Tiesneši atbalsta administratīvās imunitātes atcelšanu 

Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, informē

Monta Glumane, 2019. gada 21. janvāris plkst. 13:24

Foto: LETA

Tiesu administrācija.

Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.

«Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,» uzskata Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Aija Jermacāne.

Viņasprāt, disciplinārkolēģija vērtētu nevis to, vai tiesnesis ir vainīgs minētā pārkāpuma izdarīšanā, bet gan to, vai šāda tiesneša uzvedība un rīcība ir savienojama ar tieneša amatu. Tiesnešu ētikas kodekss nosaka, ka tiesnesim jāizvairās no necienīgas rīcības un uzvedības. Vairums Rēzeknes tiesas tiesnešu norādīja, ka viņiem šī imunitāte nav nepieciešama un aktuāla, jo negatavojas likumus pārkāpt.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica piekrīt, ka administratīvā imunitāte tiesnešiem ir atceļama. Taču šis jautājums būtu risināms tādā gadījumā, ja tiktu atcelts administratīvais arests.

«Piemērojot administratīvo sodu, ātrāk tiek sasniegts soda mērķis un par konkrētu administratīvo pārkāpumu tiek piemērots atbilstošs sods. Tas, ka par administratīvajiem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības, īsti neatbilst disciplināratbildības un disciplinārsodīšanas mērķim. Tomēr būtu risināms jautājums gadījumos, ja tiesnesis atkārtoti un vairākkārtīgi izdara administratīvos pārkāpumus, kā šādas situācijas atbilst un ir samērojamas ar tiesneša ētiku,» skaidro I.Krēvica.

Tieslietu padomes loceklis, tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidro, ka līdz šim administratīvā imunitāte tiesnešiem saglabāta galvenokārt spēkā esošā novecojušā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dēļ, kurā viens no sodiem bija paredzēts arests un kurā ietvertie vairāki nodarījumi pēc sava rakstura, sabiedriskās bīstamības, kaitīguma un soda mēra robežojās ar Krimināllikumā paredzētiem pārkāpumiem.

«Grūti iedomāties situāciju, ka administratīvo arestu izcietušais tiesnesis varētu turpināt pildīt tiesneša pienākumus, proti, diezin vai pēc šāda soda izciešanas tiesnesis atbilstu vienam no tiesneša kritērijiem - nevainojama reputācija. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Saeimā 2018.gadā ir pieņemts un 2020.gadā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas aizstāj Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un kurā vairs nav paredzēts sods - administratīvais arests. Ar šo jauno likumu ir pārskatīts administratīvo pārkāpumu raksturs, smaguma pakāpe, kaitīgums, un administratīvā atbildība saglabāta tikai par tādiem maznozīmīgiem pārkāpumiem, kas nesasniedz un netuvojas Krimināllikumā paredzētiem pārkāpumiem. Tādēļ, iespējams, ir pienācis laiks atjaunot diskusiju par tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu,» ierosināja Z.Dundurs.

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība jau pirms vairākiem gadiem aktualizēja jautājumu par tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu. Biedrības valdes priekšsēdētājas, tiesneses Laumas Paegļkalnas viedoklis ir, ka tiesneša administratīvā imunitāte nepamatoti izceļ tiesnesi ārpus pārējās sabiedrības.

«Nav pamatoti tiesneša administratīvo imunitāti attaisnot ar tiesneša neatkarības principu. Tiesnesis ir sabiedrības daļa. Izdarot sabiedriskās kārtības normu pārkāpumu, tiesnesis atrodas salīdzināmos apstākļos ar ikvienu citu sabiedrības pārstāvi. Tādēļ ir nepareizi sabiedriskās kārtības pārkāpumu uzlūkot par profesionālā dienesta darbības pārkāpumu. Tiesnesim, tāpat kā ikvienam citam sabiedrības pārstāvim, ir līdzvērtīgi jāatbild par izdarīto sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Savukārt atbildība par tādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, kas pazemina tiesas reputāciju, piemēram, rupja neētiska uzvedība publiskā vietā, būtu vērtējama gan kā par sabiedriskās kārtības normu, gan kā par profesionālā dienesta noteikumu pārkāpšanu,» pauž L.Paegļkalna.

Kā zināms, Tieslietu ministrija atkārtoti iesniegusi vēstuli Tieslietu padomes priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam lūdzot iekļaut tuvākās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā jautājumu par tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās un lemt par atbalstu nepieciešamo grozījumu virzībai likumā «Par tiesu varu» un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 22. oktobris plkst. 15:08

Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētu apelācijas tiesu prezidenti un virsprokurori pirmo reizi tiksies...

2013. gada 24. septembris plkst. 16:23

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu...

2013. gada 19. septembris plkst. 12:53

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Satversmē, kas paredz, ka turpmāk Satversmes tiesas...

2013. gada 13. maijs plkst. 7:55

Tiesneši tomēr nevarēs kļūt par politisko partiju biedriem un tajās darboties....

2013. gada 05. marts plkst. 13:59

No šā gada janvāra ir uzsākta visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana,...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

No šīs sadaļas
2019. gada 17. janvāris plkst. 17:36

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības...

2019. gada 09. janvāris plkst. 7:19

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir...

2019. gada 08. janvāris plkst. 12:18

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rītdien lems par priekšlikumu līdz 1.jūnijam...

2018. gada 14. decembris plkst. 14:41

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas...

2018. gada 13. decembris plkst. 8:49

Solidaritātes nodokļa likums ir spēkā, bet tam no 2019. gada 1. janvāra...

2018. gada 06. decembris plkst. 15:58

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

2018. gada 27. novembris plkst. 14:02

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu...

2018. gada 27. novembris plkst. 8:43

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Inčukalna pazemes gāzes krātuves (IPGK) darbību, Enerģētikas likumā...

2018. gada 13. novembris plkst. 11:49

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas...

2018. gada 01. novembris plkst. 12:28

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu....