Ražošana

Siltumenerģijas tarifi pērn samazinājušies

Žanete Hāka, 04.01.2017

Jaunākais izdevums

2016.gads siltumenerģijas nozarē iezīmējas ar tarifu samazinājumu – tas saistīts gan ar dabasgāzes tirdzniecības cenas samazinājumu, gan rūpīgu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegto tarifu projektu izvērtēšanu, informē SPRK.

Šajā gadā gaidāmas pārmaiņas līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu – būs nepieciešams jauns regulējums un pamatprincipi, kā siltumapgādes komersantiem piemērot esošos tarifus brīvā dabasgāzes tirgū ar neregulētu dabasgāzes cenu.

2016.gadā dabasgāzes tirdzniecības cenas svārstījās robežās no 206,32 EUR/tūkst.nm3 līdz 142,29 EUR/tūkst.nm3, sasniedzot pēdējo trīs gadu laikā zemāko dabasgāzes tirdzniecības cenu. Līdz ar AS Latvijas Gāze piemērojamās dabasgāzes tirdzniecības cenas straujo kritumu, Regulators 2016.gadā pieņēma 14 lēmumus par tarifu piemērošanas kārtību, lai tie atbilstu reālai situācijai.

Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas apgādes tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi 2016.gadā turpināja samazināties un par siltumu bija jāmaksā līdz pat 16% mazāk. Piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, Dobelē, Grobiņā, Ikšķilē, Olainē, Ķekavā tarifu samazinājums bija robežās no 11-16%, citviet samazinājums bija mazāks.

2016.gadā tika izvērtēti un apstiprināti 12 siltumenerģijas tarifu projekti. Šogad plānots turpināt darbu pie šobrīd 15 iesniegto tarifu projektu izskatīšanas. Turklāt tajās apdzīvotajās vietās, kurās bija vieni no augstākajiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem Latvijā, tas ir, Lēdmanē un Siguldā, ar 2017.gada 1.janvāri stājās spēkā samazinātie siltumenerģijas apgādes tarifi.

Vienlaikus jāpiemin, ka, Regulatora rūpīgas siltumenerģijas tarifu projektu izvērtēšanas rezultātā, 2016.gadā tika samazinātas komersantu sākotnēji iesniegtās siltumenerģijas tarifu veidojošās izmaksas, iegūstot izmaksu ieguvumu 1,5 milj. EUR apmērā.

Savukārt līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, šogad plānots grozīt Siltumenerģijas apgādes tarifu pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodiku. Dabasgāzes tirgus atvēšana izbeidz regulētā dabasgāzes tarifa piemērošanu un rada nepieciešamību pēc jauna regulējuma un pamatprincipiem, kā siltumapgādes komersantiem piemērot esošos tarifus brīvā dabasgāzes tirgū ar neregulētu dabasgāzes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados gandrīz visās lielākajās Latvijas pilsētās siltumenerģija kļuvusi dārgāka, lielākais tarifu pieaugums novērojams Valmierā.

Laika posmā no 2016. līdz 2018.gadam siltumenerģijas tarifi Latvijas lielākajās pilsētās auguši par vidēji 3,32 eiro/MWh. Valmierā tarifs kāpis par 17,11 eiro/MWh, Jūrmalā – par 3,97 eiro/MWh, Rīgā – par 3,71 eiro/MWh, bet Daugavpilī – par 3,12 eiro/MWh, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati. Vēsturiski augstākais siltumenerģijas tarifs gandrīz visās lielajās pilsētās novērots 2012.gadā

Neraugoties uz nelielo tarifa kāpumu, zemākās siltumenerģijas izmaksas joprojām saglabājas Rīgā, laika posmā no 2009. līdz 2018.gadam rīdzinieki par siltumu maksājuši vidēji 50,7 eiro/MWh, šogad – 44,39 eiro/MWh. Rīgas siltuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Agnete Bušta informē, ka šādus rezultātus izdevies panākt, plānveidīgi ieviešot kardinālas izmaiņas visos siltumapgādes sistēmas posmos – siltuma avotos, siltumtīklos un patērētāju ēku siltummezglos, nodrošinot siltumenerģijas piegādi atbilstoši pieprasījumam. «Viens no iemesliem, kāpēc izdevies noturēt tik zemu siltumenerģijas tarifu, ir ieguldītais darbs siltumenerģijas zudumu samazināšanā pārvadē. Siltumenerģijas zudumi no tīklā nodotās siltumenerģijas apjoma šobrīd veido tikai 12%, salīdzinājumam – 1996./1997.gada sezonā tie sasniedza 20%,» viņa skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā grozījumus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, dabasgāzes gala tarifi, kuri tiek izmantoti koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu noteikšanai, turpmāk netiks apstiprināti.

Līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi grozījumus Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā. Par sagatavotajiem grozījumiem SPRK izsludinājis publisko konsultāciju – priekšlikumus aicina sniegt līdz 27.februārim, informē SPRK.

Konsultāciju dokumentu mērķis ir izzināt energoapgādes komersantu, kuri ražo enerģiju koģenerācijas stacijās, siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzēju un citu ieinteresēto personu viedokli par Regulatora izstrādātajiem grozījumiem Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā un Koģenerācijas tarifu aprēķināšanas metodikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam Rīgā par siltumenerģiju būs jāmaksā 51,9 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 16,9% vairāk nekā šobrīd, savukārt pēc tam tarifs samazināsies līdz 49,99 eiro par MWh, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Komisijā norādīja, ka tarifu vērtēšanas procesā «Rīgas siltums» samazināja kopējās plānotās izmaksas par 5,1 miljonu eiro, salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, taču vienlaikus «Rīgas siltums» tarifu projektā iekļāva citas izmaksas, kas ietekmē gala tarifu - «Rīgas siltums» būtiski palielināja tarifa projektā iekļauto peļņu, to palielinot līdz atļautajam līmenim.

SPRK atzīmēja, ka «Rīgas siltums» tarifu projekta izskatīšanas laikā iesniedza regulatoram papildu neparedzētās izmaksas 15,4 miljonu eiro apmērā par iepirkto siltumenerģiju un kurināmo. Šādas izmaksas sākotnējā tarifu projektā komersants nebija iekļāvis. Pēc regulatora norādījumiem, minētās izmaksas tika samazinātas līdz 11,7 miljoniem eiro. Šīs izmaksas radušās saistībā ar kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Atbilstoši metodikai neparedzētās izmaksas ir iekļaujamas tarifā, kuras komersants var atgūt divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka turpmāk - no 1.augusta līdz 2021.gada 31.jūlijam gala lietotāji par siltumu maksās 51,9 eiro par MWh (tarifs, kur iekļautas neparedzētās izmaksas). Savukārt no 2021.gada 1.augusta tarifs būs 49,99 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017.gada septembri, šogad septembrī lielākajai daļai regulēto komersantu tarifi ir palikuši nemainīgi, pavisam neliela daļai ir vērojams tarifu kāpums, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Tas nozīmē, ka šī gada apkures sezonas sākums kopumā gaidāms bez lielām pārmaiņām.

Tarifus paaugstinājuši Cēsu siltumtīkli (no 60,7 uz 62,27 eiro/MWh (bez PVN)), Daugavpils siltumtīkli (no 48,97 uz 57,55 eiro/MWh (bez PVN)), Tukuma siltums (no 50,58 uz 51,37 eiro/MWh (bez PVN)) un Valmieras ūdens (no 46,98 uz 62,08 eiro/MWh (bez PVN)).

Savukārt tarifa samazinājums vērojams Rēzeknes siltumtīkliem – pērn septembrī tas bija 52,42, bet šogad 52,14 eiro/MWh (bez PVN).

Siltumenerģijas apgādes komersanti, kuriem netika apstiprināti jauni tarifi, noteikta tarifu piemērošanas kārtība iepriekš apstiprinātajiem tarifiem (līdz dabasgāzes tirgus atvēršanai). Ja komersanti neizmantoja atļauju pašiem noteikt siltumenerģijas tarifus, tad viņi piemēro SPRK apstiprināto tarifu pie dabasgāzes sistēmas operatora pēdējās publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenas. Tādējādi salīdzinot šī gada septembra tarifu ar 2017.gada septembra tarifu, tie nemainās. Tas nozīmē, ka jauno apkures sezonu viņi sāk ar nemainīgiem tarifiem (līdz brīdim, kad SPRK tiks iesniegti jauni pieteikumi un pieņemti jauni lēmumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām apstiprina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt Covid-19 pandēmijas izraisītās sekas, norāda Finanšu ministrija (FM).

Patēriņa cenas 2021. gada janvārī samazinājās par 0,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad Latvijā bija fiksēta deflācija. Patēriņa cenu ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās, un deflācija ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu un cenu samazinājumu tajos pakalpojumos, kuri visbūtiskāk cieta no pandēmijas, proti, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi.

Atšķirībā no pērnā gada patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, korekcijas cenu izmaiņās šā gada janvārī ieviesa pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kritums par 0,1% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri, ko galvenokārt ietekmēja bāzes efekti. Jāatzīmē, ka pērn pārtikas cenas uzrādīja noturīgu kāpumu visa gada garumā un vidējais pieaugums sastādīja 2,4%. Tomēr pārtikas cenas šā gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 0,4%, kas liecina, ka turpmākajos mēnešos pārtikas cenu devums gada inflācijā varētu izlīdzināties. Kopumā šā gada janvārī preču patēriņa cenu kritums vidēji bija 1,4%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

«Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums,» sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas nozares pārstāvji neatbalsta Saeimas deputātu aicinājumu izstrādāt regulējumu obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no 31. marta.

Eksperti norāda, ka nepārdomāta un steidzīga OIK likvidēšana būtu smags trieciens gan Latvijas tautsaimniecībai un atjaunojamo energoresursu (AER) nozarei, gan valsts prestižam investoru acīs, kā rezultātā ilgtermiņā elektroenerģijas cenas tikai sadārdzināsies. DB jau ziņoja, ka pagājušajā nedēļā Saeima atbalstīja lēmuma projektu par OIK atcelšanu. Tajā deputāti aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai jau no šā gada 31. marta. Iepriekš EM OIK bija iecerējusi likvidēt trīs gadu laikā.

Jau šobrīd piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā ik gadu samazinās, tāpēc šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana varētu vēl vairāk iedragāt ārvalstu investoru uzticību, uzskata enerģētikas eksperts Edgars Vīgants. «Šis lēmums arī būtiski apdraudētu AER mērķu izpildi. Zināms, ka Latvija iecerējusi panākt, lai 2030. gadā AER īpatsvars enerģijas kopējā gala patēriņā būtu 45%, kas patiesībā ir ļoti neliels pieaugums, jo Lietuva un Igaunija tajā pašā laikā no daudz zemākām pozīcijām apņēmušās sasniegt 50%. Tas, manuprāt, ir pierādījums tam, ka tas, kas pašlaik notiek, nav pareizi,» atzīmē E. Vīgants, atgādinot, ka joprojām nav izvērtēts, cik Latvijai izmaksās OIK atcelšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās

Žanete Hāka, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gala lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms samazinās, Dienas Biznesa rīkotajā konferencē Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā, sacīja SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Kā iemeslus viņš minēja energoefektivitātes pieaugumu, Idemogrāfiskos faktorus un pēdējo gadu siltās ziemas.

Pēc R. Irkļa teiktā, arī siltumenerģijas tarifi lielākoties ir sarukuši, kas savā ziņā pārsteidzoši, jo samazinoties lietotāju skaitam, varetu gaidīt tarifu kāpumu, viņš uzsvēra.

Lielākais tarifu kritums vērojas pašvaldībās, kur izmanto dabasgāzi. Pēdējos gados daudzi uzņēmumi pārskatījuši savus tarifus un samazinājuši, process turpinās un SPRK saņem daudzus tarifu samazinājumu pieteikumus.

Irklis uzsvēra, ka statistika liecina - zemākais tarifs patlaban ir 0,17%, bet augstākais – 5,28 eiro/MWh, un tas, cik lielu tarifu uzņēmums piemēro, bieži vien atkarīgs no uzņēmuma efektivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kāda ir naftas cenas netiešā ietekme uz inflāciju Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Andrejs Bessonovs, 31.01.2017

1. attēls. 10% naftas šoka ietekme uz ražotāju cenām nozaru griezumā

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP), World Input Output Database, Latvijas Bankas novērtējums

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Prognoze: Patēriņa cenas gada laikā augušas par 0,6%

Žanete Hāka, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas Latvija varētu būt augušas par 0,5%, savukārt gada inflācija varētu būt palielinājusies līdz 0,6%, lai gan augustā tā vēl bija 0%, liecina Citadele bankas aprēķini.

Inflācijas pieaugums, sākot ar rudens mēnešiem bija gaidāms jau iepriekš, jo šobrīd to arvien mazāk ietekmēt pērnā gada naftas cenu kritums. Vistiešākajā veidā tas redzams degvielas cenās, kuras augustā vēl samazinājās par 10,2%, taču septembrī cenas būs vairs tikai par 4% zemākas nekā gadu iepriekš. Tiesa, salīdzinājumā ar augustu degvielas būs pat pieaugušas par 2%.

Jāatzīmē, ka šādas tendences vērojamas arī citās valstīs un ātrais novērtējums liecina, ka arī eirozonā kopumā inflācija septembrī ir pakāpusies jau līdz 0,4%.

Bez energoresursu cenām mēneša inflāciju septembrī lielā mērā nosaka sezonālais cenu kāpums apģērbiem un apaviem, kuru cenas salīdzinājumā ar augustu varētu palielināties par 7%. Savukārt pārējās cenu kategorijās būtiskas izmaiņas nav gaidāmas un pārtikas, kā arī pakalpojumu cenas septembrī salīdzinājumā ar augustu, visticamāk, paliks nemainīgas. Bankas ekspertu prognozes liecina, ka līdz šī gada nogalei inflācija nepārsniegs 1%, jo novembrī vai decembrī vēl pat nedaudz varētu samazināties siltumenerģijas tarifi, taču ar nākamā gada sākumu tā jau būs tuvu 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru