Citas ziņas

Tā kā policijas rīkots velobrauciens šogad nebūs, Ušakovs piedalīsies Kritiskajā masā

LETA, 23.04.2014

Jaunākais izdevums

Velobraucēji Rīgā arī šogad 1.maijā plāno doties braucienā Kritiskā masa - tā ir nesankcionēta, masveidīga akcija, kuras gaitā velobraucēji dodas braucienā pa spontāni izvēlētām Rīgas ielām.

Sociālajos tīklos publicēts aicinājums 1.maijā plkst.13 pulcēties Brīvības ielā, laukumā pie Dailes teātra. Akcijas dalībnieki vēlas pievērst uzmanību veloinfrastruktūras problēmām pilsētā un mudināt aktīvi rīkoties, lai situāciju uzlabotu.

Šogad Kritiskajai masai nolēmis pievienoties arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC). «Agrāk bija divas iespējas - Valsts policijas rīkotais brauciens un Kritiskā masa. Es piedalījos attiecīgi Valsts policijas organizētajā pasākumā, bet šogad to nolemts nerīkot, un šajā situācijā, loģiski, braukšu uz Kritisko masu. Ir taču vienalga, kur ar velosipēdu braukt,» saka Ušakovs. Viņš gan uzsvēra, ka šajā pasākumā brauks, tikai ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Ik gadu Kritiskās masas dalībnieku skaits aug, sasniedzot vairākus simtus, un līdzīgas akcijas notiek arī daudzviet citur pasaulē, tomēr ne visi satiksmes dalībnieki šo pasākumu atbalsta, jo riteņbraucēji mēdz pārvietoties stihiski, neprognozējami, dažkārt neievērojot ceļu satiksmes noteikumus un izraisot īslaicīgus satiksmes apgrūtinājumus.

Kritiskā masa sevi raksturo kā cilvēku kopumu, kas, kāpdami savos velosipēdos, vēlas jautāt sabiedrībai: «Kāpēc mūsu pilsētā ir tik maz vietu, kur atpūsties un savstarpēji sadarboties, iztiekot bez nemitīgas pirkšanas un pārdošanas? Kāpēc cilvēki nepārvarami veido savu dzīvi ap automobiļiem? Kāda gan varētu būt iespējamā nākotne?»

Kritiskā masa ir «organizēta nejaušība» - pasākumam nav reālu organizētāju, un katrs dalībnieks tajā ir līdzvērtīgs. Arī iemesli, kāpēc cilvēki piedalās kritiskās masas velobraucienos, ir visai dažādi - kāds vēlas pievērst uzmanību vides piesārņojumam, ko rada automašīnu intensīvā izmantošana, kāds vēlas pievērst uzmanību autovadītāju nekorektajai attieksmei pret velobraucējiem, kāds vēlas pievērst uzmanību velosipēdistu kā pārvietošanās grūtībām pilsētvidē, tomēr visus vieno tas, ka «braukt ar velosipēdu ir vienkārši jautri».

Kritiskā masa apņēmusies mēģināt netraucēt gājējiem un pārvietoties galvenokārt pa braucamo daļu, «jo mēs nebloķējam satiksmi, mēs esam satiksme». Tāpat velobraucēji tiek aicināti dot ceļu sabiedriskajam transportam, sveicināt autobraucējus, aicinot izmēģināt velo, un aplaudēt gājējiem, lai arī viņiem šī diena būtu svētki.

«Jāatceras, ka visam pamatā ir prieks, ko sniedz velobraukšana, velobrīvība, vienotība un draudzība. Kritiskā masa ir svētki un kopā būšanas prieks, tā ir iespēja parādīt savu attieksmi un paust atbalstu velokultūrai,» norādīts Kritiskās masas uzaicinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz tradicionālo velobraucienu Kritiskā masa svētdien pie Dailes teātra Rīgā bija sapulcējušies aptuveni 2000 dažāda gada gājuma velobraucēju, novēroja aģentūra LETA.

Satiksmes dalībnieki bija pacietīgi un respektēja velobraucējus, un posmu no Dailes teātra līdz Brīvības piemineklim Kritiskās masas dalībnieki sasniedza bez jebkādiem starpgadījumiem. Situāciju netālu no pieminekļa uzraudzīja policija.

Kritiskā masa tiek organizēta, lai atgādinātu un parādītu, ka pilsētā ir gana daudz riteņbraucēju un veloinfrastruktūra ir ļoti nepieciešama. Jo īpaši tiek gaidīta veloceliņu izbūve uz tiltiem.

Kritiskās masas velobrauciens Rīgā notika jau 13.reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Imigrācijai ir jābūt selektīvai

Sandris Točs, speciāli DB, 03.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CSDD un VP Kritiskās masas akciju neatbalsta; aicina velobraucējus ievērot noteikumus

Nozare.lv, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pieredzi, ka ikgadējā 1.maija velobraucēju akcijā Kritiskā masa ielās izbrauc daudz velobraucēju un nereti veidojas konfliktsituācijas ar citiem satiksmes dalībniekiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) aicina šī brauciena dalībniekus cienīt citus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Tā vietā, lai dotos nesaskaņotā braucienā pa Rīgas ielām, velosipēdisti tiek aicināti piedalīties Rīgas Velo nedēļas pasākumos. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem šajās dienās esot jārēķinās, ka velosipēdistu Rīgas ielās būs vairāk, un 1.maijā pārvietošanās ar transportu pilsētas centrā varētu būt apgrūtināta.

Kā skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Kritiskās masas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību un sakārtošanu, un tas saskan ar CSDD aktuālajiem jautājumiem, tomēr izvēlētais uzrunas formāts ir pretrunā direkcijas redzējumam par satiksmes organizāciju.

Patlaban ceļu satiksmē visvairāk esot nepieciešama savstarpēja cieņa, mierīga līdzāspastāvēšana un rēķināšanās vienam ar otru. Savukārt kāda konkrēta transportlīdzekļa vadītāju vēlmju un vajadzību uzsvēršana traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem, tikai vairojot negācijas un nekādi neveicinot savstarpēji cienošu attiecību veidošanu ceļu satiksmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada 1.maijā velosipēdisti Rīgā piedalījās braucienā Kritiskā masa, brīžiem aizkavēja auto kustību, bet būtiski konflikti starp satiksmes dalībniekiem neveidojās.

Pārsvarā pasākumā piedalījās gados jauni velobraucēji, kuri, dodoties uz pasākuma sākuma vietu pie Dailes teātra, vismaz pret gājējiem bija salīdzinoši miermīlīgi. Taču sākoties pašam braucienam, tā dalībnieki traucēja automašīnu brīvu plūsmu pa ielām.

Valsts policija pirms nesakcionētā velobrauciena Kritiskā masa pauda viedokli, ka atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra Kritiskās masas laikā neesot savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiekot rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. «Rodas jautājums, vai klaja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - haotiska braukšana pa brauktuves vidu, arī vietās, kur paralēli tai ir izbūvēts velosipēdu ceļš, luksofora aizliedzošā signāla neievērošana un citi noteikumu pārkāpumi, ir veids, kā kultivēt savstarpējo ceļu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, veicināt infrastruktūras uzlabošanu un jaunajai paaudzei radīt izpratni par ceļu satiksmi un tās drošību?» bija teikts policijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 14. maijā plkst. 11:00 Piedzīvojumu parkā jau tradicionāli ar krāšņu velobraucienu tiks atklāta Ventspils vasaras tūrisma un velo sezona. Šogad velobrauciena moto ir “Ieripo vasarā!”

Atbilstoši moto velobrauciena dalībnieki ir aicināti padomāt par sava velosipēda un apģērba noformējumu. Kā jau ierasts, interesantākā noformējuma īpašnieki, saņems pārsteiguma balvas! Pavisam plānots apbalvot dalībniekus septiņās dažādās nominācijās.

Velobrauciens notiks divās trasēs: 2,1 km garajā bērnu trasē un 8,6 km garā trasē. Bērnu distance (2,1 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Pionieru iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā. Garā trase (8,6 km) – Starts Piedzīvojumu parkā – Saules iela – Lielais prospekts – Kroņu iela – Loču iela – K.Valdemāra iela – Ostas iela – Prāmju iela – Kuldīgas iela – Ganību iela – Krustkalnu iela – finišs Piedzīvojumu parkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zaudējam simtiem māsu gadā; nozare balstās uz entuziastiem

Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas vadītāja, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām ap 12 000, pašlaik esam ap 8500. Desmit gadu laikā esam pazaudējuši teju trešdaļu mūsu māsu, un pašlaik Latvijā ir viens no zemākajiem māsu apjomiem Eiropas Savienībā (ES).

Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā «Māszinības» netiktu aizpildītas, taču kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs. Šādi ik gadu zaudējam simtiem tiešo pacientu aprūpētāju, bez kā veselības aprūpes sistēma nevar funkcionēt. Kā to risināt? Cēloņi situācijai ir vairāki, taču tas, ar ko jāsāk, ir atalgojuma jautājums.

Par pilna laika darbu – «uz rokas» mazāk par minimālo

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda, ka vairāk nekā 6300 māsas strādājušas vienā darbvietā, ap 600 – divās darba vietās un daži desmiti – trijās. Darbs vienā darbvietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu ir iespējams segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot. Un šeit es nemaz nepieminu vajadzību apgādāt ģimeni, audzināt bērnus – ar 500 eiro mēnesī tas nav iespējams. Tādēļ daļa māsiņu izvēlas strādāt divās vai pat trijās darbvietās. Tas, savukārt, nozīmē optimālus mēneša ienākumus un nulli brīvā laika. Bieži gadās, ka darbvietas ir dažādās pilsētās, tad liela daļa laika aiziet arī ceļā. Rezultātā ārpus darba laiks atliek tikai miegam – par kopīgu laiku ar ģimeni, par hobijiem un pienācīgu atpūtu nereti nākas aizmirst. Savukārt tās māsiņas, kas ziedo sevi trim darbvietām, visticamāk, atdod darbam arī naktis un iespēju izgulēties. Šādu ikdienu ir ļoti grūti ilgtermiņā izturēt, tāpēc ar māsām bieži pārrunājam to, ka pašlaik nozare balstās uz entuziastiem – tajā paliek māsiņas, kam tas ir sirdsdarbs, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Prognozē, ka Rīga turpinās doties pilsētvalsts virzienā

Žanete Hāka, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā esošās tendences valstī, Rīga turpinās virzīties pilsētvalsts virzienā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka pastāv vairāki faktori, kas par to liecina – attīstīto pakalpojumu skaits aug tieši šajā reģionā. Tāpat pastāv lielpilsētas kritiskā masa, kas turpinās sevi audzēt, un to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo Rīgas reģionā, kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā turpinās palielināties.

Iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgas reģionā veicinās arī procesi mājokļu tirgū. Tie iedzīvotāji, kas dzīvo Padomju laikos celtajos mājokļos, pirks vai cels jaunus, tādējādi atbrīvojot vietu jauniem pircējiem.

Savukārt, runājot par reģioniem, situācija nav spīdoša, īpaši runājot par Latgali, viņš atzina, piebilstot, ka tādējādi nākotnē varēs vērot tālākas iedzīvotāju sadalījuma izmaiņas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Komunikācijas problēmas starp Krievijas ērgļa galvām

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremļa daudz izrunātais pavērsiens uz austrumiem ir vai nu vēlmju domāšana, vai kārtējā Krievijas iekšējai lietošanai domātā retorika ārpolitikas mērcē

Par spīti izsmalcinātai spiegu tradīcijai un nerimstošām ģeopolitiskajām ambīcijām ir viedoklis, ka Krievijai tādas ārpolitikas nemaz nav, bet gan viss, ko tā dara kaut kur citur, ir tās iekšējo peripetiju paplašinājums un turpinājums. Tas acīmredzot tā ir Krievijas plaši proponētajā «pavērsiena uz austrumiem» politikā. Tā teikt, ja Eiropa konkrēti un Rietumi vispār mums māca dzīvot un uzliek visādas sankcijas, tad mēs tiem pagriežam dibenu un pievēršamies Austrumu solījumiem par plaukstošajiem tirgiem un tādām lietām.

Pagaidām sausais atlikums «vēsturiskajam» pavērsienam ir gāzes vada būve uz Ķīnu, kam paredzēta 38 mljrd. kubikmetru jauda gadā. Tai pašā laikā Eiropai pērn Gazprom pārdeva 146,6 mljrd. kubikmetru gāzes. Krievijas gāzes daļa Eiropas enerģētikas portfelī krītas, tomēr kopējais Eiropas patēriņš solās augt, un Gazprom oficiāli plāno faktiski pārdoto apjomu pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa iegāde kā attīstības nosacījums – vai esam gatavi pircēja lomai?

Inese Zīle, ALTUM valdes locekle, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par uzņēmumu apvienošanos un iegādi (M&A), vēsturiski ir ierasts dzirdēt stāstus par Latvijā tapušu veiksmīgu uzņēmumu pārdošanu kādam lielākam, starptautiskam attiecīgās nozares spēlētājam. Tomēr pēdējo gadu laikā notikuši arī darījumi, kur vietējie uzņēmēji ir bijuši kapitāla daļu pircēji.

Viens no aktuālajiem, plaši izskanējušajiem piemēriem šobrīd ir AS Smiltenes piens pārdošana – uzņēmumu iegādājās vietējais investors. Var minēt arī Latvijas Pasta iegādāto Pasta stacijas pakomātu tīklu un darījumu, kurā uzņēmuma GroGlass vadības komanda kopā ar investīciju banku pērn izpirka uzņēmuma kapitāla daļas. Lai arī šādu labu piemēru nav daudz, Latvijas ekonomikas struktūras maiņa un atsevišķu nozaru dinamiskā attīstība ir labi priekšnosacījumi, lai arī mūsu uzņēmēji aizvien biežāk apsvērtu tādu biznesa attīstības scenāriju, kas paredz cita uzņēmuma iegādi.

Vērtējot M&A darījumu «klimatu», šīs jomas eksperti pēdējā laikā ir piesardzīgi optimisti. Ņemot vērā, ka darījumu skaits Baltijā un Eiropā šogad ir sarucis, kā arī ģeopolitiska mēroga neskaidrības (turpinās ieilgusī Brexit sāga un Ķīnas–ASV tirdzniecības saspīlējums), pagaidām nav pamata sagaidīt, ka investori pēkšņi metīsies ieguldīt Baltijas valstu uzņēmumos. Tomēr stāstam ir arī otra puse – kā liecina M&A darījumu konsultanta Oaklins M&A Baltics vērojumi, investīciju fondu interese par Baltiju un Latviju arvien pieaug, īpaši tas attiecas uz augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem. Lielākais izaicinājums gan potenciālajiem kapitāla daļu pircējiem, gan pārdevējiem ir mērķtiecīgi sagatavoties darījumam. Biznesa pārdevējam ir jāiezīmē skaidrs attīstības plāns daudzus gadus uz priekšu, bet pircējam ir jāsaprot, kā darījums palīdzēs attīstīt esošo biznesu vai uzsākt jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas var būvēt uz materiālzinātnes sasniegumu vēsturiskajiem pamatiem

Baltijas inovatīvo pētījumu un tehnoloģiju infrastruktūras platformas (BIRTI) padomes priekšsēdētājs un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis ilustrē, kāda ir pētniecības un inovācijas nākotne Latvijā un kāpēc privātā sektora ieguldījumu īpatsvars pētniecībā ir tik mazs. «Nepieciešams sakoncentrēt iespējamos labākos spēkus, izveidot Latvijas zinātnieku izlasi, citādi līdz šim spēlējam mazās atsevišķās komandās. Mērķis ir panākt izrāvienu, lai izpētei un attīstībai valsts atvēlētu nevis 0,15% no IKP, kā tas ir pašlaik, bet vismaz 1,5%. Eiropas Savienībā šim mērķim atvēl vidēji 3%. Jāsaprot, ka citās valstīs atbalstu veido divas daļas – valsts atbalsts un nozīmīgas privāto kompāniju investīcijas,» skaidro A. Ērglis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdienas intervija ar Rolandu Orlovski, būvkompānijas Selva būve un mednieku centra Purnavu muiža īpašnieku

Lelde Petrāne, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv, atjaunojot senu tradīciju, ar šodienu aizsāk piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmumu vadītājiem sniegs atbildes uz šiem jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Pirmais atbildes mums sniedz Rolands Orlovskis, būvkompānijas Selva būve un mednieku centra Purnavu muiža īpašnieks:

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mans bizness saistīts ar diviem maniem hobijiem – būvniecību (Selva būve) un medībām (Purnavu muiža). Tāpēc varu teikt – darbs ir mans hobijs.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina nozares izaugsme, progress, jaunāko tehnoloģiju izmantošana. Būvniecības nozare attīstās līdzi laikam. Apbēdina fakts, ka valsts pārvaldes un politiskie pārstāvji šobrīd vienoti kritizē būvniecības nozari, neinteresējoties par veselīgu tās attīstību. Dažu atbildīgo institūciju izteicienus par būvniecības nozari es izjūtu kā spļāvienu sejā. Jā, ir notikusi traģēdija. Taču nedrīkst nolīdzināt visu nozari, aizmirstot, ka tieši būvnieki ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fragments no laikraksta Dienas Bizness sarunas ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Runājot par ieguldījumiem Latvijā, kā jūs vērtējat šejienes investīciju vidi ar pēdējiem lielākajiem darījumiem Liepājas metalurgā, Citadelē, AirBaltic?

Ar jebkuriem lieliem projektiem, tostarp arī ar ES naudām, baidos, ka mums te atkal notiek šī feodālā sadale pēc principa: tev no šī katliņa un man no tā katliņa. Vienam tādējādi veidojas pustukšītis un aiztukšītis, bet citam vispār nekas netiek. Šī feodālā sadale, kas notiek, savstarpēji vienojoties un ar korupcijas starpniecību, ir redzama visur pasaulē, taču, jo vairāk tā ir kaut kur izplatīta, jo mazāk šī valsts attīstās. Šādai valstij ir arī lielāks risks nonākt līdz iekšējai nestabilitātei un pat līdz karadarbībai un vardarbībai. Taču cilvēki to neapjēdz, viņi iesaistās šādās shēmās un domā: es dabūšu savu procentiņu tur un šeit, un viss būs kārtībā, brīnišķīgi un skaisti – mēs tā vienmēr esam darījuši, tā visi dara un es darīšu tāpat. Tā ir ļoti liela kļūda. Sabiedrībai ir jāsasniedz zināma kritiskā masa gan politiķu, gan darījumu cilvēku vidū, kas saprot, ka darīt lietas pēc likuma burta un priekšrakstiem ir izdevīgāk un beigu beigās lētāk nekā mēģināt visādus apvedceļus, kas it kā pareizā grupā esošos cilvēkus noved pie zināmām priekšrocībām un tie var visu pievākt sev, kaut vai no tiem pašiem ES fondiem. Es domāju, ka visi šie paradumi mums nav tik izteikti kā dažā labā zemē, ar kurām es esmu iepazinusies, mēs balansējam uz robežas, tomēr mums šīs feodālās tendences nav vēl izzudušas pavisam. Pirms dažiem gadiem kāds lielījās, ka oligarhi esot aprakti, bet es varētu pārfrāzēt Džordžu Bernardu Šovu un teikt, ka ziņas par viņu nāvi ir bijušas priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vidzemes Augstskolas rektors: mēs Vidzemē esam priekšā

Didzis Meļķis, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varbūt citi reģioni apvainosies, tomēr es teiktu, ka mēs Vidzemē esam priekšā, un arī mūsu pieeja ir atšķirīga,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors Gatis Krūmiņš.

«Latvijā pašvaldības un reģioni ir ļoti sadrumstaloti, tomēr mēs, ja kaut kas neiet uz priekšu, nevis apturam visu «mašīnu», bet skatāmies, kurā virzienā un ar ko kopā mēs tomēr varam ceļu turpināt. Tas varbūt skan dīvaini, bet mēs ViA esam definējuši, ka ir divu ātrumu Vidzeme,» viņš skaidro.

«Tas ir mūsu koncepts, un tad mēs skatāmies, ar kurām pašvaldībām kurās jomās varam sastrādāties. Lielās, stratēģiskās lietas vairāk interesē trīs – Valmieru, Cēsis un Smilteni, bet citiem ir mazākas un konkrētākas intereses. Piemēram, Valka vēlas attīstīt IT jomu, un mēs to virzām kopā. Ne viss pārklājas visur, tomēr kritiskā ekosistēmas masa veidojas – tas, kurš ir gatavs darboties, netiek bremzēts, un citi skatās un pievienojas, kad ir gatavi,» stāsta G. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazumtirdzniecības un it īpaši tirdzniecības centru sektors pēdējo gadu laikā ir piedzīvojis saspringtu laika posmu ekonomiskās krīzes ietekmē, kas izraisīja būtiskas izmaiņas patērētāju/pircēju uzvedībā, viņu pirktspējā. Kā atbildes reakcija bija mazumtirgotāju darbības sašaurināšanās, gan Latvijā, Baltijā, gan arī plašākā mērogā, sekoja veikalu slēgšana, attīstības plānu apturēšana. Šo procesu rezultāti atspoguļojās arī tirdzniecības centru darbībā. Lielākajiem tirdzniecības centriem, ar plašāku mērķa auditoriju, izdevās veiksmīgāk saglabāt savai auditorijai pievilcīgu veikalu sortimentu,» runājot par tendencēm Rīgas tirdzniecības centros, biznesa portālam db.lv skaidroja t/c Domina Shopping vadītāja Ilze Brazeviča.

«Savukārt mazākajiem tirdzniecības centriem bija lielāks izaicinājums noturēt pie sevis nomniekus, ja reiz šie nomnieki bija nolēmuši savu veikalu tīklu optimizēt. Tobrīd spēcīgākie tirdzniecības centri ar plašāko preču, pakalpojumu sortimentu varēja izmantot situāciju un apstākļus, lai kļūtu vēl stiprāki. Kamēr mazākajiem, vai ar šaurāku mērķa auditoriju, bija jārūpējas par esošās pozīcijas un klientūras noturēšanu.

Cīnās par pircējiem

Ekonomiskajai situācijai valstī atlabstot, katrs no tirdzniecības centriem, stiprinot savu piedāvājumu, nomnieku klāstu, sniegtās izklaides iespējas, cīnās par savu pircēju. Turklāt šobrīd līdz ar jaunu starptautisko zīmolu ienākšanu Latvijā, konkurence tirdzniecības centru starpā tikai saasinās. Iepretim abiem lielākajiem tirgus spēlētājiem, ikvienam tirdzniecības centram nomnieku klāsts ir jāveido jo īpaši gudri, apzinoties savas atšķirības zīmes/ unikalitāti, priekšrocības un pircēja jeb izraudzītās mērķa auditorijas vēlmes,» stāstīja I. Brazeviča. Ar diviem lielākajiem spēlētājiem viņa, acīmredzot, domā tirdzniecības centru Spice un tirdzniecības parku Alfa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nepaklausīgām valstīm Latvija varēs noteikt nacionālās sankcijas

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu mieru vai novērstu starptautiskos noziegumus vai cilvēktiesību pārkāpumus ārpus Latvijas teritorijas, novērstu kaitējumu Latvijas ārpolitiskajām interesēm vai nacionālajai drošībai, kā arī cīnītos pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu, un novērstu tādu darbību attaisnošanu vai aicināšanu uz tādām darbībām, kas vērstas pret minētajiem mērķiem, Latvija turpmāk varēs noteikt nacionālās sankcijas.

To paredz ceturtdien, 4.februārī, Saeimas trešajā galīgajā lasījumā pieņemtais Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums.

Regulējums nepieciešams, lai nodrošinātu mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas vai nosakot nacionālās sankcijas, likuma projekta anotācijā norādījuši tā autori Ārlietu ministrijā.

Likums paredz, ka Latvija varēs noteikt finanšu ierobežojumus, civiltiesiskos ierobežojumus, ieceļošanas ierobežojumus, kā arī stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumus un tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Likums palīdz iekustināt sociālo uzņēmējdarbību

Anda Asere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas definē šo jomu un dod iespēju saņemt grantu biznesa attīstīšanai

Sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvuši 53 uzņēmumi.

«Sākumā aktivitāte bija zemāka, un likuma darbības pirmajā pusgadā sociālā uzņēmuma statusu ieguva 16 uzņēmumi, taču pēc tam aktivitāte pieauga un otrajā pusgadā statusu ieguva 33 uzņēmumi. Pašreizējā aktivitāte atbilst gaidītajai,» saka Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktores Lienes Reines–Mitevas vērtējumā tendence ir pozitīva, jo katru mēnesi reģistrā klāt nāk jauni uzņēmumi. Aktivitāte esot pietiekama, jo īpaši ņemot vērā, ka sociālā uzņēmējdarbība ir specifisks biznesa veids un uzņēmējam jābūt ieinteresētam, motivētam, jāpārzina ne tikai bizness, bet arī jāizprot sociālās problēmas sev apkārt. «Tas nav katram, tāpēc mums ar lielu cieņu ir jāatbalsta tie uzņēmēji, kuri iepērk savam uzņēmumam pakalpojumus un preces no sociālajiem uzņēmējiem,» viņa uzsver. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija apvieno 110 biedrus. Lai sasniegtu pietiekamu ietekmi, viņas skatījumā, kritiskā masa varētu būt 200 sociālie uzņēmumi visā Latvijā. Šobrīd visvairāk sociālo uzņēmumu ir reģistrēts Rīgā un Pierīgā, kas nozīmē, ka sociālās uzņēmējdarbības koncepcija vēl nav pazīstama lielai sabiedrības daļai, it īpaši reģionos, lai arī varētu pieņemt, ka tieši reģionos sociālo problēmu loks ir lielāks un nospiedošāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bažas par vakcinācijas ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē

LETA, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bažas par obligātās vakcinācijas prasības ietekmi uz darba tirgu bija lielākas, nekā izrādījās realitātē, intervijā atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Kad šo prasību pieņēma, bažas bija lielākas. Mēs ar biedriem par šo jautājumu visu laiku komunicējām, lai saprastu, kāda ir aina uzņēmumos," sacīja Endziņš.

Viņš norādīja, ka LTRK katru nedēļu apkopo datus par to, kā darbinieku vakcinācija izskatās pa nozarēm, tostarp ir atsevišķas nozares, kurās vakcinācijas aptvere ir zemāka, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī būvniecībā, taču tā vai citādāk kritiskā masa jeb lielais vairums strādājošo ir vakcinējušies.

Endziņš arī pauda, ka obligātās vakcinācijas prasība klātienē strādājošajiem ir nostrādājusi kā ļoti sekmīga motivācija cilvēkiem vakcinēties. "Dabiski, ka katrs cilvēks var būt ar atšķirīgiem uzskatiem, bet, ja ir izvēle nekur nestrādāt vai tomēr vakcinēties, tad visiem ir saistības, ir jāēd visiem. Tas ir veicinājis vakcinācijas aptveri nodarbināto vidū, kas ir labi," sacīja LTRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Velo pārdošanas ritenis ir iegriezies

Linda Zalāne, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu un lietotu velosipēdu tirgotājiem sācies aktīvais pārdošanas laiks; uzvaras gājienā devušies pilsētas jeb komforta velosipēdi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aktīvāka velo kustība aizsākusies pirms aptuveni četriem gadiem, bet pēdējā gada laikā, līdz ar velo infrastruktūras uzlabošanu Rīgā, divriteņu tirgotājiem veicoties vēl labāk. Grūdiens bijis arī Rīgas satiksmes lēmums paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenu, līdz ar to aizvien vairāk rīdzinieku kā ikdienas transporta līdzekli izvēlas velosipēdu. Vai izvēlē krīt par labu jaunam vai lietotam velosipēdam lielā mērā nosaka pircēja maksātspēja, atzīst DB aptaujātie tirgotāji. «Kritiskā masa ir sasniegta. Pagaidām velo infrastruktūras attīstība Rīgā pat netiek līdzi braucēju skaita palielināšanās tempiem. Protams, Amsterdamas vai Kopenhāgenas apjomu velosipēdistu skaita ziņā vēl nesasniegsim vairākus gadus,» atzīst SIA Gandrs valdes loceklis Edgars Ražinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šāda secinājuma jānonāk, pētot Eurostat datus par dažādām Eiropas Savienības valstīm, salīdzinot kādu īpašu matemātiski izveidotu rādītāju, kurā apvienota pirktspēja un iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas Latvijas gadījumā pēdējos piecus gadus praktiski stāv uz vietas.

Eiropas indekss valstu salīdzināšanai

Pirktspējas koriģētais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir Eurostat mērījums visās Eiropas Savienības valstīs, kur IKP uz iedzīvotāju ir saprotamākā mērījuma daļa. To iegūst, dalot IKP ar vidējo iedzīvotāju skaitu valstī atbilstošajā gadā. Datus par valstīm sniedz to statistikas pārvaldes, lietojot vienotu metodiku. IKP pēc būtības ir ekonomiskās aktivitātes mērs, kas tieši attiecas uz tautsaimniecības saražoto preču un pakalpojumu kopējās izlaides vērtību, atskaitot starppatēriņu, bet pieskaitot neto nodokļus par ražojumiem un importu. Vidējais iedzīvotāju skaits valstī tiek minēts tādēļ, ka faktiski neviens ES vairs neveic tautas skaitīšanu pēc vecajiem standartiem, bet iedzīvotāju uzskaite ir elektroniska, izmantojot valsts datu avotus. Tā katrā valstī tiek iegūts vidējais iedzīvotāju skaits, kas tuvināti atbilst reālajam skaitam, ja šāda skaitīšana tiktu veikta. Statistikas tabulā redzamais pirktspējas koriģētais IKP uz iedzīvotāju gadā ir IKP uz iedzīvotāju valstī, kas izteikts pirktspējas standartos (PPS). Stāsts ir par kopēju valūtu, kas novērš cenu līmeņu atšķirības starp valstīm, lai varētu jēgpilni salīdzināt IKP apjomu. Vērtības tiek piedāvātas arī kā indekss, kas aprēķināts attiecībā pret Eiropas Savienības vidējo rādītāju, kas noteikts kā 100 vienības. Ja valsts indekss ir lielāks par 100, tad šīs valsts pirktspējas koriģētais IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju ir augstāks par ES vidējo un otrādi. Indekss pēc būtības arī paredzēts salīdzinājumiem starp valstīm Eurostat metodoloģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Intervija: Jānovāc bremzes no dialoga ar austrumiem

Didzis Meļķis, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Komentāri

Pievienot komentāru