.

Nepārspīlējot var teikt, ka visa pasaule šobrīd ir sastingusi ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu gaidās. Runa ir ne tikai par politiskā kursa maiņu, ja pie varas nāks neērtais Donalds Tramps. Konkrēta kandidāta izvēle lielāku ietekmi var atstāt uz situāciju pasaules finanšu tirgos.

Ir jāpiebilst, ka politiskā un ekonomiskā kursa maiņa gadījumā, ja uzvarētu Tramps, ir ilūzija. Kā to pierāda amerikāņu mūsdienu vēsture, kandidāta pirmsvēlēšanu retorika un viņa darbības prezidenta amatā var kardināli atšķirties. Manuprāt, esošajā amerikāņu varas sistēmā brīvības pakāpe prezidentam ir krietni mazāka nekā citu valstu prezidentiem.

Tomēr emocionālais saspringums ap šo notikumu rada iespaidu par īpašu nozīmi personālijas izvēlē. Un tā kā emocijas (vai sentiments) ir tas, kas šobrīd visvairāk virza cenas finanšu tirgos, tad arī šeit sagaidāms būtisks svārstīgums.

Vērtējot vadošo pasaules finanšu tirgu reakciju uz pirmsvēlēšanas kolīzijām, Klintones uzvara tiek vērtēta kā daudz labvēlīgāka tirgiem. Tas nozīmē to, ka viņas uzvaras gadījumā iespējams cenu pieauguma uzplaiksnījums akciju tirgos vēl par 2%-4% (pēc vakardienas 2% pieauguma), kā arī dolāra vērtības pieaugums pret citām valūtām 1% līdz 2% robežās. Iespējams ir arī naftas cenas pieaugums. Savukārt obligāciju tirgus, kurš ir daudz konservatīvāks un stabilāks finanšu tirgus segments, visticamāk neuzrādīs būtiskas kustības. Bet, mūsuprāt, šī eiforija būs īstermiņa un tās nemainīs esošos trendus tirgos. Pēc dažām dienām situācija atkal stabilizēsies un cenas sāks dreifēt konkrēto tirgu esošo tendenču ietvaros.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Spēcīgs ASV dolārs var atnest smagu attīstības valstu finanšu stabilitātes un maksātspējas krīzi

Jau kādu laiku pasaules centrālās bankas iesaistījušās savstarpējā procentlikmju un valūtu cīņā, kuras viens no mērķiem droši vien ir no kāda cita reģiona importēt šā brīža vispārējo deficītu – ekonomikas pieaugumu un inflāciju. Ekonomiku bezprecedenta stimulējoša monetārā politika noved pie vājākas vietējās valūtas, kas tad attiecīgi palīdz valsts ražotājiem un eksportētājiem un sadārdzina importu. Runas par tā saucamajiem valūtu kariem atkal aktualizējušās pēc Ķīnas valūtas devalvācijas.

Šajā valūtu kaujā zaudētāja pozīcijās nonācis ASV dolārs – tā cena pieaug, kas attiecīgi atstāj negatīvu ietekmi uz šīs valsts kompāniju ieņēmumiem. Pašlaik daudzi ekonomisti sagaida, ka ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) jau nākamajā mēnesī paaugstinās savas noteiktās procentlikmes. Tomēr nav izslēgts, ka līdz ar minēto Ķīnas soli, kas tikai uzsver vispārēju ASV dolāra stiprumu attiecībā pret lielāko daļu pasaules valūtu, šāds lēmums var tikt pieņemts vēlāk. Tiesa gan, arī gadījumā, ja ASV monetārās politikas noteicēji lems rīkoties vēlāk, tirgus dalībnieku bāzes scenārijs joprojām ir tālāks dolāra kursa pieaugums.

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

ASV un Eiropas Savienības valstu piemēroto sankciju Krievijai rezultātā varētu tikt mazināts ASV dolāra dominējošais stāvoklis pasaulē, raksta Bloomberg.

