Ražošana

Rēzeknes SEZ gada uzņēmumi: LEAX Rēzekne un Rēzeknes dzirnavnieks

Dienas Bizness, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) komercsabiedrību gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rezultātiem Gada uzņēmuma apbalvojums piešķirts divām RSEZ komercsabiedrībām - metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX un uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks, informē RSEZ pārstāve Skaidrīte Baltace.

Pašvaldību kopīgās iestādes Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas pārvalde RSEZ komercsabiedrību gada balvas mērķis ir atzinīgi novērtēt un godināt sekmīgākos komersantus, izvērtējot uzņēmumu iepriekšējā gada darbības rezultātus, t.sk. veiktās investīcijas ražošanas uzlabošanā, saražotās, arī eksportētās produkcijas apjomu, nomaksāto nodokļu apjomu, utt. Uzņēmumi tiek vērtēti lielo/vidējo un mazo komercsabiedrību grupās.

Metālapstrādes uzņēmumam SIA LEAX Rēzekne RSEZ apbalvojumi piešķirti nominācijās Lielākais eksportētājs, Gada inovācijas, Lielākais nodokļu maksātājs, Gada investīcijas, Straujāk augošais uzņēmums, Gada ražotājs. LEAX Rēzekne pārstāv vienu no LEAX Group metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un Zviedrijā, otra ražotne Latvijā darbojas Rīgas reģiona Babītē. 2014. gadā LEAX Rēzekne apgrozījums bija 11,13 miljoni eiro.

Uzņēmumam Rēzeknes Dzirnavnieks RSEZ AS (graudu elevators) apbalvojumi piešķirti vairākās nominācijās - Gada pakalpojumu sniedzējs, Lielākais nodokļu maksātājs, Straujāk augošais uzņēmums, Lielākais eksportētājs, Gada investīcijas. Uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā bija 3,35 milj. eiro.

Lielo/vidējo komercsabiedrību grupā Atzinības raksti par ieguldījumu RSEZ attīstībā 2014. gadā piešķirti arī uzņēmumiem VEREMS, REBIR, MAGISTR- FISKEVEGN GROUP.MFG, NewFuels. Savukārt Mazo komercsabiedrību grupā Atzinības raksti par ieguldījumu RSEZ attīstībā 2014. gadā piešķirti uzņēmumiem DFD, RIGAMET, EsJu, MB Properties, REDIUS, LATION un Atmosclear CHP.

Kopumā RSEZ komercsabiedrību Gada balvas konkursā par 2014. gada darbības rādītājiem apbalvotas 13 komercsabiedrības.

Ar RSEZ komercsabiedrības statusu 2015. gada sākumā darbojas 17 komercsabiedrības, tostarp 2 uzņēmumiem šis statuss piešķirts 2014. gadā. RSEZ komercsabiedrības 2014. gadā nodarbināja 772 strādājošos (gandrīz 25% no visiem nodarbinātajiem apstrādes rūpniecībā Rēzeknē un Rēzeknes novadā). Kopš 2010. gada RSEZ uzņēmumos ir radītas vairāk nekā 200 jaunas tiešās darbavietas un vairāk nekā 500 netiešās darbavietas.

RSEZ komercsabiedrību apgrozījums 2014. gadā ir sasniedzis 64,73 milj. eiro (RSEZ komercsabiedrības ar lielāko apgrozījumu: VEREMS" RSEZ SIA 25,44 milj. eiro, SIA LEAX Rēzekne RSEZ 11,13 milj. eiro, NewFuels RSEZ SIA 15,71 milj. eiro, REBIR RSEZ AS 4,44 milj. eiro). Pēc apgrozījuma rādītājiem minētās komercsabiedrības ir vienas no lielākajām Rēzeknes pilsētā un novadā.

RSEZ komercsabiedrībās ir veiktas gan ārvalstu tiešās investīcijas, gan rezidentu investīcijas: kopš 1998. gada 115 miljoni eiro ilgtermiņa ieguldījumi infrastruktūras un moderno tehnološiju attīstībā. 2014.gada RSEZ komercsabiedrībās infrastruktūras un moderno tehnoloģiju attūistībā ieguldīti gandrīz 15 miljoni eiro ilgtermiņa ieguldījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noskaidroti Rēzeknes SEZ "Gada uzņēmumi"

Db.lv, 16.08.2022

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) "Gada uzņēmumiem" atzīti SIA "Verems" un AS "Rēzeknes dzirnavnieks", informē Rēzeknes SEZ pārstāvji.

Uzņēmumi tika vērtēti vairākās nominācijās - "Gada produkts", "Gada pakalpojums", "Gada eksportētājs", "Gada sadarbības partneris", "Gada inovācija", "Videi draudzīgākais uzņēmums", "Gada darba devējs", "Sociāli atbildīgākais uzņēmums".

Kopumā tika vērtētas 19 Rēzeknes SEZ komercsabiedrības. Ņemot vērā gan iegūtās nominācijas, gan iepriekšējā gada darbības rādītājus, tika noteikti uzvarētāji arī galvenajai nominācijai "Gada uzņēmums".

Uzvarētājs mazo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Rēzeknes dzirnavnieks". Otro vietu ieguva SIA "Midis", bet trešo vietu - SIA "Energy Resources CHP".

Uzvarētājs lielo/vidējo komercsabiedrību grupā nominācijā "Gada uzņēmums" ir "Verems". Otro vietu ieguva SIA "NewFuels", bet trešo vietu - SIA "Leax Rēzekne".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāks ražot elektroautomobiļu zobratus

Kristīne Stepiņa, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Leax Rēzekne investē 12 miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā un iekāpj vieglo automašīnu detaļu segmentā

Uzņēmums ir noslēdzis vērienīgu sadarbības līgumu ar autobūves kompāniju Volvo Cars Corporation par detaļu ražošanu elektromašīnām, kas tiks sākta šā gada beigās. Līdz šim SIA Leax Rēzekne izgatavoja detaļas galvenokārt kravas automašīnām. Ražošanas telpu paplašināšana un moderna aprīkojuma iegāde pacels uzņēmumu nākamajā attīstības līmenī un ļaus būtiski palielināt konkurētspēju un apgrozījumu, norāda Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA Leax Rēzekne vadītājs Gints Jacuks.

Leax Rēzekne ir viens no diviem Zviedrijas koncerna Leax Group AB uzņēmumiem Latvijā. Otrs – Leax Baltix – darbojas Babītes novada Piņķos. Zviedrijas koncernam pieder arī metālapstrādes uzņēmumi Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā, Brazīlijā un Ķīnā. Uzņēmums Rēzeknē nodarbojas ar sērijveida metālapstrādes pakalpojumu veikšanu. Tā galvenā tirgus niša ir vidēja izmēra rotējošu detaļu ražošana. «Mēs neražojam masveidā ļoti mazas detaļiņas, kā arī neesam ļoti lielu detaļu ražošanas segmentā, kur ir nepieciešami lieli darbagaldi. Esam kaut kur pa vidu un ražojam sērijveida produkciju, sākot no simts detaļām. Tas ir regulārs darbs, kas atkārtojas visu konkrēto līgumu darbības laiku, pat gadu desmitiem, gan mūsu, gan grupas uzņēmumu ietvaros,» klāsta G. Jacuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Leax Baltix reģistrējis jaunas komercķīlas 3,4 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas jaunas komercķīlas vakar reģistrētas mehānisko komponentu ražotājam SIA “Leax Baltix”, liecina Lursoft dati.

Abu komercķīlu ņēmējs ir AS “Danske Bank” un to kopējā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa veido 3,4 miljonus eiro. Komercķīlas izziņas rāda, ka uzņēmums par labu bankai ieķīlājis visu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Iesniegtajā gada pārskatā par 2018.gadu teikts, ka pērn uzņēmums veicis investīcijas ražošanā un ražošanas iekārtās, kas sniedz tam lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. 2018.gadā SIA “Leax Baltix” uzsākusi ražot produktus, kuri saistīti ar tālāku ražošanas robotizāciju un automatizāciju. Tāpat arī turpināts pilnveidot ražošanas vidi, kas vērsta uz energoefektivitāti un piesārņojuma samazināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LEAX Baltix neto apgrozījums pagājušajā gadā saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 14,64 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Neskatoties uz to, ka apgrozījumā nav vērojamas būtiskas izmaiņas, ražotāja peļņa saruka teju uz pusi, pēc nodokļu nomaksas veidojot vien 595,363 tūkstošus eiri. 2013. gadā uzņēmums nopelnīja teju vienu miljonu eiro.

Aizvadītajā pārskata gadā LEAX Baltix ražošanā sekmīgi ir ieviesis pirmos robotus un palielinājis rūdīšanas iekārtu skaitu. Ražošanas uzņēmuma vadība norāda, ka pērnā gada beigās ir noslēgti jauni sadarbības līgumi, kuru izpilde tiks uzsākta šā gada pirmajā pusgadā.

Pie savām nākotnes perspektīvām uzņēmuma vadība min plānoto apgrozījuma pieaugumu saistībā ar jaunu līgumu noslēgšanu.

LEAX Baltix pamatdarbības veids ir mehānisko komponentu, tādu kā transmisiju sastāvdaļu, asu un darbarīku lielu un vidēja apjoma sēriju ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot pārdošanas apjomus gada laikā, Latvijā tiek noteiktas populārākās un patērētāju iecienītākās preces, ko pircēji iegādājas ikdienā. Mūsu valstī šo produktu izcelšanai ir reģistrēta Eiropas preču zīme Gada prece (PRODUCT OF THE YEAR), un to kopš 2003.gada piešķir Latvijas Tirgotāju asociācija.

Šo gadu gaitā nosaukumu Gada prece ieguvuši aptuveni 500 dažādi pirktākie produkti un preces. Atbilstību Gada preces nosaukumam nosaka dažādās preču kategorijās aptaujājot nozīmīgākos tirgotājus un iepazīstoties ar tirgus izpētes datiem.

Līdzīgi kā katru gadu, vērojams, ka izvirzās jauni tirgus līderi un līdztekus tiem Gada preces statusu saglabā arī vairāki iepriekšējos gados pirktākie produkti. Šogad nosaukumu Gada prece 2015 ieguvuši 29 vairāk pārdotie produkti dažādās preču kategorijās. Lielākā daļa pircēju iecienīto preču ir vietējā ražojuma, savukārt, piemēram, HEINZ Tomātu kečups pēc pārdošanas apjomiem ir slavenākais arī pasaulē. Diviem vairumtirgotājiem piešķirts nosaukums Gada izplatītājs 2015 (DISTRIBUTOR OF THE YEAR • РАСПРОСТРАНИТЕЛЬ ГОДА).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties jaunajai graudaugu sezonai, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) kapitālsabiedrība Baltic Transshipment Center (BTC) uzsākusi jaunas noliktavas būvniecību, plānojot investēt aptuveni trīs miljonus eiro.

Investīcijas ir vērstas uz vietējo graudu plūsmas palielināšanu. Noliktavu plānots nodot ekspluatācijā šā gada 1. augustā, informē LSEZ.

BTC ir viena no vecākajam Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kas savu uzņēmējdarbību uzsāka 1999. gadā, izbūvējot pirmo terminālu Karostas kanālam pieguļošajā teritorijā.

Šobrīd ir uzsākta jaunas noliktavas būvniecība 5400 m2 platībā, papildinot jau esošo noliktavu platību, kas ir 12 000 m2.

LSEZ SIA “BTC” pieder "Scandagra Group", kas ir Zviedrijas kooperatīva "Lantmännen" un Dānijas kooperatīva "DLG" kopuzņēmums. "Lantmännen" un "DLG" katram pieder 50% "Scandagra Group" akciju . Tāpat "Scandagra Group" ietilpst tādi uzņēmumi kā "Scandagra Estonia", "Scandagra Lithuania", "Scandagra Latvia", RSEZ A/S "Rēzeknes dzirnavnieks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Leax Baltix vēlas iegādāties iekārtas par vairāk nekā 700 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 06.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Leax Baltix izsludinājusi vairākus iepirkumus, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums plāno iegādāties mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Scania Diffhouses par aptuveni 25 tūkstošiem eiro un mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru detaļām Meritor Diffhouses – arī par aptuveni 25 tūkstošiem eiro. Par tikpat lielu summu paredzēts iegādāties arī mērīšanas aprīkojumu ar elektroniskiem devējiem un mērīšanas datoru.

