Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, iespējams, tomēr pārdomās un no jaunās automašīnas, kura valstij ik mēnesi izmaksātu 700 latus, atteiksies.

G. Bērziņš pirms līguma slēgšanas ar konkursā uzvarējušo SIA ALD Automotive uzdevis padotības iestādēm līdzekļu taupīšanas nolūkos vēlreiz izvērtēt savu pieprasījumu par transportlīdzekļu nomu. Ja Tieslietu ministrija atzīs, ka šādu auto tā nevar atļauties, tiks izsludināts jauns konkurss.

Ministra pārstāve Inga Saleniece informē, ka automašīnu iepirkumu procedūra tika uzsākta jau pagājušā gada vasarā, kad tika apkopoti visu Tieslietu ministrijas sistēmas iestāžu pieprasījumi par nepieciešamajiem transportlīdzekļiem. Rudenī nepieciešamo automašīnu skaits jau tika samazināts, taču ministrs tagad sapratis, ka ierobežoto finanšu resursu dēļ Tieslietu ministrijai pieprasījums ir vēlreiz jāpārskata.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) uzsākusi trīs būvniecības projektu īstenošanu tieslietu nozarē Jēkabpilī, Ventspilī un Tukumā. Jēkabpils projekts paredz jauna Tieslietu nama projektēšanu un būvniecību, kas kalpos arī kā vairāku iestāžu klientu apkalpošanas centrs, savukārt Ventspilī un Tukumā tiks renovētas esošās tiesu ēkas un izveidotas jaunas piebūves.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle, paskaidro, ka projekti tiks pilnībā finansēti no TNA saimnieciskās darbības finanšu līdzekļiem.

Jaunajā Tieslietu namā Jēkabpilī tiek plānots izvietot visas tieslietu nozares iestādes vienā ēkā - Jēkabpils rajona tiesu, Jēkabpils rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļu un Jēkabpils rajona prokuratūru. Paredzēts, ka tur atradīsies arī vairākas Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu - Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta, Valsts probācijas dienesta un Valsts valodas centra - struktūrvienības.

TNA pārstāvis Gints Liepaskalns norāda, ka «Jēkabpils jaunais Tieslietu nams ir līdz šim vērienīgākais un komplicētākais būvniecības projekts Latvijas tieslietu vēsturē. Tas būs ne tikai tiesu nams, bet arī mūsdienīgs un moderns administratīvais centrs, kas padarīs visu institūciju pakalpojumus iedzīvotājiem ērtākus, kā arī ievērojami atvieglos valsts un pašvaldību iestāžu darbu».

Pērn Latvijā visvairāk nopelnījis uzņēmējs Uldis Asars, liecina datu apkopojums, kas publicēts žurnālā «Pastaiga».

6,52 miljonus latu peļņu U. Asaram nodrošinājis viņam pilnībā piederošais kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA AKZ.

4,40 miljonus latu nopelnījis Vadims Telica, kuram saskaņā ar Lursoft datiem pieder puse kapitāldaļu farmācijas holdingā Repharm un pilnībā Sentor Farm.

2,72 miljonus latu 2010.gadā nopelnījis Mihails Gaņevs, kuram pieder 57% kapitāldaļu Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek.

80% Skonto būves kā arī vairāku citu uzņēmumu līdzīpašnieks Guntis Rāvis pērn nopelnījis 2,20 miljonus latu.

Telekomunikāciju uzņēmuma Belam - Rīga un netieši arī Triatel līdzīpašniece Ludmila Kaca nopelnījusi 2,06 miljonus latu. Metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmuma Tolmets īpašnieks Jurijs Homutovs, kā arī viņa kompanjons Vladimirs Carkovs nopelnījuši - 1,71 miljonu latu.

Sestdien, 27. janvārī, noslēgusies tieslietu ministra Gaida Bērziņa un Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Brokas darba vizīte Itālijā, kuras mērķis bijis iepazīties ar Itālijas tieslietu sistēmu, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Piektdien, 26. janvārī, G.Bērziņš piedalījās pasākuma Tiesību gads 2007 inaugurācijas ceremonijā Itālijas Augstākajā tiesā. Šajā pasākumā piedalījās visas ar Itālijas tieslietu sistēmu saistītās institūcijas, Itālijas prezidentam sniedzot atskaiti par iepriekšējā gadā sasniegtajiem rezultātiem un informējot par plāniem jaunajam gadam. Šogad pirmo reizi inaugurācijas ceremonijā bija lūgti piedalīties arī citu Eiropas Savienības (turpmāk - ES) valstu tieslietu ministri.

