Jaunākais izdevums

Tirdzniecības karu eskalēšanās runas nogāž akciju cenu, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ ar jaunu sparu saasinājušās bažas, ka pasaules lielākās tautsaimniecības tiks ierautas tirdzniecības kariņā. ASV prezidents Donalds Tramps nupat atklājis, ka uzdevis veidot sarakstu ar tādu Ķīnas importu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, kuram varētu piemērot jaunus tarifus. Turklāt ar svaigiem papildu tarifiem tikšot aplikts Ķīnas imports vēl 200 miljardu ASV dolāru vērtībā, ja uz jau pieņemtajiem soļiem Ķīna atbildēšot ar kādiem pretpasākumiem. Domājams, nav izslēgti arī kādi ASV ierobežojumi Ķīnas investīcijām. Vēl nesen (pagājušonedēļ) ASV, lai atbildētu uz negodīgu tirdzniecības praksi, izziņoja tarifus (25% apmērā) Ķīnas importam 50 miljardu ASV dolāru vērtībā (tādējādi kopumā zem jautājuma zīmes var nonākt Ķīnas imports uz ASV 450 miljardu ASV dolāru vērtībā). Tas esot pieņemts, lai atspēlētu zaudējumus, kas saistīti ar Ķīnas valdībai piederošo kompāniju ASV intelektuālā īpašuma zādzībām, skaidrojušas ASV amatpersonas.

ASV valsts sekretārs norādījis, ka Ķīnas vēlme atbalstīt atvērtu ekonomiku ir joks un šīs valsts valdība esot pasaules lielākā plēsoņa. Šajā pašā laikā Pekina solījusi, ka jaunu papildu tarifu gadījumā tikšot pieņemti attiecīgi stingrāki pretpasākumi. Pats D. Tramps klāstījis, ka vairs ne Ķīna, ne citas valstis ASV tirdzniecības ziņā «neapjāšot» un esot nepieciešama tālāka rīcība, lai Ķīna izbeigtu negodīgas tirdzniecības praksi un valstu abpusējās tirdzniecības attiecības būtu sabalansētākas. Šajā pašā laikā Ķīnas Tirdzniecības ministrija nākusi klajā ar paziņojumu: «Ja ASV zaudē racionalitāti un izziņo tarifu sarakstu, tad arī Ķīnai būs jāpieņem stingri pretmēri. Tas būs pasākumu kopums, kas aptvers gan kvantitāti, gan kvalitāti.»

Visu rakstu Protekcionisma draudi gremdē akciju cenas lasiet 20.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tiešās tirdzniecības darbinieki pārdošanas apjomu palielināšanai arvien vairāk izmanto digitālos rīkus

Žanete Hāka, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopējais mazumtirdzniecības apjoms tiešās pārdošanas sektorā Latvijā ir pieaudzis par 5%, sasniedzot 65 miljonus eiro (neskaitot PVN), liecina Latvijas tiešās tirdzniecības asociācijas dati.

Turklāt tiešajā tirdzniecībā iesaistīto personu skaits ir palicis nemainīgs - aptuveni 63 tūkstoši cilvēku.

«Jau otro gadu pēc kārtas ir vērojams stabils tiešās pārdošanas tirgus pieaugums 5% apmērā, un tas pārsniedz kopējo mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu, kas pagājušajā gadā pieauga par 4%. Tiešās pārdošanas straujo izaugsmi veicina ne tikai mājsaimniecību ienākumu un privātā patēriņa palielināšanās, bet arī tiešās pārdošanas straujā digitalizācija», uzsver Baltijas Tiešās Tirdzniecības Asociāciju ģenerālsekretārs Gintautas Zaleckas.

Kā norāda Gintautas Zaleckas, šodien tiešās pārdošanas konsultantiem nav nepieciešams fiziski satikt savus klientus, lai iepazīstinātu ar kādu jaunu produktu vai nodrošinātu konsultāciju, jo to ir iespējams veikt ar interneta palīdzību. Starptautiska sociāli ekonomiska pētījuma rezultāti par tiešo pārdošanu, kas veikts 11 Eiropas valstu tirgos, atklāj, ka gan uzņēmumi, gan viņu izplatītāji arvien efektīvāk izmanto internetu, lai vadītu un attīstītu savu biznesu, kā arī, lai ātrāk sasniegtu savus klientus. Piemēram, kompānijas piedāvā izplatītājiem un klientiem virkni dažādu digitālo rīku, kas ļauj prezentēt un pasūtīt preces, līdz ar to produktu demonstrācijas, kas līdz šim ir viens no visizplatītākajiem tiešās pārdošanas veidiem, kļūst virtuālas, un pārdošanas darījumi notiek sociālajos tīklos, kā Facebook, Instagram vai citos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV – Ķīnas pamiers turpināsies

Leonīds Aļšanskis, Dr. Math., Renesource Capital Finanšu tirgus vecākais analītiķis, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina atlikt no 1. marta iecerēto akcīzes nodokļa palielinājumu alkoholam

Māris Ķirsons, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības karš – šķērslis, bet ne drauds izaugsmei

Dainis Gašpuitis - AS SEB bankas, Makroekonomikas eksperts, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Varbūt nākamgad Eiropa beidzot sāks piedzīt ASV?

Jānis Šķupelis, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ļoti dāsnus guvumus investoriem sagādājušas ne tikai ASV akcijas, kuru cenas pieaugums kopš janvāra sākuma sācis tuvoties jau 30%.

Šajā periodā par 22% palēkusies arī Eiropas lielāko publiski kotēto uzņēmumu akciju dinamiku raksturojošā Stoxx 600 indeksa vērtība. Gluži ASV izaugsme tā joprojām nav, lai gan tas tāpat sniedzis izcilu iespēju nopelnīt visiem tiem, kas izvēlējušies tomēr ieguldīt vecā kontinenta akcijās. Katrā ziņā tas ir daudz labāk par to, ko jau gadiem piedāvā kādi krietni konservatīvāki ieguldījumi (piemēram, depozīti) vai naudas turēšana kontā, kas nu Latvijā jau sākusi saistīties ar zināmām izmaksām.

Pamatīgi atpaliek

Jāņem vērā, ka Eiropas akcijas pēdējos gados pamatīgi atpalikušas no savām ASV kolēģēm. ASV ekonomikai pēc iepriekšējās globālās krīzes klājies labāk un uzņēmumu peļņa augusi straujāk. Savukārt Eiropu nomocījusi ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un sarežģīta politiskā situācija. Eiropu pamatīgi skāra, piemēram, parādu krīze un Bexit neskaidrība. Iespējams, pat arī ASV-Ķīnas tirdzniecības karš dziļāku brūci radījis tieši šī kontinenta tautsaimniecībai, jo uz jautājuma zīmes, Ķīnai sabremzējoties, ir nonācis Vācijas eksports. Bieži redzams pieņēmums, ka ASV uzņēmumus balsta spēcīgais vietējais patēriņš. Savukārt Eiropas uzņēmumi vairāk atkarīgi no eksporta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas un dolāra vērtība krītas, biržu indeksiem dažādas tendences

LETA, 13.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksiem ASV un Eiropā pirmdien bija dažādas tendences, bet ASV dolāra vērtība pret pārējām vadošajām valūtām samazinājās.

Analītiķi vērsa uzmanību uz retoriku, kas stiprina bažas par iespējamiem tirdzniecības kariem.

ASV prezidents Donalds Tramps nedēļas nogalē draudēja piemērot nodokli Vācijas automašīnām, ja Eiropas Savienība (ES) nesamazinās ASV precēm noteiktās tirdzniecības barjeras.

Tikmēr ES tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrema, reaģējot uz šiem izteikumiem, pirmdien norādīja, ka tirdzniecība tiek izmantota kā «ierocis, lai draudētu mums un mūs iebiedētu.»

«Taču mēs nebaidāmies, mēs stāsimies pretī huligāniem,» sacīja komisāre.

Savukārt pirmdien Tramps paziņoja, ka Savienoto Valstu tirdzniecības ministrs Vilburs Ross pārrunās ar ES dalībvalstu pārstāvjiem iespējas samazināt muitas nodevas un citas tirdzniecības barjeras ASV ražojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien kritās, valdot bažām par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu, un naftas cenas saruka pēc bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV valdības darba apturēšana ir iespējama, jo ASV prezidents Donalds Tramps draud neparakstīt Kongresa likumprojektu par valdības īstermiņa finansējumu, ja tajā nebūs iekļauti līdzekļi mūra būvniecībai gar Meksikas robežu.

Pirms tam pesimismu tirgū radīja arī ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdienas lēmums pacelt procentlikmes, kas tika izdarīts ceturto reizi šogad.

ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins intervijā «Fox Business News» gan sacīja, ka «tirgus ir pārmērīgi reaģējis uz FRS komentāriem».

Mnučins arī teica, ka zemas inflācijas saglabāšanās gadījumā FRS varbūt nebūs vajadzības celt procentlikmes nākamgad, lai gan saskaņā ar FRS prognozi nākamgad tas varētu notikt divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu

Armanda Vilcāne, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā būtiski pieaugusi elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu, liecina Augstsprieguma tīkla (AST) dati

2018. gadā Baltijas tirdzniecības apjoms ar Eiropu sasniedza 8,7 TWh, kas ir par 5,2 TWh vairāk nekā 2014. gadā, kad tirdzniecības apjoms bija vien 3,5 TWh. AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks prognozē, ka šāda tendence varētu saglabāties arī turpmāk, jo nākotnē plānots arvien palielināt Baltijas elektropārvades starpsavienojumu kapacitāti ar Eiropas tirgu, vēl vairāk samazinot pārvades tīklu starpvalstu ierobežojumus un audzējot tirdzniecības apjomu.

Kopumā elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu augusi, pateicoties Latvijas integrācijai vienotā Eiropas enerģijas tirgū, pauž V. Boks. «Pēdējo gadu laikā izbūvēti gan vairāki jauni starpsavienojumi, attīstot pārvades tīklu, gan harmonizēts elektroenerģijas tirgus modelis. Likvidētas starpvalstu tirdzniecības barjeras, nodrošinot Latvijas un Eiropas elektrības cenu tuvināšanos. Elektroenerģijas lietotājiem tas nozīmē lētāku elektroenerģiju, bet tirgus dalībniekiem – prognozējamākas cenas,» skaidro AST valdes priekšsēdētājs. Līdz šim aktīvākā tirdzniecība starp Baltiju un Eiropu bija novērojama pērn, taču būtisks tirdzniecības apjoma pieaugums pieredzēts jau 2016. gadā, kad tas sasniedza 7,9 TWh robežu, kas ir par 2,7 TWh vairāk nekā vēl gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro

LETA, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro, žurnālistiem ceturtdien sacīja uzņēmuma īpašnieks Kārlis Dambergs.

Viņš atgādināja, ka patlaban Rīgas dome izsoles kārtībā ir nodevusi visu Āgenskalna tirgus teritoriju ar vēsturisko ēku nomā uz 30 gadiem nomniekam, lai tas ēku apsaimniekotu un veiktu tirgus darbību. «Bijām vienīgie, kas pieteicās izsolei, un tas parāda, ka šis ir diezgan liels izaicinājums, bet mums pašiem ar mūsu pieredzi ir skaidrs, kāpēc to darām un, faktiski, rezultāts mums ir diezgan skaidrs,» sacīja Dambergs.

Pēc viņa teiktā, patlaban ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru, jo ir dažādi ēkas lietojuma aizliegumi pagaidu konstrukcijas drošības dēļ. «Ir pagājis tikai mēnesis [kopš esam ieguvuši nomas tiesības]. Šobrīd projektētāji, būvinženieri veic reālu pētījumu par nepieciešamajiem ieguldījumiem, jo pirms izsoles nebija laika un iespējas precīzi izvērtēt, cik būs jāiegulda. Mums ir aptuvenas aplēses, bet ir pāragri spriest par kopējo ieguldījumu apmēru,» sacīja Dambergs, piebilstot - aptuvenās aplēses liecina, ka nomnieka ieguldījumi sasniegs vairākus miljonus eiro, ņemot vērā ēkas kvadratūru, kas ir vairāk nekā 4000 kvadrātmetri, āra tirdzniecības vietu iekārtošanu un citus darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Alus ražotāju asociācija paziņojusi, ka alus tirdzniecība valsts ziemeļu robežas tuvumā jūlijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieaugusi 2,2 reizes.

Igaunijā kopumā jūlijā alus pārdošanas apmērs gada izteiksmē palielinājies par 45%, bet sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecība augusi par 37%, liecina asociācijas apkopotā informācija.

Jūlijā pēc akcīzes nodokļa samazinājuma alus tirgus Igaunijā atkopās, un jaunākie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī asociācijas biedri pārdevuši ap desmit miljoniem litru alus, kas ir par 45% vairāk nekā pērn jūlijā.

Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Vorks norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājumu tirgotāji jutuši jau pirmajā mēnesī pēc tā stāšanās spēkā, jo pārdoto vieglo alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis, lai gan 2018.gada jūlijs bija kritni karstāks nekā šis mēnesis šogad. Karstā laikā ierasti pieaug alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, eskalējoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam

LETA--AFP, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas ekonomikas varenībai un spējai konkurēt un ietekmēt globālos procesus.

Nepārprotami ir dažādi vēsturiski faktori, kas noteikuši kādas valūtas dominējošu lomu noteiktā laika posmā. Piemēram, 1944. gadā noslēgtā Bretonvudsas vienošanās noteica ASV dolāra dominanci. Tomēr ilgtermiņā kādas valūtas plašāku starptautisko izmantošanu pamatā ietekmē tādi faktori kā attiecīgās valsts/vienotās valūtas zonas ekonomikas lielums, finanšu un monetārā stabilitāte, aktivitāte starptautiskajā tirdzniecībā un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī citi faktori, kas racionāli nosaka kādas valūtas pārākumu bagātības uzkrāšanai, aizsargāšanai un apmaiņai starp valstīm, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Kā šajā ziņā veicas eiro?

Neskatoties uz to, ka Eiropas vienotā valūta eiro salīdzinājumā ar gadu simtus pieredzējušo Lielbritānijas mārciņu un ASV dolāru ir jauna valūta, kas tika ieviesta tikai pirms 20 gadiem, eiro savā ikdienā lieto ne tikai 340 miljardi eiro zonas valstu iedzīvotāji, bet arī daudzas citas pasaules valstis izmanto vai ir piesaistījušas savu valūtu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc FRS lēmuma pacelt procentlikmes

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug pēc optimisma par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržās akciju cenas trešdien pieauga pēc optimistiskām ziņām par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām, kas kompensēja vājus ASV ekonomikas datus.

Pieauga arī naftas cenas pēc ziņām, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) sliecas uz vienošanos par naftas ieguves tālāku samazināšanu, lai veicinātu naftas cenu kāpumu.

"Šī rīta [akciju] cenu kāpums ir nedaudz turpinājies pēc ziņām, ka ASV un Ķīna, neraugoties uz retorikas saasināšanos tirdzniecībā, tuvojas vienošanās noslēgšanai par tarifu apmēru," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Aģentūra "Bloomberg" citēja sarunām tuvu cilvēku teikto, ka ASV sarunu delegācija prognozē vienošanās noformēšanu, pirms 15.decembrī stātos spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm. Šīs optimistiskās vēstis kompensēja ziņu, ka ASV privātajā sektorā šogad novembrī radīti 67 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts krietni mazāks kāpums par prognozēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti pie mums dzird jautājumu – vai Trampa politika ir Latvijas interesēs? Tikmēr lielākās ASV investīcijas visā Baltijas reģionā jau atnesusi viena no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām Blackstone Group.

13.septembrī tika oficiāli paziņots, ka, ieguldot vienu miljardu eiro, investīciju fonds Blackstone Group L.P. iegādāsies 60% akciju no Latvijā, Lietuvā un Igaunijā strādājošās AS Luminor Bank, bet līdzšinējiem īpašniekiem - skandināvu Nordea un DNB - katram paliks pa 20% akciju.

Gadiem ilgi pie mums ir vaicāts, kur gan kavējas nozīmīgas ASV investīcijas Latvijā, un, lūk, kur tās ir! ASV politika, protams, ir un paliek vispirms ASV interesēs, īpaši, kopš par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps. Bet ASV politikai arī nav jābūt kādas citas valsts kā tikai ASV interesēs. Un tas ir tas, kas no ASV ir jāmācās Latvijai, kuras politikai tāpat būtu jābūt tikai un vienīgi Latvijas interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru