Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Straujā tirgus situācijas maiņa kokapstrādes SIA Reshold likusi pārdot pērn iegādāto maksātnespējīgās SIA DL Līnija kokzāģētavu pie Lielvārdes. Šobrīd ir izdevies pārdot kokzāģētavas iekārtas, bet vēl nav izdevies atrast pircēju atsevišķiem kokapstrādes mezgliem un arī nekustamajam īpašumam — diviem angāriemm un zemei 4.3 ha platībā pie Lielvārdes, skaidro SIA Reshold rīkotājdirektors Ivo Šneiders. Viņš norāda, ka kokapstrādes iekārtas iegādājusies kāda kompānija, taču tās nosaukumu neatklāja, bet iekārtas nonākušas Liepājā. «Pārdodot negribējām nopelnīt, bet gan tikai atgūt to, ko esam iztērējuši, iegādājoties šo īpašumu un investējot zāģētavas darbības atjaunošanā,» sīkākos komentāros jautājumā par cenas lielumu neielaižas I. Šneiders. Viņš atgādina, ka pārdošanas cena ir ievērojami mazāka par to summu, kas nepieciešama analogas jaunas ražotnes iegādei. Lai arī bijusi interese no vairākiem potenciāliem nekustamā īpašuma pircējiem, tomēr pagaidām nav izdevies nekustamo īpašumu 4.3 ha pārdot. Tāpēc šobrīd ir divas iespējas, ko ar to darīt tālāk — turpināt meklēt pircējus, domāt par to tālāko izmantošanu, norāda I. Šneiders.

Kokapstrādes SIA Cord, investējot maziet vairāk par 1 miljonu ASV dolāru, ir būtiski palielinājis savas kokzāģēšanas jaudas. «Šobrīd Tukumā ir uzstādīta lietota Zviedrijā pirkta kokzāģētava, kuras gada jauda ir 50 000 — 60 000 m3 zāģmateriālu vienā maiņā,» skaidro SIA Cord izpilddirektors Ivo Šneiders. Viņš atzīst, ka šobrīd zāģētava strādā testa un regulēšanas režīmā ar apmēram 20 % lielu noslodzi, tomēr plānoto ražošanas jaudu paredz sasniegt apmēram pusgada laikā. Db veidotajā lielāko kokzāģētavu topā pēc pērn saražotā zāģētās produkcijas apjoma m3 SIA Cord ieņēma 14. vietu. Tomēr šie kapitālieguldījumi SIA Cord ļaus ražot vismaz 3 — 4 reizes vairāk zāģmateriālu, nekā tika iespēts pērn, 23 028 m3 un arī kļūt par vidēja līmeņa kokzāģētavu Latvijā. Pēc I. Šneidera teiktā, investīciju atpelnīšana tiek plānota apmēram četru gadu laikā. Savukārt veco kokzāģētavu paredzēts pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no SIA Cord grupas kokzāģētavām (pērn saražoti ap 15 000 m3 zāģmateriālu, kuru tālākā apstrāde veikta Rīgā). Cord grupā ietilpst ne tikai pats SIA Cord, bet arī kokzāģētājs SIA Reshold, mežizstrādes un transporta uzņēmums, kā arī tirdzniecības kompānija, kurš Cord grupas uzņēmumu saražoto un iepirkto realizē Lielbritānijā un Īrijā, kopumā nodarbinot 350 — 400 strādājošo, skaidro I. Šneiders. Pērn kopumā SIA Cord realizējis apmēram 110 000 m3 zāģmateriālu, no kuriem iepirkti no citiem ražotājiem ir ap 70 000 m3. I. Šneiders atzīst, ka realizēt varētu arī vairāk. Tā kā zāģbaļķu augsto cenu dēļ, samazinās to zāģētavu loks, kas piegādā zāģmateriālus SIA Cord, tika pieņemts lēmums par kokzāģētavas iegādi un pašu ražošanas jaudu kāpināšanu. Lai arī šobrīd ne viens vien kokrūpnieks atzīst, ka galvenā problēma ir nevis saražotās produkcijas noiets, bet gan baļķu iegāde, tomēr I. Šneideram resursu sagāde bažas nerada, jo Cord grupā ir mežizstrādes uzņēmums, turklāt ir noslēgti līgumi ar citiem baļķu piegādātājiem, arī par to importu.

Tirgotāji Rimi un Maxima ir apņēmības pilni produktu, kas tiek pārdoti ar zīmoliem - attiecīgi Rimi un Optima līnija, skaitu savos plauktos arvien palielināt. Tirgotāji arī skaidro, kā šiem produktiem iespējams nodrošināt zemāku cenu.

«Rimi zīmola preces pēc preču vienību skaita Rimi veikalu sortimentā aizņem aptuveni 3% jeb šobrīd pircējiem ir pieejami aptuveni 1400 Rimi zīmola produkti dažādās preču grupās. Un šim skaitlim ir tendence pieaugt, jo mēs redzam, ka arvien vairāk pircēju uzticas mūsu zīmolam,» biznesa portālam db.lv stāstīja SIA Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. «Mēs turpinām darbu arī pie jaunu produktu izveides - tas nav ātrs process, piemēram, pavisam nesen veikalos ienāca Rimi sviests, jaunas garšas biezpiena sieriņi, piens 2L iepakojumā,» viņa stāstīja.

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

«Apsveicami, ka uzņēmīgi cilvēki redz biznesa iespējas maksātnespējīgā SIA DL Līnija kokzāģētavā, tā SIA Reshold maksātnespējīgās SIA DL līnija kokzāģetavas reanimāciju vērtē kokapstrādes SIA Kalna Rauduvītes direktors Jānis Bērziņš. Viņaprāt tomēr jāņem vērā, ka jau šobrīd tikai ar vienkāršu koka zāģēšanu izdzīvot nevar un tāpēc jāražo koksnes produkti ar lielāku pievienoto vērtību. Turklāt faktiski visiem kokrūpniekiem Latvijā ir jārēķinās ar apaļkoksnes deficīta pieaugumu un ar to saistīto izejvielu cenu kāpumu, kur vienīgā izeja ir apaļkoksni importēt no kaimiņvalstīm, jo īpaši no Krievijas. Ja šo faktorus ņem vērā tad arī uzņēmējdarbībā kokapstrādes sektorā būs veiksmīga, atzīst J. Bērziņš.

Lielbritānijas kokapstrādes uzņēmumus BSW Timber plāno investēt kokzāģētavu attīstībā un paplašināt savu darbību Latvijā, lai sasniegtu ieceri gada laikā visās kompānijas kokzāģētavās saražot vairāk nekā 1,3 miljonus kubikmetru zāģmateriālu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Kopumā piecu gadu laikā kompānija savās kokzāģētavās plāno investēt 50 miljonus britu mārciņu. BSW Timber plāno iegādāties aprīkojumu no kompānijas Finnforest, kuru pēc tam izmantos, lai radītu «pasaules klases» kokzāģētavu Fortviljamā Skotijā un dubultotu BSW Latvija darbības apjomus.

«Izaugsmes veicināšana ir bijusi galvenā BSW Timber stratēģija jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. Fleksiblu, lielas kapacitātes un ar augstām tehnoloģijām aprīkotu kokzāģētavu izveidošana ir svarīgs kompānijas plānu aspekts,» klāsta BSW Timber izpilddirektors Tonijs Haknejs.

Kokapstrādes SIA Cord cenšas pārdot gan sev piederošo strādājošu līmētu masīvkoka konstrukciju ražotni, gan kokzāģētavu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

«Šobrīd notiek sarunas ar vairākiem interesentiem - potenciālajiem pircējiem gan par daļēju, gan, iespējams, pilnīgu ražotņu pārdošanu, taču konkrētas vienošanās vēl nav panāktas un darījumi nav veikti,» skaidro SIA Cord valdes loceklis Ivo Šneiders.

Viņš atzīst, ka šobrīd tiek darbināta līmēto masīvkoka konstrukciju ražotne un tajā ražotie izstrādājumi tiek eksportēti. «Ir nosūtītas pirmās līmēto masīvkoka konstrukciju izstrādājumu kravas rietumvalstu pircējiem,» uzsver I. Šneiders. Viņš atzīst, ka interesi par līmēto masīvkoka konstrukciju ražotni ir izrādījuši vairāki uzņēmēji. «Šobrīd saukt kaut kādus ciparus nav korekti, jo pastāv dažādas iespējas un līdz ar to aprēķina metodes ir sarežģītas,» tā uz runām par šīs ražotnes pārdošanas cenu 1 milj. Ls atbild I. Šneiders.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Publiskā akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) ir pabeigusi iekšējo izmeklēšanu, iesniedzot apjomīgu pierādījumu krājumu Ekonomikas policijai, tajā skaitā melnās kases grāmatvedību, kas norāda uz konkrētu uzņēmuma akcionāru un bijušo amatpersonu saistību ar iespējamām noziedzīgām darbībām, piesavinoties LK finanšu līdzekļus, Db.lv informēja uzņēmuma sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Ceturtdien, 2.augustā, LK valde iepazinās ar iekšējās izmeklēšanas dienesta ziņojumu un pilnvaroja valdes priekšsēdētāju Imantu Vikmani Ekonomikas policijai iesniegt jaunu pierādījumu paketi, kas apstiprina aizdomas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kurus varētu būt veikuši atsevišķi bijušie LK valdes un viens padomes loceklis laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam, nodarot uzņēmumam vismaz 36 miljonu ASV dolāru lielus zaudējumus.

Krimināllieta par neizdevīgajiem kuģu frakta līgumiem tika ierosināta jau 2005. gada jūlijā, un tās pamatā bija starptautisku kuģošanas biznesa auditoru Moore Stephens ziņojums, kas identificēja virkni kuģu frakta līgumu par pazeminātām cenām, kas slēgti ar kompānijām, kuras saistītas ar uzņēmuma bijušajām amatpersonām, tādējādi LK nodarot būtiskus zaudējumus, pēc auditoru aplēsēm, vismaz 36 miljonu ASV dolāru apmērā tikai 2003. un 2004. gadā vien. Uzņ��muma vadības ierosinātas iekšējās izmeklēšanas gaitā, kas precīzai faktu izpētei prasīja divus gadus laika, tika atklāti pierādījumi, kas ir radījuši nopietnas aizdomas par to, ka LK bijušās amatpersonas uz laiku ir nodevušas kuģus nomā par būtiski pazeminātām cenām dažādām ārzonas firmām (tādām kā, piemēram, Recoletos Ltd., Luzero Limited, Romanica Overseas Limited u.c.), kuras attiecīgi kuģus vēlāk izīrējušas jau par tirgus cenu, gūstot daudzus miljonus lielu peļņu, apejot LK un tādā veidā nodarot uzņēmumam miljonos mērāmus zaudējumus. Jauniegūtie pierādījumi apstiprina jau agrāk izteiktas aizdomas par dažu bijušo LK amatpersonu un akcionāru tiešu iesaisti šajā kuģu frakta līgumu shēmā.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Strauji pieaugošo ražošanas izmaksu dēļ IKEA koncerns nolēmis slēgt masīvkoka plātņu ražotni Inčukalnā, taču turpināt priedes zāģmateriālu ražošanu.

SIA Swedwood Latvia valdes loceklis, izpilddirektors Kristers Alfs Agrens (Alf Christer Agren) Db apstiprināja, ka kompānija ir slēgusi līmēto masīvkoka plātņu ražotni, tādējādi reaģējot uz strauji augošām izmaksām Latvijā. «Esam nolēmuši slēgt šo ražotni, jo pēdējo gadu laikā saražotās produkcijas izmaksas ir kļuvušas pārāk lielas. Parēķiniet vien, cik liela bijusi inflācija Latvijā pēdējo gadu laikā,» norāda K. Agrens.

Noliedz krīzes ietekmi

«Lēmums aiziet gan nav nekādā veidā saistīts ar pasaules ekonomisko krīzi - ar noietu problēmu nav. Tomēr produkcijas pašizmaksa Latvijā kļuvusi pārāk liela,» uzsver K. Agrens. Viņš neslēpj, ka liela daļa produkcijas nonāk kompānijas mātes uzņēmuma IKEA rīcībā, kas turpina veiksmīgi attīstīties, neskatoties uz krīzi globālajos tirgos. Slēdzot ražotni, bez darba paliks lielākā daļa no 380 strādniekiem, kas strādāja ražotnē. Kompānijai jau norit pārrunas ar arodbiedrību, arī darbinieki ir brīdināti, ka ar viņiem tiks pārtrauktas darba attiecības likumā paredzētajā kārtībā.

Rettenmeier grupa, ar galveno mītni Vācijā, Bavārijā, iegādājas Ikea Industry piederošo kokzāģētavu Inčukalnā, informē uzņēmuma valdes loceklis Rolands Rimicāns.

Kokzāģētavas pārstrādes jauda ir 330 00m m3 priedes zāģbaļķu gadā un tā atrodas vienā teritorijā ar SIA Rettenmeier Baltic Timber. Uzņēmuma 215 darbinieki turpinās darbu uzņēmumā.

Ar to Rettenmeier grupa palielina kopējo zāģēšanas kapacitāti no 2,5 milj. m3 uz 2,83 milj. m3. Ikea Industry kokzāģētavai Inčukalnā ir 150 000 m3 gadā žāvēšanas jauda, uzņēmumā ietilpst arī līmēto masīvkoka plātņu ražotne ar jaudu 10 000 m3 gadā.

Uzņēmuma iegādes darījuma rezultātā arī Rettenmeier un Ikea Industry kopuzņēmums A/S Inčukalns Timber pāriet Rettenmeier īpašumā . A/S Inčukalns Timber ir mežizstrādes uzņēmums un nodarbina 49 darbiniekus.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

No nabaga rokaspuiša līdz lielrūpniecības īpašniekam — tāds ir Augusta Dombrovska panākumu stāsts. Kad 19. gadsimta beigās latviešu rūpniekiem piederēja galvenokārt kokapstrādes, minerālvielu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmumi, lielākā to vidū bija Dombrovska kokzāģētava Mīlgrāvī.

Kas mudināja Augustu Dombrovski kļūt par turīgu vīru? Vai pretīgums pret siļķi, kad bērnībā gadiem ilgi tā bija vienīgais galdā celtais ēdiens? Kas mudināja viņu ar dāsnu roku balstīt pretalkohola kustību? Dzērāja tēva skurbumā raidītās dunkas? Vai tēva krogus brāļu uzjautrināšanās, ar varu lejot mazā Augusta rīklē degvīnu? Kas mudināja kļūt par filantropu, uzturot izglītības iestādes un pabalstot latviešu kultūras darbiniekus? Īstās atbildes vairs nepateiks neviens, taču arī bez tām stāsts par uzņēmēju Augustu Dombrovski ir ievērības cienīgs.

Savādais bagātnieks

Ir 1919. gads. Latvijas Konservatorijas atklāšanas svinības. Mariss Vētra vēro, ka Jāzeps Vītols pastaigājas kopā ar savādu vecīti.

Kopš Krievijas prezidents Vladimirs Putins izveidoja īpašu fondu tautiešu atbalstam ārzemēs, uzticot tā vadību Molotova - Ribentropa pakta parakstītāja mazdēlam, Latvijā nekontrolēti ieplūst Krievijas nauda. Tā oficiāli domāta krievu kultūras stiprināšanai, taču patiesībā reanimē PSRS ideoloģiju, raksta žurnāls Ir.

Mūsu skoliņa strādā jau deviņpadsmito sezonu, - Jakovs Pliners sarunā ar izdevumu atkārtojis reizes četras. Bijušais Saeimas deputāts un viens no PCTVL līderiem bijis acīmredzami uztraucies. Žurnāliste ar viņu tikusies viņa vadītajā krievu vispārizglītojošajā privātskolā Evrika, kas atrodas padomju laika bērnudārza ēkā Imantas deviņstāvu māju iekšpagalmā.

Uz galda bijušas izliktas grāmatas spīdīgos vākos. Tieši tās bijušas tikšanās iemesls. Kā norāda izdevums, šie ir metodiskie ieteikumi Latvijas krievu skolu skolotājiem, kuru izdošanu finansējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina dibinātais tautiešu atbalsta fonds Russkij Mir jeb Krievu pasaule.

Eiro vērtība šodien piedzīvoja kāpumu pēc tam, kad tika publicēti labāki nekā gaidīts Vācijas ekonomikas izaugsmes rādītāji.

Tie atklāja, ka Eiropas lielākā ekonomika šā gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn augusi par 5,2%, kas izrādījās par procentpunktu vairāk nekā pirms tam vidēji tika prognozējuši analītiķi.

Valdot šādam fonam, eiro cena šodien uz brīdi spēja atgriezties virs 1,43 ASV dolāru atzīmes (tiesa gan, virs šīs atzīmes noturēties eiro spēka nepietika). Kamēr izaugsme Vācijā ir spēcīga, Eiropas dienvidvalstis turpina pamatīgi buksēt, kas vēl vairāk sarežģī centienus atrast kādas kopējas zāles monetārā reģiona nesabalansētības problēmām. Jāpiebilst, ka jauni pavērsieni parādu krīzes risināšanas ziņā varētu sekot no nākampirmdien gaidāmās eirozonas finanšu ministru sanāksmes (tiks apspriesta Grieķijas otrreizēja reanimēšana).

Atbildīgie nespēj nosaukt skaidrus kritērijus tam, kāpēc finanšu grūtībās nonākušā Liepājas metalurga glābšanā piesaistīta sabiedrībā pretrunīgi vērtētā investīciju banka Prudentia. Kreditoru kluba viens no kritērijiem - pieredze ar airBaltic, šodien vēsta laikraksts Diena.

No Liepājas metalurga Kreditoru kluba kopš aprīļa sākuma Prudentia Advisers tiek maksāta fiksēta samaksa. Spriežot pēc neoficiālas informācijas, tie ir 15 tūkstoši latu nedēļā, tātad līdz šim Prudentia varētu būt saņēmusi ap 270 tūkstošiem latu, skaidro laikraksts. Šī summa gan tikšot atskaitīta no kopējās veiksmes prēmijas, kas var sasniegt pusmiljonu latu, norādījusi Valsts kase.

Valsts pārstāvji arī mierinājuši, ka konsultanta darbu šobrīd kopīgi apmaksā Kreditoru klubs, kur gan Valsts kase veido lielāko daļu. Bet lielāko daļu samaksas LM veiksmīgas reanimēšanas gadījumā veiks no paša Metalurga līdzekļiem.

Pazīstamais miljonārs un finansists Ēriks Teilāns diversificē aktīvus, investējot pārtikas un ēdināšanas biznesā Latvijā un Ķīnā. Tuvākajos gados kopumā plānots ieguldīt desmitiem miljonu Ls. Intervijā speciāli Db AAS Baltijas Apdrošināšanas Nams valdes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns stāsta, ka drīzumā ieguldīs ievērojamas investīcijas gan nesen iegādātā SIA Siguldas minerālūdens attīstībā, gan vērienīga sabiedriskās ēdināšanas tīkla izveidē Ķīnā.

Reanimē ražošanu

Siguldas minerālūdens īpašnieku SIA Siga Ē. Teilāns nopircis kopā ar sadarbības partneriem, lai, kā pats saka, atdzīvinātu savulaik populārā minerālūdens ražošanu.

"Patlaban notiek aktīvs darbs pie kompānijas reanimēšanas un SIA Siga tiek pārveidota par SIA Siguldas minerālūdens. Tiek sagatavota ēka pēc visiem ES standartiem un patlaban Rietumeiropā notiek iekārtu izgatavošana," stāsta Ē. Teilāns.

Pavisam projektā tuvāko divu-trīs gadu laikā tiks ieguldīti ap 5 miljoni eiro. Iecerēts uzstādīt divas ražošanas līnijas, kur viena jau šā gada beigās sāks ražot produkciju PET iepakojumā, bet otra - stikla iepakojumā dažādos tilpumos. Uzņēmējs uzsver, ka produkcijai būs savs klients, jo minerālūdens tiks iegūts no visdziļākā urbuma Latvijā - 462 m, bet dzeramais ūdens - no 272 m dziļa urbuma. Produkcijas klāsta paplašināšana patīkami pārsteigs patērētājus, jo uzņēmums gatavojas ražot ne tikai minerālūdeni, bet arī dzeramo ūdeni un citus bezalkoholiskos dzērienus - kvasu, limonādes un vēl tiek solīti unikāli produkti, kurus realizēs Baltijas tirgū un eksportēs uz Rietumeiropu. Projekta attīstītāji investēs pašu līdzekļus, kā arī piesaistīs kredītlīdzekļus un, iespējams, arī ES struktūrfondu naudu. Strādājošo skaits plānots 30-50. Ē. Teilāns iegādājies uzņēmuma kontrolpaketi, bet otrs partneris ir Stanley Beverages Ltd, kas jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar dzērienu izplatīšanu Baltijas tirgū. "Man patīk pacīnīties un reanimēt kādu uzņēmumu. Man ir stabils bizness Latvijā un vēlme sasniegt jaunus mērķus. Uzskatu sevi par pietiekami enerģisku, lai vēl varētu ieguldīt un attīstīt uzņēmumus, nevis sekot līdzi vienmērīgai finanšu portfeļa izaugsmei," tā

Pēc notikušajām Japānas parlamenta augšpalātas vēlēšanām, kurās uzvarējusi Japānas pašreizējā premjera Sinzo Abes partija, cenu kāpums vērojams arī vietējā akciju tirgū. Tāpat augstākos līmeņos tiecas Japānas valūtas – jenas - cena.

Līdz ar S. Abes uzvaru vēlēšanās tiek lēsts, ka Japānā pieaugs politiskā stabilitāte un turpināsies vērienīgi ekonomikas reanimēšanas pasākumi. Tāpat eksperti lēš, ka Japāna turpinās pastiprināti cīnīties ar deflāciju. Eksperti gan norāda, ka jenas cenas kāpums var ilgi neturpināties, jo Abes pārliecinošā uzvara vēlēšanās nozīmēs, ka tiks arī turpināti apjomīgi jenu drukāšanas pasākumi. Pirmdienas tirdzniecības sesijas laikā Japānas akciju tirgus Nikkei 225 indeksa vērtība pieauga par 0,47%. Savukārt ASV dolāra cena saruka zem apaļās 100 jenu atzīmes.

Pagaidām gan vēl visas balsis nav saskaitītas, lai gan provizoriskās aplēs liecina, ka Abes partija vēlēšanās būs uzvarējusi pārliecinoši, ziņo Bloomberg. Atsevišķi eksperti gan norāda, ka šāda pārliecinoša uzvara S. Abem liks nedaudz atkāpties no ekonomisko reformu īstenošanas. Tā vietā politiķis pastiprinātu uzmanību pievērsīs nacionālistiskas politikas īstenošanai.