SEZ vilkmi var kāpināt 

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks reģionos, īpaši labi rādītāji sasniegti Liepājā, tomēr reģionā Latvijas SEZ piedāvājumam trūkst konkurētspējas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Māris Ķirsons, 29.5.2018

Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Tādi secinājumi skanējuši domnīcas Certus pētījumā par speciālajām ekonomiskajām zonām Latvijā, kas tika prezentēts pirmajā reģionālajā forumā «Liepāja. Nākotne. Tagadne.».

Salīdzinājumā ar nacionālās un reģionālās attīstības tendencēm, SEZ Latvijas reģionos ir bijušas savdabīgas ražošanas izaugsmes salas. «Nenoliedzami, ka SEZ ir efektīvs instruments, lai veicinātu ražošanas izaugsmi un radītu darba vietas reģionos,» secināja domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš savu sacīto pamatoja ar datiem, kas liecina, ka nodarbinātība apstrādes rūpniecībā Liepājas SEZ laikā no 2008. līdz 2015. gadam pieaugusi par 59%, Ventspils SEZ – pat par 78%, tajā pašā laikā Kurzemē tā sarukusi par 29%, bet Latvijā kopumā – par 26%. Līdzīgu ainu rāda arī neto apgrozījums SEZ statusā strādājošajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas Liepājas SEZ strādājošajiem analogā laikā pieaudzis par 157%, Ventspils SEZ – par 120%, Rēzeknes SEZ – par 48%, kamēr Kurzemē neto apgrozījums kopumā bija sarucis par 10%, Latvijā kopumā gan pieaudzis par 8%. V. Dombrovskis atgādina, ka reģionālo SEZ sniegumu var mēģināt salīdzināt ar Jelgavas industriālajā parkā bāzētajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuriem bija un ir piekļuve ievērojami lielākiem cilvēkkapitāla un darbaspēka resursiem. Pētījumā secināts, ka Liepājas un Ventspils ekonomisko zonu rezultāti pēc nodarbinātības un apgrozījuma pieauguma ir tuvu Jelgavas sasniegumiem.

Konkurentu netrūkst

1995. gadā pasaulē bija ap 500 SEZ, šodien to skaits tuvojas 5000. Latvijas trīs reģionālās SEZ Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē, kuru izveide uzsākta vēl pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, kopumā ir bijušas veiksmīgas apstrādes rūpniecības attīstības virzītājas savos reģionos. Tomēr sīvas reģionālās konkurences par ārvalstu investīcijām apstākļos jāuzdod kritiski jautājumi par Latvijas SEZ piedāvājuma konkurētspēju.

Austrumeiropas valstu valdībām SEZ ir bijis galvenais politikas instruments kopš 90. gadu vidus līdz beigām, kad 23 dažādas SEZ tika izveidotas Polijā, Kaļiņingradā, Baltkrievijā un Baltijas valstīs.

Visu rakstu SEZ vilkmi var kāpināt lasiet 29. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Vidēji iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 74 cilvēkiem dienā. Kopumā pēdējo 27 gadu...

Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji un pazīstami akadēmiķi ir vienojušies kopīgā vēstulē...

Kā vienu no 2016.gada pozitīvajiem notikumiem Certus ekonomisti min 2017.gada valsts budžetu,...

Latvijas konkurētspējas galvenais kavējošais apstāklis ir nodokļu politikas trūkums un...

Saeima ļauj pašvaldībām «rotaļāties» ar nodokļiem brīvostās un speciālajās...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts»...

Latvijā iecienītais našķis - Indijas rieksti - tiek eksportēts no tādām valstīm...

Liepājas SEZ uzņēmums Jensen Metal būvēs jaunu ražotni un attīstīsies Liepājā, otrdien...

Sagatavoto un konservēto zivju eksports pēc embargo...

Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) Latvijā bijušas veiksmīgs apstrādes rūpniecības dzinējspēks...

AS Valmieras stikla šķiedra padomes sēdē ir ievēlēta jauna AS Valmieras stikla šķiedra valde...

«Fazer Bakery Baltic» vadītājs Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis) paziņojis par došanos projām...

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS «Tukuma piens», vērojot zīmola «Baltais»...

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savās biedru rindās uzņēmusi Dānijas alus ražotāja...