Izdevums The Economist salīdzina Latviju ar pacientu, kas pēc intensīvās terapijas apmētā ārstus ar zālēm un sakož savu asinsdonoru, piebilstot, ka varbūt tas ir netaisnīgs salīdzinājums, tomēr tā ārvalstnieki šobrīd redz Latviju.
Economist titullapu rotā raksts, kurā tiek norādīts, ka defolta iestāšanās vai valūtas devalvācija Eiropas Savienības vājākajā ekonomikā būtu pamatīgas rūpes pārējām reģiona valstīm. Tomēr visvairāk citas valstis šobrīd biedē Latvijas ekonomikas pēdējās grīļošanās ietekme uz pārējām bijušajām komunisma valstīm, kas līdz šai nedēļai likās pārdzīvojam finansiālo krīzi labāk nekā tika cerēts.
Galvenais problēmu cēlonis ir nākamā gada budžeta deficīts. Starptautiski aizdevēji «mīkstinājuši» sasniedzamo mērķi līdz 8.5% no IKP, un, lai sasniegtu šādu rezultātu, valdībai vēl bija jāsamazina izdevumi par 500 milj. Ls.
Tomēr šonedēļ Dombrovskis pārsteidza starptautisko sabiedrību, sakot, ka būs nepieciešama tikai 225 milj. Ls griešana. Viņš rēķinās ar 100 milj. Ls lielākiem ienākumiem no nodokļiem, acīmredzot paļaujoties uz ātrāku ekonomikas atgūšanos nekā jebkurš cits. Šī kavēšanās izraisījusi asus brīdinājumus no Zviedrijas finanšu ministra Andersa Borga un ES monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas puses. Tagad Dombrovskis no iepriekš sacītā atkāpies un apgalvo, ka budžeta samazinājums tiks veikts, ja tas ir nepieciešams.
Ja Latvija cietīs neveiksmi, prožektoru gaismas pievērsīsies Lietuvai un Igaunijai. Lai gan šajās Baltijas valstīs nav tik liels politiskais juceklis, tomēr arī tās ir piesaistījušas savas valūtas eiro un veic sāpīgu pielāgošanos esošajai situācijai. Tiek pieļauts, ka ES varētu atzīt Igaunijas sasniegto publiskā finansējuma sektorā un atļaut tai ieviest eiro 2011. gadā. Savukārt Lietuvai šādu izredžu nav, jo tā nespēj sabalansēt savus rēķinus un tā vietā, lai aizņemtos no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), dārgi aizņemas no privātiem kreditoriem.
Vēl lielāks jautājums ir par SVF un ES turpmāko sadarbību.
Abas organizācijas cieši sadarbojās decembrī, kad Latvijai bija nepieciešama steidzama palīdzība, tomēr tagad attiecības ir saspringtas, jo SVF uzskata, ka Latvija būtu jādevalvē sava valūta, savukārt ES ir pārliecināta, ka to nedrīkst darīt iespējamās ietekmes uz kaimiņvalstīm dēļ. Tas ir piespiedis SVF attiecībā pret Latviju pieņemt maigākus noteikumus nekā tas vēlētos. Katrā ziņā Briselē, Vašingtonā un Rīgā ziņā visu iesaistīto pušu pacietība izsīkst.
