Citas ziņas

Smiltenes un Beverīnas novadiem veidos jaunu vizuālo identitāti

Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Lai veicinātu Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabotu to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā, tiem šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija.

Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.

Pašvaldībām ir svarīgi novada unikālās vērtības apzināt, pozicionēt un efektīvi komunicēt atbilstoši mūsdienu tendencēm. «Novadiem jāspēj būt konkurētspējīgiem, palielinot iedzīvotāju lojalitāti, piesaistot viesus un investorus, tāpēc apsveicami, ka pašvaldības izmanto savas iespējas un piesaista līdzfinansējumu, lai strādātu pie sava tēla veidošanas,» uzskata Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko dabu un vietējiem uzņēmumiem – piemēram, vienu no reģionā vadošajiem piena produktu ražotājiem Smiltenes Piens, ceļu un tiltu būves uzņēmumu 8 CBR, mēbeļu ražošanas uzņēmumu Cosybed, Brenguļu alus darītavu, bērnu mēbeļu ražotāju Troll Smiltene, mazumtirdzniecības uzņēmumu Firma Madara 89 u.c.

«Smiltenes novads pēdējos gados ir uzņēmis straujas attīstības kursu visās jomās, tāpēc vēlamies, lai zīmola koncepts atbilstu novada sasniegumiem. Komunikācijai vajadzētu būt mūsdienīgākai, daudz mērķtiecīgākai un efektīvākai, lai tā aptvertu visas mērķauditorijas,» skaidro Smiltenes novada domes pārstāve Marita Mūze.

«Jauna zīmolvedības un mārketinga stratēģija ir svarīga, tā palīdzēs uzlabot Beverīnas novada teritorijas attīstību kopumā, jo mūsu mērķis ir daudzveidīgi attīstīt lauku teritoriju,» skaidro Beverīnas novada domes pārstāve Marija Melngārša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piena lielākie īpašnieki plāno pārdot kompānijas akcijas

LETA, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RIX Rīgas lidosta šogad uzsāks ambiciozu attīstības plānu īstenošanu – sāksies jaunā pasažieru termināļa būvniecība un darbs pie lidostas pilsētas RIX Airport City izveides.

Uzņēmuma vīzija ir kļūt par nākotnes Ziemeļeiropas ceļošanas centru, kas veicinās visas Latvijas konkurētspēju reģionā un tautsaimniecības attīstību. Lai īstenotu stratēģiskos plānus, ir radīts konkurētspējīgs un mūsdienīgs RIX Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte.

“Mēs gribam konkurēt ar Ziemeļeiropas reģiona lidostām, tāpēc RIX Rīgas lidostas piedāvājumam ir jābūt konkurētspējīgam. Jaunie attīstības projekti – lidostas jaunais pasažieru terminālis un lidostas pilsēta, tāpat kā mērķis kļūt par nozīmīgu reģiona ceļošanas centru noteica vajadzību veidot pilnvērtīgu, konkurētspējīgu un mūsdienīgu RIX Rīgas lidostas zīmolu. Tas ietver mūsu vērtības, apsolījumu klientiem un sadarbības partneriem un mūsu vīziju par RIX kā vienu no labāk savienotajiem biznesa un ceļošanas centriem reģionā,” skaidro RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piens modernizācijā plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Cosybed Beverīnas novadā, kas līdz šim strādāja faktiski tikai Lielbritānijas tirgum, gatavojas restartēt savas attiecības ar pašmāju tirgu.

Neviens jau nezina, kā būs. Neteiksim, ka esam sabijušies, bet aptuveni trešo daļu tirgus no Anglijas centīsimies pagriezt uz citām valstīm Eiropā,» stāsta gultu rāmju un to detaļu ražošanas uzņēmuma vadītājs Raitis Kalniņš.

Angļiem cena, Eiropai – produkts

Pašlaik Beverīnas novada Mūrmuižā strādājošais uzņēmums jau sadarbojas ar Dāniju un Franciju. Sevišķi Francijas gulētāji atzīst masīvkoka mēbeles,un tieši tādas ražo Cosybed. Gaidot notikumu attīstību saistībā ar Brexit, jau pagājušā gada vidū Cosybed sāka stūrēt jaunu noieta tirgu un arī mēbeļumodeļu virzienā. «Līdz šim esam strādājuši ar standarta produktiem, bet, ņemot klāt jaunus tirgus, ir jāpilnveido produktu klāsts un jāmaina darbastils. Viss ir vienkārši – angļi pērk labu cenu, Eiropā pērk labu produktu. Un mēs esam gatavi pielāgoties, » skaidro Raitis, piebilstot, ka Cosybed produkti līdz šim veidoti vidējam un ekonomiskajam segmentam.Līdz ar pazemes grūdieniem Lielbritānijas mēbeļu tirgū varētu mainīties arī šī koncepcija, un uzņēmuma produkcija, iespējams, varētu mērķēt uz augstākiem plauktiem, tuvāk vidusslānim, kas nozīmē pievērsties sarežģītāku mēbeļu ražošanai, izmantojot arī plātņveida materiālus.Aizvadītā vasara netipiski silta bija arī Lielbritānijā, cilvēki lielāko daļu laika pavadīja laukā, tāpēc tika izpirktas ķīniešu dārza mēbeles, bet iekštelpumēbeļu tirgus šķita apstājies, stāsta Raitis. Šis signāls bija iemesls ieklausīties tirgus situācijā, saglabājot Lielbritāniju kā «maizes darbu», bet «desai» cenšoties nopelnīt citur.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par traukšanos ar gandrīz 200 km/h ātrumu aizturēts iereibis autovadītājs bez tiesībām

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Beverīnas novadā aizturēts iereibis autovadītājs bez vadītāja apliecības, kurš braucis pa ceļu ar ātrumu, kas sasniedzis 196 kilometrus stundā (km/h), aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote.

Automašīna «Audi A6» pirms plkst.14 Beverīnas novada Kauguru pagastā uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši pamanīta, jo vietā, kur atļautas braukšanas ātrums ir 90 km/h, braukusi ar 196 km/h. Turklāt transportlīdzekļa vadītājam konstatēts 0,86 promiļu reibums, kā arī vīrietis centies izvairīties no administratīvā soda, slēpjot savu identitāti un uzrādot citas personas dokumentus.

Mote pauda, ka autovadītājs jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Kopš 2016.gada vīrietim ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

«Zīmīgi, ka lielais ātruma pārkāpums konstatēts netālu no fotoradara, kas uzstādīts uz šī paša ceļa posma. Valsts policija atgādina, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Ir bezatbildīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu tikai fotoradara uztveršanas zonā un pārkāpt to brīdī, kad no tās tiek izbraukts,» pauda policijas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Liepājas mērs draud ar tiesu darbiem, ja pilsētu apvienos ar citām pašvaldībām

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldība apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā, ja administratīvi teritoriālā reforma tiks īstenota esošajā redakcijā, kas paredz Liepāju apvienot ar apkārtējiem novadiem, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

«Liepāja vienmēr ir bijusi valsts nozīmes pilsēta, un mums ir ļoti svarīgi, ka mēs to saglabājam,» sacīja Vilnītis, norādot, ka šādai vēlmei ir dažādi iemesli. «Gan pilsētas attīstības stratēģijas dēļ, kas tomēr ir atšķirīga no lauku teritorijas, gan pieejamo [Eiropas Savienības] fondu finansējuma dēļ - tie fondi, kas ir paredzēti pilsētām atšķiras no tiem, kas paredzēti lauku novadiem,» viņš teica.

Vilnītis norādīja, ka esot ļoti daudz ekonomiskos apsvērumos balstītu argumentu, kāpēc nepiekrīt Liepājas apvienošanai ar apkārtējiem novadiem, taču arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotās konsultācijas ar pašvaldībām, viņaprāt, «notikušas nepareizi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

e-Identitātes apliecināšana un pārbaude digitālajā vidē kļūs drošāka

DB, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vēja parka izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors Taaleri Energia

LETA, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektrostaciju parka "Augstkalni" izbūvei Smiltenes novadā piesaistīts somu investors "Taaleri Energia", sabiedriskajā apspriešanā informēja SIA "WPR2" pārstāvis Mārtiņš Neibergs.

Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.

Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Alojas, Amatas, Beverīnas, Dundagas, Garkalnes, Kārsavas un Kokneses novads. Tāpat šajā sarakstā būs iekļauts arī Līgatnes, Mālpils, Raunas, Salacgrīvas, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Epidemioloģiski drošas pašvaldības būs arī Ventspils un Valmiera.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās - Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu - 330 kV elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulina pārbūves izmaksas būs 24,7 miljoni eiro, paredz Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss" noslēgtais līgums.

"Līniju no Valmieras uz Igauniju pārbūve ir viens no svarīgākajiem projektiem Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu nodrošināšanai, jo tas segs pietiekamu pārvades jaudu un energoapgādes drošumu kopā ar šogad ekspluatācijā nodoto jauno 330 kV elektropārvades līniju "Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums" no Rīgas TEC-2 līdz Kilingi-Nemme Igaunijā. Projekts ir iekļauts Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas projekta otrajā posmā un tam ir piešķirts 75% līdzfinansējums no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem, norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Projekts paredz pārbūvēt divas pagājušā gadsimta 60-tajos un 70-tajos gados uzbūvētās līnijas. Pārbūves ietvaros nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni - tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi. Būvniecību plānots uzsākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju no Valmieras uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks uzsākta līnijas no Valmieras uz Tsirgulinu pārbūve. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ACC Distribution maina zīmolu, ar mērķi palielināt kvalificētu pakalpojumu sniegšanu tirgū

Sadarbības materiāls, 05.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā daļu no savām ambīcijām uzņēmējdarbības stratēģijā, ACC Distribution, elektronikas vairumtirgotājs, kas pieder ACME Grupė, ir atjaunojis savu zīmola logo un vizuālo identitāti. Izmaiņu mērķis ir stiprināt sinerģiju ar globālajiem zīmoliem, sekot inovatīviem virzieniem un paplašināt vārtus globālo zīmolu ienākšanai Baltijas tirgos.

ACC Distribution, kā viens no lielākajiem tehnoloģiju izplatītājiem Baltijā, jau vairākus gadus ir līderis perspektīvāko elektronikas iekārtu zīmolu ieviešanā tirgū. Uzņēmums cenšas nodrošināt īsāko ceļu tehnoloģiju zīmolu ieviešanai jomās, sākot no reģionālā tirgus, kanālu lietpratību un mārketinga pakalpojumiem, līdz nevainojamai loģistikas ķēdei un finanšu risinājumiem.

“Vairāk nekā 20 gadus intensīvi strādājot ar starptautiskajiem partneriem un Baltijas klientiem, esam uzkrājuši lielu pieredzi. Tāpēc mēs varam droši saukt uzņēmumu par vārtiem uz globālo zīmolu reģionālo tirgu. Mēs centīsimies to paveikt ar vēl lielāku sinerģiju, lai Baltijas patērētājiem varētu piedāvāt ne tikai jaunākās tehnoloģijas, bet arī jaunākās globālās tendences. Arī mūsu pārstāvētie zīmoli piedāvā jaunas iespējas un vērtīgu ieskatu vietējā tirgū,” komentēja ACC Distribution izpilddirektors Žymantas Baušys.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru