Jaunākais izdevums

Patlaban ir visi priekšnoteikumi straujākai ekonomikas izaugsmei, nekā prognozēts iepriekš, uzskata Finanšu ministrijā (FM).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada, samazinājies par 2,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.

FM skaidroja, ka šis kritums ir nedaudz lielāks, nekā ekonomika bija samazinājusies iepriekšējā ceturksnī, kad IKP kritums bija 1,5% apmērā, un lielāku samazinājumu pamatā noteikusi straujā Covid-19 izplatība un saslimstības samazināšanai noteiktie darbības ierobežojumi tirdzniecībai un vairākām citām pakalpojumu nozarēm. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

"Vērtējot situāciju 2021.gadā kopumā, jaunākie IKP dati vēlreiz parāda, ka Covid-19 otrais vilnis ekonomiku skāris daudz mazāk jūtami nekā pirmais vilnis pirms gada. To noteikusi gan ekonomikas labāka pielāgošanās Covid-19 ierobežojumiem, gan apjomīgākie uzņēmēju un iedzīvotāju atbalsta pasākumi, nodrošinot iespēju krīzes skartajām nozarēm pilnībā nepārtraukt darbību un stimulējot iedzīvotāju patēriņu, sniedzot krīzes atbalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem," atzina FM.

Tajā pašā laikā ministrijā piebilda, ka šie ekonomikas atbalsta pasākumi nevar būt neierobežoti, un Latvijas ekonomikas attīstība turpmākajos mēnešos un visa 2021.gada laikā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot slimības izplatību un īstenot iedzīvotāju vakcināciju, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespējams atjaunot visu nozaru brīvu darbību.

"Šeit arī būtiski sabalansēt ilgtermiņa ieguvumus un riskus, jo pārāk strauja ekonomikas atvēršana pie nepietiekama vakcinācijas līmeņa var rezultēties straujā vīrusa uzliesmojumā un nepieciešamībā pēc daudz stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem šā gada rudenī," atzina FM.

Gadījumā, ja sekmīgi izdosies īstenot Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz līdz šā gada vasaras beigām vakcinēt 70% iedzīvotāju un izvairīties no atkārtota slimības uzliesmojuma 2021.gada rudenī, pēc ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas jau tuvākos mēnešos gaidāma strauja ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un privātā patēriņa kāpums, iedzīvotājiem realizējot krīzes laikā atliktos pirkumus, un aktivitāte saglabāsies visa 2021.gada laikā.

Ministrija atsaucās uz Eiropas Komisijas veidoto ekonomikas sentimenta indeksu, kura jaunākie dati rāda, ka pēdējā mēneša laikā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir būtiski uzlabojies gan visā Eiropā, gan Latvijā, pirmo reizi kopš pagājušā gada februāra pārsniedzot 100 atzīmi jeb ilgtermiņa vidējo līmeni.

Pēc FM februāra sākumā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme 2021.gadā var sasniegt 3%. Tomēr ministrijā atzina, ka pašlaik, ņemot vērā labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, tirdzniecības partnervalstu straujo atgūšanos no Covid-19 krīzes, kā arī apjomīgos ekonomikas atbalsta pasākumus un investīciju plānus, ir priekšnoteikumi arī straujākai ekonomikas izaugsmei šā gada laikā, taču iespējas tos izmantot būs vistiešāk atkarīgas no Covid-19 apkarošanas un vakcinācijas plāna īstenošanas

Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 2,2%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja samazinājums par 1,3% ražojošās nozarēs un kritums par 4% pakalpojumu nozarēs.

Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu. Latvijas IKP faktiskajās cenās 2020.gadā bija 29,334 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir palielinājies par 10,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 6,7 % un pakalpojumu nozarēs par 11,3 %.

Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 3,7 %.

Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir negaidīti ātri sasniegusi pirms COVID-19 pandēmijas līmeni un mūsu IKP šobrīd ir par 0,1 % lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas sākuma 2019. gada 4. ceturksnī, secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Tas ir nedaudz straujāk kā gaidīts, un līdz ar to Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, pārsniegs 4 %. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka straujš IKP pieaugums otrajā ceturksnī jau bija gaidāms, jo ekonomiskā aktivitāte tiek salīdzināta ar COVID-19 pirmo vilni pērnā gada pirmajā pusē, kas bija COVID-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes zemākais punkts," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 3,8% apmērā

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar starpposma 2021.gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8%, savukārt 2022.gadā - par 4,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021.gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022.gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021.gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Banka (PB) otrdien samazinājusi prognozes globālās ekonomikas izaugsmei un brīdināja, ka situācija vēl var pasliktināsies, ja inficēšanās ar jauno koronavīrusu turpinās pieaugt vai aizkavēsies vakcīnu izplatīšana.

Pēc sarukuma 2020.gadā par 4,3% šogad pasaules ekonomikai tiek prognozēta izaugsme par 4,0%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto izaugsmi 4,3% apmērā. ASV šogad tiek prognozēta izaugsme par 3,5%, eirozonai - par 3,6%.

Savā jaunākajā ikgadējā pārskatā par globālās ekonomikas perspektīvām ("Global Economic Prospects") PB brīdina, ka prognozes ir "ļoti neskaidras" un risku piepildīšanās gadījumā izaugsme var būt pat tikai 1,6% apmērā.

Taču pat ja izaugsme saglabāsies stabilā līmenī, pasaules IKP 2022.gadā būs par 4,4% mazāks nekā tas bija pirms pandēmijas, norāda PB.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju tieši pirms gada finanšu tirgū bija vērojams pandēmijas dziļākais bezcerības punkts. Gandrīz zibenīgi – no 2020. gada februāra otrās puses virsotnēm ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība līdz tā gada 23. martam bija sarukusi par 35%.

Tas bija viens no straujākajiem akciju sabrukumiem vēsturē. Tiesa gan, nu var secināt, ka tas reizē bija arī viens no īsākajiem šādiem kritumiem. Marta beigu daļā ASV akcijas atsāka augt, un pagaidām tās atpakaļgaitas spogulī īsti kopš tā brīža skatījušās nav. Kopš 2020. gada marta zemākajiem punktiem minētā S&P 500 indeksa vērtība ir palielinājusies par 80%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir 21% apmērā.

Visai ātri akciju tirgus censoņi koncentrējās uz uzvarētājiem no jaunās situācijas, kas bieži bija tehnoloģiju kompānijas. Tāpat omu arvien uzlaboja pasaules ietekmīgāko valdību un centrālo banku mētāšanās ar naudu pa labi un pa kresi – ar regularitāti, atbildot uz pandēmijas krahu, nāca paziņojumi par multitriljonu atbalsta pasākumiem ekonomikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas ekonomika šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugusi par 18,3%, tādējādi reģistrēta straujākā izaugsme kopš šo datu apkopošanas sākšanas pirms 30 gadiem, liecina piektdien publiskotie valsts statistikas biroja dati.

Izaugsme daļēji skaidrojama ar zemo salīdzinājuma bāzi 2020.gada pirmajos trīs mēnešos, kad Ķīnu smagi skāra koronavīrusa pandēmija.

Skaļāk rūc vien Ķīnas ekonomikas motors 

Ja Eiropas ekonomikai atkopšanās vēl ir vien priekšā, tad Ķīnas tautsaimniecības vilciens...

Taču šīgada pirmajā ceturksnī fiksētā straujā izaugsme liecina par Ķīnas ekonomikas atlabšanu no pandēmijas izraisītās krīzes, norāda statistikas birojs.

Statistikas birojs vēsta, ka mazumtirdzniecības apjoms valstī pirmajā ceturksnī pieauga par 33,9%, bet rūpniecības apjoms - par 24,5%.

Kā ziņots, Ķīnas iekšzemes kopprodukts pērn pieauga par 2,3%, tādējādi reģistrējot vājāko izaugsmi kopš 1976.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) saglabājusi nemainīgu Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpuma prognozi šim gadam, un valsts ekonomikas izaugsme būs straujākā Baltijas valstīs.

ERAB jaunākajās prognozēs Latvijas ekonomikas kāpums šogad tiek lēsts 3,5% apmērā.

Komentējot šā gada prognozi, ERAB norāda, ka vakcinācijas programmas gausais temps rada riskus bankas izteiktajai prognozei, jo koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem varētu nākties saglabāties spēkā ilgāk. Tikmēr, pateicoties ārvalstu pieprasījuma kāpumam, eksporta nozare varētu atgūties ātrāk par mājsaimniecību patēriņu, bet investīcijām vajadzētu palielināties līdztekus ekonomiskās pārliecīgas pieaugumam.

Savukārt nākamajam gadam ERAB Latvijai paredz IKP kāpumu par 5,5%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas septembrī, Igaunijas ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam samazināta par vienu procentpunktu, un tagad Igaunijas IKP izaugsmi šogad ERAB sagaida 3% apmērā. Tikmēr nākamgad banka sagaida valsts ekonomikas pieaugumu par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau teju pierasts, ka, neskatoties uz konstanti blakus esošo pandēmiju, Rietumvalstu ekonomikas datu kopuma vēstījums ir visai optimistisks – pamatā ekonomika atveseļojusies krietni straujāk. Piemēram, Bloomberg gan ziņo, ka pēdējā laika nozīmīgākie ekonomikas dati vairs tik pārliecinoši nebūt nav.

Tādējādi tiek izvirzīta doma, ka ekonomikas pieauguma straujuma ziņā pasaule jau varētu būt sasniegusi savu augstāko punktu. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka Covid-19 delta varianta izplatīšanās gandē ekonomikas dalībnieku omu, un turklāt arvien iespējamāka kļūst jaunu plašu ierobežojumu kārta.

Bloomberg izceļ situāciju, kad augusta beigās pasaules nozīmīgākie ekonomikas dati jau sākuši atainot grūtības ceļošanas nozarei un tēriņiem kā tādiem. Situāciju ražošanā un tirdzniecībā pasliktinot arī globālā mērogā vērojamie piegāžu traucējumi. Tāpat risku radot cenu pieaugums. Piemēram, ASV daba tirgū augustā novērota mazākā aktivitāte septiņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi pārvarējusi pandēmijas sekas

LETA, 16.09.2021

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdību aicina izvērtēt pieaugošos Covid-19 trešā viļņa riskus

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas otrdien kritās ASV un pieauga Eiropā, savukārt ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sasniedza pēdējā gada laikā augstāko līmeni, ko sekmēja augošs optimisms par globālās ekonomikas atkopšanos.

Šis optimisms tomēr noveda līdz kritumam Volstrītā, pieaugot bažām, ka ekonomikas atkopšanās sekmēs inflāciju un pamudinās ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) ātrāk pacelt procentlikmes.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva sacīja, ka ekonomikas izaugsme paātrinās, bet brīdināja par aizvien lielākiem globālās ekonomikas nevienmērīgas atkopšanās riskiem.

"Mēs gaidām, ka inflācija paliks ierobežota, bet ātrāka ASV [ekonomikas] atkopšanās var izraisīt strauju procentlikmju kāpumu, kas var novest pie finanšu apstākļu krasas pastiprināšanas - un ievērojamām kapitāla aizplūšanām no jaunajām un attīstības ekonomikām," teica Georgijeva savā uzrunā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Bažas par inflāciju sacenšas ar optimismu par ekonomikas atkopšanos

LETA--AFP, 24.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, bažām par inflāciju pastāvot līdztekus optimismam par ekonomikas atkopšanos.

ASV akciju cenas sākumā saruka, bet divi no trim Volstrītas galvenajiem indeksiem vēlāk pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumiem, kuri mazināja bažas par inflāciju.

Tirgos ir radušās bažas par to, ka ekonomikas atkopšanās no jaunā koronavīrusa pandēmijas var uzkurināt inflāciju un novest pie procentlikmju pieauguma, sevišķi ASV ekonomikā, kur Kongress gatavojas pieņemt ekonomikas stimulu plānu 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā.

"Investori ātri atklāj, ka ne visas akcijas ir radītas vienlīdzīgas [ekonomikas] atveseļošanā no Covid-19, kamēr dārgu tehnoloģiju zīmolu [akcijas tiek pārdotas], lai nodrošinātu līdzekļu avotu mazāk dārgiem ar ceļošanu saistītiem brendiem, līdz ar enerģētikas un citu no inflācijas labumu gūstošu uzņēmumu akcijām," atzīmēja "Axi" stratēģis Stīvens Iniss.

Komentāri

Pievienot komentāru