Pakalpojumi

Tiesa nedēļas laikā varētu izlemt, vai rosināt lietu par liegumu kosmētiķiem strādāt

LETA, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams nedēļas laikā varētu izlemt par lietas ierosināšanu pēc Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) iesnieguma, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašlaik liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tiesā skaidroja, ka parasti tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu septiņu dienu laikā.

Kā ziņots, 8.martā LKKA vērsās Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašreizējos apstākļos liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

"Tas, uz ko mēs gribam vēlreiz norādīt, ir klajā netaisnība, kas pašreiz valda tirgū," pastāstīja asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Viņa skaidroja, ka ar netaisnību domāts, ka veselības aprūpes iestādēs kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumus joprojām sniedzot, nodēvējot tos par medicīnas pakalpojumiem. Reinsone arī uzsvēra, ka amatpersonu apgalvojumi par to, ka tas tiek kontrolēts, nav patiesi.

LKKA tiesā lūdz atļaut skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ārstniecības personām, kas reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, nosakot, ka tas tiek darīts, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tāpat līdzīgas prasības izvirzītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai adresētā asociācijas vēstulē.

Vienlaikus LKKA nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam un Saeimai vēstuli par neuzticības izteikšanu par nozari atbildīgajam veselības ministram Danielam Pavļutam (AP).

Jau vēstīts, ka no 1.marta, atļauts sniegt friziera, manikīra un podologa pakalpojumus, ievērojot epidemioloģiskos nosacījumus Covid-19 ierobežošanai.

Vienlaikus kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darbs joprojām nav atļauts. Tāpat klātienē nedrīkst strādāt arī pirtis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus

LETA, 11.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par iespējamiem darba apstākļu pārkāpumiem, aģentūru LETA informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI šodien izskata konditorejas uzņēmuma "Adugs Production" sagatavotos dokumentus par darba apstākļu pārkāpumiem. Kalniņa skaidroja, ka šodien "Adugs Production" lietā ir tikai viens no administratīvā procesa posmiem, pēc kura uzņēmumam vēl ir tiesības iesniegt gan papildu skaidrojumus, gan tos pamatojošus dokumentus.

Konditorejas uzņēmumā Latgalē atklāj cilvēku tirdzniecību 

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku...

Tāpēc pašlaik VDI nekādus komentārus par lietu vēl nesniedz.

VDI inspekcijas direktors Renārs Lūsis pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio pauda, ka uzņēmumā konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". Konditorejas uzņēmums šādam vērtējumam nepiekrīt.

"Adugs Production" advokāte Viktorija Jarkina uzsvēra, ka kopš šā gada maija, kad darba inspekcija veica pēdējās pārbaudes uzņēmumā, nekādi norādījumi par pārkāpumiem no darba inspekcijas netika saņemti, bet pēc Valsts policijas (VP) paziņojuma par aizdomām par cilvēku tirdzniecību kompānijā inspekcija pieprasījusi sniegt rakstisku paskaidrojumu.

Adugs Production nācies pirms termiņa atdot kredītus 

Konditorejas uzņēmumam "Adugs Production" saistībā ar valdes priekšsēdētāja Jāzepa Zukula apcietināšanu...

Jarkina uzsvēra, ka atbilstoši attiecīgam pieprasījumam 3.decembrī VDI "Adugs Production" vērsies ar saviem skaidrojumiem par situāciju uzņēmumā.

"Ja uzņēmumā būtu konstatēti pārkāpumi, bet par tiem no institūcijas puses pusgadu neseko nekādas norādes, tad būtībā atbildība jāuzņemas arī attiecīgajai iestādei. Pretējā gadījumā inspekcijas paziņojums izskatās pēc rīcības imitācijas. Tāpat nav saprotams, vai savas kompetences ietvaros pārkāpumus konstatējusi tieši VDI vai VP," pauda kompānijas advokāte.

Kā ziņots, VDI direktors Renārs Lūsis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka konditorejas uzņēmumā "Adugs Production" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts". VDI ierosinājusi administratīvo lietu par situāciju uzņēmumā. Lūsis teica, ka daudz komentēt nevar, jo lieta vēl ir procesā. Tomēr viņš pauda, ka tas ir "smagāko pārkāpumu komplekts", kas konstatēts šajā uzņēmumā.

Tāpat ziņots, ka aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs Production" valdes priekšsēdētājs.

SIA Adugs Production: turpinām ražošanu, lai saglabātu darbavietas 

Tā kā uzņēmums SIA "Adugs Production" pēdējās dienās mediju telpā iekļuvis interpretāciju...

VP aģentūru LETA iepriekš informēja, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, aprīlī VP Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, un par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, izmantojot viņu ievainojamības stāvokli, nemaksājot tiem algu par darbu pilnā apmērā un iedzenot viņus nesamērojami lielā parādu jūgā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Linča tiesa ir pats sliktākais 

Aizdomas par cilvēktirdzniecību un piespiedu darbu ārzemēs savulaik skārušas vairākus populārus...

10.novembrī VP amatpersonas veica kratīšanas un personu aizturēšanas Jaunjelgavas novadā, Līvānos, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ķekavā. Kopumā ir pārmeklēti 22 objekti un kratīšanu laikā izņemta skaidra nauda - apmēram 150 000 eiro, dārglietas, munīcija un citi priekšmeti, kam varētu būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Tajā pašā datumā policisti aizturēja arī organizētās grupas trīs dalībniekus, vīriešus, kas tiek turēti aizdomās par minētajiem noziegumiem - 1955.gadā dzimušo grupas līderi un uzņēmuma īpašnieku, kā arī 1974. un 1986.gadā dzimušus līdzdalībniekus.

Pēc policijā paustā, grupas līderis ir pazīstams noziedzīgajā vidē Latgalē, turklāt viņam esot plaši sakari arī politiskajās aprindās reģionā. Minētā persona jau iepriekš bija nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā par dažādiem noziegumiem - izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vides piesārņošanu, noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību un citiem pārkāpumiem. Savukārt pārējie divi aizdomās turētie vīrieši iepriekš nebija nonākuši policijas redzeslokā.

Grupas līderim tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Savukārt pārējiem grupas locekļiem tiesa piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - ar iespēju aizstāt to ar drošības naudu.

1955.gadā dzimušo Zukulu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājusi 11.novembrī un Rīgas apgabaltiesa 9.decembrī nemainīja šo drošības līdzekli. Rīgas apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Zukuls pēc diviem mēnešiem var lūgt vēlreiz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu izvērtēt turpmāku apcietinājuma nepieciešamību, noskaidroja LETA.

Minētais gan automātiski nenozīmē, ka Zukulam būs vēl jāpavada divi mēneši cietumā, jo policijas izmeklētājs jebkurā brīdī pats var izlemt par šāda drošības līdzekļa atcelšanu.

Tikmēr abi pārējie šajā lietā aizdomās turētie jau samaksājuši 5000 un 10 000 eiro lielo drošības naudu, līdz ar to novembrī no apcietinājuma atbrīvoti, aģentūrai LETA apstiprināja VP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) šodien ikgadējā sapulcē varētu lemt par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisijas rosināšanu, informē organizācijā.

Sapulce plānota šodien plkst.17.

LKKA norāda, ka D.Pavļuts esot bijis vienīgais valdības loceklis, kurš pagājušajā nedēļā iebilda pret skaistumkopšanas pakalpojumu kosmetoloģijā sniegšanas atsākšanu, neskatoties uz Ekonomikas ministrijas (EM), līdzdarbojoties nozares organizācijām, izstrādātajiem pasākumiem drošai pakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikai nevajadzīgie  

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas...

"Ja veselības ministrs nespēj izprast un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari, tad mēs neredzam citu iespēju, kā biedrības sapulcē lemt par neuzticības izteikšanu par nozari atbildīgajam ministram. Mums ir izveidojies dialogs ar visām iesaistītajām ministrijām, izņemot Veselības ministriju. Pavļuta izteikumi ir ciniski, nav skaidrs, kādi ir kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi. Nav arī vēlēšanās ieklausīties un izprast speciālistu kosmetoloģijā kā ārstniecības personu ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanā," norāda organizācija.

Tās pārstāvji norāda, ka pretēji publiski paustajam konsultāciju vietā ar nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem notiekot informēšana par ministra viedokli.

Atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem plāno ļaut strādāt 

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu,...

LKKA pieļāva, ka šādi valdības lēmumi liecinot par iespējamu lielo medicīnas centru lobija stiprināšanu laikā, kad Veselības inspekcijā 9000 reģistrētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem jāsaskaras ar aizliegumu strādāt un legālā veidā pelnīt iztiku.

LKKA prezidente Renāte Reinsone norāda, ka organizācijas mērķis nav panākt, lai kādu soda. "Uzskatām, ka valsts iestādēm ir jāveicina uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un jānodrošina godīgas konkurences iespēju brīvība visiem tirgus dalībniekiem. Esam par pamatotiem un samērīgie lēmumiem," teic Reinsone.

Viņa atgādina, ka jau četru mēnešu garumā asociācija vairākkārt informējusi, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi.

"Ilgstoša nepārdomātu lēmumu pieņemšana kropļo skaistumkopšanas pakalpojumu kosmetoloģijā tirgu. Nozare slīgst ēnu ekonomikā, un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari kopumā un medicīnas centriem, kas tagad brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, neskatoties uz liegumu," secina LKKA, piebilstot, ka valdības pieņemtiem lēmumiem būtu jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien vienojās, ka no 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien, 23.februārī.

Valdība ceturtdien izskatīja EM izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt šobrīd noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem, informē Ekonomikas ministrijā.

"Ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos esam atteikušies no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli. Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," uzsver ministrs.

Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri "padodas" 

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas...

J.Vitenbergs uzskata, ka ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus. Ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām ar vienādiem noteikumiem, mēs ne tikai nodrošināsim iedzīvotājiem, tai skaitā senioriem un jaunajām māmiņām, nopirkt akūti un sezonāli vajadzīgās preces, kuras dažādu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iegādāties divus mēnešus, bet arī atbalstīsim vietējos uzņēmējus un mazos ražotājus, kuri šobrīd ir spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," norāda ministrs.

Jau ziņots, ka š.g. 4.februārī valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto drošas tirdzniecības modeli un no š.g. 8.februāra ar Ministra kabineta lēmumu tika uzsākta pakāpeniska pāreju uz to, nosakot, ka ik pēc trīs nedēļām tiks pārskatīts un paplašināts klātienē pieejamo preču klāsts.

Pašlaik klātienē visu preču sortimentu var piedāvāt veikali, kur vairāk kā 70% veido pārtikas vai higiēnas preces, kā arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek arī aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās. Pārējās tirdzniecības vietas klātienē nedrīkst strādāt jau kopš pagājušā gada 19.decembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares uzņēmēji pozitīvi vērtē Satversmes tiesas spriedumu par to, ka šā gada pavasarī ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, un cer, ka līdzīga situācija neatkārtosies.

Satversmes tiesa šā gada decembrī publiskoja spriedumu lietā, kuru bija ierosinājušas SIA Optibet, SIA Alfor, SIA Admirāļu klubs, SIA Latsson Licencing un SIA Furors.

Sākotnēji Satversmes tiesā tika iesniegtas divas konstitucionālās sūdzības par liegumu organizēt azartspēles saistībā ar Covid-19 izplatību, bet tiesa tās nolēma apvienot. Apstrīdētas tika normas, ar kurām tika aizliegts organizēt azartspēles un izlozes, un ar tām tika ierobežotas personu tiesības veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tās līdz šim veikušas, paļaujoties uz izsniegtajām licencēm.

Pieteikumu iesniedzēji norādīja, ka bija izpildījuši visus likumdevēja noteiktos kritērijus azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai. Uzņēmēji norāda, ka šāds ierobežojums sekmē to nespēju saglabāt darbinieku skaitu un nozares nodokļu iemaksu apmēru, un tām tiek uzlikts smagākais iespējamais īpašuma tiesību ierobežojums. Jāņem vērā, ka Satversmes tiesa parlamenta lēmumu par klātienes azartspēļu ierobežošanu šā gada pavasarī atzina par pamatotu un Satversmei atbilstošu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, norāda LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājas spēkā spriedums nepiedzīt no LatRosTrans vairāk nekā 66 miljonus eiro

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nolēmusi atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 17.februāra lēmumu daļā par rīcību ar noziedzīgi iegūto mantu, un lēma nekustamo īpašumu Rīgā atstāt māksliniekam Aivaram Vilipsonam.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas lēmums atstāts negrozīts. Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams un šodien ir stājies spēkā.

Iepriekš vēstīts, ka 17.februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Apelācijas instance aprīļa sākumā varētu izlemt par Vilipsona arestēto dzīvokli 

Rīgas apgabaltiesa jau aprīļa sākumā slēgtā rakstveida procesā varētu izskatīt apelācijas...

Tiesas spriedums ieguva lielu rezonansi sabiedrībā, un 6.martā stājas spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuri pieņemti, lai aizsargātu labticīgā ieguvēja intereses gadījumos, ja noziedzīgi iegūts nekustamais īpašums piekrīt valstij.

Likuma izmaiņu sākotnējā pamata izstrādātājs, Saeimas deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Saeimas sēdes debatēs cita starpā pavēstīja, ka varētu būt sagaidāma apgabaltiesas sēde mākslinieka Aivara Vilipsona dzīvokļa lietā. No deputāta teiktā izrietēja, ka šis arī bija viens no iemesliem, kas lika pasteigties ar likuma grozījumu pieņemšanu, proti, lai nepieļautu situāciju, ka mākslinieks zaudē sev piederošo labticīgi iegūto dzīvokli.

Mākslinieka dzīvokli atzīst par noziedzīgi iegūtu un atdodamu valstij  

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas izmeklētājas...

Judins piebilda, ka runa nav tikai par Vilipsona gadījumu, jo ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šajā situācijā. Taču arī tā ir tikai daļa no problēmas un uz nepieciešamajiem risinājumiem būs jāskatās plašāk, uzsvēra politiķis.

Deputāts saistībā ar šīs lietas aktualizētajiem jautājumiem arī skaidroja, ka viņa ieskatā zemesgrāmata nav tikai vienkārši datubāze, kurā bez analizēšanas var ievadīt informāciju. "Tātad šeit būs arī darbs, kas ir jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga," cita starpā izteicās Judins, norādot, ka atbildīgajām institūcijām ir prasīts līdz marta vidum atsūtīt savu redzējumu par problēmām, kas jārisina šīs un citu lietu kontekstā, un to risinājumiem.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, izmaiņas Kriminālprocesa likumā pieņemtas, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā. Izmaiņas nepieciešamas, lai aizsargātu tās personas, kas nekustamo īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk nekustamais īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.

Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā, nosaka pieņemtās izmaiņas.

Tāpat likumā noteikts, ka no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, valsts labā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā piedzen šīs mantas vērtību.

Saistībā ar šo gadījumu tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atbildīgajai Saeimai apakškomisijai nosūtīja priekšlikumus likumu labojumiem, lai uzlabotu labticīgo mantas ieguvēju tiesību aizsardzību.

"Man nav saprotams konkrētais risinājums, kad konfiskācijas rezultātā labticīgajam ieguvējam atsavina dzīvokli, kas šajā konkrētajā gadījumā nevar tikt atdots sākotnējam īpašniekam, bet ir piekritīgs valstij," iepriekš pauda ministrs. "Mēs labosim pirms sešiem gadiem pieļauto neizdarību. Jau toreiz - 2014.gadā - tika uzsākta šīs problēmas sakārtošana, bet netika pabeigta līdz galam," uzsvēra Bordāns.

Tieslietu ministrs piedāvāja normatīvajos aktos nostiprināt divus pamatprincipus - pirmkārt, ja krāpšanas vai cita nozieguma rezultātā ir nodarīts kaitējums nekustamā īpašuma labticīgajam ieguvējam, to kompensētu valsts.

Līdz šim bija noteikts, ka īpašniekam pašam civilprocesa kārtībā nepieciešams vērsties tiesā ar civilprasību pret nozieguma izdarītājiem. Likumā paredzētās tiesības celt prasību Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav uzskatāms par pilnvērtīgu labticīgās personas aizsardzības mehānismu. "Līdz ar to secinu, ka šobrīd valstī nepastāv mehānisms tādu personu aizsardzībai, kas īpašumu ieguvusi labā ticībā, tāpēc uzskatām, ka būtu jāstrādā pie šāda mehānisma radīšanas, kura ietvaros kompetenta valsts iestāde likumā noteiktā kārtībā lemtu par personai radīto zaudējumu atlīdzināšanu," sacīja Bordāns.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 17.februārī apmierināja Valsts policijas (VP) izmeklētājas lūgumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kurā lūgts atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu Vilipsonam piederošo, kriminālprocesā arestēto dzīvokli un atdot to pēc piederības cietušajai - Latvijas valstij.

Tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidroja, ka saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumu, noziedzīgi iegūtais dzīvoklis atdodams pēc piederības, proti, valstij.

Iepriekš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" vēstīja, ka krāpnieku un lēnas izmeklēšanas dēļ mākslinieka Vilipsona ģimene var zaudēt dzīvokli, bet policija vēlējās īpašumu konfiscēt par labu valstij, jo savulaik, pirms Vilipsons to iegādājās, dzīvoklis ticis izkrāpts, izmantojot viltotu testamentu.

Nelielu dzīvokli Rīgā, Zirņu ielā, Vilipsons iegādājās 2017.gadā, samaksājot par to vairākus desmitus tūkstošus eiro. 2019.gadā pienāca vēstule no VP, kurā bija rakstīts, ka dzīvoklis ir arestēts kādas izmeklēšanas gaitā. Ģimene noskaidrojusi, ka viņu iegādātais dzīvoklis pirms gandrīz 10 gadiem, iespējams, izkrāpts, viltojot testamentu. Pēc tam tas divas reizes tika pārdots tālāk, līdz to nopirka Vilipsons.

Kriminālprocess policijas Rīgas reģiona pārvaldē sākts 2014.gadā, bet 2017.gadā, kad Vilipsons dzīvokli nopirka, Zemesgrāmatā nebija vēl nevienas atzīmes, ka dzīvoklis ir saistīts ar izmeklēšanu. Kā norāda raidījums, ja policija būtu ātrāk informējusi Zemesgrāmatu par izmeklēšanu, Vilipsonu ģimene dzīvokli nemaz nebūtu nopirkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas valdība pagarina karantīnu līdz jūnijam, vienlaikus paredzot vairāk atvieglojumu

LETA/BNS, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība ceturtdien nolēmusi pagarināt Covid-19 karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnijam, vienlaikus paredzot jaunus atvieglojumus tirdzniecības, ēdināšanas, kultūras un sporta iestādēm, kuri stāsies spēkā turpmāko divu nedēļu laikā.

"Veidosim šīm divām nedēļām tādu prognozējamu vidi, lai neviens negaidītu lielus pārsteigumus ne uz vienu, ne otru pusi, un šajās divās nedēļās gatavosimies nākamajām divām nedēļām," valdības sēdē sacījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Pēc viņas teiktā, ja "lielie cilvēku piesaistes objekti" spēs pienācīgi parūpēties par cilvēku drošību, lēmumi var tikt pārskatīti.

Atvieglojumi paredzēti arī cilvēkiem, kuri jau ieguvuši imunitāti pret Covid-19, - no 22.aprīļa viņi drīkstēs pulcēties grupās līdz desmit cilvēkiem, rīkot svinības, ekskursijas, apmeklēt pacientus slimnīcās un cilvēkus aprūpes iestādēs.

No nākamās pirmdienas, 19.aprīļa, varēs atsākt darbu nepārtikas veikali, kas atrodas tirdzniecības centros bez atsevišķas ieejas no āra un līdz šim bijuši slēgti, taču nedēļas nogalēs tie vēl nedrīkstēs strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajām tiesu instancēm nemainot attaisnojošo spriedumu bijušajam VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim atgriezīs aptuveni pusotru miljonu eiro, kā arī atcels arestu vairākiem īpašumiem Baltezerā.

Vidzemes rajona tiesa Limbažos vakar nolēma Magonim atgriezt konfiscētu skaidras naudas summu 499 500 eiro apmērā, kā arī kratīšanas laikā atņemto mašīnu "Audi A8", kā arī atgriezt lietišķo pierādījumu naudu 900 000 eiro apmērā.

Tāpat tiesa nolēma atcelt arestu zemes gabalam un mājai Baltezerā, kā arī automašīnai "Mercedes Benz CL500".

Tiesa nolēma Magoņa sievai - Anastasijai Magonei atgriezt piecus rokas pulksteņus, kā arī naudas līdzekļus 80 070 eiro apmērā, kuri tika konfiscēti kratīšanas laikā.

Pirmās instances tiesa attaisno Magoni un Osinovski 

Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo VAS "Latvijas...

Kā vēstīts, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Tiesā skaidro, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.

Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesā. Prokuratūra solījusi iesniegt protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim bija divu darbību kopums, proti, viņš saņēmis naudu, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošā AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves. "Otrajā darbībā viņš apsūdzēts par to, ka tiksies ar "Krievijas dzelzceļa" prezidentu un panāks labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, Krievijas lokomotīves tiks remontētas Daugavpils rūpnīcā," norādīja tiesā.

Attiecībā uz četru lokomotīvju iepirkuma faktu, tiesa uzskatīja, ka nav pierādīts tas, ka Magonis pats būtu pieņēmis lēmumu par to iepirkšanu vai veicis aktīvas darbības, lai "LDz Ritošā sastāva serviss" izlemtu šo darījumu veikt.

Magonim kā "LDz" prezidentam nebija pamata neakceptēt pieņemto lēmumu par lokomotīvju iepirkšanu, norāda tiesā.

Attiecībā uz Magoņa rīcību, kontaktējoties ar "Krievijas dzelzceļa" vadību, tiesa uzskatīja, ka šo komunikāciju viņš veicis nevis kā "LDz" amatpersona, bet kā privātpersona, jo atrodas tuvās radnieciskās attiecībās ar "Krievijas dzelzceļa" amatpersonu.

Līdz ar to šī Magoņa rīcība vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas, secinājusi tiesa.

Osinovska advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar tiesā liecinieku sniegtajām liecībām Magoņa dzīvesbiedre ir tā laika "Krievijas dzelzceļa" prezidenta Vladimira Jakuņina radiniece.

"Līdz ar ko Osinovskim bija pilnīga pārliecība, ka Magonis izmantos savas ģimeniskās saites Krievijā, lai panāktu līguma atjaunošanu ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu"," norādīja advokāte.

Savukārt Magoņa aizstāvis Jānis Rozenbergs aģentūrai LETA norādīja, ka saskaņā ar klienta sniegtajā liecībām Magoņa ģimenei ir ciešas, draudzīgas attiecības toreizējām "Krievijas dzelzceļa" augstākajām amatpersonām.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Juris Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts darba inspekcija (VDI) SIA "Adugs Production" par nepamatotu ieturējumu veikšanu un darbinieku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem piemērojusi 1000 eiro sodu, informēja VDI pārstāve Ilze Kalniņa.

VDI veica uzņēmumā pārbaudi, kuras mērķis bija pārbaudīt saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Pārbaudes gaitā darba devējam tika pieprasīti gan konkrēti dokumenti, gan paskaidrojumi.

Kalniņa skaidroja, ka pārbaudē konstatēti Darba likuma pārkāpumi attiecībā uz ieturējumu veikšanas kārtību un apmēru, proti, ieturējumi nebija veikti atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Secināts, ka uzņēmums veicis ieturējumus no tādām darbiniekiem izmaksājamās darba samaksas daļām, no kurām normatīvie akti aizliedz veikt ieturējumus.

Turklāt ieturējumu apjoms ir pārsniedzis normatīvajos aktos noteikto augstāko ieturējumu līmeni 20% apmērā no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas, neizmaksājot pat noteikto minimālo darba algu un atstājot darbiniekus bez iztikas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka, pandēmijas apstākļos ģimenēm vairāk laiku pavadot mājās, tas novedīs pie dzimstības pieauguma. Patiesība gan, šķiet, nevarētu būt no tā vēl tālāka. Pieejamā informācija liecina, ka dzimstība attīstītajās pasaules ekonomikās deviņus mēnešus pēc pandēmijas ievēlusies gluži vai melnajā caurumā.

Nu pamata pieņēmums ir, ka apvienotās ekonomikas un veselības krīzes neskaidrība daudziem cilvēkiem likusi pārcelt vai pat pilnībā atcelt plānus par bērna radīšanu. Valdot šādam fonam, demogrāfijas eksperti turklāt brīdina, ka dzimstības kritums – sevišķi, ja pandēmija un ekonomiskie izaicinājumi ievelkas - nebūs vien pagaidu parādība. "Visi pierādījumi liecina, ka dzimstības līmenis un dzimušo skaits attīstītajā pasaules daļā strauji sarūk. Jo ilgāk turpināsies neskaidrības periods, jo nozīmīgāka tam būs ilgtermiņa ietekme uz dzimstību," klāstījuši, piemēram, Vīnes Wittgenstein Center for Demography and Global Human Capital pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (Par cilvēcīgu Latviju, KPV LV) priekšlikums vērt vaļā visus veikalus ir bezatbildīgs, piektdien valdības un tās partneru veidojošās Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē rosinās paplašināt pašreiz noteikto pāreju tirdzniecības vietu atvēršanai, piedāvājot drošas tirdzniecības modeli attiecināt uz visām tirdzniecības vietām un pilnībā atteikties no preču sarakstiem.

Nākamnedēļ aicinās atvērt visus veikalus  

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs otrdien, 23.februārī, Ministra kabineta un Krīzes vadības kopsēdē...

Pavļuts šādu priekšlikumu nodēvēja kā bezatbildīgu. "Tas nav virziens, kurā doties. Nedrīkst šādi operēt ar sabiedrisko domu, jo ir skaidrs, ka nevar vērt vaļā pilnīgi visu tirdzniecību," uzsvēra veselības ministrs.

Pavļuts secināja, ka šis ir kārtējais gadījums, kad valdībai jāmācās "runāt vienā valodā".

Vitenbergs iepriekš atzīmēja, ka ir pagājušas divas nedēļas, kopš atsevišķos veikalos ļauts atteikties no preču sarakstiem, lentēm un ierobežojošām barjerām, vienlaikus tirdzniecības vietām nosakot papildu drošības prasības un pastiprinot to kontroli.

"Situāciju esam izvērtējuši, ieviestais drošas tirdzniecības princips ir sevi attaisnojis. Tirdzniecības nozares uzņēmēji ar izpratni attiecas pret visiem valdības lēmumiem un rīkojas sociāli atbildīgi pret saviem klientiem, darbiniekiem un sabiedrību kopumā. Tāpēc esmu gatavs rosināt priekšlikumu par visu veikalu atvēršanu," pauda ministrs.

Vitenberga ieskatā, ļaujot strādāt visām tirdzniecības vietām, tiks panākta labāka klientu plūsmas sadalīšana un distancēšanās normu ievērošana, kā arī tas mazinās reģionālo nevienlīdzību un konkurences priekšrocības atsevišķiem komersantiem.

"Pārejas periods bija nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai, kā arī mainīt sabiedrības iepirkšanās paradumus," teica Vitenbergs.

Jau vēstīts, ka no 8.februāra ir pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē. Papildu drošības prasības, tostarp, samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetru un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.

Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem.

Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības.

Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.

Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās.

Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.

No 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt veikali, kuros pārtika veido ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas. Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiek aptiekās, tostarp veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Tāpat paplašināts klātienē nopērkamo preču klāsts tirdzniecības vietās - klātienē nopērkamo preču klāsts papildināts ar stādiem, dēstiem, sīpoliem, gumiem un sēklām, substrātiem, mēslošanas līdzekļiem, kaļķošanas materiāliem un augu aizsardzības līdzekļiem, elektropreču aksesuāriem, līdzekļiem dezinsekcijai un deratizācijai.

Iepriekš klātienē varēja iegādāties pārtikas preces, higiēnas preces, pirmās nepieciešamības saimniecības preces, mobilo telefonu priekšapmaksas kartes, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to šķidrumus, dzīvnieku barību un preces, preses izdevumus, sabiedriskā transporta biļetes, mutes un deguna aizsegus un individuālos aizsardzības līdzekļus, mājražotāju lauksaimniecības produkciju, kā arī ziedus.

Vienlaikus distances tirdzniecībā nav ierobežojumu.

Ziņots arī, ka prasība tirdzniecības centros, kas lielāki par 7000 kvadrātmetriem, uzstādīt elektronisko apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārtu, stājās spēkā 15.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs attālinātā darba ieviešanu, klātienē ļaujot strādāt ražotājiem

LETA, 09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvā vadības grupa piedāvā divus scenārijus epidemioloģiskās situācijas uzlabošanai, abos variantos paredzot attālinātā darba ieviešanu, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.

Minēto priekšlikumus otrdien skatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Operatīvā vadības grupa izstrādājusi kopumā četrus scenārijus, tomēr valdībai piedāvās lemt par diviem - scenāriju "A", kas tostarp paredz priekšlikumus ekonomikas funkcionēšanai Covid-19 apstākļos, un scenāriju "D", kas paredz priekšlikumus maksimāliem piesardzības pasākumiem.

"A" scenārijs paredz, ka vīrusa izplatības mazināšana balstīta uz attālinātu darbu. Vienlaikus darbu klātienē turpinātu ražojošo nozaru uzņēmumi, kas kopumā nodarbina ap 221 000 cilvēku jeb 25% no valstī nodarbinātajiem. Ražojošie uzņēmumi varētu turpināt darbu, ievērojot maksimāli iespējamu darbinieku distancēšanos, ieviešot Covid-19 drošu nozares protokolu, piemēram, darbu maiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru