Jaunākais izdevums

Kopš jūlija "Citadeles" klientiem ir pieejams jauns bezkontakta norēķinu veids – maksājumu gredzens, informē banka.

Ņemot vērā, ka pēdējā gada laikā ir būtiski pieaudzis bezkontakta maksājumu skaits, kas šobrīd veido 71 % no visiem "Citadeles" klientu veiktajiem maksājumiem, gredzens būs vēl viens veids, kā veikt bezkontakta maksājumu.

Šobrīd "Citadeles" klientiem pieejami septiņi dažādi norēķinu veidi: maksājumu karte, "Apple Pay", bankas lietotne "Android" telefoniem, uzlīme, maksājums uz telefona numuru, aproce un gredzens.

Gredzens jāpietuvina maksājumu terminālim un jāveic maksājums. Maksājot ar gredzenu, tāpat kā ar citiem bezkontakta maksāšanas veidiem, līdz 50 eiro PIN kods nebūs jāievada.

"Citadeles" karšu un maksājumu daļas vadītājs Andris Lazdiņš stāsta: "Gredzens kā maksāšanas veids pasaulē nav jaunums, tomēr Baltijā neviena banka līdz šim nebija ieinteresēta tos piedāvāt saviem klientiem. Katrs gredzens tiek radīts individuāli, pēc klienta izmēra un izvēlētās krāsas, kas, salīdzinot ar citiem maksāšanas rīkiem, prasa ilgāku izgatavošanas laiku. Gredzens varētu būt arī oriģināla bildināšanas dāvana, kas apliecina otras puses gatavību atdot ne vien savu sirdi, bet arī pieeju kontam."

Šobrīd "Citadele" ir uzsākusi pieteikumu saņemšanu no klientiem, jo, ņemot vērā gredzena izgatavošanas laiku, klientiem būs jāpagaida. Gredzens, tāpat kā aproces, tiks piesaistīts "Citadeles" mobilajai lietotnei, kurā klients varēs mainīt PIN kodu, bloķēt iespēju veikt maksājumu ar gredzenu, pārskatīt darījumu un noteikt maksāšanas reģionu. Klientiem būs iespēja izvēlēties baltu vai melnu gredzena krāsu, un maksa par tā lietošanu būs 3 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsludināts sabiedriskā transporta konkurss atlikušajām 4 lotēm

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Iepirkumu komisija pieņēma lēmumu par uzvarētājiem 12 maršrutu tīkla daļās no kopumā 16, ir izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu no 2021. līdz 2030. gadam izsludināšanu atlikušajās četrās maršrutu tīkla daļās - "Cēsis", "Limbaži, Sigulda", "Ogre, Aizkraukle" un "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni," infomē Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone..

Iepirkumu uzraudzības birojs ir akceptējis iepirkuma izsludināšanu un publicējis paziņojumu mājaslapā www.iub.gov.lv. Tādējādi līdz šī gada 17. augustam pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu.

Tukšo autobusu cena 

Pasažieru pārvadājumu ierobežojumi un nepārtraukti aicinājumi pārdomāt vajadzību braukt transportā...

Atklāts konkurss par pakalpojumu nodrošināšanu lotē "Cēsis", "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni", "Limbaži, Sigulda" un "Ogre, Aizkraukle" izsludināts atkārtoti, jo visu pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda iepirkuma nolikuma prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Kopējais maršrutu tīkla apjoms jeb autobusu nobraukums šajās četrās lotēs ir nedaudz virs 15 miljoniem kilometru gadā, bet autobusu nobraukums visās 16 daļās ir aptuveni 65 miljoni kilometru gadā.

Visi pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 17. augustam. Plānots, ka iepirkuma rezultāti tiks paziņoti septembra beigās.

Saskaņā ar esošajiem konkursa rezultātiem 12 maršrutu tīkla daļās pasažieri iegūs augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiks nodrošināti ar autobusiem, kuru vidējais vecums 10 gadu periodā būs mazāks par pieciem gadiem; informācija par gaidāmajām pieturām autobusos tiks paziņota gan audio formātā, gan vizuāli; visi transportlīdzekļi būs aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu (wi-fi), kas izmanto vismaz LTE jeb 4G+ mobilo datu pārraides tehnoloģiju, kā arī tajos būs pieejami bezskaidras naudas norēķini; trešdaļa autobusu būs aprīkoti ar velosipēdu turētājiem; vismaz 70% autobusu būs uzstādīts pacēlājs, nodrošinot transportlīdzeklī vismaz vienu vietu, kas paredzēta personai ratiņkrēslā; aptuveni 10% no visiem pakalpojumu nodrošināšanā izmantojamajiem autobusiem būs bezizmešu.

Pretendenti Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesnieguši 11 pārsūdzības par konkursa rezultātiem. Iepirkumu uzraudzības birojs tās vērtēs līdz septembrim. Savukārt piecās lotēs, kur pārsūdzību nebija, tiks slēgti līgumi ar uzvarētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.aprīlī atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā nodeva divu eiro apmērā. Šogad caurlaižu automātos pie iebraukšanas Jūrmalā Priedainē un Vaivaros ar skaidru naudu norēķināties vairs nevarēs – tajos būs iespējams maksāt tikai ar karti vai bezkontakta maksājumu līdzekļiem.

Skaidras naudas norēķini, iebraucot pilsētā, atcelti, lai veicinātu ātrāku caurlaižu iegādi. Skaidras naudas norēķini bieži rada kavēšanos caurlaižu punktos – monētas mēdz iesprūst, kā arī reizēm automātos tiek iemesti nepiemēroti priekšmeti, kā rezultātā automāti uz laiku pārstāj funkcionēt.

Ar skaidru naudu par caurlaidi joprojām varēs samaksāt caurlaižu automātos pilsētā: pie lielveikala “Rimi” Lielupē, pie Dzintaru koncertzāles, Majoru stāvlaukumā un pie Dubultu stacijas.

Pašvaldība aicina braucējus caurlaides iegādāties elektroniski pilsētas portālā vai ar “Mobilly” starpniecību.

Par caurlaidi var samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tajā datumā, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā, līdz plkst.23:59, vai pirms tam. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā var iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā, kuram caurlaide iegādāta. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, precīzi jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Caurlaide derīga tikai konkrētam transportlīdzeklim, kura reģistrācijas numurs ir norādīts, pērkot caurlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bezkontakta maksājumu limitu palielina līdz 50 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezkontakta maksājumu skaits un apjoms turpina pieaugt, taču lielākajā daļā Latvijā pieejamo bankomātu pagaidām šī funkcija nav pieejama.

Aptaujāto lielāko banku pārstāvji skaidro, ka šāda veida bankomāti izmaksā dārgāk, jo tehnoloģiski ir sarežģītāki, tādēļ pagaidām nav zināms konkrēts laiks, kad tie varētu parādīties.

Ņemot vērā, ka bankomāti, no kuriem naudu varētu izņemt bezkontakta veidā – pīkstinot karti, nevis ievietojot to bankomātā, ir tehnoloģiski sarežģītāki, līdz ar to tie arī izmaksu ziņā prasa lielākus līdzekļus, stāsta AS "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

“Visas finanšu pakalpojumu nozares dati liecina, ka Latvijā turpina samazināties skaidras naudas pieprasījums bankomātos. "Swedbank" klientu statistika apstiprina šo tendenci, tāpēc arī ir pieņemts lēmums stiprināt citas tehnoloģiskās platformas, kas kļūst klientiem svarīgākas – piemēram, bezkontakta norēķini ar viedierīcēm (viedtelefoniem vai viedpulksteņiem), jauna mobilā lietotne, kas ļauj tajā ievietot dažādas jaunas funkcijas, lai padarītu bankas piedāvātos pakalpojumus pieejamākus klientiem un ļautu lietot bankas pakalpojumus nekavējoties caur savu viedierīci, "Apple Pay" ieviešana utml. Tajā pašā laikā, tas nenozīmē, ka bankomātu tīkla atjaunošana tiktu atlikta. Kopumā "Swedbank" visā Latvijā ir izvietojusi vairāk nekā 370 bankomātu un bankas klienti jau ir pamanījuši, ka bankomātu tīkls tiek mērķtiecīgi atjaunots, šobrīd aizvien vairāk parādās bankomāti ar skārienjutīgu ekrānu, kas nomaina vecās paaudzes bankomātus, kuram vēl joprojām ir pogas,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka Covid-19 krīzes ietekmē pasaules lielākās kompānijas savas dividendes varētu samazināt par 17-23%, prognozē fondu pārvaldīšanas kompānijas "Janus Henderson" eksperti.

Šā gada otrajā ceturksnī dividenžu maksājumi sarukuši par 108 miljardiem dolāru līdz 382 miljardiem dolāru. Tādējādi kopējais apjoms gada laikā samazinājies par 22%, kas ir sliktākais rādītājs kopš vismaz 2009.gada.

Dividenžu maksājumi sarukuši visos pasaules reģionos, izņemot Ziemeļameriku, jo Kanādā krīze tos nav ietekmējusi. Pasaulē kopumā dividendes samazinājuši 27% uzņēmumu, taču vissliktākā situācija vērojama Eiropā, kur vairāk nekā puse kompāniju samazinājušas dividendes, bet divas trešdaļas no tām dividendes atcēlušas vispār.

Maksājumi atšķiras arī nozaru griezumā. Samazinājums banku un citu finanšu kompāniju segmentā, kur Eiropas Centrālā banka aicināja atcelt dividendes, veido aptuveni pusi no 45% lielā krituma Eiropā otrajā ceturksnī, kopējam reģionā izmaksāto dividenžu apjomam sasniedzot 77 miljardus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2020.gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret sešām personām par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros.

Veicot apjomīgu izmeklēšanu, tika noskaidrots, ka organizēta personu grupa laika periodā no 2012.gada līdz 2015.gada martam organizēja izvairīšanos no nodokļu nomaksas 1,4 milj. eiro apmērā un šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Shēmas “klienti” (uzņēmumi) savos grāmatvedības dokumentos uzrādīja un pievienotās vērtības nodokļa deklarācijās iekļāva faktiski nenotikušus iegādes darījumus, tādejādi izvairoties no nodokļu nomaksas.

Lai slēptu noziedzīgo nodarījumu ar mērķi veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tika veikti pārskaitījumi par faktiski nenotikušiem darījumiem, radot šķietamību, ka tiek veikti norēķini starp darījumos iesaistītām pusēm. Noziedzīgā shēma tika realizēta gaļas vairumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032.gadam septiņās lotēs

Db.lv, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts starptautisks konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu līdz 2032.gadam septiņās maršrutu tīkla daļās - "Talsi, Tukums", "Jelgava, Dobele", "Valmiera, Valka, Smiltene", "Gulbene, Alūksne, Balvi", "Madona" un "Rēzekne, Ludza" un "Ventspils".

Pretendenti varēs sagatavot un iesniegt Autotransporta direkcijai savu piedāvājumu līdz šā gada 8.martam.

Konkurss tiks sludināts atkārtoti, jo sākotnēji iesniegtie pretendentu piedāvājumi neatbilda konkursa nolikuma un / vai Tehniskās specifikācijas prasībām.

Konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cena veido 40%, bet tehniskais piedāvājums - 60%. Tehniskajā piedāvājumā tiks vērtēts autobusu vecums; pieejamības nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem; autobusa tehniskais aprīkojums; pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un drošība, piemēram, videonovērošana, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, un GPS; papildu bonusi, piemēram, bezskaidras naudas norēķini u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks: Akciju izslēgšana no biržas veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību

LETA, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platforma "Bolt" ir ieviesusi jaunu funkciju savā aplikācijā, ļaujot pasažieriem atstāt dzeramnaudu šoferiem brauciena beigās.

Jaunā funkcija tagad ir pieejama gandrīz visās valstīs, kur darbojas "Bolt". Lai to izmantotu, visiem aplikācijas lietotājiem jāpārliecinās, ka ir veikts pēdējais lietotnes atjauninājums.

Uzņēmums informē, ka šoferi dzeramnaudu saņems pilnā apmērā. Pasažieri redzēs iespēju atstāt dzeramnaudu brauciena beigās, kad tiem tiks lūgts novērtēt braucienu. Pasažieriem būs iespēja izvēlēties no jau piedāvātām summām vai ierakstīt konkrētu summu pašam. Šāda iespēja būs pieejama 15 minūtes pēc brauciena beigām.

"Bieži vien mēs vēlamies pateikties līdzcilvēkiem, kas īpaši centušies padarīt mūsu pieredzi patīkamu. Tā kā mūsdienās skaidras naudas norēķini kļūst aizvien retāki, esam nodrošinājuši iespēju atstāt dzeramnaudu arī ar aplikācijas starpniecību. Mēs ieviešam šo funkciju, lai ļautu pasažieriem pateikties un izrādīt atbalstu šoferiem šajos laikos," norāda Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pieaudzis elektroauto uzlāžu skaits

Db.lv, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos mēnešos, ja salīdzina ar pagājušo gadu, ir palielinājies elektroauto uzlāžu skaits un tajos uzlādētās elektrības apjoms, liecina Latvenergo zīmola Elektrum apkopotie dati.

Lai arī pastāv ierobežojumi, uzlādes veicinājis gan elektroauto skaita pieaugums, gan arī uzlādes tīkla paplašināšanās.

Apkopojot Elektrum publisko elektroauto uzlādes vietu datus, redzams, ka šī gada pirmajos trijos mēnešos ir audzis elektromobilitātes pieprasījums. Kopumā šogad ir veiktas 1742 uzlādes, pagājušajā gadā to skaits bija 1283. Tāpat attiecīgi ir pieaudzis uzlādētās elektroenerģijas apjoms – ja pērn tās bija 20 megavatstundas (MWh), tad šogad – jau 29 MWh.

Paplašina elektrouzlādes staciju tīklu 

AS Latvenergo zīmols Elektrum, sadarbojoties ar mazumtirdzniecības veikalu tīklu Rimi, klientu stāvlaukumā...

"Visticamāk, šī ir viena no retajām jomām, kurā pandēmijas ierobežojumu laikā ir redzams krass pieaugums. Zināms, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas, un to apliecina gan elektroauto skaita pieaugums, gan iedzīvotāju aptaujas. Ja pagājušā gada sākumā bija reģistrēti 658 elektroauto, tad gada beigās to skaits bija ne tikai strauji pieaudzis, bet pat dubultojies, sasniedzot 1240," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

Atbilstoši datiem, uzlādēto kilovatstundu skaits katru mēnesi Elektrum tīklā ir pieaudzis. Kopš Elektrum uzlādes tīkla darbības sākuma klienti ir uzlādējuši 115 MWh elektroenerģijas saviem transporta līdzekļiem, nodrošinot 7917 sekmīgas elektrouzlādes. Ar dabai draudzīgu enerģiju ir nobraukti vismaz 640 000 km.

Paplašinātas arī lietotāju iespējas uzlādēt savus elektroauto. Ja 2019. gada beigās Elektrum uzlādes vietu skaits bija 7, tad šobrīd Elektrum tīklā jau ir 36 pieslēgvietas, kas pieejamas četrās pilsētās: Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkrauklē.

Elektrum līdz 2021. gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros atklājot vairāk nekā 84 pieslēgvietu, kļūs par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh), tas ir ērts un precīzs veids, kā klients var novērtēt akumulatora uzlādes apjomu. Elektroautomobiļu īpašniekiem ir iespēja Elektrum internetveikalā arī iegādāties savā mājsaimniecībā izmantojamas uzlādes iekārtas un aksesuārus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes mazināšanai plānots ieviest dīkstāves pabalstus ar 1000 eiro griestiem, kā arī paredzēts subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes informēja, ka, atšķirībā no pavasarī sniegtā atbalsta, šoreiz atbalsts tiks sniegts plašāk un visiem, kuri patlaban nevar strādāt. Pēc Vitenberga teiktā, uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt arī pašnodarbinātie un patentmaksas saņēmēji.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi pirmdien tika apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, bet pēcpusdienu arī koalīcijas partneru starpā. Otrdien, 10.novembrī, par šiem priekšlikumiem lems Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru