legālās narkotikas
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.
Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.
Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.
Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet cilvēka veselībai var radīt līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.
Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvajiem augu maisījumiem jeb spaisu ceturtdien, 12.jūnijā, atbalstīja Saeima, otrajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.
Atbalstītie priekšlikumi paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma, skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē
Tiesu administrācija.
Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.
«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.
Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta.
Šādu risinājumu cīņai pret psihoaktīvjiem augu maisījumiem jeb spaisu piedāvā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, trešdien izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā virzot grozījumus likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.
Deputāti šodien lielā vienprātībā atbalstīja darba grupā izstrādātos priekšlikumus, kas paredz ieviest visaptverošu definīciju jaunām psihoaktīvām vielām – tādām, kas vēl nav iekļautas narkotiku sarakstos. «Līdz ar to arī uz jebkuru spaisa maisījumu attiektos tirdzniecības un lietošanas aizliegums. Jau patlaban redzam, ka pagaidu aizliegumā esošo vielu tirdzniecības kriminalizēšana ir devusi rezultātus un šīs bodītes no legālā tirgus ir pazudušas. Ar šo likumu mēs panāksim, ka jebkuras psihoaktīvas vielas nesankcionēta aprite būs aizliegta un attiecīgi bargi sodāma,» skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.
VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.
«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.
Lai precizētu administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotos grozījumus noteikumos par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu. Tas ir nepieciešams, ņemot vērā izmaiņas arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).
Sagatavotie grozījumi MK 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr. 551 «Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi» precizē administratīvos pārkāpumus, par kuriem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, kā arī paredz pārskatīt reģistrējamo uzskaites punktu skaitu.
Piemēram, transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieguvuši četrus uzskaites punktus, būs iespēja brīvprātīgi samazināt reģistrēto punktu skaitu, ne tikai apmeklējot apmācības kursus, bet arī braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības.
Noteikumu projektā ietvertie grozījumi paredz atcelt transportlīdzekļa vadītājam piemērotā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņa pagarināšanu gadījumos, ja vadītājs noteiktajā laika periodā nav nodevis savu nederīgo apliecību, paredzot pagarinājumu tikai gadījumos, ja vadītājs piemērotā aizlieguma laikā vada transportlīdzekli.
Rīgas pašvaldība noteiks koplietošanas elektroskrejriteņu un velosipēdu ātruma ierobežošanas un novietošanas zonas pilsētā, tā Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē lēma deputāti.
Izmaiņas Koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajos noteikumos veiktas ar mērķi palielināt visu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, ieviešot koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas un to novietošanas aizlieguma zonas.
Noteikumi paredzēs, ka koplietošanas transportlīdzekļu ātruma ierobežojuma zonas un novietošanas aizlieguma zonas tiks publiskotas pašvaldības datu publiskošanas portāla "Geo Rīga" tīmekļvietnes www.georiga.eu sadaļā "Satiksme un mobilitāte". Mērķa īstenošanai tika apzināti objekti un teritorijas, kur ieviešams ātruma ierobežojums, kā arī ieviešamas novietošanas aizlieguma zonas. Šie objekti, galvenokārt, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, taču tiek apzinātas arī jaunas vietas.
Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi, informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.
Šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu ir izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1. jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 euro par aizliegtas komercprakses īstenošanu.
Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.
No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.
Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.
Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.
Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.
Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.
13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.
Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.
Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".
Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.
Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.
Latvijā konstatēts viens saslimšanas gadījums ar Covid-19 Dienvidāfrikas paveidu, šorīt intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).
Pēc viņa domām tas ir ļoti bīstams, jo pret šo paveidu arī Covid-19 vakcīnas var būt mazāk iedarbīgas, tāpēc tā izplatība pēc iespējas ir jāierobežo, lai gan saslimstība ar Covid-19 Latvijā lēnām samazinās, tomēr jāuzmanās no ievestajiem jaunajiem paveidiem.
Ministrs sīkāk nekomentēja faktu par konstatēto gadījumu, bet piebilda, ka eksperti gatavo detalizētu scenāriju, kā rīkoties, ja saslimstība ar lipīgo Covid-19 paveidu palielināsies.
Jau ziņots, ka Latvijā janvāra beigās tika atrasti Covid-19 jaunā Lielbritānijas paveida gadījumi, bet 15.martā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra laboratorijā atklāts Covid-19 slimību izraisošā vīrusa Ugandas jeb A.23.1 paveids, kas lokāli izplatījies Liepājā.
ASV farmācijas kompānija "Pfizer" un Vācijas biotehnoloģiju uzņēmums "BioNTech" ceturtdien paziņoja, ka mēģinās panākt apstiprinājumu to izstrādātās Covid-19 vakcīnas trešās devas izmantošanai, lai palielinātu šīs vakcīnas efektivitāti laikā, kad izplatās jaunā koronavīrusa delta paveids un atsāk strauji pieaugt infekcijas gadījumu skaits Eiropā un ASV.
Delta paveids ir infekciozākais šī vīrusa paveids kopš globālās pandēmijas sākuma 2020.gada sākumā. Pirms vairākiem mēnešiem tas pirmoreiz tika konstatēts Indijā, bet ir strauji izplatījies un veicina Covid-19 gadījumu skaita straujāku kāpumu pat valstīs, kur ļoti aktīvi norit vakcinācija.
"Pfizer" un "BioNTech" paziņoja, ka paredz trešās devas augstu efektivitāti pret delta paveidu un tuvāko nedēļu laikā mēģinās panākt tās apstiprinājumu ASV, Eiropā un citos reģionos.
Notiekoša izmēģinājuma sākotnējie dati rāda, ka pēc trešās devas saņemšanas antivielu līmenis pret sākotnējo koronavīrusa variantu un beta paveidu, kas pirmoreiz konstatēts Dienvidāfrikā, palielinājies par piecām līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar pirmo divu devu saņemšanu.
Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.
«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.
Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..
Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.
Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.
Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».
Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.
Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).
Turpmāk apdrošināšanas sabiedrības BALTA OCTA polises cenas aprēķinā tiks ņemta vērā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzskaites punktu sistēma.
Piekļuve pārkāpumu uzskaites punktu sistēmai ļāvusi apdrošināšanas sabiedrībai BALTA izvērtēt, vai un kāda ir saistība starp OCTA apdrošināšanas atlīdzību apjomu, un lemt par izmaiņām OCTA polišu cenas aprēķinā.
Ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami palielinājies – saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ceļu satiksmes negadījumu skaits pieaudzis par 10,5%. Jau 2004. gadā Latvijā tika ieviesta pārkāpumu uzskaites punktu sistēma, un statistika par pēdējo pusgadu liecina – lielākā daļa autovadītāju ir apzinīgi un ikdienā ievēro ceļu satiksmes noteikumus.
Saūda Arābijā no svētdienas sievietēm atļauts vadīt automašīnas, izbeidzot pasaulē pēdējo aizliegumu sievietēm sēsties pie auto stūres.
Daudzas sievietes jau tūlīt pēc pusnakts izmantoja šo iespēju un izbrauca pilsētu ielās, pēc tam sociālajos tīklos daloties ar foto un video, kuros viņas redzamas, vadot auto.
Pagājušā gada nogalē varasiestādes nolēma, ka sievietēm būs atļauts vadīt vieglās un kravas automašīnas, kā arī motociklus.
«Sievietes Saūda Arābijā dzīvo patriarhālā struktūrā. Atļauja viņām sēsties pie stūres palīdzēs apstrīdēt sociālās un dzimumu normas, kas ierobežo mobilitāti, autonomiju un neatkarību,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Hana al Hamri, autore topošai grāmatai par sievietēm žurnālistēm Saūda Arābijā.
Daudzām sievietēm aizlieguma atcelšana var ievērojami uzlabot ikdienu, izbeidzot atkarību no privātiem šoferiem un radiniekiem vīriešiem, lai pārvietotos ar automašīnu.
Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt labojumus Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Ar nākamo gadu jauns likums, kas ierebožos negodīgu tirgus praksi, stāsies spēkā arī Latvijā, informē biedrība Zemnieku saeima.
Aktīvāku rīcību atbalsta Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma.
Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem, norāda Zemnieku saeima. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1. janvārī spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama: «Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo praksi darbībā brīvprātīgi, ievērot godīgas uzņēmējdarbības praksi. Pašreiz liela daļa no peļņas paliek tirdzniecības tīklos, taču tas notiek uz citu iesaistīto pušu rēķina. Šobrīd lauksaimniekiem nav garantijas par piegāžu regularitāti, netiek piedāvātas atbilstošas realizācijas cenas, nav taisnīgi apmaksas termiņi - īpaši svaigai pārtikai. Tāpat ir zināmas vietas, kurās par papildus samaksu ir iespējama preces izcelšana akcijā, izdevīgāko plauktu un preču novietojumu izvēle. Visi minētie ir negodīgi nosacījumi, kas kavē kvalitatīvas pārtikas tirdzniecības ķēdes darbību.»
Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, kas paredz jaunas nodevas ieviešanu uzņēmējiem par apvienošanās ziņojumu izskatīšanu, aģentūra BNS uzzināja valdības komitejas sēdē.
Lai uzņēmumiem atvieglotu apvienošanās paziņošanas pienākumu, grozījumi likumā paredz paplašināt saīsināto apvienošanās ziņojumu iesniegšanas gadījumu skaitu, kā arī paredz tiesības KP atbrīvot iesniedzēju no atsevišķas informācijas iesniegšanas pienākuma. Grozījumi paredz, ka uzņēmumiem, kuri vēlēsies apvienoties, būs jāsamaksā noteikta valsts nodeva par apvienošanās ziņojuma izvērtēšanu. Plānots, ka 2000 eiro būs jāmaksā par saīsinātā apvienošanās ziņojuma iesniegšanu, 4000 eiro - ja gada apgrozījums ir starp 30 un 80 miljoniem eiro, savukārt 8000 eiro - ja apgrozījums ir virs 80 miljoniem eiro.
Saeima ceturtdien, 28.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltota sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikāta iegādāšanos.
Tāpat iecerēts noteikt kriminālatbildību par citai personai izsniegta sadarbspējīga sertifikāta izmantošanu.
Likumprojekta anotācijā tā autori atsaucas uz plaši izskanējušo informāciju par vairākiem desmitiem kriminālprocesu saistībā ar vakcināciju apliecinošu dokumentu viltošanu, kā arī viltotu dokumentu izmantošanu, medicīnas darbinieku uzpirkšanas mēģinājumiem, kā arī svešu sertifikātu izmantošanu. Anotācijā uzsvērts, ka šāda rīcība apdraud sabiedrības veselību un, ņemot vērā tās kaitīgumu, būtu atzīstama par noziedzīgu.
Ar likuma izmaiņām iecerēts noteikt, ka par šādiem pārkāpumiem sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegšanai.
Likumprojektam noteikta steidzamība un priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15 minūtes. Ja komisija un parlaments pagūs izskatīt priekšlikumus, Saeima šodien varētu lemt arī par grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Grozījumus iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija, virzot Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar vairākām ministrijām tapušo piedāvājumu.
ZM likumprojekts sagatavots kā juridiski atbilstošāki jeb kā alternatīvi grozījumi iepriekš Nacionālās apvienības (NA) virzītajām izmaiņām, kas līdzīgi paredzēja aizliegt lauksaimniecības produktu piegādi Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas.
Saeimai šodien noraidīja NA sagatavotos grozījumus, lai atbilstoši ierastajai kārtībai varētu strādāt ar ministriju sagatavoto tā dēvēto alternatīvo likumprojektu.
Atbilstoši vairāku ministriju sadarbībā izstrādātajam piedāvājumam plānots noteikt, ka līdz 2025.gada 1.jūlijam būs aizliegta lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešana jeb importēšana Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas, vai kuras ieved Latvijā no citām trešajām valstīm, bet kuru izcelsme ir Krievijas vai Baltkrievija.
Anotācijā nav plaši skaidrota termiņa noteikšana aizliegumam. Aizlieguma ierobežojums laikā varētu būt piedāvāts, lai likums atbilstu arī tiesību jomas samērīguma principam. Visdrīzāk, nebūtu izslēgta iespēja pie nepieciešamības nākotnē lemt par aizlieguma pagarināšanu ilgāk par 2025.gada 1.jūliju.
Pēc likuma pieņemšanas Ministru kabinets līdz 2025.gada 1.martam izvērtētu un iesniegtu Saeimai ziņojumu par lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un pie nepieciešamības iesniegtu Saeimai kādus grozījumus.
Ministru kabinets 14 dienu laikā no šo aizlieguma spēkā stāšanās dienas izdotu noteikumus, tajos norādot lauksaimniecības un lopbarības produktus, kurus ievest Latvijā būs aizliegts.
Likumā tiktu definēts, ka šajos gadījumos ar ievešanu (importēšanu) Latvijā saprot produktu laišanu brīvā apgrozībā (izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt tos saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojamu no pievienotās vērtības nodokļa), kā arī ievešanu pārstrādei (izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi tos iznīcināt) vai galapatēriņam.
Likuma izmaiņas plānots pieņemt, lai ievērotu un nodrošinātu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tajā skaitā tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu).
Virzīto izmaiņu pamatojumā norādīts, ka lauksaimniecības un lopbarības produkti šā likumprojekta izpratnē ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.
Likumprojekts ZM sagatavojusi sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Ārlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Paredzēts, ka VID un PVD kontrolēs likuma izpildi. Importa ierobežojumi tiks noteikti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulas par kopīgiem importa noteikumiem nosacījumiem.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka Latvija kā Krievijas robežvalsts virzās uz pēc iespējas ātrāku ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, lai aizsargātu savu drošību. Latvijas iniciatīva ir kā papildus elements kopējai ES sankciju politikai.
"Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību. Latvija atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju," akcentēts likumprojekta pamatojumā.
ZM sadarbībā ar vairākām citām ministrijām sagatavotās izmaiņas virzītas, lai nepieļautu, ka agresorvalstu valsts budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, kas veicina kara turpināšanas iespējas Ukrainā.
Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā.
Kā ziņots, Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā.
Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā.
Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā.
Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.
Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.
To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.
Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk
Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”
Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.
Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.
