Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».
Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.
Konkurentu netrūkst
1995. gadā pasaulē bija ap 500 SEZ, šodien to skaits tuvojas 5000. Latvijas trīs reģionālās SEZ Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, kuru izveide uzsākta vēl pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kopumā ir bijušas veiksmīgas apstrādes rūpniecības attīstības virzītājas savos reģionos. Tomēr sīvas reģionālās konkurences par ārvalstu investīcijām apstākļos jāuzdod kritiski jautājumi par Latvijas SEZ piedāvājuma konkurētspēju.
Austrumeiropas valstu valdībām SEZ ir bijis galvenais politikas instruments kopš 90. gadu vidus līdz beigām, kad 23 dažādas SEZ tika izveidotas Polijā, Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs.
Visu rakstu SEZ vilkmi var kāpināt lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness.