Gaidis Bērziņš kopā arī pārējo ES valstu tieslietu ministriem piedalījās pasākumam par godu organizētajās oficiālajās pusdienās, kuras vadīja Itālijas tieslietu ministrs Klemente Mastella (Clemente Mastella). To laikā tika apspriestas tiesu varas attīstības tendences Eiropā, pārrobežu sadarbības un informācijas apmaiņas jautājumi, kā arī ar tiesu sistēmas darbinieku ētiku saistītie jautājumi.

Tieslietu ministrija īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem nolēmusi vienkāršot pieeju tiesiskās aizsardzības periodam.

Mainīs nosacījumus

Tieslietu ministrija šobrīd ir uzsākusi darbu pie tikai šajā gadā darbu sākušā maksātnespējas likuma grozījumiem, un viens no būtiskākajiem labojumiem, kurus iecerējusi ministrija un Maksātnespējas administrācija, ir šīs latiņas pazemināšana. Iecerēts, ka īslaicīgās finanšu grūtībās nonākušais uzņēmums varēs iegūt TAP aizsardzību, ja pret šī procesa uzsākšanu neiebildīs vienkāršs kreditoru vairākums.

Centās septiņi

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Db pastāstīja, ka, kopš likums stājies spēkā, septiņi uzņēmēji centušies iegūt TAP aizsardzību. No šiem ierosinātajiem procesiem sešus tiesas jau ir izskatījušas, bet tikai vienā lietā pieņemts uzņēmējam vēlamais lēmums. Atlikušajos piecos gadījumos tiesiskās aizsardzības process nav bijis iespējams, jo tā uzsākšanu atbalstījuši mazāk kā divas trešdaļas uzņēmēja nenodrošināto kreditoru. Tādēļ šīm kompānijām ir uzsākts maksātnespējas process, kas faktiski nozīmē uzņēmuma likvidāciju un darba vietu zudumu. G. Bērziņš uzskata, ka šāds risinājums uzņēmējiem palīdzēs pārdzīvot krīzes laiku, bet kreditoru iespējamās pretenzijas viņš noraida. «Katrā darījumā ir vismaz divas puses, kurām jāizvērtē otras puses spēja pildīt saistības,» teica ministrs.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2012.gadā bija informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš, finanšu nozarē strādājošais Oļegs Fiļs un degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, kā arī žurnāla Kapitāls, SIA Lursoft IT un finanšu korporācijas Laika stars pētījums.

Riekstiņš, kurš ir līdzīpašnieks bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādātājā SIA Mikrotīkls, pērn nopelnījis 8,11 miljonus latu.

AS ABLV Bank līdzīpašnieks Fiļs pērn nopelnījis 7,2 miljonus latu. Savukārt 2011.gada saraksta līderis, uzņēmuma Kurzemes degviela saimnieks Lūsiņš pērn nopelnījis 6,75 miljonus latu.

Ceturtajā vietā ar nopelnītiem 6,72 miljoniem latu sarakstā ierindojies AS Rietumu banka līdzīpašnieks Leonīds Esterkins, piektajā vietā ar nopelnītiem 6,27 miljoniem latu ierindojies otrs ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis.

Pirmdiena, 3. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plkst. 13.30 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Otrdiena, 4. septembris

Plkst. 10.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Saeimas Juridiskās komisijas sēdē.

Plkst. 14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Ministru kabineta sēdē.

Trešdiena, 5. septembris

Plkst.14.00 tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē

Ceturtdiena, 6. septembris

Plkst. 9.00 Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis piedalās Valsts sekretāru sanāksmē.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Tieslietu ministrs atbild par tiesiskumu valstī, Kučinska kungs, šajā mafijas valstī! Jūs taču neapgalvosiet, ka visi, kas runā par organizēto noziedzību Latvijā, ir sazvērējušies pret Māri Kučinski, Danu Reiznieci-Ozolu un Dzintaru Rasnaču. Kura organizētās noziedzības nozare pašlaik ir nonākusi preses krustugunīs? Pareizi, maksātnespējas administrācija. Kurš ministrs ir atbildīgs par maksātnespējas administratoru mafijas izdarībām? Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

Taču jūs tā vietā, lai atbrīvotu Rasnaču no darba, pirms Saeimas balsojuma par viņa demisiju atklāti draudat presei ar «drošības iestāžu uzmanību». Par ko? Ar tādām karikatūrām ir pilna Rietumu prese! To sauc par izpausmes un vārda brīvību, ja jums tas nav skaidrs. Brīvajā pasaulē cilvēki rīko demonstrācijas, lai aizstāvētu pašu asāko karikatūru autorus, kad kāds draud izrēķināties ar viņiem. Jūs piedraudat, lai mēs neizsakāmies, nezīmējam. Mēs nedrīkstam apspriest Rasnaču un Reiznieces kundzi? Ko vēl mēs nedrīkstam?

Ja jūs tiešām gribētu, lai lieta tiek izmeklēta, jūs taču neizpaustu operatīvo informāciju televīzijas tiešraidē!

Manā rīcībā ir neapgāžami fakti, ka faktiski šo maksātnespējas procesu vadīja nelaiķis Mārtiņš Bunkus ar saviem darbiniekiem, kārtoja grāmatvedību, kreditorus pataisot par 150 tūkstošiem eiro nabagākus, kā arī plānoja vēl tikpat nabagākus pataisīt.

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) turpina darbu valdībā, un demisija ir tikai tieslietu ministra atkāpšanās, uzsvēra demisionējušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Pēc Bērziņa vārdiem, vienīgais iemesls demisijas raksta iesniegšanai esot atšķirīgas izpratnes par ebreju restitūciju jautājumu. Taujāts, kāpēc reakcija ir tik asa, politiķis LNT pauda viedokli, ka kopumā situācija jau esot izveidojusies tāda, ka tā sāk traucēt tieslietu sistēmas darbam, gan precīzi neatbildot, kā tieši šis gadījums traucē tieslietu sistēmai.

Bērziņš noliedza, ka viņa solis būtu mēģinājums apzināti «šūpot» valdību - VL-TB/LNNK darba kārtībā neesot ne jautājums par citu partiju ministru nomaiņu, ne jautājums par politisko spēku izmaiņām valdošajā koalīcijā.

Vaicāts, vai viņš varētu pārdomāt, Bērziņš tieši neatbildēja, stāstot, ka šodien uzklausīs premjeru Valdi Dombrovski (V), pēc tam informēšot par sarunu savas partijas valdi un tālāk kopīgi tiks lemts par tālākiem soļiem. Bērziņš arī neatbildēja uz jautājumu, vai VL-TB/LNNK virzīs citu kandidātu tieslietu ministra amatam, jo tas esot diskusiju jautājums.

2. martā Latvijas Republikas Patentu valde atzīmēs 15 darba gadu jubileju. Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte saņems I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā. Apbalvojumus saņems arī citi Patentu valdes darbinieki, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Patentu valde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību un veicinot tiesību aizsardzības izpratni.

Svinīgajā pasākumā piedalīsies Patentu valdes kolektīvs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas vadība.

Novērtējot Patentu valdes darbinieku ieguldījumu iestādes attīstībā un uzsverot viņu godprātīgo attieksmi pret darba pienākumiem, iestādes jubilejas reizē tiks pasniegti vairāki Tieslietu ministrijas apbalvojumi. I pakāpes Atzinības rakstu un "zelta" spalvu par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā saņems Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Dace Liberte, II pakāpes Atzinības rakstu un "sudraba" spalvu par darba pienākumu priekšzīmīgu un pašaizliedzīgu pildīšanu saņems Izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktora vietniece Eiropas patentu jautājumos Māra Rozenblate, Finanšu departamenta direktore Dana Jansone un Redakcijas un komunikācijas departamenta eksperts Modris Geidāns.

Jaunā tieslietu ministra Aigara Štokenberga birojs uzsācis darbu četru cilvēku sastāvā. Viens no ministra padomniekiem ir bijušais ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes vieslektors Jānis Maizītis.

Par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri un biroja vadītāju iecelta Karīna Korna, padomnieks krimināltiesību un kriminālprocesa jautājumos, un sadarbību ar ģenerālprokuratūru ir Jānis Maizītis, padomniece civiltiesību un civilprocesa, kā arī Eiropas tiesību kodifikācijas jautājumos - Baiba Broka, bet padomnieks ieslodzījuma vietu un probācijas attīstības jautājumos - Glens Grants (Glen Grant).

Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs norāda: «Savā birojā esmu aicinājis līdzdarboties nozares profesionāļus, kuri ar savām zināšanām un pieredzi dos savu ieguldījumu tieslietu nozares attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Šie cilvēki tieslietu nozarē ir strādājuši jau vairākus gadus, tādēļ viņu viedoklis man būs būtisks atbalsts lēmumu pieņemšanas procesā. Savā komandā esmu iekļāvis arī cilvēku ar plašu starptautisko pieredzi, kas uz tieslietu sistēmā notiekošajiem procesiem varēs paraudzīties no plašāka skatu punkta.»

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Kamēr Eiropas Centrālās bankas prezidenta alga 2009. gadā kopumā bija 482,8 tūkstoši ASV dolāru (256,3 tūkst. latu), viņa ASV kolēģis nopelnījis krietni mazāk, proti, vien 196,7 tūkstošus dolāru (104,5 tūkst. latu). Tajā pat laikā Honkongas bankas prezidents pērn saņēmis 774,2 tūkstošus dolāru (411,1 tūkst. latu) lielu atalgojumu, vēsta Business Week.

ASV Centrālā bankas prezidents Bens Bernanke (Ben Bernanke), vadot savu iestādi valstī, kas veido 20,42% no globālā iekšzemes kopprodukta pelna gandrīz tikpat daudz, cik Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, lai ar Latvijas daļa globālajā ekonomikā ir nesalīdzināmi mazāka. I. Rimšēvičš pērn nopelnījis 97,68 tūkstošus latu.

Secinot no pieejamajiem datiem, 2009. gadā visvairāk nopelnījis Honkongas baņķieris Normens Čans (Norman Chan), kura alga bijusi 774,2 tūkstoši dolāru (411,1 tūkst. latu). Reģiona daļa globālajā ekonomikā ir vien 0,43%.

Vismazākā alga bijusi Brazīlijas Centrālās bankas vadītājam, proti, Henriks De Kamposs Mirelle (Henrique De Canpos Meirelles) pērn par saņēmis 83,2 tūkstošus dolāru (44,2 tūkst. latu). Brazīlija veido 2,88%no globālā iekšzemes kopprodukta.

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14), kas paredz, ka turpmāk tikai uz aizdomu pamata varēs likumīgo uzņēmumu vadītājus aizstāt procesa virzītāju iecelti pārvaldnieki, un kam nebūs nekādas atbildības par to, kas tālāk notiks ar pārņemto uzņēmumu man gluži tāpat kā filmā ’’Tās dullās Paulīnes dēļ’’ Paulīnes māsai Līzbetei ir jāiesaucas: -’’Viens no mums nav gudrs un es tā neesmu…’’

Vai Tieslietu ministrija ir piemirsusi, ka tieši tāpat savulaik tika radīta maksātnespējas administratoru mafija, kuras administratori pārņemot uzņēmumus dažkārt tos speciāli noveda līdz kliņķim, tagad steidzamības kārtā grib izveidot līdzīgu pārvaldnieku mafiju?

Es nesaprotu, kā šādu ’’molotova kokteili’’ uzņēmējiem var piedāvāt Tieslietu ministrija, kuras uzdevums ir dienu un nakti stāvēt uz vakts par savu pilsoņu tiesībām un īpašumu? Un Ekonomikas un Finanšu ministrijas atbalsta šādu soli?!Ir jāpaskaidro, ka Tieslietu ministrijas piedāvātais Kriminālprocesa 365.1 pants paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt par to nodot pārvaldniekam. Faktiski legāli atsavināt uzņēmumu, it, kā pagaidām…

Lai arī reformas tieslietu nozarē tiek īstenotas, uzņēmēji un eksperti vēlas straujāku to ieviešanu dzīvē , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tiesu noslodze un garie lietu izskatīšanas termiņi ir tās tieslietu sistēmas problēmas, kurām efektīvākās zāles tiek meklētas jau gadiem. Plānots, ka šobrīd notiekošās reformas tieslietu jomā palīdzētu gan samazināt izskatāmo lietu termiņus, gan celt darbinieku profesionalitāti un līdz ar to arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Statistikas dati liecina, ka, piemēram, pirmajā instancē saņemto civillietu skaits ik gadu samazinās. Tieslietu ministrija (TM) atzīmē, ka viens no izdarītajiem darbiem ir tieši lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana un tiesu noslodzes mazināšana.

Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda: «Kopumā nav pamata runāt par kādām fundamentālām vai sistēmiskām izmaiņām, kas pēdējo gadu laikā būtu skārušas tieslietu jomu. TM kopā ar Saeimu ir strādājušas pie tiesvedībā esošo lietu izskatīšanas paātrināšanas, kas ir devis jūtamus rezultātus. Civillietās tas galvenokārt ir panākts ar lietu pārdali no Rīgas uz reģionu tiesām, bet administratīvajās lietās izskatīšanas ātrumu ir uzlabojis rakstveida process.»

«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Šodien, 4. septembrī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš apmeklēja Saeimas Juridiskās komisijas sēdi, lai ar deputātiem pārrunātu pašreizējo situāciju tiesu sistēmā.

Ministrs deputātus informēja par aktualitātēm tieslietu jomā, kas notikušas Saeimas sesiju pārtraukuma laikā. Pārrunājot administratīvo tiesu noslogotības jautājumu, ministrs klātesošos informēja, ka šī problēma tiek risināta no vairākiem aspektiem. Nesen ekspluatācijā nodota jaunā Administratīvās apgabaltiesas ēka Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, kas no infrastruktūras viedokļa pilnvērtīgi spēs nodrošināt šīs tiesas vajadzības.

Tāpat pēc ministra iniciatīvas panākta vienošanās Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales apgabaltiesās izvietot 16 administratīvos rajona tiesnešus, kuru uzdevums būs administratīvo lietu izskatīšana. Līdz ar to tiks veicināta arī administratīvo tiesu pieejamība reģionos un to iedzīvotājiem vairs nebūs jādodas uz Rīgu, lai iesniegtu prasības Administratīvajā rajona tiesā. 2008. gadā tiks veikta šo tiesnešu atlase un stažēšana. Plānots, ka tie darbu apgabaltiesās uzsāks ar 2009. gadu.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi vairākus Maksātnespējas likuma problēmu risinājumus, tostarp risinājumu tam, lai likums netiktu izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, un jau tuvākajā laikā ministrija grasās nākt klajā ar šiem risinājumiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

«Tieslietu ministrija jau kopš pagājušā gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu, tai skaitā iespējamās problēmas, un ir sagatavoti arī vairāki risinājumi šīm problēmām,» tā G. Bērziņš.

Viņš norāda uz vairākām problēmām, piemēram, ka šobrīd kopumā ir trīs Maksātnespējas likumi, no kuriem divi nav spēkā. «Mums faktiski šie procesi ir jāapvieno un jābalsta uz vienu likumu,» skaidro ministrs, piebilstot, ka Tieslietu ministrija vērtē to, vai Maksātnespējas likums netiek izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, kā arī to, kā praksē maksātnespējas likums tiek izmantots saistībā ar mājsaimniecību vai fizisku personu maksātnespējas pieprasījumu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisija sašūpo valdošās koalīcijas laivu, taču pagaidām Nacionālās apvienības vadības pozīcijas liecina, ka valdības «laiva» netiks apgāzta.

Tādas atklāsmes vakar skanēja gan no pašreizējā premjera Valda Dombrovska, gan no Nacionālās apvienības (NA) politiskajiem līderiem. Pēc Gaida Bērziņa demisijas pieņemšanas V. Dombrovskis par tieslietu ministra amata izpildītāju nozīmējis NA pēdējo mohikāni valdībā - kultūras ministri Žaneti Jaunzemi-Grendi. Viņa tieslietu ministra amata pienākumus pildīšot, līdz tikšot izraudzīts jauns ministrs. Lai arī šobrīd netiek minēta persona, kura šo amatu varētu ieņemt, tomēr kuluāros jau tiek runāts, ka NA varētu piekrist līdzšinējā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Bordāna nominēšanai par tieslietu ministru. Jāatgādina, ka J. Bordāns, jau veidojot pašreizējo valdību, tika minēts kā tieslietu ministra amata kandidāts. Interesanti, ka pēdējās ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās J. Bordāns kandidēja no NA Latgales vēlēšanu saraksta, savukārt 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās no konkurentu - Vienotības - listes. 2010. gadā J. Bordāns bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska padomnieks tieslietu jautājumos un pat Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs. Vēl agrāk - 1993. - 1994. gadā viņš bija Saeimas deputāts no Latvijas ceļa. Tiesa gan, šobrīd vēl esot pāragri J. Bordānu iecelt ministra krēslā, jo vēl jau sarunas esot priekšā.