Trešdien (24. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 11,82%, sasniedzot 1,14 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Silvano Fashion Group, kurām akciju cena samazinājās par 3% un slēgšanas brīdī bija 3,41 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 24. oktobrī kopumā veikti 1 226 darījumi un tirgotas 3 254 869 akcijas, veidojot 5 647 965,55 LVL apgrozījumu.

24. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 997 darījumi un tirgotas 3 726 903 akcijas veidojot 6 298 918,30 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 23. oktobrī, kad tika veikti 1 243 darījumi un tirgotas 2 989 743 akcijas 4 304 360,88 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Olainfarm, kura akciju cena palielinājās par 3,50%, sasniedzot 2,66 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,44% un slēgšanas brīdī bija 2,80 LVL.

Trešdien (3. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu Skirstomieji Tinklai, kura akciju cena palielinājās par 3,16%, sasniedzot 1,00 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,70% un slēgšanas brīdī bija 3,60 LVL.

Ar Rytu Skirstomieji Tinklai akcijām tika veikti visvairāk darījumi (178) - pērkot un pārdodot 298 323 akcijas 296 671,99 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Starman akcijām - 17 608 821 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 3. oktobrī kopumā veikti 959 darījumi un tirgotas 7 564 265 akcijas, veidojot 23 199 867,99 LVL apgrozījumu.

3. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 320 darījumi un tirgotas 8 285 930 akcijas veidojot 23 602 186,11 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2. oktobrī, kad tika veikti 1 377 darījumi un tirgotas 4 018 245 akcijas 10 119 241,37 LVL apjomā.

Trešdien (9. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu Skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 9,78%, sasniedzot 1,03 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam TEO LT, kura akciju cena samazinājās par 2,15% un slēgšanas brīdī bija 0,46% LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 9. janvārī kopumā veikti 870 darījumi un tirgotas 3 657 786 akcijas, veidojot 3 821 905,23 LVL apgrozījumu.

9. janvārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 208 darījumi un tirgotas 5 115 620 akcijas veidojot 4231 225,05 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā akciju cenu pieaugumu nepiedzīvoja neviens uzņēmums. Vislielākais kritums bija uzņēmumam Ventspils nafta, kura akciju cena samazinājās par 1,33% un slēgšanas brīdī bija 2,22 LVL.

OMX Riga indekss 9. janvārī ir samazinājies par 0,45% līdz 602,88 (8. janvārī - 605,60). Nedēļas laikā kopš 2. janvāra OMX Riga indekss ir palielinājies par 0,33% no 600,89 punktiem.

Šodienas tirdzniecības sesiju ar vērtības pieaugumu spēja noslēgt vien Viļņas biržu raksturojošais OMXV indekss, kurš pakāpās par 3,71%. Tikmēr Rīgas un Tallinas biržu indeksu vērtības nedaudz saruka – par attiecīgi 0,33% un 0,78%.

Izaugsme Viļņas biržā bija skaidrojama ar strauju kompānijas Rytu skirstomieji tinklai akcijas cenas kāpumu par 32% līdz 0,76 EUR. Šāds straujš akcijas cenas lēciens skaidrojams ar ziņām par to, ka Lietuvas enerģētikas milzis Rytu skirstomieji tinklai apvienosies ar citu kompāniju – VST (šī enerģētikas tiek kotēta Viļņas biržas otrajā sarakstā) veidojot jaunu uzņēmumu LESTO. Arī VST akcijas cena šodien strauji pieauga – par 12,11% līdz 72,41 EUR.

Savukārt Rīgas biržā šodien lielākā tirdzniecības aktivitāte bija ap Olainfarm akcijām (apgrozījums sasniedza 22,1 tūkst. Ls), kuras cena nedaudz samazinājās – par 0,69% līdz 1,43 Ls. Jāpiebilst, ka Rīgas biržā no Oficiālajā sarakstā kotēto kompāniju vērtspapīriem cena pieauga vien SAF Tehnikas akcijai – par 5,15% līdz 2,45 Ls. Gan Olainfarm, gan SAF Tehnika pagājušajā mēnesī publicēja labākus nekā gaidīja finansiālos rādītājus.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Piektdien (28. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 1,62%, sasniedzot 0,89 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 7,03% un slēgšanas brīdī bija 1,67 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 28. septembrī kopumā veikti 882 darījumi un tirgotas 971 109 akcijas, veidojot 1 438 936 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Gubernija, kura akciju cena palielinājās par 9,59%. Savukārt vislielākais kritums bija Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai, kuras akciju cena samazinājās par 12,50% un slēgšanas brīdī bija 0,07 LVL.

28. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (55) tika veikti ar uzņēmuma Snoras akcijām - pērkot un pārdodot 53 164 akcijas 57 208,32 LVL apjomā.

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Pirmdien (1. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 3,42%, sasniedzot 0,92 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 11,76% un slēgšanas brīdī bija 1,48 LVL.

1. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 240 darījumi un tirgotas 2 401 748 akcijas veidojot 5 756 145,78 LVL apgrozījumu.

1. oktobrī Rīgas fondu biržā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 0,64%, sasniedzot 7,90 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 2,07% un slēgšanas brīdī bija 4,58 LVL.

Viss Rīgas fondu biržas apskats.

OMX Riga indekss 1. oktobrī samazinājies par 0,44% līdz 744,09 (28. septembrī - 747,36). Nedēļas laikā kopš 24. septembra OMX Riga indekss ir samazinājies par 0,65% no 748,95 punktiem.

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50%

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Otrdien (16. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā novērojams pieklusums.

No tām, kas bija vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 4,42%, sasniedzot 1,01 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Baltika, kuras akciju cena samazinājās par 4,76% un slēgšanas brīdī bija 4,22 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (137) - pērkot un pārdodot 253 015 akcijas 247 846,62 LVL apjomā. Savukārt Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko apgrozījumu piedzīvoja Merko Ehitus, pērkot un pārdodot 77 354 akcijas 986 155,38 apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 16. oktobrī kopumā veikti 1 135 darījumi un tirgotas 2 826 438 akcijas, veidojot 5 069 812,00 LVL apgrozījumu.

Pirmdien (17. decembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 3,00%, sasniedzot 0,98 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmuma Trigon Property Development, kura akciju cena samazinājās par 7,63% un slēgšanas brīdī bija 0,85 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (149) - pērkot un pārdodot 325,353 akcijas 245 874,37LVL apjomā. Vislielākais apgrozījums bija kompānijas Latvijas kuģniecība akcijām - 3 471 271,46 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. decembrī kopumā veikti 894 darījumi un tirgotas 5 853 034 akcijas, veidojot 7 813 438,69 LVL apgrozījumu.

17. decembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 116 darījumi un tirgotas 5 953 752 akcijas veidojot 7 951 286,34LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 14. decembrī, kad tika veikti 1 145 darījumi un tirgotas 4 212 260 akcijas 6 828 519,01 LVL apjomā.

Trešdien (7. novembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 11,87%, sasniedzot 1,04 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Baltika, kurām akciju cena samazinājās par 4,17% un slēgšanas brīdī bija 3,23 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 7. novembrī kopumā veikti 1 177 darījumi un tirgotas 2 085 906 akcijas, veidojot 2 187 606,20 LVL apgrozījumu.

7. novembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 590 darījumi un tirgotas 2 582 070 akcijas veidojot 2 709 480,51 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 6. novembrī, kad tika veikti 1 686 darījumi un tirgotas 4 040 701 akcijas 5 168 544,60 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas Gāze, kura akciju cena palielinājās par 0,54%, sasniedzot 9,30 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Olainfarm, kurām akciju cena samazinājās par 2,17% un slēgšanas brīdī bija 2,71 LVL.

Ceturtdien (25. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Apranga, kura akciju cena palielinājās par 1,60%, sasniedzot 19 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kurām akciju cena samazinājās par 3,67% un slēgšanas brīdī bija 2,89 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. oktobrī kopumā veikti 987 darījumi un tirgotas 2 148 236 akcijas, veidojot 5 212 568,27 LVL apgrozījumu.

25. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 485 darījumi un tirgotas 2 392 414 akcijas veidojot 5 741 291,56 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 24. oktobrī, kad tika veikti 1 997 darījumi un tirgotas 3 726 903 akcijas 6 298 918,30 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 0,70%, sasniedzot 7,20 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 1,32% un slēgšanas brīdī bija 1,49 LVL.

Pirmdien (5. novembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja AS Viisnurk, kura akciju cena palielinājās par 9,82%, sasniedzot 2,20 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rytu skirstomieji tinklai, kurām akciju cena samazinājās par 14,53% un slēgšanas brīdī bija 0,91 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (165) - pērkot un pārdodot 202 429 akcijas 187 549,15 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgozījums bija a/s Kalev akcijām - 2 957 761,35 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. novembrī kopumā veikti 1 162 darījumi un tirgotas 3 729 396 akcijas, veidojot 5 085 395,84 LVL apgrozījumu.

5. novembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 508 darījumi un tirgotas 4 469 801 akcijas veidojot 5 416 103,72 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2. novembrī, kad tika veikti 522 darījumi un tirgotas 3 911 903 akcijas 4 661 999,45 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 2,54%, sasniedzot 7,28 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas Gāze, kurām akciju cena samazinājās par 0,53% un slēgšanas brīdī bija 9,35 LVL.

Ceturtdien (17. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 2,78%, sasniedzot 0,98 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 5,38% un slēgšanas brīdī bija 1,23 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (241) - pērkot un pārdodot 435 776 akcijas 287 045,90 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. janvārī kopumā veikti 1 202 darījumi un tirgotas 2 873 856 akcijas, veidojot 2 470 764,91 LVL apgrozījumu.

17. janvārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 417 darījumi un tirgotas 2 043 424 akcijas veidojot 2 625 867,30 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 1,05%, sasniedzot 5,80 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 5,38% un slēgšanas brīdī bija 1,23 LVL.

Pieprasījums pēc naftas pasaulē savu maksimumu sasniegs nedaudz pēc 2020. gada un būs aptuveni 110 miljoni barelu dienā, prognozē vienas no pasaules lielākās energokompānijas BP vadītājs Tonijs Hajvards (Tony Hayward).

«Naftas pieprasījums sasniegs savu maksimumu pirms savu maksimumu sasniegs naftas piedāvājums, jo naftas zemē vēl ir pietiekoši daudz. Ir zināmi izaicinājumi atsevišķās vietās dabūt to (nafu) ārā, kas ir saistīti ar ģeopolitiku. domāju, ka pieprasījums pēc naftas sasniegs savu maksimumu nedaudz pēc 2020. gada un būs robežās no 95 miljoniem barelu dienā līdz aptuveni 110 miljoniem barelu dienā,» norādījis T. Hajvards.

Pašlaik pasaulē vidēji dienā patērē 85 miljonus barelu (un vairāk kā trešdaļu piegādā jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija - OPEC).

Pēc T. Hajvarda domām naftas cenām vajadzētu turēties relatīvi pašreizējai jēlnaftas cenai – respektīvi 76 ASV dolāri par barelu.

Otrdien (12. februārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Rytu skirstomieji tinklai, kuras akciju cena palielinājās par 7,02%, sasniedzot 1,02 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,90% un slēgšanas brīdī bija 3,87 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (556) - pērkot un pārdodot 968 809 akcijas 723 631,36 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 12. februārī kopumā veikti 1 937 darījumi un tirgotas 3 104 866 akcijas, veidojot 3 559 226,72 LVL apgrozījumu.

12. februārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 2 365 darījumi un tirgotas 4 017 580 akcijas veidojot 4 113 535,93 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akcijas cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Ventspils nafta, kuras akciju cena palielinājās par 0,48% līdz 2,11 LVL. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 4,04% un slēgšanas brīdī bija 1,90 LVL.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.