Viena no valstīm, kur valūtu maiņa ir kļuvusi izteiktāka, ir Hongkonga, kur dolāra pārdošanas aktivitāte ir likusi centrālajai bankai kopš 1. jūlija iegādāties vairāk nekā 9,5 miljardus ASV dolāru, lai izvairītos no tās valūtas kursa strauja kāpuma, jo sankcijas ir veicinājušas Krievijas naudas pieplūdumu valstī. Tā, piemēram, otrs lielākais Krievijas bezvadu komunikāciju operators MegaFon daļu no saviem naudas uzkrājumiem pārvietoja uz šīs valsts valūtu. Kā liecina Maskavas biržas dati, Ķīnas juaņu un Krievijas rubļa maiņas darījumi ir pieauguši līdz lielākajam apjomam kopš 2010. gada beigām.

Pagaidām gan neviens neparedz, ka dolārs tuvākajā laikā zaudēs savu galvenās biznesa valūtas statusu pasaulē, tā dominance gan mazinās. Kopš 2001. gada, kad dolāra tirgus daļa pasaules rezervēs bija 72%, tā sarukusi zem 61%. Šī tendence izteiktāka kļuva pēc finanšu krīzes 2008. gadā.

Pēdējā laika eiro cenas pieaugums ir drīzāk dolāra vājuma efekts, nevis tirgus dalībnieku eiro mīlestība, turklāt pastāv eiro cenas korekcijas riski, norāda Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

«Par sliktu dolāram runā gan zemās procentu likmes un to sagaidāmā turēšanās zemos līmeņos vēl ilgi, gan ASV CB nolūks turpināt ekonomikas atbalstīšanu (kavtitatīvās mīkstināšanas programmas otro kārtu gan plānots pabeigt jūnijā kā tika prognozēts), gan batālijas ap ASV budžeta deficītu un valsts parāda jautājumu. Visa tā rezultātā rezultātā tirgus dalībnieki pārdod dolārus un pērk Šveices frankus, Austrālijas dolārus, jenas, eiro, mārciņas,» skaidro A. Lāriņš.

Līderi vērtības pieaugumā ir «drošās» investīciju valūtas (Šveices franks), valūtas ar augstāku procentu likmi (piemēram, Austrālijas dolārs, eiro) un valūtas ar izejvielu atbalstu (piemēram, arī Austrālijas dolārs, Kanādas dolārs), norāda eksperts.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

ASV dolārs ir pārvērtēts un visdrīzāk pret eiro un Japānas jenu tā kurss neaugs, kamēr vien ASV Federālo Rezervju sistēma vairāk nekā vienu reizi necels likmi, uzskata Amundi Asset Management analītiķi.

Tirgus jau ir iecenojis, ka FRS cels likmi pirmo reizi gandrīz desmit gadu laikā, saka kompānijas eksperts Džeimss Kvoks. Kā liecina OECD pirktspējas paritātes indekss, dolārs patlaban ir par aptuveni 14% pārvērtēts pret eiro, bet pret jēna – par 12%.

Amundi viedoklis kontrastē ar Goldman Sachs Group iepriekš prognozēto, ka eiro varētu samazināties par 10 ASV dolāra centiem, Eiropas Centrālajai bankai turpinot īstenot savu kvantitatīvās mīkstināšanas programmu.

Pēdējo 12 mēnešu laikā dolāra vērtība ir augusi par 15%, sasniedzot 1,1125 dolārus par eiro un par 10% līdz 119,84 jēnām. Eksperti paredz, ka dolāra vērtība līdz gada beigām sasniegs 125 jēnu vērtīnu, bet eiro vērtība – 1,07 dolārus, raksta Bloomberg.

Eiro šonedēļ pirmo reizi kopš 20. februāra sasniedza 1,339 dolāru atzīmi, un vairāki pavāji ASV ekonomikas dati pamainīja tirgus dalībnieku viedokli par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas beigu sākumu.

Rezultātā eiro vērtības kāpums nav eiro optimisma balstīts, bet gada sākumā pirkto dolāru pārdošanas sekas, šīsnedēļas valūtu sniegumu vērtē SEB bankas eksperti.

Latvijā eiro cena turpina turēties svārstību koridora vidus daļā. Valsts kase jūlija pirmajās divās nedēļās neplāno pirkt latus (jūnijā vēl pa pieciem miljoniem nedēļā), kas nozīmē pieprasījuma mazināšanos un varbūt ļaus eiro cenai ielūkoties arī virs svārstību koridora vidus atzīmes. Komercbanku kontos LB bija 735,7 miljoni latu, bet LB depozītos izvietoti 578,4 miljoni. Obligāto rezervju norma ir 588,3 miljoni latu, uzsver eksperti. Virs rezervju normas komercbanku rīcībā ir 725,8 miljoni latu, kas turpina spiest uz leju lata īstermiņa procentu likmes

Brexit problēmas, ASV un Ķīnas nesaskaņas, kriptovalūtu krīze - 2018.gads finanšu pasaulē bija gana spilgts. Arī 2019.gads iesācies un arī turpinās būt notikumiem bagāts, tāpēc ir vērts aplūkot 5 interesantākās investīciju idejas.

Ja iepriekš neesat investējuši finanšu tirgos, noteikti ir vērts praktizēties pirms investēt savu naudu. Latvieši ir izveidojuši mobilo aplikāciju The Trading Game, kas ļauj ikvienam spēles veidā izmēģināt investēt dažādos finanšu instrumentos - valūtās, kriptovalūtās, akcijās, indeksos u.c. Mobilajā aplikācijā iekļauta arī skolas sadaļa, kurā interesantā un vienkāršā veidā iespējams iemācīties visu nepieciešamo, lai varētu kļūt par pārliecinātu investoru!

1. Investīcijas ideja: kriptovalūtas

2017.gadā bija lielākais kriptovalūtu uzplaukums. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija palielinājās par 4000%. Kriptovalūtu tirgus kapitalizācija 2017.gada martā sastādīja $21 biljonu, savukārt tagad tā ir $454 biljoni. Viedokļi par kriptovalūtu nākotni dalās. Daži analītiķi uzskata, ka tuvojas kriptovalūtu noriets, savukārt citi uzskata, ka to cena drīz atkal sasniegs jaunus rekordus. Ir ļoti grūti paredzēt kriptovalūtu nākotni, bet var manīt, ka to popularitāte tikai pieaug. Viens no iemesliem, kāpēc kriptovalūtas kļūst arvien populārākas ir dēļ blokķēdes tehnoloģijas. Blokķēdes tehnoloģija ir droša un uzticama tehnoloģija, ko ievieš arvien vairāk uzņēmumu.

Zelta cena aprīlī pakāpusies par 7%, jo investori meklējuši patvērumu no augstākās inflācijas un ievērojami sarukusi ASV dolāra vērtība, raksta BBC.

Jāpiebilst, ka zelta cena šodien turpināja dzīvoties stabili virs zīmīgās 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmes un atradās pie 1,540 USD par unci. Tradicionāli zelts tiek uztvers par drošo patvērumu gadījumos, kad pār pasaules ekonomiku savilkušies pelēki mākoņi, tomēr šobrīd jāņem vērā situācija, ka zelta cenas aug līdz ar citu riskantāko aktīvu cenām, kas rada pamatu bažām (vai vismaz lielai piesardzībai).

Eksperti lēš, ka pie augstajām zelta cenām vainojams lētais ASV dolārs (kas zeltu padara pievilcīgāku pircējiem citās valūtās). Eiro cena dolāros šogad palielinājusies jau par vairāk nekā 11%. «Ja ASV dolārs turpinās vājināties, tas, visticamāk, tikai liks augt gan zelta, gan sudraba cenai. Domāju, ka zelta cena šogad varētu sasniegt 1600 ASV dolāru par unci atzīmi,» lēš Phillip Futures analītiķis Ongs Li Jings.