Transports un loģistika

Ryanair nebūtu ekonomiski izdevīgi pamest Latviju

Andrejs Vaivars, BNS, speciāli <i>Dienas Biznesam</i>, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Ļoti ceru, ka tas tomēr nenotiks – šādam solim būtu negatīva ietekme uz uzņēmumu darbību īstermiņā. Ja Krievija kaut ko tādu izdarīs, varam būt droši, ka šāds solis nepaliks bez atbildes no Rietumiem.

Tas nozīmē, ka varētu tikt slēgta arī Eiropas gaisa telpa Krievijas lidmašīnām?

Jā. Un tad šī situācija negatīvi ietekmēs abas puses. Protams, ja vien var uzskatīt, ka vienā pusē ir Eiropa, bet otrā – Krievija.

Ar ko vienas vai otras gaisa telpas slēgšanas dēļ jārēķinās nevis Eiropai vai Krievijai, bet gan Latvijai?

Mums jārēķinās ar ienākumu samazināšanos. Pagaidām nevaru pateikt, cik lielā apmērā. Jāredz, kādu lēmumu pieņems Krievija – par visas savas gaisa telpas slēgšanu, tikai daļēju, vai tas attieksies uz visām Eiropas aviokompānijām vai arī tikai daļu no tām. Šis ir jautājums, uz kuru viennozīmīgi atbildēt nevar. Jāņem vērā, ka aeronavigācijas nozare ir visnotaļ regulēta nozare pārnacionālā līmenī. Tas attiecas ne tikai uz operacionālo, bet arī uz ekonomisko darbību. Mūsu vienības maksa, jeb tarifi,tiek uzraudzīti centralizēti un ir izstrādāts daudzas ES regulas šim aspektam. Viennozīmīgi, gadījumā, ja sankcijas tiktu ieviestas, LGS pirmām kārtām meklētu iespēju samazināt negatīvo efektu īstermiņā, otrkārt – ilgtermiņā, izmantojot visas iespējas, kas ir paredzētas ES regulācijā attiecībā uz tarifiem. Uzreiz gan jāteic, ka šādas sankcijas ietekmēs ne tikai LGS, bet lielā mērā arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un vairāku citu valstu gaisa telpu sistēmas.

Runa ir par valstīm, kas robežojas ar Krieviju?

Jā, šīs valstis ir vistuvāk Krievijas robežai, un pār tām lido pietiekami daudz lidmašīnu. Virzieni, kuros lidmašīnas, šķērso, Latviju, ir dažādi: Āzija – Eiropa, Dienvidaustrumāzija – Eiropa, Eiropa – Āzija, kā arī Eiropa – Tuvie Austrumi. Tādējādi ietekme nepārprotami būs! Un tā būs nopietna.

Cik reāla jūsu skatījumā ir iespēja, ka Krievija tiešām varētu izšķirties par savas gaisa telpas slēgšanu?

Uz šo jautājumu grūti atbildēt. Izvērtēt politiķu izteikumus ir sarežģīti. Redzēsim pēc fakta, kā kas būs. Skaidrs ir vienīgi ir tas, ka šāda lēmuma pieņemšana negatīvi ietekmētu gan Krieviju, gan Eiropu. Varētu teikt, ka, slēdzot gaisa telpu, Krievija iešautu pati sev kājā.

Savulaik aizsākās visai ilgstošs strīds starp Īrijas aviokompāniju Ryanair un LGS par gaisa telpas izmantošanas maksu. Proti, Ryanair to ilgāku laiku vienkārši nebija maksājis. Vai var teikt, ka pašreiz šī problēma faktiski ir atrisināta?

Šobrīd varu atzīt, ka ar mūsu partneri Ryanair gāja smagi, bet kaut kā izdevās panākt, ka mums visu samaksā. Sākām pat tiesvedību pret Ryanair, bet tā tika izbeigta, jo šī aviokompānija mums samaksāja visu prasības summu, aprēķināto nokavējuma naudu, kā arī atsāka visu kārtējo rēķinu apmaksu. Tādējādi zuda prasības pamats. Šobrīd ar Ryanair mums ir laba sadarbība, nav neviena kavētā rēķina, viss tiek apmaksāts laikus. Jo vairāk viņi lido, jo lielāka nauda mums ienāk.

Kā varēja izveidoties situācija, ka viena aviokompānija vienkārši nemaksā par gaisa telpas izmantošanu?

Cik man ir zināms, ienākot Latvijā, Ryanair noslēdza līgumu ar lidostu Rīga, kurā bijuši nosacījumi, kas noteica Ryanair vienotu maksu par lidostas un aeronavigācijas pakalpojumiem. Tiesa gan, šī maksa bija krietni mazāka par noteiktajiem aeronavigācijas pakalpojumu tarifiem. Es neesmu pats savām acīm redzējis pilnu attiecīgā līguma tekstu. Taču, ja šādi nosacījumi tur tiešām bija, varu apgalvot, ka tos tur vienkārši nedrīkstēja iekļaut, jo visi jautājumi par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un to apmaksu tiek regulēti gan nacionālajos, gan ES normatīvajos aktos, un tur ir skaidri aprakstīts, kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saņem samaksu par saviem pakalpojumiem.

Laiku pa laikam izskanējis, ka Ryanair varētu pamest Latvijas tirgu. Jūsuprāt, šāda iespēja pastāv?

Protams, par šādām lietām lemj katra aviokompānija pati – tas ir viņu iekšējais lēmums. Pašas kompānijas vislabāk saprot, kāda rīcība tām ir izdevīgāka, bet kāda – mazāk izdevīga. Tīri teorētiski varu apgalvot, ka, spriežot no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja viedokļa, mūsu tarifi ir vieni no konkurētspējīgākajiem ES, un maksa par šādiem pakalpojumiem veido pietiekami lielu pasažieru pārvadājumu izmaksas daļu. Līdzīga maksa ir varbūt vienīgi Igaunijā. Tādējādi, raugoties no šāda aspekta, Ryanair šobrīd nebūtu ekonomiski izdevīgi pamest Latviju. Konkurētspējīgas ir arī tās cenas, ko šobrīd aviokompānija piedāvā patērētājiem. Arī Ryanair pasažieru skaits ir pietiekams. Tādējādi, manuprāt, nav īsti ekonomiska pamata tai pamest šo tirgu.

LGS valdē darbu atsākusi bijusī tieslietu ministre Baiba Broka, kurai Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un ģenerālprokurors nepiekrita piešķirt pielaidi valsts noslēpumam. Cik noprotams, tā viņai nepieciešama, arī strādājot LGS...

Jā, pielaide valsts noslēpumam viņai tiešām ir nepieciešama. Tiks aizpildīti attiecīgi dokumenti, nosūtīti kompetentām iestādēm, un tās tad arī pieņems lēmumu. Uzreiz gribu teikt, ka diezgan nepateicīga lieta ir zīlēšana kafijas biezumos un spriedelēšana par to, kas būtu, ja būtu... Tāpēc šobrīd tiek formēti dokumenti, un tie tiks nosūtīti, un tikai tad, kad tiks pieņemts lēmums kompetentās iestādēs, mēs arī attiecīgi rīkosimies.

Un tomēr... Atkāpties vai neatkāpties no ministres posteņa pēc lēmuma nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam – tā bija viņas pašas izvēle. Kāda situācija ir LGS – vai viņa drīkstēs strādāt uzņēmuma valdē, ja SAB pateiks, ka šo pielaidi viņai joprojām piešķirt nevar?

Pašreizējā situācijā lēmumu pieņems Drošības policija. Šis jautājums mūsu normatīvajā regulējumā līdz galam nav atrisināts. Nav skaidras procedūras, kā šādos gadījumos jārīkojas. Vienīgais, ko varu apgalvot – LGS valdes loceklim pielaide valsts noslēpumam ir vajadzīga. Manā rīcībā arī nav informācijas, kas liecinātu par Drošības policijas darba pozitīvo vai negatīvo iznākumu. Jāsagaida lēmums, un pēc tam konsultēsimies ar mūsu akcionāru un lemsim, kā rīkoties.

Laikā, kamēr B. Broka bija aizņemta tieslietu ministres darbā, LGS valdes locekļa vieta stāvēja tukša. Neizjutāt viena darbinieka ilgstošu trūkumu?

Visticamāk, gribat pajautāt, vai B. Brokas darbība vispār dod kādu labumu uzņēmumam. Domāju, ka tāds ir. Viņa ir labi izglītota speciāliste, šeit ir strādājusi jau ilgus gadus, un īpaši veiksmīgi viņai padodas LGS pārstāvēšana starptautiskā jomā. Laikā, kad B. Broka bija prom, mēs – visi pārējie – izjutām darba slodzes palielināšanos. Šobrīd viņa turpinās to pašu darbu, ko darīja pirms kļūšanas par ministri.

B. Broka ir arī deputāte Rīgas domē un padomniece Tieslietu ministrijā. Viņa ar saviem darba pienākumiem LGS tiek galā?

Brokas kundze ir talantīgs cilvēks. Principā uzņēmuma valdes loceklim nav jābūt birojā noteikta stundas – viņam ir nenormēts darba laiks. Manis, kā valdes priekšsēdētāja galvenais uzdevums ir organizēt valdes darbu tā, lai viss būtu izdarīts. Un es izdarīšu visu, lai Broka lielāko daļu no sava darba veltītu tieši LGS.

Izskanējis pieņēmums, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Latvijā varētu apvienot ar citām valstīm, piemēram, Lietuvu vai Skandināvijas valstīm...

Šādu iespēju es pat nepieļauju! LGS nav privatizējama – tā ir iekļauta to uzņēmumu sarakstā, kas nav privatizējami. Ir skaidrs: lai valsts kapitālu nodotu ārvalstu subjektam, pēc būtības ir jāmaina šī kapitāla statuss. Virs Latvijas ir suverēnā gaisa telpa, un tāpēc tā jāpārvalda valstij, valsts kapitālsabiedrībai. Tomēr te ir ne tikai juridiskais, bet arī ekonomiskais aspekts. Mēs Latvijā darām to pašu darbu, ko veic identiski uzņēmumi Somijā, Zviedrijā un citur. Prasības par to, kādā kvalitātē šie pakalpojumi jāsniedz, ir ļoti strikti definētas. LGS apgrozījums ir aptuveni 22 milj. eiro gadā, un mēs nesaņemam no valsts nevienu eiro centu. Šā uzņēmuma apvienošana ar citu valstu kompānijām tām radītu tikai prieku un lielāko sapņu piepildījumu.

LGS arī būtu priecīga pārņemt kādas citas valsts gaisa telpu, nodrošinot tās pārvaldīšanu tādā pašā līmenī kā Latvijā, turklāt darot to krietni lētāk nekā šobrīd tas notiek citur Eiropā. Tāpat jāuzsver – ja pat teorētiski pieļautu scenāriju, ka LGS tomēr pārņemtu citas valsts kompānija, par to maksātu pasažieri, jo no visām kaimiņvalstīm tikai Igaunijā tarifi nav augstāki kā Latvijā. Jebkāds izmaksu pieaugums gultos uz patērētāja pleciem, proti, augstākās aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas tiktu iekļautas aviobiļešu cenās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pieļauj iespēju šogad Latvijas gaisa telpā pirmo reizi vadīt vairāk nekā 300 000 lidojumu

LETA, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gaisa satiksmes organizēšanu Latvijā atbildīgās AS «Latvijas gaisa satiksme» vadīto lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā šogad pirmo reizi varētu sasniegt 300 000, sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Mūsu pēdējo gadu rezultāti ir ļoti labi. Taču es uzreiz uzsvēršu, ka mūsu ekonomiskie rādītāji nav svarīgākie - galvenais mūsu uzdevums ir nodrošināt drošu gaisa satiksmi. Tādēļ svarīgi ir tas, ka mēs izpildām visus drošības rādītājus. Tikai tad seko ekonomiskie rādītāji,» teica Tauriņš.

Viņš norādīja, ka pagājušajā gadā «Latvijas gaisa satiksme» vadīja 292 475 lidojumus, kas ir par 8,7% vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt arī 2019.gada pirmā pusgada rezultāti ir labi - «Latvijas gaisa satiksmes» vadīto lidojumu skaits gada pirmajā pusē pieaudzis par 5,8%, sasniedzot 145 167.

«Mēs domājam, ka līdz gada beigām pārsniegsim 300 000 lidojumu slieksni, kas būs rekords. No vienas puses, tas ir saistīts ar to, ka palielinās lidojumu skaits kā tāds. Taču, no otras puses, es gribu uzsvērt, ka mums ir sīva konkurence ar mūsu kaimiņiem, un lidsabiedrības efektīvāko ceļu izvēlas, izvērtējot virkni faktoru. Tiek ņemts vērā ne tikai taisnākais ceļš un laika apstākļi, bet arī lidojumu drošība un ekonomiskie apsvērumi. Uz to norāda kaut vai tas, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā ir palielinājies straujāk nekā Lietuvā un Igaunijā,» stāstīja Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Arhitektu piedāvātie gaisa satiksmes vadības torņa risinājumi

Zane Atlāce - Bistere, 25.04.2018

Par ideju veidot gaisa satiksmes vadības torni koka konstrukcijās balvu ieguva apvienība AREP-SETEC-REM PRO (Francija un Latvija)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Latvijas Aviācijas domnīca pulcē nozares gudros prātus

Egons Mudulis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopēju projektu realizēšana veicinās aviācijas nozares konkurētspēju

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs secināja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Satiksmes vadību Latvijas gaisa telpā un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus mūsu valstī patlaban nodrošina viens spēlētājs ‒ VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). LAD ieskatā pastāvīgais pasažieru skaita pieaugums Rīgas lidostā, kas šogad varētu pārsniegt 15% (ap septiņiem miljoniem pasažieru), nebūtu iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem. Tas savukārt liecina par LGS darbības efektivitāti. Patlaban uzņēmums sniedz pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām lietotāju grupām: tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostai, reģionālajiem lidlaukiem, vispārējai, kā arī militārai aviācijai. Taču LGS jārēķinās, ka strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, līdz ar ko tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie un tiesiskie risinājumi, lai droni varētu izmantot vienotu gaisa telpu vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie jaunā gaisa satiksmes vadības torņa (GSV) projekta, VAS «Latvijas gaisa satiksme» ir izsludinājusi metu konkursu «Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls», informē LGS preses sekretārs Arnis Lapiņš.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, konkursa nolikumā un projektēšanas programmā ietvertajām prasībām atbilstošu, ekonomiski pamatotu metu GSV tornim. Apbūves ieceri (metu) paredzēts turpmāk izmantot par pamatu būvprojekta izstrādei.

«Jaunais Rīgas lidostas tornis būs nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas ļaus arī turpmāk sekmīgi attīstīties gan lidostai, gan visai Latvijas aviācijas nozarei. Tam jākļūst arī par vienu no jaunajām Rīgas vizītkartēm, ko pirmo ieraudzīs ārzemju viesi, ielidojot mūsu galvaspilsētā. Tāpēc esam izvirzījuši stingras un precīzas prasības un ceram, ka šajā arhitektiem interesantajā konkursā tiks iesniegti patiešām augstvērtīgi piedāvājumi,» uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS apmācīs gaisa satiksmes vadības dispečerus

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

VAS «Latvijas gaisa satiksme» aviodispečeru darba vieta Rīgas lidlauka tornī Starptautiskajā lidostā «Rīga»

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties un iesniegt dokumentus VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS), kas Latvijā nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus un pašlaik komplektē 10 studentu grupu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

«Pašlaik ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits. LGS pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9 procentiem vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Arī šī gada pirmajos mēnešos lidojumu skaits palielinās, un līdz ar to aug arī dispečeru darba apjoms. Protams, ka tas reizē ar Latvijas lidostu, tajā skaitā reģionālo lidostu attīstību liek domāt par jaunu dispečeru sagatavošanu,» skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Paredzams, ka pēc studentu atlases mācības, kas notiks Helsinkos, sāksies jau augustā.

LGS topošajiem dispečeriem mācību laikā nodrošinās stipendijas un apmaksās dzīvošanas vietu, bet pēc mācību beigām garantē interesantu, labi apmaksātu darbu un sociālo garantiju paketi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Apstiprināti noteikumi par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas uzņēmumiem aviodispečerus sagatavos Somijā, aģentūrai LETA pavēstīja VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Viņš norādīja, ka LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja «Lennuliiklusteeninduse» («Estonian Air Navigation Service», EANS) valdes priekšsēdētājs Tanels Rautits un Somijas aeronavigācijas uzņēmuma «Air Navigation Services Finland Oy» («ANS Finland») vadītājs Raine Luojuss piedalījās ceremonijā par godu līgumu parakstīšanai par gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem.

«Gaisa satiksmes vadības dispečeri ir ļoti prestiža, taču reta profesija. Šie dispečeri Latvijā strādā tikai LGS, tāpēc viņu sagatavošana notiek tikai tad, kad mūsu uzņēmumā rodas vajadzība pēc jauniem darbiniekiem. Aviācijas nozarei attīstoties, pašlaik ir nepieciešami jauni speciālisti, un viņus sagatavos mūsu somu kolēģi,» skaidroja Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS uz pusi samazinās valdes locekļu darba samaksu

Zane Atlāce - Bistere, 24.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Covid-19" izplatības ierobežošanai izsludinātās ārkārtas situācijas un ieviesto ierobežojumu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi ir samazinājušies vairāk nekā par 90 procentiem, tāpēc LGS valde ir pieņēmusi lēmumu apturēt uzņēmuma investīciju plānu realizēšanu ar mērķi koncentrēt finanšu resursus savu pamatfunkciju pilnvērtīgai un drošai realizēšanai Latvijas gaisa telpā.

Vienlaikus ir pieņemts lēmums līdz brīdim, kad aviācijas nozare atjaunos pilnvērtīgu darbību, daļēji apturēt LGS darba koplīguma normu piemērošanu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Solidarizējoties ar uzņēmuma darbiniekiem, LGS valde ir arī pieņēmusi lēmumu ierosināt uzņēmuma padomei noteikt valdes locekļiem izmaksājamo atalgojumu 50 procentu apmērā no pašreizējās darba samaksas, kā arī krīzes laikā, ievērojot sociālās atbildības principus, samazināt darba samaksu dažādās darbinieku grupās.

"Mēs esam viena komanda, vienots kolektīvs un krīzi pārvarēsim kopā, grūtības uzņemoties solidāri," lēmumu pamato LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu var izmantot jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens bezpilota gaisa kuģu jeb dronu operators Latvijā var iepazīties ar to objektu, virs kuriem ir aizliegti dronu lidojumi, atrašanās vietām un noteiktajiem lidojumu ierobežojumiem, informē VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) pārstāvis Arnis Lapiņš.

Karte ar šādu informāciju ir ievietota LGS tīmekļvietnē publicētajā Integrētajā aeronavigācijas informācijas blokā aerospace/droni.lv.

Informācija regulāri tiek aktualizēta.

"Dronus dažādu uzdevumu veikšanai izmanto aizvien biežāk, nozare strauji attīstās, un bezpilota gaisa kuģus turpmāk izmantos arvien biežāk. Taču bezpilota lidaparāti nedrīkst traucēt infrastruktūras objektu darbību, piemēram, lidojot virs lidostām, militārās infrastruktūras un ar valsts drošību saistītiem objektiem un to tuvumā. Diemžēl ir gadījumi, kad dronu operatori lielākoties savas nezināšanas dēļ izmanto zonas, kurās to darīt nedrīkst, tā apdraudot, piemēram, lidmašīnas, kas paceļas vai nolaižas lidostā "Rīga". Tagad ir pieejama karte ar lidojumiem aizliegtajām zonām un objektu koordinātēm, un mēs ceram, ka tas palīdzēs būtiski samazināt pārkāpumu skaitu," skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LGS saņem Eiropas Komisijas balvu

Žanete Hāka, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) kopā ar kolēģiem – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem no vēl astoņām Eiropas valstīm, kuri darbojas Borealis Alliance programmā Free Route Airspace (FRA - Brīvo maršrutu gaisa telpa), saņēmusi prestižu Eiropas Komisijas godalgu par ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas veicināšanā, informē LGS.

Borealis Alliance īstenotā programma Free Route Airspace paredz līdz 2021. gadam izveidot vienotu lidojumu plānošanas telpu, kas aptver deviņas valstis. Tas ir brīvprātīgs sadarbības projekts, kurā piedalās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji no deviņām valstīm. Tā īstenošana ļaus gaisa telpas lietotājiem pašiem plānot un izmantot izmaksu ziņā efektīvākos, degvielas patēriņā ekonomiskākos un laika ziņā izdevīgākos maršrutus visā "Borealis" dalībnieku pārvaldītajā gaisa telpā, nevis izmantot tikai iepriekš noteiktus maršrutus katras valsts gaisa telpā.

Programmas pamatā ir trīs pašreizējo funkcionālo gaisa telpas bloku – Dānijas-Zviedrijas, Apvienotās Karalistes-Īrijas un Ziemeļeiropas – jau paveiktais, kā arī Ziemeļeiropas Brīvo maršrutu gaisa telpas (NEFRA) programma, taču aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji to brīvprātīgi paplašina, lai patērētājiem nodrošinātu maksimālu ieguvumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Noslēdz apdrošināšanas darījumu par summu gandrīz pusmiljarda eiro apmērā

Lelde Petrāne, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) šā gada aprīlī apdrošinājusi lidmašīnu AirBus 320 un tā īpašnieka civiltiesisko atbildību par kopējo apdrošinājuma summu gandrīz pusmiljarda jeb 449,1 miljona eiro apmērā.

Tas esot BTA pastāvēšanas laikā lielākais noslēgtais apdrošināšanas darījums aviācijas risku apdrošināšanā. Ar apdrošināto lidmašīnu AirBus 320 plānoti čārterlidojumi sadarbībā ar Latvijas lielākajiem tūroperatoriem uz kūrortiem. Lidojumus plānots veikt no Rīgas, kā arī no citām Baltijas un Skandināvijas valstīm.

Lidmašīna AirBus 320 pieder jaunajai aviokompānijai Alpha Express Airlines, tā ražota 1997. gadā, un tajā ir 180 pasažieru sēdvietas. Lidmašīnas AirBus 320 KASKO apdrošināšanas polises apdrošinājuma summa ir 15,2 miljoni eiro, savukārt lidmašīnas īpašnieka civiltiesiskā atbildība apdrošināta par kopējo summu 433,9 miljoniem eiro. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana paredz segt zaudējumus, kas nodarīti trešajām personām, proti, tiek segti zaudējumi par pasažieru un citu trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, personām piederošo mantu un lidmašīnas pārvadājamās kravas bojājumiem vai bojāeju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā, neraugoties uz apkalpoto lidojumu un pasažieru skaita pieaugumu, visās lidostas «Rīga» trokšņa monitoringa stacijās fiksēts gaisa kuģu radīto trokšņu samazinājums, liecina mērījumu dati par 2019.gada astoņiem mēnešiem.

Vislielākais samazinājums fiksēts trokšņa monitoringa stacijā, kas izvietota Jaunmārupē, kur 2019. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu diennakts trokšņa rādītājs ir samazinājies par 0,8 A izsvērto decibelu (dBA). Spilves un Skultes monitoringa stacijās trokšņu līmenis samazinājies par 0,6 dBA, bet Mežārēs par 0,3 dBA.

Trokšņa līmeņa samazinājumu Spilves monitoringa stacijā veicināja gaisa kuģu lidojumu procedūru izmaiņas, kas tika ieviestas ar 2018. gada 6. decembri, īstenojot lidostas «Rīga» Rīcības plānu trokšņa samazināšanai. Procedūru izmaiņas paredz, ka gaisa kuģi, paceļoties uz ziemeļiem no lidostas, veic pagriezienu par aptuveni 900 metriem vēlāk nekā iepriekš, tā rezultātā lielākā daļa gaisa kuģu lido tālāk no Spilves ciema un to radītais troksnis Spilvē ir mazāk dzirdams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2,6% pienesumu iekšzemes kopproduktam, modernākajām lidmašīnām, reģionālās lidostas attīstību Liepājā, citu valstu aviokompāniju gaisa kuģu apkopes un remonta uzņēmumiem, dažiem pasaulē zināmiem dronu ražotājiem, vairākām profesionālajām un akadēmiskajām mācību iestādēm, kā arī rekordlieliem pasažieru apkalpošanas rādītājiem un trīs vērienīgiem projektiem (jauns pasažieru apkalpošanas terminālis, Rail Baltica stacija un gaisa satiksmes vadības tornis) Rīgas lidostā varētu domāt, ka aviācijas nozari Latvijā gaida gaiša nākotne. Atliek vien jomas spēlētājiem kopīgiem spēkiem izstrādāt nozares stratēģiju 2019.‒2025. gadam, kā to paredz nule kā notikušajā Rīgas Aviācijas forumā ar Satiksmes ministriju parakstītais sadarbības memorands, to īstenot, un laime būs pilnīga.

Pretstatā tranzītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres (ogļu, naftas produktu kravu strauju sarukumu) pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams. Tai pašā laikā ir svarīgi, lai procesā iesaistītie, jo īpaši valsts puse, nerada nevajadzīgas gaisa bedres jeb paši nesataisa mēslus. Mēs nevaram ietekmēt naftas cenas vai globālās ekonomikas procesus, taču ir lietas, kuras ir mūsu ziņā. Piemēram, turēt t. s. partiju kasierus pa gabalu no minētajiem infrastruktūras projektiem, jo pietiks, ka būvniecības bums valstī jau tā sadārdzinās celtniecības izmaksas.

Pretstatā trazītbiznesam, kur komersanti sagaida nozares bēres pāris gadu laikā, aviācijā pozitīvs scenārijs nebūt nav neiespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas aviācijas nozare var būt lepna par to, ka ienes 3,5% IKP, bet mēs varam vairāk, jo vidēji šis rādītājs ES ir 4,4%.

To Rīgas Aviācijas foruma 2019 atklāšanā norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmēja, ka aviācijas forums ir laba tradīcija, lai izvērtētu, cik tālu esam tikuši, ko dara konkurenti un sabiedrotie. «Aicinu būt ambiciozākiem, ar skatu nākotnē,» lai nozare būtu spēcīga ne tikai reģiona, bet visas Eiropas kontekstā. Viņaprāt nebūtu nekas neiespējams, 2030. gadā sasniegt, piemēram, Zviedrijas līmeni lidojumu, pasažieru un kravu pārvadājumu apjomā uz vienu iedzīvotāju.

Tikpat loģiski būtu domāt, ka Rīgas lidosta, kas jau šobrīd ir spēcīgākā Baltijā, turpinās augt. Līdz ar Eiropas platuma sliežu infrastruktūras projekta Rail Baltic īstenošanu un dzelzceļa stacijas izveidi lidostā, paplašināsies lidostas potenciālo klientu reģions, ietverot arī Lietuvu, Igauniju un tālākus kaimiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas gaisa satiksmes peļņu novirzīs investīciju projektu īstenošanai

Žanete Hāka, 07.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja rīkojumu, kas paredz, ka VAS Latvijas gaisa satiksme 2014.gada peļņa tiks novirzīta uzsākto un plānoto investīciju projektu īstenošanā, informē Satiksmes ministrija.

Atbilstoši valdības noteikumiem par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu, Ministru kabinets (MK) var lemt par atšķirīgu dividendēs izmaksājamo minimālo peļņas daļu par attiecīgo pārskata gadu.

MK rīkojums paredz, ka valsts akciju sabiedrībai Latvijas gaisa satiksme (LGS) nav jāmaksā dividendes (193561,2 eiro) no tīrās peļņas par 2014.gadu. Saskaņā ar apstiprinātajiem 2014.gada finanšu rezultātiem LGS peļņa 2013.gadā ir 215068 eiro.

LGS ir 100% pašfinansējoša valsts kapitālsabiedrība, kura netiek subsidēta no budžeta un nesaņem nekāda veida valsts dotācijas. Uzņēmuma darbības galvenais mērķis ir nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem Latvijas gaisa telpā, t.sk. starptautiskajiem gaisa telpas lietotājiem, kas sastāda vidēji 80% no uzņēmuma ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā Rīga būs jauns gaisa satiksmes vadības tornis, - tā projekta īstenošanu ir uzsākusi VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS).

Paredzēts, ka jaunā torņa būvniecība tiks uzsākta 2018. gadā, bet pilnvērtīgu darbību pēc aprīkošanas ar modernākajām tehnoloģijām tas sāks 2023. gadā.

«Lidosta Rīga gandrīz piecdesmit savas darbības gados ir attīstījusies un paplašinājusies, uzceltas jaunas būves, būtiski palielinājies lidojumu skaits. Plāni paredz, ka attīstība turpināsies, tāpēc ir nepieciešams jauns, augstāks tornis,» norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

«Jaunā torņa celtniecībai nebūs nepieciešams valsts budžeta finansējums. Pašlaik tiek lēsts, ka projekta kopējās izmaksas varētu sasniegt 18 miljonus eiro. Tos esam gatavi segt no pašu līdzekļiem, kā arī izmantot banku aizdevumu. Tāpat aktīvi vērtējam iespējas projektam piesaistīt ES līdzfinansējumu,» projekta finansiālo pusi skaidro D.Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Satiksmes ministrijā notika VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) ārkārtas akcionāru sapulce, kuras laikā nolemts, ka ar 7. janvāri amatu atstāj līdzšinējā valdes locekle Baiba Broka, informē Satiksmes ministrija.

Drošības policija janvāra sākumā nolēma neizsniegt B. Brokai speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Lūgumu piešķirt pielaidi DP saņēma 2014.gada 24.novembrī, taču, ņemot vērā, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) jau iepriekš vērtēja Brokas kā tieslietu ministres atbilstību pielaides saņemšanai, DP secinājusi, ka nav pamata pārskatīt SAB lēmumu par atļaujas neizsniegšanu, raksta LETA.

LGS valdes priekšsēdis Dāvids Tauriņš aģentūrai LETA norādīja, ka nākotnē varētu tikt izvērtēta iespēja Brokai darbu turpināt nozarē citā amatā. Tauriņš arī sacīja, ka neatkarīgi no izveidojušās situācijas Brokai esot ievērojama un liela pieredze LGS pārstāvošā nozarē un būtu lietderīgi to izmantot tālāk. Viņa LGS esot nostrādājusi teju septiņus gadus. Vienlaikus gan Tauriņš atzina, ka šādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.

Komentāri

Pievienot komentāru