Par 450 tūkstošiem eiro paredzēts iegādāties augstas produktivitātes horizontālo apstrādes centru, bet par 250 tūkstošiem - augstas produktivitātes daudzplakņu vertikālo apstrādes centru ar virpošanas funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cerībā uz labāku gadu

Lāsma Vaivare, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozījums aug, peļņa sarūk – izriet no pirmajām ziņām par lielāko Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumu pagājušā gada finanšu rādītājiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušā gada vidū nobruka Krievijas tirgus – tas radīja zaudējumus,» peļņas kritumu DB skaidro Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Ņemot vērā eksporta īpatsvaru nozarē, jebkur svārstība ārvalstu tirgos uzreiz ir jūtama, un pērnais gads arī apjomu ziņā nebija spīdošs, viņš saka, taču uzreiz piebilst, ka «nevajag taisīt traģēdiju, nozare ir tik daudz sista, ka iemācījusies elastīgi reaģēt un attīstīties.» Lai gan šā gada pirmie mēneši nav izrādījušies īpaši veiksmīgi, kopumā gads solās būt labāks par iepriekšējo, kaut vai ņemot vērā KVV Liepājas metalurgs simbolisko ražošanas atjaunošanu, iespējamu vairāku citu projektu iekustēšanos, investīcijas modernizācijā. Statistika liecina, ka janvārī, salīdzinot ar pērnā gada decembri, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozares, izņemot mašīnas un iekārtas, apgrozījums (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās) auga par 6,2%, pieaugums bija gan vietējā tirgū, gan eksportā. Savukārt februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvots apgrozījuma samazinājums par 3,9%, saruka arī automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjoms par 3,5% – izriet no Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 93 komercķīlas, bet 64 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 225,98 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 157,20 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,79 miljardi eiro.

Aizvadītajā nedēļā lielāko komercķīlu devis Gunārs Ķirsons – 26,9 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi Rēzeknes SEZ SIA LEAX Rēzekne – 3,5 miljonu eiro vērtībā, bet ķīlu 3 miljonu eiro vērtībā – SIA LEAX Baltix. Ķīlas ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis 2020.gada 15 lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus Latvijas reģionos.

Katrā no pieciem Latvijas reģioniem VID apbalvojis vienu uzņēmumu lielo, vienu - vidējo un vienu - mazo uzņēmumu kategorijā.

Zemgales reģionā apbalvoti: SIA "Dobeles Eko" (mazo nodokļu maksātāju grupā), Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "LATRAPS" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "VIRŠI-A" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Kurzemes reģionā apbalvoti: SIA "VK Tranzīts" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Dzelzsbetons MB" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "UPB" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Latgales reģionā apbalvoti: AS "Rēzeknes dzirnavnieks" (mazo nodokļu maksātāju grupā), SIA "Light Guide Optics International" (vidējo nodokļu maksātāju grupā) un AS "LATVIJAS MAIZNIEKS" (lielo nodokļu maksātāju grupā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība reģionā – misijas apziņa vai reāla biznesa iespēja?

Zane Kriķe - Arbo Windows admnistratīvā direktore, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados daudz runāts par Latvijas reģionu iznīkšanu un darba spēka trūkumu, tomēr tieši Latvijas reģionos rodamas attīstības perspektīvas ražojošiem uzņēmumiem. Un tas nav tikai sentiments vai misijas apziņa bez racionāla seguma, jo tieši uzņēmējdarbības attīstībai Latvijas reģionos ir virkne priekšrocību. To pierādījuši tādi Latvijas eksporta čempioni kā, piemēram, Dobeles Dzirnavnieks, Tenax, Valmieras stikla šķiedra un arī mēs, Arbo Windows.

Vispirms – tā ir darbaroku pieejamība. Ja Rīgā koncentrējas intelektuālais potenciāls, tad reģionos – darba rokas. Daudz lielāka iespēja lielu skaitu amatniecības darbu veicēju atrast tieši ārpus Rīgas. Jāņem vērā arī tas, ka Rīgā un Pierīgā šobrīd vērojams daudz lielāks darbaspēka trūkums un konkurence par katru darbinieku kļūst arvien sīvāka. Turklāt reģionos krietni attīstītāks ir arī arodskolu un tehnikumu tīkls, kas nākamos darbiniekus sagatavo darba dzīvei. Amatniecības kvalitāte reģionos ir pat labāka! Un labi amatnieki ir nemainīgi pieprasīti vairākās ražošanas nozarēs. Pie mums strādāt nāk ļoti dažādi cilvēki – gan tikko no skolas sola - bez zināšanām un pieredzes, gan darba dzīvē jau apbružājušies, pieredzi uzkrājuši amata pratēji. Tomēr to, vai cilvēks spēs strādāt ilgstoši, nosaka nekas cits kā vien viņa personisko īpašību kopums un iekšējā motivācija kaut ko iemācīties, darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” nostiprina savas pozīcijas Baltijas valstīs: līgums ar „Avena” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi

Sadarbības materiāls, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem graudu tirdzniecībasuzņēmumiem Baltijas valstīs — „Scandagra Group” — parakstīja līgumu ar Somijas kapitālgrupas „Apetit Group” meitas uzņēmumu „Avena Nordic Grain” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi. Noslēdzot šo darījumu, „Scandagra Group” kļūst par „Avena” biznesa un aktīvu īpašnieku Lietuvā un Igaunijā.

Vairāk pakalpojumu lauksaimniekiem no viena sadarbības partnera

„Šis līgums mums palīdzēs nostiprināt „Scandagra Group” pozīcijas Lietuvā un Igaunijā , kā arī paplašināt mūsu klientu loku. Turklāt tas pavērs mūsu uzņēmumu grupai iespējas panākt lielāku efektivitāti ne tikai cilvēkresursu, bet arī esošo noliktavu optimālu izmantošanu . Mēs kā sadarbības partneris lauksaimniekiem varēsim nodrošināt pieeju vairākiem pakalpojumiem un precēm. Mūsu uzņēmumu grupai ir labi attīstīts noliktavu tīkls Baltijas valstīs, un mūsu biznesa ķēdē ietilpst arī lopbarības ražošana, savukārt „Avena” uzņēmums nodarbojas tikai ar graudu iepirkšanu,” stāsta „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņem 30 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas

Sadarbības materiāls, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 30 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu aizdevumu Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares vadošajai uzņēmumu grupai Baltijas valstīs. Tas ir uzskatāms par atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešanai Baltijas valstīs ar mērķi uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības efektivitāti un samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vidi saudzējošs kurss 15 gadu garumā

„Bioloģisko graudu nozare ir viens no uzņēmumu grupas prioritārajiem darbības virzieniem kopš Scandagra Group darbības sākuma. 2021. gadā mēs atzīmējām 15. gadadienu šīs nozares līdera lomā Baltijas valstīs. Mēs uzskatām ERAB aizdevumu ne vien par atbalstu mūsu uzņēmumu grupas komercdarbībai, bet arī par labāku iespēju mūsu partneriem lauksaimniekiem virzīties ilgtspējīgas un vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses virzienā,” Scandagra Group izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Izpilddirektors arī uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir Eiropas Savienības stratēģijas „No lauka līdz galdam” pamatelements, lai sasniegtu 2030. gada mērķi – 25% ES lauksaimniecības prakses tiek realizēts ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešams palielināt bioloģisko graudu pieprasījumu, tādējādi stimulējot turpmāku pāreju no konvencionālās lauksaimniecības uz bioloģisku un vidi saudzējošu lauksaimniecības praksi. ERAB aizdevums Scandagra Group būs tieši šāds visaptverošs stimuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rekordliels Latvijas ražotāju skaits piedalās lielākajā privāto preču zīmju ražotāju izstādē Eiropā

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas un dzērienu ražotāji piedalās Eiropas nozīmīgākajā privāto preču zīmju izstādē World of Private Label 2015, kas 19. un 20.maijā norisinās Amsterdamā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Nīderlandē Egita Aizsilniece-Ibema.

Šogad izstādē piedalās rekordliels skaits ražotāju un organizāciju no Latvijas. Savu produkciju privāto preču zīmju iepircējiem piedāvās 23 uzņēmumi no Latvijas.

Lielākā daļa no Latvijas dalībniekiem pārstāv Zivrūpniecības nozari (10 uzņēmumi un organizācijas: AS Brīvais Vilnis, SIA Banga Ltd, Gamma-A Ltd, SIA Jaunkrasts, Karavela Ltd, LSEZ SIA Kolumbija Ltd, Piejūra Ltd, SIA Sabiedrība IMS, SIA AV Food, Latvijas Zivrūpnieku savienība) un ražotāji no citām nozarēm: SIA Aloja-Starkelsen (kartupeļu ciete un garšvielas), AS Balticovo (olas), CIDO Grupa Ltd (sulas), Dimdini Ltd (kāposti), Dobeles Dzirnavnieks (maize un konditorejas izstrādājumi), Latvijas Piens (piena produkti), Rēzeknes gaļas kombināts (gaļa un izstrādājumi), SIA Maiznīca Flora (konditoreja), Milda KM Ltd (mērces), Pernes L (Kulinārijas izstrādājumi, uzkodas), SITNO Ltd (saimniecības preces) un Venden Mineral Water (minerālūdens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Labākie uzņēmumi vides jomā saņem Zaļās izcilības balvas

Dienas Bizness, 10.12.2015

SIA "ZAAO" valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais (no labās), Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova un "Zaļās izcilības balvas" laureāta uzņēmuma jurists Edgars Atlācis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai godinātu labākos uzņēmumus vides jomā, no šī gada Valsts vides dienests (VVD) ieviesis apbalvojumu Zaļās izcilības balva. Augstāko vērtējumu saņēmusi atkritumu apsaimniekotāja SIA Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija (ZAAO), informē VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

ZAAO saņēma 14 punktus, kas ir maksimālais iespējamais novērtējums.

13 punktu novērtējumu saņēma tādi uzņēmumi kā SIA AGA, SIA Cemex, AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuve un AS Valmieras stikla šķiedra.

12 punkti piešķirti uzņēmumiem SIA Avoti SWF, SIA Intergaz, AS Latvenergo par Tec - 1 un Tec - 2 darbību, SIA Rubate Metal, SIA Ulbroka, AS Latvijas Finieris meitasuzņēmumam RSEZ SIA Verems, SIA Vika Wood un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī.

11 punktus saņēmuši tādi uzņēmumi kā SIA Baltimar VT, SIA Daugavpils ūdens, SIA EuroMaint Rail, SIA HGF Rīga, SIA Neste Latvija par divu automātisko degvielas uzpildes staciju darbību Ventspilī, RSEZ AS Rēzeknes dzirnavnieks un AS Rīgas siltums par visu desmit siltumcentrāļu un katlumāju darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas

Db.lv, 27.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārtikas piegādātājiem "Sanitex" nesenajā 220 miljonus eiro vērtajā iepirkumā nav piedalījies "nesamērīgu līguma prasību dēļ", svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ap gadumiju neliela Rojā reģistrēta firma "Zītari LZ" tika pie 220 miljonus eiro vērta pasūtījuma NBS apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu, uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā. Aizsardzības ministrijā (AM) par iepirkumu sākta pārbaude.

Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti, tostarp līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji - "Sanitex", "Rēzeknes gaļas kombināts" un "Lanekss". Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kas ļāvis konkursā pieteikties arī salīdzinoši nelielam ēdināšanas uzņēmumam "Zītari LZ". Salīdzinoši 2021.gadā "Sanitex" apgrozījums bijis 411 miljoni eiro, bet "Zītari LZ" - 0,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 98 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 236,25 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 167,56 miljardi eiro.

Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,69 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA EK6 – 16,45 miljonu eiro vērtībā, un to ņēmusi AS Baltikums Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA LSEZ Laskana un SIA Laskana-Mežs – 7,15 miljonu eiro vērtībā. Ķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA LEAX Baltix – 1,21 miljona eiro vērtībā. To ņēmusi Svenska Handelsbanken AB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru