Jaunākais izdevums

Latvijas nodokļu sistēma un administrēšanas kārtība ir eksportējams produkts, taču, pašiem vairāk runājot par to, kas nav izdevies, nevis uzsverot labākos sasniegumus, dzēšam savas iespējas

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar BDO Law un BDO Latvia rīkotās konferences Nodokļi 2019 - Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam diskusija. Vienlaikus daudzi jautājumi bija, ir un būs atkarīgi no parlamenta pieņemtajiem lēmumiem un to ieviešanai atvēlētā laika. Vienlaikus ir jautājumi par Brexit, par kuru atbilžu pašlaik nav nevienam.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis uzskata, ka nodokļu sistēma ir eksportējama un tāpēc ir jāatbild uz tādu jautājumu - kāpēc cilvēki laužas investēt, piemēram, ASV vai Vācijā, kurā ir briesmīgi nodokļi, bet tajā pašā laikā potenciālo investoru rindas par iespējām ieguldīt Latvijā nemana? «Diemžēl atbildes nav saistītas ne ar nodokļu sistēmu, ne ar nodokļu administrāciju, un vēl jo vairāk - Latvijai nav 100 miljonu patērētāju, bet jautājums ir, ko īsti darīt Latvijai,» turpina J. Zelmenis. Viņaprāt, tas nozīmē, ka Latvijai kaut kas ir jāmaina. «Sapņoju par to, ka varētu «eksportēt» Latvijas nodokļu administrācijas pakalpojumus, bet vienlaikus prasītos uzsvērt, ar ko tie atšķiras no nodokļu administrācijas, piemēram, Polijā, Baltkrievijā vai citur, un vēl jo vairāk, ja VID darbinieki komunicētu vismaz trijās valodās un būtu speciāla nodaļa investoru apkalpošanai, kas palīdzētu šajā investoru piesaistes procesā,» savu pozīciju skaidro J. Zelmenis. Protams, viņaprāt, atsevišķas diskusijas vērts jautājums ir par to, vai jaunā nodokļu reforma ir radījusi labāku nodokļu jurisdikciju par to, kas bija iepriekš. «Diemžēl investori to nenovērtēja,» tā J. Zelmenis.

Grāmatvedības pakalpojumu SIA Kamelota valdes locekle Sigita Keiša atzīst, ka par nodokļu administrāciju var sacīt tikai to labāko. «Ikdienas saskarsme liecina, ka VID ir sapratuši, ka tikai sadarbībā starp uzņēmējiem un nodokļu administrācijas darbinieku rodas mijiedarbība, tāpat ir jūtama principa Vispirms konsultē darbība, it īpaši tematisko pārbaužu laikā,» savu pieredzi rāda S. Keiša. Viņa pauž, ka situācijā, kad nodokļu inspektori vēlas tikties ar uzņēmējiem, tiek panākta vienošanās par konkrētiem termiņiem, lai ne tikai velti netērētu laiku, bet arī novērstu iespējamos pārpratumus.

Jaunuzņēmuma SIA Alina līdzīpašniece Solvita Kostjukova norādīja, ka būtībā ir sistēmas izmēģinātāja uz savas ādas. «Manuprāt, ir labi un kļūst arvien labāk, ko rāda arī triju gadu darba pieredze saskarsmē ar nodokļu administrāciju. Mums ir investīcijas, un jāsniedz skaidrojumi par PVN pārmaksām, un ir atšķirība, kā to darījām pirms diviem gadiem un kā tagad,» savu pieredzi stāsta S. Kostjukova. «Ir laba ekosistēma jaunuzņēmumu attīstībai Latvijā, kaut arī uzņēmējiem bez pieredzes ir grūti kvalificēties un pieteikties, lai varētu izmantot pienākošos atvieglojumus,» tā S. Kostjukova. Viņa norādīja, ka arī SIA Alina izpētījusi šos jaunuzņēmumu atbalsta nosacījumus un secinājusi, ka uzņēmuma administratīvais resurss būs lielāks nekā iegūtais atvieglojums. «Saņemot aicinājumus pārcelt uzņēmumu uz Vāciju, Nīderlandi vai Dāniju, nav runa par nodokļu politiku, bet gan par un ap servisu,» norādīja S. Kostjukova.

«Nevajag skatīties uz deviņdesmito gadu sākumu, uz 2010. un arī uz 2015. gadu, bet gan jāskatās uz 2019. gadu,» aicināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Viņasprāt, svarīgi ir tas, ko VID paveicis 2018. gadā, kā nodrošina pakalpojumus ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas uzņēmumiem, kas izdarīts administratīvā sloga atvieglošanā, kādas jaunas lietas ieviestas, piemēram, izstrādājot uzņēmumu reitingu sistēmu, kas paveikts konsultāciju pieejamībā, kas ir izdarīts ar padziļinātās sadarbības programmu.

Visu rakstu Sistēma biznesa noturēšanai lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmumi ir ieplānojuši vairāk līdzekļu darbinieku noturēšanai; labākajiem, kas izteiks vēlmi mainīt darbu, varētu tikt piedāvāts būtisks atalgojuma pieaugums

Šis gads darba devējiem būs izaicinājumiem bagāts, jo darba tirgus tendences saglabāsies līdzīgas kā pērn. Bezdarbs turpinās mēreni samazināties, pieaugot pieprasījumam pēc darbaspēka, kas uzņēmējiem palielinās konkurenci par kandidātiem un padarīs personāla piesaistes procesu aizvien sarežģītāku un laikietilpīgāku, teic CV-Online Latvia vadītājs Aivis Brodiņš. 70% darba devēju atzīst aizvien pieaugošās darbaspēka pieejamības problēmas, bet gandrīz puse no aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ieplānojuši pieņemt darbā jaunus cilvēkus, liecina CV-Online pagājušā gada nogalē veiktā darba devēju aptauja.

Darba devējs kļūst arvien vairāk lūdzošs un darba ņēmējs – vairāk pieprasošs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts loma vīrusa krīzes laikā izšķiroši svarīga

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās - vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi.

Labās ziņas - pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams.

Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021.gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3,1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022.gadā izaugsmes tempi būs strauji (4,1%).

Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā - valdības

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori var pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmā 14 biznesa inkubatoros.

"Ar katru gadu interese un aktivitāte aug. Salīdzinot 2019. gadu ar 2018. gadu, pieteikumu skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%. Pirmajā nedēļā kopš atvērta uzņemšana, saņemti jau 68 pieteikumi gan inkubācijas, gan pirmsinkubācijas atbalstam. Sagaidām, ka tie kopumā varētu būt vismaz 360 pieteikumi," norāda Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Spriežot pēc iepriekšējām uzņemšanas kārtām, konkursā uz vienu inkubācijas atbalsta vietu ir vidēji 2,6 pieteikumi. Lielākā interese ir par Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Radošo Industriju un Siguldas biznesa inkubatoriem.

Līdz 20. martam notiek pieteikumu pieņemšana pirmsinkubācijas programmai biznesa inkubatoros Kuldīgā, Daugavpilī, Madonā, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, Ogrē, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Savukārt Liepājas un Siguldas biznesa inkubators pieteikumus pirmsinkubācijai pieņems no 1. aprīļa līdz 15. aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem.

Silva Jeromanova-Maura, SIA SilJa valdes priekšsēdētāja un kādreizējā biedrības Mārupes uzņēmēji valdes priekšsēdētāja, Mārupē īsteno sociālās uzņēmējdarbības projektu Biznesa vēstniecība. Biznesa vēstniecība piedāvā telpas uzņēmējdarbības vajadzībām, kā arī organizē dažādus kursus, seminārus, meistarklases, personību stāstu vakarus un citus pasākumus. Sākotnēji tika domāts par 60 kvadrātmetrus lielām telpām, tomēr šobrīd Biznesa vēstniecība «apdzīvo» 540 kvadrātmetrus.

Biznesa vēstniecības telpas īslaicīgi bez maksas vai par simbolisku samaksu ļauts izmantot pašnodarbinātajiem, tā dodot iespēju nopelnīt iztikai, bet lauku reģionu uzņēmēji aicināti šo vietu izmantot, lai satiktos ar sadarbības partneriem. S. Jeromanova-Maura uzsver, ka projekta mērķauditorija noteikti nav tikai Mārupes uzņēmēji vai iedzīvotāji, bet gan visi Latvijas biznesa vidē strādājošie, kā arī darba meklētāji un tie, kuri vēlas izmēģināt jaunus profesionālos apvāršņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc ar algu vien vairs nepietiek?

Kaspars Buls, mobilo sakaru operatora Bite vadītājs, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais risinājums viņu noturēšanai. Darba devējiem ir rūpīgi jāstrādā, nokomplektējot viņiem konkurētspējīgāko piedāvājumu.

To apliecina arī globālā pētījuma Mercer Talent Trends dati – 97% aptaujāto darbinieku ir svarīgi, ka viņu darba sniegums tiek novērtēts gan monetāri, gan nemateriāli. Labi vien ir, ka tā. Ja nauda šodien aizvien dominētu kā spēcīgākais faktors, uzņēmēji kļūtu maksātnespējīgi, bet darba ņēmēji agri vai vēlu tik un tā meklētu interesantākus piedāvājumus. Pašlaik Latvijā darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā reālā darba produktivitāte. Tas nozīmē, ja darbinieku radītā pievienotā vērtība aug lēnāk nekā darbaspēka izmaksas, uzņēmumam tās nākas kompensēt uz peļņas rēķina, tā samazinoties investīciju iespējām. Uzskatu, ka investīcijām darbiniekos un viņu radītajai produktivitātei ir jābūt «veselīgā» balansā. Investīcijas ir veiksmīgs instruments darbinieku piesaistei un attīstīšanai, tomēr ir tikai pašsaprotami, ka, regulāri ieguldot darbiniekos, darba devējs vēlas saņemt no darbiniekiem un pieprasa atbilstošu produktivitātes sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2019. gada rudens uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

No 2019. gada 30. augusta līdz 20. septembrim tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā piecpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā – Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Ogrē Rēzeknē, Siguldā, Talsos, Valmierā, Ventspilī un Radošo industriju inkubatorā Rīgā. Atbalsta programmām var pieteikties fiziskas personas un uzņēmumi, kuri nav reģistrēti ilgāk par trim gadiem.

Pieteikumus varēs iesniegt klātienē jaunrades festivālā iNOVUSS Biznesa inkubatoru koprades terasē, pēc festivāla - kādā no 15 LIAA biznesa inkubatoriem, kā arī elektroniski, nosūtot elektroniski parakstītu pieteikumu uz [email protected] līdz 2019. gada 20. septembra plkst. 23:59.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personāla vadības tendences 2021. gadam

Pārsla Baško, ERDA personāla vadības konsultāciju uzņēmuma vadītāja un biznesa partnere, 28.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi izcili līderi un uzņēmumu vadītāji jau agrāk uzsvēruši stratēģiskas mērķu noteikšanas un komunikācijas, kā arī darbinieku pieredzes un attīstības lomu veiksmīga uzņēmuma vadībā, taču tieši 2020. gads un Covid-19 pandēmija izgaismoja to patieso nozīmi.

Lielākajai daļai uzņēmumu par prioritāti kļuva nepieciešamība strauji pārorientēt savu biznesu un mainīt formātu, kādā tiek organizēts darbs ar klientiem un organizācijas iekšienē. Tas, savukārt, nepārprotami atstāja ietekmi uz uzņēmuma kultūru un darbinieku motivāciju kopumā.

Laikā, kad publiskajā telpā dzirdam, ka nākamais gads mums nesīs arvien lielāku neskaidrību, vēlos dalīties ar 3 svarīgām tendencēm, kurām uzņēmumiem jābūt gataviem 2021. gadā un kuras var kļūt par izšķirošu faktoru biznesa panākumiem.

Darbinieku pieredze un labbūtība

Zināms, ka darbinieku labbūtība (wellbeing) un pieredze strauji augošu un modernu uzņēmumu dienaskārtībā bijusi arī pirms Covid-19 pandēmijas. Taču saskaņā ar nesen publicēto Deloitte Global Human Capital Trends pētījumu 80% aptaujāto respondentu, uzņēmumu vadītāju, atzīst, ka tieši darbinieku pieredze un motivācija vislielākajā mērā ietekmējusi uzņēmuma rezultātus arī šogad. Tajā pašā laikā citi pasaulē veikti pētījumi atklāj, ka gandrīz puse (48%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju vērtē darbinieku labklājību kā galveno problēmu, kas tiešā veidā ietekmē darbinieku produktivitāti. Tādējādi 2021. gadā, turpinot izjust pandēmijas radītās sekas, organizācijām būs jādomā par papildus veidiem, kā plānot un organizēt attālināto darbu, apvienojot to ar rūpēm par darbinieku labbūtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa aptaujāto Latvijas uzņēmumu vadītāju (55 %) par būtiskāko izaicinājumu pērn savam uzņēmumam uzskatīja apgrozījuma un peļņas noturēšanu vai palielināšanu. Taču kā nozīmīgāko faktoru, kas sekmēs uzņēmuma izaugsmi, 61 % aptaujāto uzņēmēju vadītāju atzīst jaunu klientu un sadarbības partneru piesaisti.

Tā liecina "Swedbank" un SKDS pētījums. Starp būtiskiem izaicinājumiem uzņēmēji minējuši produktu vai pakalpojumu pieprasījuma noturēšanu vai palielināšanu (39 %), kvalificētu darbinieku piesaisti un noturēšanu (37 %), iekšējo procesu sakārtošanu (27 %) un klientu servisa uzlabošanu (25 %). Katrs piektais uzņēmuma vadītājs kā būtiskāko izaicinājumu norādījis jaunu inovāciju ieviešanu.

16 % uzņēmēju kā galveno izaicinājumu joprojām minējuši sadarbību ar valsts institūcijām. Visretāk nosaukto uzņēmēju izaicinājumu vidū ir naudas atmazgāšanas risku pārvaldība un starptautisko sankciju ievērošana. Arī finansējuma saņemšana bankā nav starp biežāk nosauktajiem uzņēmēju izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru pavasara uzņemšanā saņemti 385 pieteikumi.

No tiem 211 pieteikums ir saņemts uzņemšanai inkubācijas programmā un 174 - pirmsinkubācijas programmā.

"Vidēji uz vienu inkubācijas atbalsta vietu mums ir 2,7 pretendenti," teic Laura Očagova, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

Visvairāk pieteikumu inkubācijai saņemti Siguldas biznesa inkubatorā, kur iesniegti 22 pieteikumi. Ar vislielāko pieteikumu skaitu seko Jūrmalas (21) un Jelgavas (21) biznesa inkubatori.

Savukārt vislielākais pieteikums skaits pirmsinkubācijā saņemts Radošo industriju inkubatorā Rīgā, kur iesniegti 27 pieteikumi. Jūrmalas inkubatorā saņemti 26, Valmieras - 23 un Madonas - 21 pieteikums. Pirmsinkubācijā lielākoties pieteikušies biznesa ideju autori jeb fiziskas personas – 163. Pārbaudīt savas komandas biznesa idejas dzīvotspēju pirmsinkubācijā vēlas 11 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokia budžeta klases tālrunis 5.1. Plus vizuāli atgādina konkurentu flagmaņus un izskatās dārgāks par savu īsto vērtību.

Pēc atgriešanās starptautiskajā apritē Nokia zīmols mērķtiecīgi nostiprina visnotaļ pieklājīgu budžeta un vidējās klases viedtelefonu tēlu. Šim raksturojumam pilnībā atbilst pērnā gada nogalē veikalos nonākušais Nokia 5.1 Plus.

Kā padarīt vidusmēra tālruni iekārojamāku? Piešķirot modernu dizainu. Šo taktiku izkopuši daudzi ražotāji un apgūst arī Nokia zīmola turētāji HMD Global.

Zemas cenas noturēšanai HMD Global izlēmis upurēt veiktspēju, piedāvājot pircējiem «iztikas minimumu» – 1,8 GHz astoņu kodolu Mediatek MT6771 Helio P60 procesoru un 3GB operatīvo atmiņu. Arī datu krātuve mūsdienu prasībām ir pieticīga – 32GB, ko gan var palielināt ar prāvu microSD atmiņas karti, līdz pat 400GB ietilpīgu. Kā jau varēja gaidīt, procesors brīnumus nerāda. Veiktspējas testos tas ierindojas starp divus gadus veciem vidējās klases tālruņiem, kā Sony Xperia X Compact ar Snapdragon 625 procesoru. Ikdienas lietošanā telefons it kā paveic visu prasīto – veikli pārslēdzas starp vairākām atvērtām lietotnēm, bez īpašām grūtībām uztur vismaz pusduci interneta pārlūka cilņu un tiek galā ar vidusmēra spēlēm. Tomēr flagmaņu izlutināts lietotājs pamanīs atšķirību programmu atvēršanas ātrumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušiem eksportējošiem pārtikas ražotājiem

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts subsidēs algas Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo pārtikas ražošanas uzņēmumu strādājošajiem, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem preču un pakalpojumu eksportētājiem krīzes seku pārvarēšanai.

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātās izmaiņas noteikumos, turpmāk paredzot atbalstu piešķirt lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares eksportētājiem ar nosacījumu, ka uzņēmumi papildus neveic darbību primārās lauksaimniecības nozarē, tai skaitā uzņēmumu apgrozījumu neveido ienākumi no primārās lauksaimniecības produktu eksportēšanas.

Ar primāro lauksaimniecību, kas nevarēs gūt atbalstu, tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Tādējādi turpmāk atbalstu - vienreizēju grantu jeb dāvinājumu līdz 800 000 eiro darba samaksas kompensēšanai - varēs saņemt pārtikas ražošanas uzņēmumi ar mērķi esošo darbinieku noturēšanai un darba vietu saglabāšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paraksta ģenerālvienošanos stikla šķiedras nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības (LIA) priekšsēdētāja Rita Pfeifere un stikla šķiedras nozares pārstāvji - AS "Valmieras stikla šķiedras" (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels un valdes loceklis Ģirts Vēveris 17. decembrī parakstījuši nozares ģenerālvienošanos.

Tajā paredzēta būtiski augstāka minimālā darba samaksa nozarē, salīdzinot ar valstī noteikto, un tā atšķirsies trīs kvalifikāciju līmeņos.

VSŠ valdes priekšsēdētājs S. Jugels pirms ģenerālvienošanās parakstīšanas pozitīvi novērtē ne tikai ģenerālvienošanās iekļautās nozares attīstības perspektīvas, bet arī apliecina uzņēmuma spēju attīstīties un apņemšanos turpināt darbu, lai nodrošinātu papildu labumus uzņēmuma darbiniekiem.

"Valmieras stikla šķiedra" ir stikla šķiedras nozares līdere Latvijā, kas nozarē nodarbina vislielāko strādājošo skaitu. Uzskatām, ka mums jārāda piemērs un labā griba risināt jautājumus, kas ļautu uzlabot darbinieku darba apstākļus, veicinātu darbinieku prasmju attīstību un izaugsmi, atvieglotu citus ar darbu saistītus jautājumus, piemēram, transporta iespējas nokļūšanai darbā. Ar vienošanos apņemamies ne tikai saviem spēkiem turpināt darbu pie uzlabojumiem, bet arī aktīvi virzīt izmaiņas normatīvo aktu jomā, lai nodrošinātu arvien labākus nosacījumus un ieguvumus uzņēmumā un nozarē strādājošajiem," stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Biroju ēku īpašniekiem konkurence liks uzlabot piedāvājumu

Andris Vārna - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komerctelpu nomas segmentā tuvākajos gados tendences noteiks šobrīd būvniecības stadijā esošie modernie biroji Skanstē, Teikā, Pārdaugavā un pilsētas centrā. Tā kā būs pieejamas mūsdienīgas darba telpas vairāku desmitu tūkstoši kvadrātmetru platībā, tad jau esošo biroju ēku īpašniekiem konkurences apstākļos nāksies uzlabot savu piedāvājumu.

Interese par plašiem, moderni aprīkotiem, energoefektīviem augstākās klases birojiem ir stabila jau vairākus gadus. Pēdējos divos gados ir novērota arī pastiprināta interese no investoru un attīstītāju puses. Pieaugot piedāvājumam, teorētiski varētu tikt novērotas arī nomas maksas izmaiņas.

Šogad komercsektorā izmaiņas mazāk skars nomas cenas, vairāk – līguma papildnosacījumus, piemēram, autostāvvietas, citas izmaksas, u.t.t. Nomas maksas esošajiem līgumiem pēdējos divos gados tiek pārskatītas atbilstoši inflācijai – par aptuveni 3% gadā, tādēļ jaunajiem projektiem nomas maksas nebūs kardināli atšķirīgas no tagadējām: B klases birojiem – aptuveni 8 – 13.5 eiro par kvadrātmetru mēnesī, A klases birojiem – 14 – 17 eiro par kvadrātmetru mēnesī, neskaitot apsaimniekošanas un citas papildu izmaksas. Ir novērots neliels nomas maksas pieaugums B1 klases birojiem, ko ir noteikusi A klases biroju telpu ierobežotais piedāvājums Rīgas biroju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru